Atvērtie faili

#108 Kāpēc KNAB neizdodas pierādīt noziegumu "Latvijas valsts ceļu" iepirkumos?

Atvērtie faili

#110 Kādēļ Latvija, pretēji Polijai un Vācijai, nepārņem Krievijas "Gazprom" aktīvus?

#109 Kāpēc neviens nepiesakās uz likvidējamā "ABLV Bank" atstātiem simtiem miljoniem eiro?

Kāpēc neviens nepiesakās uz likvidējamajā «ABLV Bank» atstātiem simtiem miljoniem eiro?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Pēc divām nedēļām – 10. februārī – Ekonomisko lietu tiesa Rīgā uzsāks izskatīt vienu no apjomīgākajām naudas atmazgāšanas krimināllietām Latvijas vēsturē. Uz apsūdzēto sola sēdīsies līdz 2018. gadam trešās lielākās Latvijas bankas – "ABLV Bank" – līdzīpašnieks Ernests Bernis un bankas vadības komanda.

Taču šis nav vienīgais kriminālprocess, kurā tiek izvērtēta "ABLV Bank" vadības atbildība. No tā dēvētās pamatlietas izdalīts un šobrīd izmeklēšanai Valsts ieņēmumu dienestā (VID) nodots atsevišķs kriminālprocess par izvairīšanos no nodokļu nomaksas lielā apmērā. Prokurors Uldis Cinkmanis: "Ir indikācijas par to.. ne tikai indikācijas, bet ir jau nodokļu aprēķins par to, ka banka ir izmantojusi savu ofšoru tīklu, lai faktiski formāli.. (..) Faktiski tirgotu ofšorus."

Tikmēr, noslēdzoties "ABLV Bank" pašlikvidācijas aktīvajai fāzei, lielas summas bankā iesaldētas un konfiscētas, bet aptuveni 300–400 miljoniem eiro nav izdevies atrast saimniekus. Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile vērtēja: "Nu, ja tā pavisam godīgi, visticamāk, tam ir sakars ar to, ka tā nauda nav ar legālu izcelsmi."

ĪSUMĀ:

  • Sākotnēji lēsto 50 miljonu eiro vietā atmazgāts, iespējams, 2,1 miljards eiro.
  • Aizdomas arī par iespējamu ofšoru tirgošanu un izvairīšanos no nodokļiem.
  • Bernis nezina par nodalīto lietu saistībā ar izvairīšanos no nodokļiem lielā apmērā.
  • Pamatlietā par 2,1 miljarda eiro legalizēšanu Bernis savu vainu neatzīst.
  • 570 kreditori nesadarbojas ar likvidatoriem, prasījumu kopsumma – 400 miljoni eiro.
  • Purgaile pieļāva: šie kreditori apzinājušies, ka nespēs pierādīt šīs naudas leģitimitāti.

Atmazgāšana un nodokļu nemaksāšana

Kad pirms trīs gadiem – 2020. gada 28. janvāra rītā – bruņoti specvienības vīri iegāja tobrīd pašlikvidācijas stadijā esošajā "ABLV Bank", nevienam vēl ne prātā neienāca, cik apjomīga beigās izrādīsies šī lieta.

LTV ziņu izlaidums "Panorāma" 2020. gada 28. janvārī vēstīja: "Latvijas tiesībsaizsardzības iestādes izmeklē 50 miljonu eiro atmazgāšanu likvidējamā "ABLV Bank", šodien bankas telpās izmeklēšanas darbības veica gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, gan Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvalde."

Tobrīd Latvija karājās mata galā, lai netiktu iekļauta "Moneyval" finansiāli neuzticamo valstu "pelēkajā sarakstā". Un šīs krimināllietas izmeklēšana tika uzticēta Ģenerālprokuratūrai, nevis policijai, kā darīts parasti.

LTV ziņu izlaidums "Panorāma" 2020. gada 28. janvārī: "Kriminālprocess sākts, pamatojoties uz Finanšu izlūkošanas dienestā saņemtu informāciju. Izmeklēšana notiek pēc Krimināllikuma pantiem par naudas atmazgāšanu un dokumentu viltošanu."

Kādu informāciju Finanšu izlūkošanas dienests nodeva tiesībsargiem, nav zināms.

Finanšu izlūkošanas dienests gan neslēpa, ka ir izprasījis no "ABLV Bank" informāciju par bankas vēsturiskajiem darījumiem un "ABLV Bank" jautājumos sadarbojas ar starptautisko organizāciju "Kroll". Šī firma specializējas apjomīgu naudas atmazgāšanas shēmu atšķetināšanā. "Kroll" savulaik izmeklēja arī naudas izzagšanu no Moldovas bankām, kura tika atmazgāta arī caur Latviju, tajā skaitā caur "ABLV Bank".

Ģenerālprokuratūrā pēc visas informācijas apstrādes, liecinieku nopratināšanas, analizējot bankas iekšējos dokumentus un e-pastu saraksti, kriminālprocess izauga no sākotnējām aizdomām par vismaz 50 miljonu eiro atmazgāšanu uz apsūdzību par 2,1 miljarda eiro atmazgāšanu, kas īstenota laikā no 2010. gada.

Neliels apkopojums no prokurores Ingas Savčeno apsūdzības, ko publiskoja LTV raidījums "Kas notiek Latvijā?": "Lēmumā par lietas nodošanu tiesai teikts, ka Ernests Bernis, precīzi nenoskaidrotā laikā un apstākļos, bet ne vēlāk kā 2010. gada 1. maijā, mantkārīgā nolūkā izveidoja organizētu personu grupu. Tās mērķis bija lielā apmērā legalizēt noziedzīgi iegūtus finanšu līdzekļus. Sadalot lomas un pienākumus nozieguma īstenošanai, Bernis tajā iesaistīja bankas darbiniekus un ar to saistītas personas."

Apsūdzības ieskatā noziedzīgajās darbībās iesaistīti arī bankas un ar to saistīto uzņēmumu darbinieki – Vadims Reinfelds, Aleksandrs Pāže, Igors Rogovs, Kaspars Dreimanis, Zane Kurzemniece, Marks Špungins un uzņēmējs Arvis Šteinbergs. Pēdējā vārds publiski  izskanējis arī saistībā ar četru miljardu dolāru atmazgāšanu Ukrainā.

Prokurores apsūdzībā norādīts arī: "Bernis bija organizētās grupas izveidotājs. Reinfelds izveidoja SIA "AB.LV Corporate Services" darbības modeli un noteica tādu bankas klientu piesaistes stratēģiju, lai esošie un potenciālie "ABLV Bank" klienti, iegādājoties no bankas vai ar tās starpniecību ārvalstu uzņēmumus un saņemot ar to uzturēšanu saistītos pakalpojumus, varētu slēpt īpašumtiesības, naudas līdzekļu izcelsmi un piederību, saņemot noziedzīgi iegūtos naudas līdzekļus šo uzņēmumu atvērtos norēķina kontos "ABLV Bank", un tos legalizēt, veicot pārskaitījumus par faktiski nenotikušiem darījumiem."

Gatavojot šo materiālu, Latvijas Radio pagājušā gada nogalē tikās ar prokurori Savčenko un pārējiem šīs lietas izmeklēšanā iesaistītajiem prokuroriem. Un šodien Latvijas Radio vairāk vēstīs par līdz šim publiski nezināmu šīs izmeklēšanas atzaru. Tas ir saistīts ar jau tiesai nodoto kriminālprocesu.

Uldis Cinkmanis: "No lietas, kura ir tiesā, pirms nosūtīšanas uz tiesu tika izdalīts atsevišķs process, jo ir indikācijas par to, ne tikai indikācijas, bet ir jau nodokļu aprēķins par to, ka banka ir izmantojusi savu ofšoru tīklu, lai faktiski formāli.."

Inga Savčenko: "...faktiski tirgotu."

Uldis Cinkmanis: "...faktiski tirgotu ofšorus."

Tiesībsargu izmeklēšanā iegūtā informācija liecina, ka banka saviem klientiem piedāvājusi savā kontrolē esošo ofšoru tīklu, par ko klienti veikuši dažādus maksājumus, kas oficiāli netika uzrādīti kā ienākumi.

"Lai kļūtu par bankas klientu, īpaši trešo valstu pilsoņiem, nerezidentiem, viņiem jebkurā gadījumā vajadzēja iegādāties ofšoru, ko banka jau nodrošināja caur savu ofšoru tīklu, šiem sadarbības partneriem. (..) Līdz ar to šī komisija, kas tika samaksāta gan bankai, gan šiem ofšoriem, palika jau ar banku saistītu personu rīcībā," stāstīja prokurors Cinkmanis.

Pārbaudot šo naudas plūsmu, konstatēts, ka par to nav maksāti nodokļi.

"VID ir uzrēķinājis aptuveni 10 miljonus eiro, izejot no pierādījumiem, kas tika iegūti jau pirmstiesas izmeklēšanas procesā – pamatprocesā, tostarp izņemšanas rezultātā iegūtās e-pasta sarakstes, arī privātu baņķieru liecības, citu bankas amatpersonu liecības, darbinieku liecības, (..) ir pietiekoši skaidra šī aina," atzina prokurors.

Kā skaidroja prokurori, atsevišķas detaļas šajā kriminālprocesā vēl jānostiprina, tāpēc izmeklēšana nodota Valsts ieņēmumu dienestam (VID). "Tā nākošā daļa, uz ko mēs vairāk koncentrēsimies, ir tas, ka, atsekojot šīs naudas plūsmas, ir redzams, ka lielākā daļa paliek Latvijā, un ir redzami arī aktīvi, kas no tā ir iegādāti," atklāja Cinkmanis.

Gatavojot šo materiālu, Latvijas Radio sazinājās arī ar VID, taču tur šobrīd nekādus sīkākus komentārus par izmeklēšanas sekmēm nesniedza.

Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvja rakstiska atbilde: "Apstiprinām, ka minētais kriminālprocess atrodas VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes lietvedībā, taču tajā joprojām tiek veiktas izmeklēšanai nozīmīgas un apjomīgas procesuālās darbības, tādēļ izmeklēšanas interesēs šobrīd plašāku informāciju vēl nevaram sniegt." 

Dārgie draugi

No tā dēvētās "ABLV Bank" pamatlietas izdalītajā kriminālprocesā par izvairīšanos no nodokļu nomaksas lielā apmērā figurē tās pašas trīs Dominikānā un Māršala salās reģistrētās ofšorkompānijas, kas atrodamas arī 2,1 miljarda atmazgāšanas lietā. Tās ir "Incorporation and Administration Services Ltd.", "Corporate and Management Services Ltd.", kā arī "Management and Registration Services Ltd."

Aizdomas ir, ka bankas vadība tajās akumulējusi klientu veiktos maksājumus par ofšoru tīkla izmantošanu. Par to, cik daudz šāda pakalpojuma tīkotāju bankai bijis, liecina kopējais šajās "čaulās" uzkrāto līdzekļu apjoms – pēc tiesībsargu aplēsēm aptuveni 50 miljoni eiro.

Katra no "čaulām" izmantota līdz brīdim, kad klientu pārskaitījumi sasniedza 20 miljonu apgrozījumu. Tiklīdz šis slieksnis sasniegts, izmantota nākošā firma.

Lai arī ofšoru piedāvājums nebija oficiāli redzams bankas pakalpojumu bukletos, realitātē banka bija izstrādājusi sistēmu, kurā privātie baņķieri klientiem piedāvāja šādu modeli un bankas un tās meitas kompānijas darbinieki nodrošināja tā darbību.

Tā kā liela daļa "ABLV Bank" klientu bija nerezidenti, kas ieinteresēti naudas pārvešanā uz Eiropu, bankas piedāvājums varēja būt īpaši vilinošs tiem, kas vēlējās pievērst mazāku uzmanību savām naudas transakcijām. Tas tāpēc, ka pārskaitījumiem viena holdinga ietvaros tika pievērsta mazāka uzmanība no kontroles puses.

Šī pakalpojumu izmaksas bijušas dažādas – viena summa bija jāmaksā par ofšora iegādi, cita par gada pārskatiem vai izmaiņu apstiprināšanu.  Piemēram, par vienas "čaulas" firmiņas iegādi klienti "ABLV Bank" varēja maksāt ap 3500 eiro, no kuriem lauvas tiesa faktiski nonāca bankai, bet neliela summa tika atvēlēta arī par uzņēmēja Arvja Šteinberga un ar viņu saistīto kompāniju pakalpojumiem.

Šteinberga vārds vairākkārtīgi izskanēja starptautiskā pētniecisko žurnālistu konsorcija OCCRP rakstos saistībā ar "International Overseas Services" grupas darbu Rīgā, kas nodrošinājusi "čaulas" kompānijas starptautiskiem klientiem un spēlējusi noteiktu lomu vērienīgās naudas atmazgāšanas shēmās.

Fragments no 2021. gada 3. oktobrī publicētā pētījuma "Pandoras dokumenti" video sižeta: "Gadiem ilgi daži no pasaules bagātākajiem cilvēkiem ir slēpuši savu turību nodokļu paradīzēs. Tagad jauna izmeklēšana atklāj ASV un prominentu pasaules līderu iesaisti šajā slepenajā pasaulē."

Starptautiskais žurnālistu konsorcijs pirms pāris gadiem publiskoja tā dēvētos "Pandoras dokumentus", kas atklāja, kur un kā dažādas pasaules prominences slēpušas savu turību.

"Pandoras dokumentos" bijusi informācija, kas skar arī "ABLV Bank" un šeit jau vairākkārtīgi pieminēto bijušo "ABLV" bankas meitas uzņēmumu, kas tagad pazīstams ar nosaukumu "Vincit Accounting" un kura darbiniekiem iezīmējas būtiska loma arī šajā "čaulas" biznesa apsaimniekošanā.

To apstiprina arī fakts, ka šobrīd uz apsūdzēto sola "ABLV Bank" pamatlietā ir gan "Vincit Accounting" vadītāja Zane Kurzemniece, gan pašreizējais labuma guvējs Vadims Reinfelds.

Fragments no OCCRP 2021. gadā vēstītā: "ABLV Bank" tobrīd bija jau pašlikvidācijas procesā, bija apstiprināta procedūra, kādā veidā tiek pārbaudīta bankā stāvošā klientu nauda, lai neviens noziedzīgi iegūts cents kredītiestādi nepamestu.

Fragments no 2021. gada 3. oktobrī publicētā pētījuma "Pandoras dokumenti" video sižeta: ""Pandoras dokumenti" atklāj, ka "Vincit" slēgusi darījumus ar atsevišķiem "ABLV" klientiem, lai palīdzētu viņiem atbrīvot viņu noguldījumus vai nodrošinātu kompensācijas par zaudētiem līdzekļiem. (..) Nav zināms, cik daudz šādas vienošanās ir noslēgtas, bet nopludinātie dokumenti liecina par "Vincit" darījumiem ar 42 bankas klientiem. OCCRP aplūkotās vienošanās atklāj, ka vismaz 20 no šiem klientiem ir redzama saikne ar Kremli." 

Un šī nav pirmā reize, kad bankas vārds izskan saistībā ar Kremli vai citām ietekmīgām personām Austrumos.

Par to, ka Kremlim, Azerbaidžānas un Uzbekistānas prezidentiem pietuvinātas personas, dažādi oligarhi un starptautiskos naudas atmazgāšanas skandālos figurējušas firmas gadiem bijušas gan "ABLV Bank", gan arī citu Latvijas banku klienti, par to Latvijas Radio jau vēstīja divos "Atvērto failu" raidījumos 2021. gada septembrī.

Tagad Latvijas Radio rīcībā nonākusi jauna informācija, kas vedina domāt, ka

tieši bijušajam ilggadējam "ABLV Bank" padomes loceklim Igoram Rapoportam varētu būt bijusi ievērojama loma "ABLV Bank" savešanā ar ietekmīgiem klientiem Austrumos, tajā skaitā ar Kremli saistītiem.

Rapoports miris pagājušā gada septembrī, un tiesībsargi viņu nenopratināja, taču lietā figurē informācija, ka tieši viņš ir bijis atslēgas figūra ietekmīgo, tajā skaitā ar Kremli saistīto, klientu piesaistei bankai. Par Rapoporta ievērojamo lomu "ABLV Bank" liecina arī viņa gadiem ilgais amats "ABLV Bank" padomē apstākļos, kad īsti nav saprotams, kādu akcionāru intereses viņš tur pārstāvējis.

Publiskajā telpā par Rapoportu informācija ir skopa. Portālā "Kompromat" atrodams kāds 2006. gadā ierakstīts Tambovas noziedzīgā grupējuma izveidotāja Vladimira Barsukova dzimšanas dienas svinību video ieraksts. Šajās svinībās  no Latvijas puses līdzās mūsu valsts noziedzīgās pasaules personāžiem piedalījies arī Igors Rapoports.

"Dārgie draugi! Es priecājos, ka jūs visi atbraucāt. 50 gadi ir labs iemesls, lai mēs visi satiktos. Priecāsimies un atpūtīsimies divas dienas, aizmirsīsim mazliet par visu," tā tolaik viesus uzrunāja namatēvs, Tambovas noziedzīgā grupējuma izveidotājs Vladimirs Barsukovs. Vēlāk – jau 2019. gadā – viņam piespriesta brīvības atņemšana par Tambovas noziedzīgā grupējuma izveidi un grupas aktivitātēm.

Tiek uzskatīts, ka tieši šis grupējums palīdzējis savulaik pašreizējam Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam nostiprināt viņa varu Sanktpēterburgā.

Interesanti, ka Rapoports nav bijis saistīts tikai ar "ABLV Bank". Viņš kopš 2016. gada bijis arī "Signet" bankas akcionārs. Arī šajā bankā savulaik identificētas problēmas klientu transakciju uzraudzībā, bet pēc "ABLV Bank" likvidācijas "Signet" ir kļuvusi par likvidējamās "ABLV" atklātā ieguldījuma fonda līdzekļu turētāju.

"Signet" bankas valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons gan uzsvēra, ka tās neesot nekādas sevišķas attiecības. "Jā, nu mēs esam (..) tagad viņš saucas "Integrum", tas "ABLV" meitas uzņēmums, kas pārvalda ieguldījumu fondus. Mēs esam līdzekļu turētājs, bet tas nenozīmē, ka mums ir sadarbība ar "ABLV" kā tādu." 

Par netiešu "Signet" bankas akcionāru Rapoports kļuvis laikā, kad bankas vairākuma akcionārs bijis kāds Krievijas pilsonis un banka vēlējusies pakāpeniski kļūt par vietējiem un ASV akcionāriem piederošu banku.

"Jā, "ABLV" padomē, ja es pareizi atceros datus, tad viņš bija no 2010. līdz 2017. gadam, "Signet Bank" par akcionāru viņš kļuva 2016. gadā. "Signet Bank" viņš nekad nav bijis padomes loceklis un jebkādā veidā nav piedalījies bankas pārvaldē," norādīja Idelsons.

Viņš stāstīja, ka neatceroties, ka Rapoports vispār kādu klientu būtu atvedis uz banku, kur nu vēl ietekmīgus vīrus. Pēc Rapoporta nāves viņa ģimenes uzņēmumam šobrīd "Signet Bank" pieder 19,5% akciju.

Latvijas Radio: "Kā ir ar tiem jūsu klientiem? Vai tas kapitāls nav Austrumu izcelsmes ietekmīgu vīru kapitāls?"

Idelsons: "Ietekmīgu vīru kapitāls tas noteikti nav un nekad nav bijis, es gribētu teikt. Šobrīd mūsu bizness vairāk nekā 80% ir Latvijas bizness. Jā, es nenoliegšu, ka mums ir daži klienti, kuriem ir uzturēšanās atļaujas Latvijā, citās Eiropas Savienības valstīs, viņi tur savu kapitālu pie mums, kas nav Latvijas pasu turētāji, bet tādu tīro Krievijas personu mūsu klientu lokā nav."

Par Rapoporta lomu "ABLV Bank" padomē un avotu sniegtās ziņas, ka viņš varētu būt bijis atslēgas figūra "ABLV Bank" kontaktos ar ietekmīgiem vīriem Austrumos, Latvijas Radio lūdza komentēt "ABLV Bank" vadītājam un akcionāram Ernestam Bernim. Bernis izvēlējās atbildes sniegt rakstiski, bet tās ierunāja Berņa pārstāvis Artūrs Eglītis:

"Šādas "avotu sniegtās ziņas", kas ir jāliek pēdiņās, mums ir pārmetušas Ziemeļkorejas sankciju pārkāpumus, kas izrādījās nepatiesība un tādi netika atrasti, un to apliecināja arī Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja. Tāpat mums tika pārmesta korupcija, kas izrādījās vēl lielāka nepatiesība, un to savukārt pierādīja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Bankas vārds parādījās arī slepkavības kontekstā, kas izrādījās absolūta nepatiesība, un ar šo slogu bija jāstaigā daudzi gadi, lai pierādītu to, kas faktiski nav jāpierāda.  Šajā gadījumā mēs neskaidrosim vēl vienu absurdu teoriju, kas ir vēl tālāk no patiesības kā iepriekš norādītie apvainojumi."

