Kāpēc Covid-19 pandēmija tikpat kā nav skārusi bērnus

Pēc jaunu pētījumu datiem, bērni daudz labāk nekā pieaugušie tiek galā ar jaunā koronavīrusa infekciju, galvenokārt pateicoties ātrai un iedarbīgai imūnreakcijai, kuras rezultātā organismā iekļuvušais vīruss vienkārši nespēj savairoties līdz kaitīgai koncentrācijai, vēstīja Rus.LSM.lv.

Jau no paša pandēmijas sākuma mediķi un epidemiologi pamanīja, ka starp tiem, kas inficējušies ar jauno koronavīrusu, ir ļoti maz bērnu. Šo fenomenu apstiprināja arī pirmie pētījumi – februārī veiktā Ķīnas epidemioloģiskā dienesta datu analīze parādīja, ka no 72 tūkstošiem Covid-19 gadījumu 1% saslimušo ir pusaudži un bērni 10–19 gadu vecumā, bet vēl 1% – bērni, kas jaunāki par 10 gadiem.

Gandrīz gadu vēlāk zinātniekiem radies vairāk skaidrojumu par šo fenomenu. Galvenais no tiem – spriežot pēc novērojumu un pētījumu rezultātiem, bērniem imūnsistēma ir labāk sagatavota cīņai ar SARS-CoV-2 nekā pieaugušajiem.

Bērnu imūnsistēma ir “ļoti labi piemērota un ļoti labi “aprīkota” atbildes reakcijai uz jauniem vīrusiem,” paskaidro Kolumbijas Universitātes Ņujorkā imunoloģe Donna Farbere rakstā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Nature”.

Pat tad, kad bērni inficējas ar koronavīrusu, slimība absolūtajam vairākumam notiek viegli vai vispār bez simptomiem. Tas nenozīmē, ka vīruss viņus nemaz neapdraud – no janvārī-februārī izpētītajiem 2135 Covid-19 gadījumiem bērniem vecumā līdz 18 gadiem no tām Ķīnas provincēm, kuras no Covid-19 bija cietušas visvairāk, viens 14 gadu vecs pacients nomira un 5,8% slimība notika smagākā formā. Savukārt pieaugušajiem tādos pašos apstākļos smago gadījumu īpatsvars bija 18,5%.

Iznīcināt ienaidnieku ātri, kad tas vēl nav pienācis tuvu

Bieži gadās, ka bērnam parādās Covid-19 simptomi un pēc tam asins analīzē konstatē antivielas pret vīrusu SARS-CoV-2, turklāt daudzkārt veikts standarta polimerāzes ķēdes reakcijas tests nedod pozitīvu rezultātu.

Novembrī publicētajā Austrālijas ārstu pētījumā minēts gadījums, kad ar koronavīrusu inficējusies visa piecu cilvēku ģimene. Trim bērniem piecu, septiņu un deviņu gadu vecumā tika novēroti tikai viegli simptomi, asinīs tika atklātas antivielas, bet polimerāzes ķēdes reakcijas tests, kas tika veikts 11 reizes 28 dienu laikā, nemainīgi bija negatīvs, turklāt visu šo laiku bērni bija ciešā kontaktā ar slimajiem vecākiem (ģimenes dzīves apstākļi neradīja iespēju nodrošināt izolāciju).

Lieto “Telegram”? Seko mums un saņem svarīgākās ziņas pirmais! 📣

 

👉 Parakstīties uz jaunumu saņemšanu vari šeit!

Bērna imūnsistēma “redz” vīrusu, patiešām ātri un efektīvi reaģē un neitralizē patogēnu, pirms vēl tam radusies iespēja pavairoties līdz apmēriem, kurus spēj pamanīt diagnostiskais tests, skaidro imunoloģe Melānija Nīlenda no Melburnas Universitātes Mērdoka Bērnu slimību pētījumu institūta.

Organisma imūnreakcijas mehānismu var saprast pēc izstrādāto antivielu tipa. Amerikāņu imunoloģe Donna Farbere izpētīja Covid-19 gadījumus 32 pieaugušajiem un 47 bērniem vecumā līdz 18 gadiem un salīdzināja koronavīrusa antivielas šīm divām grupām. Tika konstatēts, ka bērniem galvenokārt izstrādājas antivielas, kas ir vērstas pret SARS-Cov-2 pīķa formas olbaltumvielu, ar kuras palīdzību vīruss iekļūst šūnās.

Pieaugušajiem šīs antivielas izstrādājas līdztekus ar citām, kas ir vērstas pret nukleokapsīda olbaltumvielu, kas nepieciešama vīrusa replikācijai.

Farbere raksta, ka nukleokapsīda olbaltumviela lielos daudzumos parasti izdalās tikai tad, kad vīruss jau paspējis būtiski pavairoties. Bērniem nebija nukleokapsīdam specifisku antivielu, un tas liecina par to, ka infekcija nav paspējusi izplatīties organismā. Pēc Farberes vārdiem, bērnu imūnreakcija, pēc visa spriežot, spēj iznīcināt vīrusu vēl pirms tam, kad tas sāk replicēties lielos daudzumos.

Iegūtā un iedzimtā imunitāte

Farbere arī pieļauj, ka bērni spēj neitralizēt vīrusu, jo to T šūnas (T limfocīti, baltie asinsķermenīši) ir relatīvi “naivas”. Imunoloģijā šis termins nozīmē, ka šīm šūnām vēl nav bijis kontakta ar patogēniem. T šūnas ir daļa no adaptīvās imūnsistēmas un mācās atpazīt patogēnus, ar kuriem organisms saskaras visas dzīves laikā.

Farberes pētījumā gadījumos, kad ar Covid-19 saslimuši bērni, T atmiņas šūnu reakcija uz koronavīrusu nebija tik izteikta kā “naivā” reakcija. Tātad šai infekcijai ienaidnieku vēl nesatikušie “jauniesauktie” ir stiprāki pretinieki par kaujās rūdītiem “veterāniem”.

Bērnu spēja neitralizēt vīrusu var būt saistīta arī ar to, ka viņiem kopš dzimšanas ir attīstīta spēcīga iedzimta imūnreakcija, un tieši tās ātrums un spēks spēj novērst infekcijas attīstīšanos, uzskata Alasders Manro, kurš pēta bērnu infekcijas slimības Sauthemptonas Universitātes slimnīcā Lielbritānijā. Tiesa, rodas jautājums, kāpēc šī reakcija nedarbojas tikpat spēcīgi un ātri pret citiem vīrusiem, kas izraisa smagas bērnu slimības.

Bērniem ir mazāk “ieejas durvju” koronavīrusam

Zinātnieki arī pieļauj, ka, tā kā bērni bieži slimo ar sezonālās saaukstēšanās slimībām (kuras izraisa citi, mazāk bīstami koronavīrusi), tad antivielas pret šiem patogēniem var nodrošināt papildu aizsardzību pret SARS-CoV-2.

Pārliecinošs ir arī fizioloģiskais izskaidrojums tam, kāpēc bērnus mazāk apdraud Covid-19. Viņi var saņemt mazāku sākotnējo vīrusa devu, jo viņu deguna gļotāda satur mazāk (salīdzinājumā ar pieaugušajiem) AKE-2 receptoru, kurus vīruss izmanto iekļūšanai šūnās.

Jebkurā gadījumā nez vai ir tikai viens izskaidrojams tam, kāpēc bērni ar Covid-19 inficējas retāk un šo slimību pārcieš vieglāk nekā pieaugušie.  “Bioloģija reti ir vienkārša un tieša,” konstatē britu infektologs Alasders Manro.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt