Kāpēc Latvijas pazīstamo firmu «Draugiem Group» un «4finance» īpašnieku shēmas ved uz ārzonām?

Līdzās Britu Virdžīnu salām, Panamai, Seišelu salām, Belizai saistībā ar nodokļu optimizēšanu minētas arī Eiropas Savienības valstis, piemēram, Kipra, Malta, Īrija, Nīderlande un turīgā Luksemburga.

Šīs vietas Eiropas un arī daudzi pasaules uzņēmumi visbiežāk izmanto, lai izdevīgāku nodokļu dēļ reģistrētu tajās savas mātes kompānijas un no tām pārvaldītu sava uzņēmuma filiāles. Vairākām no šīm valstīm arī pārmests atklātības trūkums.

• "Maxima Latvija" patiesā labuma guvējs ir Lietuvas pilsonis Nerijus Numavičius, bet mātes uzņēmums "Lincoln Land Erste" reģistrēts Nīderlandē.
• Minerālmēslu un ķīmisko kravu vairumtirgotājs "Uralchem Trading"reģistrēts Latvijā, apgrozījums ap 800 miljoniem eiro. Patiesā labuma guvējs Krievijas pilsonis Dmitrijs Mezepins, bet uzņēmuma māte "Havenport Investments" reģistrēta Kiprā.
• "Latvijas balzams", SIA "Amber Beverage Group", patiesā labuma guvējs Izraēlas pilsonis Jurijs Šeflers, bet mātes kompānija reģistrēta Luksemburgā.
• SIA "Baltcom" mātes kompānija ir "RPAX ONE S.A.", reģistrēta Luksemburgā.
• SIA "Latvijas Propāna Gāze" mātes uzņēmums ir Kiprā.
• SIA "Evolution Gaming" mātes uzņēmums reģistrēts Maltā.
• SIA "Neste Latvia" mātes uzņēmums – Nīderlandē.
• SIA "Cemex" mātes uzņēmums – Nīderlandē.

"Draugiem Group": Struktūra būs tikai Latvijā 

Piemērs, uzņēmuma "Draugiem" grupa, kurai līdzās portālam draugiem.lv ir attīstīta virkne citu uzņēmumu un biznesu. Kopumā tie ir vairāk nekā desmit uzņēmumu.

Saskaņā ar Uzņēmuma reģistra datu bāzi šī gada jūnija sākumā uzņēmuma grupas struktūra izskatījās šādi: galvenajiem grupas uzņēmumiem – akciju sabiedrībai "Draugiem Group" un akciju sabiedrībai "Pirmdiena" – abiem pieder tādi meitas uzņēmumi kā "T2R", "Istabai", "Mapon", "Sinensis", "Vendon", "Gift Card" un "Printful Properties". Bet paši šie uzņēmumi pieder akciju sabiedrībai "Idea Bits Latvia", kuras galvenais īpašnieks ar 85% daļu ir "Draugiem Group Limited", kas reģistrēts Maltā.

Tātad uzņēmuma centrs reģistrēts Maltā, lai gan gandrīz visiem apakšuzņēmumiem ir līdzīpašnieki, reālas privātpersonas, Latvijas pilsoņi.

"Draugiem Group" pārstāvis Jānis Palkavnieks norāda, ka

pērn nolemts no šādas formas atteikties un tagad struktūra ir mainīta, tā ir tikai Latvijā.

Par to drīz varēšot pārliecināties arī Uzņēmumu reģistrā.

Tomēr kāpēc bija Malta? "Es vienreiz jautāju mūsu finansistiem, kāpēc ir tā Malta, vai tiešām tas ir optimizēt nodokļus. Tiešs ieguvums tur nebija, viens nodoklis tur ir mazāks, cits ir lielāks, kaut kādu peļņu var un nevar izņemt, tur tās nianses ir ļoti daudz. Sapratām, ka tas ieguvums ir nekāds," skaidro Palkavnieks.

Tāpat esot bijušas būtiskas tehniskas detaļas, piemēram, lai kopīpašniekiem nebūtu regulāri jāsasauc sapulce par sīkiem lēmumiem. "Vēl viena lieta, lai tie īpašnieki, kuriem piederēja daļas uzņēmumā, kuras bija domātas, lai viņi var izņemt dividendes kā bonusu senākiem, labākiem darbiniekiem, lai viņi šīs daļas nevarētu pārdot kādam no malas. Kad viņi iet prom, tās daļas mēs atpērkam," norāda uzņēmuma pārstāvis.

Tāpat juridiski nesaistīts ar šo visu grupu ir uzņēmums "Printful Latvia", kura padomē ir viens no draugiem.lv dibinātājiem Lauris Liberts, bet uzņēmums 100% pieder ASV Delavēras štatā reģistrētam uzņēmumam "Printful Inc."

"Draugiem Group" pārstāvis Jānis Palkavnieks skaidro, ka ASV reāli darbojas divas uzņēmuma drukas ražotnes Losandželosā un Ziemeļkarolīnas štata pilsētā Šarlotā un Latvijas uzņēmumam ir atbalstošās funkcijas. "Mums šobrīd darbības principi ir vienkārši. Tajā valstī, kurā ir mūsu klienti, tajā mēs reģistrējam uzņēmējdarbību. "Printful" galvenā darbība ir ASV. Pāri par 90% ASV. Tā ambīcija būt pirmajiem, kas fondu biržā startē no Baltijas. To neviens uzņēmums vēl nav izdarījis, tā teikt, Baltijas īpašnieku uzņēmums," skaidro Palkavnieks.

"4finance": Ieguvumu neesot

Vēl viens Latvijā tapis uzņēmums ir "ātro kredītu" devējs "4finance", kuru tās izpilddirektors 2016.gadā Toms Jurjevs slavēja kā "veiksmes stāstu – no "start-up" līdz starptautiskam uzņēmumam".

"4finance" patiesā labuma guvēji pašlaik norādīti trīs: Latvijas pilsoņi Uldis Arnicāns un Edgars Dupats, kā arī Krievijas pilsone Vera Boiko. Uzņēmuma mātes kompānija reģistrēta Luksemburgā, kura savukārt pieder Kipras uzņēmumam "Tirona Limited".

"4finance" holdinga struktūra patiešām ir vērienīga, jo ar ātro kredītu izsniegšanu tā izvērsusies ne tikai Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, bet arī Polijā, Rumānijā, Bulgārijā, Skandināvijas valstīs un pat Meksikā, Argentīnā un Dominikānas republikā. Populārākais produktu zīmols ir "Vivus", dažās valstīs arī "Zaplo".

Struktūras centrā ir holdings, kas reģistrēts Luksemburgā ar nosaukumu "4finance Holding". Zem tā ir dažādās valstīs reģistrēti 26 uzņēmumi, tostarp arī "TBI Banka" Bulgārijā un seši uzņēmumi Latvijā:

• SIA "Ondo",
• SIA "Vivus",
• SIA "Debt Solution",
• SIA "4finance IT",
• SIA "4finance Media",
• AS "4finance", zem kuras reģistrētas vēl 12 kompānijas ar juridiskām adresēm Somijā, Zviedrijā, Lietuvā, Čehijā un citās valstīs.

Vēl holdingam pieder uzņēmums Igaunijā "Friendly Finance", zem kura savukārt ir 13 kompānijas.

Pats holdings 100% pieder Luksemburgas uzņēmumam "4finance Group", kas savukārt pieder Kipras uzņēmumam "Tirona Limited".

Kāpēc Luksemburga? "4finance" grupas finanšu direktors Pols Golfinčs šādu struktūru skaidro ar obligāciju izlaišanu: ""4finance" 2008.gadā tika dibināts Rīgā, un sākotnēji uzņēmuma mātes kompānija bija AS "4finance". Dažus gadus vēlāk, kad kompānija bija sasniegusi pietiekamu apjomu, lai piesaistītu obligāciju finansējumu starptautiskajos kapitāla tirgos, tika izveidota jauna holdinga kompānija Luksemburgā. Kā parasti kompānijās, kas piesaista naudas finansējumu starptautiskajos tirgos un strādā valstīs ar dažādu normatīvo regulējumu, obligāciju turētāja kompānija ir bāzēta tādā valstī, kuras jurisdikcija ir labi pazīstama starptautiskiem investoriem. Luksemburga piedāvā paredzamu un caurspīdīgu biznesa vidi. Nodokļu ieguvumu un priekšrocību obligāciju turēšanai mātes kompānijas atrašanās vietā nav."

Obligāciju pircēji var palikt neatklāti

Atšķirībā no akcijām obligāciju īpašnieki nekļūst par uzņēmumu akcionāriem. "4finance" piesaistījusi vairāk nekā 500 miljonus ASV dolāru.  Būtiski, ka obligāciju pircēji var palikt neatklāti un kompānijai nav gluži pienākums prasīt, kur pircējs ņēmis naudu. Ne vienmēr to dara arī biržas, ja daļa obligāciju tiek tirgotas ar to starpniecību.

"Iespēja, kā var noskaidrot, kas ir obligacionāri, kas ir nopirkuši tās obligācijas, ir vienīgi caur depozitāriju. Ja tās obligācijas ir reģistrētas depozitārijā, tad attiecīgi depozitārijs var šo informāciju sagatavot un noskaidrot, kas tie obligacionāri ir. Jo patiesībā situācija ir tāda, lai pavisam sajauktu galvu, fiziski tās obligācijas ir tā iegrāmatotas depozitārijā, bet tad tās tālāk tiek sadalītas pa finanšu instrumentu kontiem, kas atrodas pie bankām. Un tad, kad ir nepieciešams noskaidrot, kas tie tādi obligacionāri ir, tad attiecīgi depozitārijs lūdz visām bankām sniegt informāciju, kas tad ir šie te obligacionāri. Tad bankas dod depozitārijam šo informāciju, un depozitārijs sastāda gala sarakstu," komentē "Cobalt" vadošais speciālists, zvērināts advokāts Edgars Lodziņš.

Otra priekšrocība –

ja kontrole nav pārāk stingra, obligācijas var iegādāties arī paši holdinga īpašnieki.

Vēlāk par obligācijās iegūto peļņu samaksājot nelielu nodokli vai pat nemaksājot nemaz, tādā veidā var tikt apzināti samazināti paša holdinga ienākumi. Tātad arī mazāk jāmaksā uzņēmuma ienākuma nodoklī.

Obligācijas var pirkt arī ārzonās un zemu nodokļu valstīs reģistrēti uzņēmumi. Jāatgādina, ka Rīgas vicemērs Andris Ameriks 2010.gadā ātro kredītu kompānijā ieguldīja pusmiljonu eiro, pēc gada atgūstot gan pašu ieguldīto summu, gan vēl nopelnot 80 000 latu. Un zīmīgi – ieguldījumi bija nevis pa tiešo, bet caur Belizā reģistrētu ārzonas kompāniju. Beliza ļoti labi noder, lai slēptu gan firmas saimniekus, gan darījuma nianses. 

"Tas filtrs vienīgais ir bankas, jo faktiski, lai nopirktu ofšoru uzņēmumus, jau vajag finanšu instrumentu kontu, kur obligācijas turēt. Tad ir jautājums, kur šis konts atrodas, vai tas Latvijā ir pie kādas no bankām. Teorētiski pastāv iespēja, ka tas ir kaut kur ārvalstīs. Un tad caur kospondentpunktiem paņem lielu banku, pieņemsim, "JPMorgan". Ofšoram ir finanšu instrumenta konts pie "JPMorgan", "JPMorgan" ir nominālais konts šeit pie bankas Latvijā. Tā ķēdīte var būt diezgan gara," skaidro advokāts Lodziņš.

Caurspīdīgāk, bet aizvien ar caurumiem

Savukārt atklātības uzlabošanai pašlaik lielākais panākums ir tas, ka no pērnā gada janvāra jau 80 valstis, tajā skaitā gan Latvija, gan arī Luksemburga, gan Britu Virdžīnas, sekojot Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) izstrādātajam modelim, ir vienojušās, ka visas sāks automātisku informācijas apmaiņu par nerezidentu finanšu kontiem. Tā kā it kā ļoti noslēpties vairs nevarēs, ja vien valstu iestādes tiks galā ar šādu informācijas apjomu un spēs to izvērtēt.

Taču Lielbritānijā bāzētā nevalstiskā organizācija "Tax Justice Network", kas katru gadu pēta šos jautājumus un veido valstu slepenības topu, norāda – lielas cerības tomēr vēl nevajag lolot.

Caurspīdīgums būs mazliet lielāks, taču katrai valstij, kurā nerezidentu nauda veido krietnu daļu no ekonomikas, ir savas lietas, ko tās nevēlas citiem atklāt. "Tax Justice Network" Izraēlas nodaļas direktore, pētniece, advokāte Morana Harari min Kipras piemēru: "Tur ir vairāki caurumi, piemēram, Kipra piedāvā naturalizācijas investīciju shēmas. Pilsonību pret ieguldījumiem. Tas nozīmē, ka cilvēki var nopirkt pilsonību. Un tad, kad viņi nopērk pilsonību, tad tie uzrāda, ka viņi dzīvo valstī, kur nopirkta pilsonība, un tie kļūst par "nefiksējamiem pilsoņiem" (non-recordable citizens). Šādā gadījumā banku informācija netiks pārsūtīta tālāk. Valstis, kas piedāvā pilsonību pret investīcijām, tās piedāvā veidu, kā konkrētiem indivīdiem izvairīties no šī [caurspīdības] mehānisma."

Un savi apzinātie "caurumi" ir arī Luksemburgai, kura "Tax Justice Network" veidotajā topā no Eiropas Savienības valstīm ir pirmajā vietā, neraugoties uz bijušajiem skandāliem. Piemēram, viens no tiem attiecas uz ieguldījumu fondiem, kuros naudas apjoms Luksemburgā pēdējos gados ir strauji pieaudzis.

Ja kādas personas ieguldījumu apjoms vienā fondā pārsniedz 25%, tad ziņas par šo ieguldītāju tiek atklātas, tostarp arī citām valstīm informācijas apmaiņas ietvaros. Bet, ja ieguldījumu apjoms ir zem 25%, tad šāds mehānisms nedarbojas. Tāpēc uzņēmēji mēdz ieguldīt caur vairākām kompānijām, nepārsniedzot minēto slieksni.

Latvijas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta jaunā priekšniece Ilze Znotiņa atzīst, ka "caurumi" ir. Iemesli tam ir vairāki: lai uzņēmumiem būtu izdevīgāk optimizēt nodokļus, citiem – lai vairāk slēptu naudas pēdas.

Znotiņa piekrīt, ka Maltā un Kiprā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riski ir paaugstināti: "Uzņēmumi, kas ir dibināti, tur tiek papildus pārbaudīti. Aizdomu ēna par to, ka viņi varētu kaut kādā veidā mēģināt samazināt savus izdevumus un attiecīgi iekšējās kontroles vājināti, salīdzināmi ar citām valstīm varbūt ir lielāka. Tā problēma tagad ir izgaismojusies tajā gaismā, ka Panamas dokumenti vai "Paradise" pētījumi parādīja, ka

nodokļu shēmas ir ļoti, ļoti šaura līnija par nodokļu legālo konstrukciju un nodokļu shēmu, kas raisa pilnīgi skaidru pārliecību, ka notiek izvairīšanās no nodokļu maksas, nomaksas nelikumīgā veidā.

Tas viss, kas noticis Maltā ar žurnālistu slepkavībām un tamlīdzīgi, tam diemžēl ir ļoti cieši saite ar noziedzīgu darbību. Jāmāk skaidri nodefinēt arī konsultantiem, sniedzot konsultācijas par šādu shēmu veidošanu, viņiem arī jāapzinās savi riski. Protams, mēs ļoti stingri kontrolēsim nodokļu konsultantus, gan juristus, kas veido šīs nosacītās holdinga kompānijas. Uz to gan mēs esam gatavi, uz to mums spēka pietiks."