Bernis arī rakstīja, ka viņa rīcībā neesot informācijas par no pamatlietas izdalīto kriminālprocesu par izvairīšanos no nodokļu nomaksas lielā apmērā. Viņam neesot arī nekāda statusa šajā lietā. Savukārt pamatlietā par 2,1 miljarda legalizēšanu Bernis savu vainu neatzīst.

Berņa pārstāvis Eglītis: "Mēs kategoriski nepiekrītam nevienai no apsūdzībām. Lieta ir nesaprotama un neskaidra. Mūs sodīja ar bankas darbības pārtraukšanu, kas tika būvēta 25 gadus, maksājām šeit nodokļus, veicām investīcijas Latvijā, bet tagad tiek darīts viss, lai "kaut ko atrastu" un mūs sodītu vēlreiz. Mēs ceram un ticam, ka lieta tiks izskatīta rūpīgi, taisnīgi un objektīvi."

Bernis uzsvēra, ka banka darbojusies atbilstoši visiem tolaik spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. To uzraudzīja Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), kurai nebija iebildumu, un Eiropas Centrālā banka, bet auditēja – starptautiskas auditorkompānijas. Arī naudas aprite "ABLV" bija cieši saistīta ar pārējām Latvijas bankām.

Berņa pārstāvis Eglītis: "ABLV banka nestrādāja uz neapdzīvotas salas, bet bija kopīgas banku sistēmas dalībniece, taču tikai pret vienu banku ir vērsts kriminālprocess – tā ir ABLV. Kā mēs zinām, milzīgi resursi tikuši veltīti tam, lai "tomēr kaut ko atrastu", nevis, piemēram, vienotos par naudas sodu, ja tādu bija pamats piešķirt."

Bernis atzina, ka pavisam balti un pūkaini gan neesot bijuši, taču nebūšanas salīdzina ar tām, kas atklājušās arī citās bankās, un uzsvēra, ka esot strādājuši, lai riskus mazinātu.

Berņa pārstāvis Eglītis: "Jā, esam vairākkārt teikuši, ka bankas darbībā bija nepilnības, tādas ir bijušas visās kredītiestādēs, tajā skaitā skandināvu bankās, citu valstu īpašnieku bankās, kurām par līdzīgiem pārkāpumiem ir piemēroti naudas sodi, nekā cita. Un arī mēs darījām visu, lai riskus mazinātu."

Simtiem bezsaimnieka miljoni

"ABLV Bank" īpašniekam Ernestam Bernim var piekrist, ka tik rūpīgi kā "ABLV Bank" Latvijā neviena kredītiestāde vēl nav vētīta un ka, pastiprināti ielūkojoties citu banku iekšējā virtuvē, gan jau arī tur atklātos skatam ļoti nepatīkamas lietas. Tas diemžēl raksturo to biznesa modeli, kāds gadiem Latvijā tika piekopts un kam bija dota zaļā gaisma visaugstākajos līmeņos.

Un to, cik tieši situācija bijusi slikta naudas atmazgāšanas novēršanā, apkarošanā un kontrolē, raksturo arī aina, kas tagad atklājas "ABLV Bank" pašlikvidācijas procesā, kura aktīvā fāze šobrīd tuvojas noslēgumam. Pēc rūpīgas "ABLV Bank" stāvošās naudas vētīšanas visus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas kontroles sietus izturējusi tikai daļa kreditoru prasījumu. Joprojām milzīgas naudas summas nav izmaksātas.

"Kreditoru prasījumi ir izmaksāti 38% no prasījumu summas, bet te ir jāsaprot tas, ka faktiski uz 2022. gada beigām 85% no šiem neizmaksātajiem kreditoriem bija prasījumi, kuriem jau bija uzlikts kaut kāda veida arests no tiesībsargājošajām institūcijām. Kā rezultātā tāpēc liekas, ka procentuāli no visa apjoma tas skaitlis nav pat puse, jā, bet, nu, tur ir visas šīs darbības, ko veikušas tiesībsargājošās institūcijas," situāciju ar ABLV kreditoru prasījumu apmierināšanu skaidroja Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile, kura pēc FKTK pievienošanas Latvijas Bankai joprojām atbild par finanšu sektora uzraudzību.

Lai arī ABLV apvij virkne kriminālprocesu un tagad tiesā nonākusi arī lieta par 2,1 miljarda atmazgāšanu, Purgaile uzskata, ka bijis pareizi ļaut bankai pašlikvidēties. Process, viņas ieskatā, notiekot veiksmīgi ar visu to, ka lielu daļu naudas kreditoriem nevar izmaksāt.

"Tas sekmīguma vai veiksmīguma stāsts mūsu acīs ir tāds, ka faktiski process virzās uz priekšu. Nekas nestāv un nekur negaida. Visi šie kreditori ir apzināti. Tie, kas varējuši saņemt, izgājuši pārbaudes, ir saņēmuši. Tāpēc mēs varam teikt, ka tāda aktīvā likvidācijas fāze faktiski ir beigusies vai tūlīt beigsies.." sacīja Purgaile.

Savukārt visa pārējā bankā stāvošā nauda, kuru nav varēts izmaksāt, iedaloties divās grupās.

"Pirmais – vai nu ir iesaldēts, vai arestēts, vai arī nokonfiscēts jau šobrīd. Otra grupa ir tāda, kur ir vienkārši tādi, mēs viņus saucam, guļošie, klusējošie, kur jau ir beidzies pilnvaru termiņš. Piemēram, tur ir bijusi pilnvarotā persona, pilnvaras termiņš ir beidzies, un nav nekādas informācijas vairāk. Ir klusums iestājies. Tā rezultātā arī paši likvidatori saka – tā ir tāda nezināmā daļa," klāstīja Latvijas Bankas pārstāve.

Pēc Purgailes teiktā, līdz šim līdzekļu konfiskācija piemērota 8% no izmaksāto kreditoru prasījumu apjoma. Kopumā 63 miljoni eiro konfiscēti un pārskaitīti Valsts kasē.

Latvijas Radio: "Varbūt jūs varat iezīmēt, cik tad ir tā lielā bezsaimnieka sadaļa nu, apmēram, ne līdz pēdējam miljonam, bet...

Santa Purgaile: Ja mani atmiņa neviļ, tad pēdējie, kas nav arestēti, bet kas ir tie guļošie, tad tie bija starp 300 un 400 miljoniem."

Pēc intervijas Purgailes pārstāve atsūtīja precīzu informāciju.

Apmēram 570 kreditoru ieņem pasīvu pozīciju saistībā ar savu līdzekļu atgūšanu un nesadarbojas ar bankas likvidatoriem. Viņu kreditoru prasījumu kopējā summa ir 393 miljoni 121 tūkstotis un 585 eiro – tātad gandrīz 400 miljoni.

Ja nekas neizmainīsies un šai naudai nepieteiksies saimnieki, kas var pierādīt savas tiesības uz to, tad šī nauda varētu tikt atzīta par bezsaimnieka naudu… un nonāktu valsts makā.

"Tur arī mēs esam iesākuši sarunas ar Finanšu ministriju par to, lai ar likumdevēja spēku mēģinātu saīsināt termiņu, cik ilgi tie resursi ir jāglabā kontā. Ja tā ir atzīta par bezsaimnieka mantu, tad praktiski būtu, iespējams, jāveic izmaiņas likumdošanā, lai to naudu pēc iespējas ātrāk varbūt var jau ieskaitīt valsts budžetā, un tad, ja varbūt kaut kad uzrodas saimnieki un tiek atzīti viņi par šīs naudas īpašniekiem, tad attiecīgi to naudu izmaksātu no valsts budžeta," sacīja Purgaile.

Ja arī kaut kad kādreiz saimnieki uzrastos, viņi tiktu pārbaudīti tieši tāpat, kā tas šobrīd tiek darīts ar visiem pārējiem kreditoru prasījumiem. Uz jautājumu, kāpēc neviens nepiesakās uz 300 vai 400 bankā stāvošiem miljoniem, Purgaile atbildēja:

"Nu, grūti pateikt... Protams, ka viens no variantiem ir, ka joprojām tā nauda… ka šie īpašnieki, šie kreditori ir apzinājušies, ka viņi nespēs pierādīt šīs naudas leģitimitāti un tās leģitīmo izcelsmi, un tāpēc vienkārši atmetuši ar roku... tas varētu būt viens no secinājumiem. Varbūt ir kaut kādi citi dzīves līkloči… pārsvarā tās ir nerezidentu kompānijas, tikpat labi tā var būt juridiska problēma, varbūt firma ir likvidēta. Bet, ja tā pavisam godīgi, visticamāk, tam ir sakars ar to, ka tā nauda nav ar legālu izcelsmi."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti