Kāpēc Vācijā Covid-19 nav tik nāvējošs?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Mēnesi pēc koronavīrusa epidēmijas sākuma Eiropā saslimušo skaita statistika Vācijā ir līdzīga kā citās Eiropas valstīs. Savukārt zemo mirstības līmeni eksperti tā arī līdz šim nav spējuši izskaidrot. Viena no versijām ir, ka būtisku lomu ir nospēlējusi agra un masveidīga cilvēku testēšana.

Pēc portāla "Worldometer" datiem, līdz 28. martam Vācijā reģistrēti 53 340 Covid-19 saslimšanas gadījumi, no tiem miruši ir 395 cilvēki. Tādējādi nāves gadījumu īpatsvars tur šobrīd sastāda 0,7%, kas ir ne tikai viens no zemākajiem rādītājiem attīstītajās valstīs, bet arī pasaulē kopumā.

Citās Eiropas valstīs šobrīd pēc Rus.LSM.LV aprēķiniem nāves gadījumu īpatsvars ir šāds:

Itālijā 10,6%
Spānijā 7,6%
Nīderlandē 6,3%
Francijā 5,8%
Lielbritānijā 4,9%
Beļģijā 4%
Šveicē 1,7%

Analīzes ņem laikus un daudz

Berlīnes Šaritē slimnīcas Virusuloģijas institūta direktors Kristiāns Dorstens zemo nāves gadījumu skaitu skaidro ar faktu, ka valstī izdevās laikus un masveidā organizēt iedzīvotāju testēšanu. "Es pieļauju, ka mēs veicam krietni vairāk analīžu nekā citās valstīs, tādēļ mums izdevās notvert vīrusa izplatību pašā tās sākuma stadijā," intervijā ASV nacionālajam sabiedriskajam radio (NPR) skaidro Dorstens.

Analīzes Vācijā sāka ņemt jau februāra beigās, kad epidēmija Eiropā vēl īsti nebija sākusies. Pēc Dorstena aprēķiniem, jau tolaik nedēļā tika veikti aptuveni 120 000 testu, kamēr šobrīd 500 000. Tas nozīmē, ka neapzinātu saslimšanas gadījumu Vācijā būs mazāk nekā valstīs, kur testēšana nenotiek tik masveidīgi.

Kā tika veikta testēšana?

"Vācijā diagnostikas sistēma nav centralizēta, nav arī centrālas valsts sanitāri higiēniskās laboratorijas, kas varētu ierobežot citām laboratorijām analīžu veikšanu. Tādā veidā mums jau no paša sākuma šai ziņā ir atvērtais tirgus," stāsta Dorstens. Katra no 16 federālajām zemēm Vācijā pieņem pati savus lēmumus Covid-19 analīžu veikšanai, jo katra atbild pati par savu veselības aizsardzības sistēmu.

Kad Dorstens un viņa līdzstrādnieki janvārī izstrādāja Covid-19 testu, kas vēlāk tika rekomendēts plašai izmantošanai no Pasaules Veselības organizācijas puses, viņi to uzreiz nosūtīja saviem kolēģiem visā Vācijā. Rezultātā testēšanas kampaņa februāra pirmajā pusē jau noritēja pilnā sparā, krietni agrāk kā citās Eiropas valstīs.

Praktiski pilnīga karantīna

Roberta Koha institūts ir aģentūra, kas Vācijā atbild par slimību kontroli un profilaksi. Tā vadītājs Lotārs Villers pagājušajā nedēļā paziņoja, ka Vācijā esošā testēšanas infrastruktūra ir ļāvusi iegūt krietni precīzāku vīrusa izplatības karti.

"Mēs nezinām, cik valstī ir neatklātu Covid-19 inficēšanās gadījumu, tomēr pieļaujam, ka to skaits nav pārāk liels. Iemesls ir vienkāršs, jau janvāra sākumā mēs izplatījām rekomendācijas, kurus cilvēkus vajag pārbaudīt, un kurus ne," stāsta Villers.

Tomēr pandēmija uzņem apgriezienus un inficēto skaits aug, tai skaitā arī Vācijā. Dorstens neizslēdz iespēju, ka var pienākt brīdis, kad saslimušo skaits pārsniegs testēšanas iespēju kapacitāti. Tai pašā laikā viņš uzskata, ka pagaidām viņa valstij izdodas epidēmijai stāties pretī.

Mazāk sasirgušu veco cilvēku

Vēl viens iespējamais iemesls zemajai mirstības statistikai ir apstāklis, ka starp pirmajiem inficētajiem bija maz cilvēku gados.  Vācijā tikai 20% no saslimušajiem ir vecumā virs 60 gadiem, kamēr Spānijā šis skaitlis ir aptuveni 50%, ziņo "Sky News".

Šis ir svarīgs apstāklis, jo vecie ļaudis ir viena no grupām, kurām ir vislielākais smagas saslimšanas risks. Saskaņā ar Ķīnas slimību kontroles un profilakses centra datiem, starp 72 tūkstošiem Covid-19 pacientu 3% bija 60-69 gadus veci, savukārt 70-79 gadu vecuma grupā jau 8% bet virs 80 gadiem jau 14,8% saslimušo, raksta "The Journal of the American Medical Association".

Pirmajā inficēšanās vilnī Vācijā bija tūristu grupas, kas atgriezās mājās no slēpošanas atvaļinājumiem Itālijā. Skaidrs, ka kalnu slēpotāji ir salīdzinoši jauni cilvēki labā fiziskā formā. Tādēļ viņiem pamatā saslimšana noritēja vieglā formā.

Pēdējais faktors, kas, iespējams, ir palīdzējis Vācijai saglabāt zemu mirstības līmeni Covid-19 pandēmijas laikā, ir pieejamo gultas vietu skaits intensīvās terapijas nodaļās. Vācijā uz 100 000 iedzīvotāju ir 621 vieta intensīvajā terapijā, kas pēc Lietuvas ir otrais labākais rādītājs Eiropā. Tas nozīmē, ka mediķiem Vācijā ir labākas iespējas tikt galā ar lielu pacientu pieplūdumu, ja tāds pēkšņi notiks.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti