Jau divas stundas pirms liktenīgajiem pulksten sešiem lielveikalā gaudoja trauksmes signalizācija un skaļruņi aicināja cilvēkus evakuēties. Taču ēkas apsardze cilvēkiem nelika pamest telpas. Kāpēc tika ignorēts trauksmes signāls? Veikala "Maxima" vadība piektdien beidzot sniedza savu skaidrojumu.
Vakardienas pēcpusdiena Zolitūdē. Pulkstenis ir 16:21, kad veikalā "Maxima" iegaudojas trauksmes signalizācija. Pēc brīža skaļruņos sāk skanēt paziņojums par ārkārtas situāciju un aicinājums nekavējoties pamest veikala telpas.
"Bijām 15 minūtes pirms tam iekšā. Tur gāja visu laiku signāls, zvans. Pēc tam gāja informācija – atbrīvojiet telpas. Cilvēki neviens jau negāja projām. Mēs vienkārši aizskrējām," atminās aculieciniece Vita.
Taču liela daļa sirēnām nav pievērsuši uzmanību, citi – apsargu nomierināti, ka viss ir kārtībā un signalizācijai ir tehniska kļūme, turpinājuši iepirkties, stāsta aculiecinieki. Kādēļ apsargi nelika ēku pamest? "Maxima Latvija" vadītājam Gintaram Jasinskam ir savs skaidrojums.
"Signalizācija nenostrādāja mūsu veikala telpās, bet gan tur, kur tobrīd notika metināšanas darbi. Mūsu apsargs darbojās pēc instrukcijas – pārbaudīja zonu, kas parādījās uz pults, nokāpa pagrabā un satika strādniekus – metinātājus. Tā kā netika atrasta iespējamā ugunsgrēka vieta, arī evakuācija netika veikta," viņš skaidro.
"Improvizācija šādā situācijā ne no veikala direktora, ne apsarga nav pieļaujama. Tikai stingra turēšanās pie instrukcijas. Ja nostrādā signalizācija – pārbauda. Ir gadījumi, kad nostrādā viltus trauksme. Signalizāciju var iedarbināt arī citi faktori, un ja nav acrīmredzamu briesmu, evakuācija nenotiek," skaidro uzņēmuma vadītājs.
Pēc šī skaidrojuma gan paliek atklāts jautājums – kas tiek uzskatīts par vizuāli konstatējamām briesmām un vai vienmēr var paļauties tikai uz cilvēka acīm saskatāmo vai tomēr – ja reiz iedarbojas trauksmes signalizācija, cilvēki – kaut vai drošības pēc – no ēkas tomēr jāizved. Arī pēc tam, kad apsargs nekonstatēja ugunsgrēka draudus, signalizāciju izslēgt tā arī neizdevās. Tāpēc tika izsaukta signalizācijas nodrošinātāju – kompānijas "Vesmann" tehniķis.
"Viņš nepaguva vēl neko konstatēt, jo viņš bija veikalā iekšā tajā brīdī, kad notika šī traģēdija. Dieva pirksts bija tas, kurš pagrieza viņa kājas kādā citā virzienā, jo viņš varēja būt arī tur apakšā," skaidro "Vesmann" īpašnieks Māris Vesmanis.
Viņš skaidro – konkrētā signalizācija spēja reaģēt uz karstumu, dūmiem un putekļiem.
Taujāts, vai ierīces nevarēja iedarbināt pirmā jumta drupšana kādā no ēkas daļām, Vesmanis norāda - "To var izslēgt, jo nostrādājusi bija ar ūdeni saistīta zona signalizācijas panelī, kas nav saslēgta ar detektoriem, tā kā par iemeslu varētu būt kaut kas cits".
"Trubas iet cauri kādām konstrukcijām vai tiek stiprinātas pie konstrukcijām, un viņām nobīdoties vai kaut kādā veidā sākot virzīties kaut kur prom no savas sākotnējās vietas, var būt kāds lūzums vai hermētiskuma zudums, kas varēja izsaukt šo nostrādāšanu tieši ūdens sistēmai," viņš skaidro.
Vesmanis, gan vairākkārt uzsver, ka nevēlas nodarboties ar versiju izvirzīšanu un šī ir tikai viena teorētiska iespēja, kas varētu būt ietekmējusi signalizācijas iedarbošanos. Patiesos nelaimes apstākļus, protams, meklēs policija.
