Karš Ukrainā: spēks ir dronos?

Šajā karā to ir tik daudz kā nekad agrāk. No nelieliem paštaisītiem līdz daudzu miljonu vērtiem trieciendroniem. Kā mūsdienu bezpilota lidaparāti maina kaujas lauku, un ko no to izmantošanas var mācīties militārie speciālisti Latvijā?

“Droni ir karadarbības neatņemama daļa jau diezgan ilgu laiku. Galvenā priekšrocība ir diezgan vienkārša – tas ir bezpilota aparāts, kuru jūs varat zaudēt, nesatraucoties, ka zaudējat arī pilotu dzīvības,” paskaidroja militārais eksperts Igors Rajevs.

Precīzs dronu skaits, kas jebkurā brīdī atrodas debesīs virs Ukrainas, nav zināms, sacīja Rajevs, norādot, ka tādā daudzumā tie nav izmantoti nevienā citā konfliktā.

Un Ukrainas armija zināja, ka bez tiem neiztikt.

“To viņiem iemācīja 2014. gada konflikts, jo 2014. gadā Krievijas artilērija, izmantojot savus dronus, nodarīja diezgan lielus zaudējumus Ukrainas karaspēkam. Viņi ņēma vērā šo mācību un gāja tālāk,” teica Rajevs.  

“Bayraktar TB2” ir Turcijā ražots operatīvi taktiskais trieciendrons. Salīdzinājumā ar amerikāņu analogiem diezgan lēts. Tas var ne tikai veikt izlūkošanu, bet arī vest divas prettanku raķetes vai četras aviobumbas. Cik šādu bezpilota lidaparātu ir Ukrainas armijai, nav zināms. Pēc dažādiem datiem, pirms kara sākuma bija no 30 līdz 50.

“Tas ir ļoti labs drons. Tā “zvaigžņu stunda” bija Armēnijas un Azerbaidžānas konflikts. Un tas sevi ļoti labi parāda karā Ukrainā. Taču jāsaprot – ja nav apgūta šo dronu pareiza izmantošana miera laikā, tad gadās arī diezgan nepatīkamas kļūdas,” norādīja Rajevs.

Inženieris Maksims Šeremets kopā ar biedriem izgatavo sistēmas, kas nomet derīgo kravu no parastajiem bezpilota multikopteriem. Vienā situācijā derīgā krava var būt humānā palīdzība, citā situācijā – mīnmetēja šāviņš, kas tiek nomests uz ienaidnieku. Visus savus izstrādājumus inženieri nodod Ukrainas bruņotajiem spēkiem.

“Mēs esam iniciatīvas grupa, kurā ir inženieri, kas neprot turēt rokās ieročus, bet kam ir galva uz pleciem un kas ir gatavi palīdzēt valstij. Protams, mums ir materiālu deficīts. Taču mums palīdz draudzīgās valstis. Vairākums elementu tiek izgatavoti ar 3D printeri, savām rokām,” pastāstīja Šeremets.

Pēc viņa teiktā, viens inženieris samontē vienu sistēmu trīs līdz četrās stundās: “No nulles līdz produktam. Mēs izgatavojam 100 sistēmu divās nedēļās. Varat apmēram izrēķināt, kāds ir puišu skaits, kas to dara.”

Visdažādāko tipu izlūkošanas dronus izmanto arī Latvijas armija. Un apmāca arī pilotus jeb operatorus.

“Krievijas Federācija saprot, ka tagad konkurēt ar NATO, kam ir tūkstošiem iznīcinātāju, tā nespēj. Tāpēc lielu akcentu šī valsts liek uz pretgaisa aizsardzību un uz droniem. Protams, ir jautājums par korupciju, ar kuru ir slavena Krievija, un daudzos video mēs redzam, kāda kvalitāte ir Krievijas droniem “Orlan”, kur degvielas bākas vietā ir plastmasas pudele. Tomēr ir skaidrs, ka jebkuram Krievijas artilērijas bataljonam ir droni, kurus tie aktīvi izmanto,” sacīja Latvijas Gaisa spēku mācību centra komandieris Modris Kairišs.

“Lai cīnītos ar droniem, galvenais ir tos pamanīt. Lielos dronus, kuri ved ieročus, ir viegli konstatēt ar klasiskajām radiolokācijas metodēm. Kā lidmašīnas. Taču mazajiem droniem ir ļoti neliela atstarojošā virsma. Militārajiem radariem tos grūti pamanīt. Tomēr jāatceras, ka tiem ir sakari ar operatoru, un īpašs aprīkojums var fiksēt šī izstarojuma avotu. Pastāv arī īpašas jaudīgas kameras, kuras seko debesīm un spēj atpazīt dronus. Un, protams, dronus var noteikt akustiski,” paskaidroja Kairišs.  

Savukārt Rajevs norādīja, ka ir nepieciešams, lai ne tikai droni, bet arī viss karaspēks uz zemes būtu savienots vienā tīklā, kas spēj nodot un apstrādāt informāciju reāllaikā.

“Ja jūsu armijā tā ir, jūs esat priekšā visiem pārējiem. Pašlaik tā noteikti ir vienā pasaules armijā, varbūt vēl dažās. Tomēr ne Krievija, ne Ukraina nav šajā nelielajā sarakstā,” atzina eksperts.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt