- Masveida atteikšanās no potēm var kavēt izkļūšanu no pandēmijas
- Ne visi, kas atsakās potēties, ir vienādi. Daļa ir pārliecināti "antivakseri", bet daļa – vienkārši šaubīgie
- Ieviest obligātu potēšanos pret Covid-19 ir problemātiski
- Pozitīvie stimuli – tas ir labāk:
►Izklaides, futbols un ceļojumi
►Vēlēšanas: balso, citādi saslimsi
Masveida atteikšanās no potēm var kavēt izkļūšanu no pandēmijas
Epidemiologu un citu mediķu vidū dominē viedoklis, ka Covid-19 pandēmija var beigties pēc kolektīvās imunitātes izveidošanās. Infekcijas izplatīšanās sākumā daži zinātnieki izvirzīja hipotēzi, ka vajag vienkārši "palaist vīrusu tautā", lai pārslimotu pēc iespējas vairāk cilvēku un tādējādi izveidotos "pūļa imunitāte".
Tomēr Brazīlijas pilsētas Manausas piemērs, kur epidēmijas pirmajā pacēlumā pārslimoja divas trešdaļas iedzīvotāju un bija liels mirušo skaits, bet otrais pacēlums, kuru, pēc visa spriežot, izraisīja jau vīrusa jaunais celms, izrādījās ne mazāk nāvējošs, sagrāva šo teoriju. (LSM.lv rakstīja par argumentiem, kāpēc "dabiskā" kolektīvā imunitāte koronavīrusa gadījumā nez vai tiks sasniegta, kā arī par to, kas notika, kad infekcijas izplatīšanās tika ierobežota minimāli – Zviedrijā un Singapūrā.)
2020. gada beigās Pasaules Veselības organizācija (PVO) šai diskusijai pielika punktu, tās tonim kļūstot kategoriskam: "Kolektīvā imunitāte pret Covid-19 jānodrošina, aizsargājot cilvēkus vakcinācijas ceļā, nevis tā, ka uz viņiem iedarbojas patogēns, kas izraisa saslimšanu."
Cik liela daļa iedzīvotāju jāvakcinē, lai izveidotos "pūļa imunitāte", joprojām nav skaidrs. Piemēram, masalām, pēc PVO datiem, sliekšņa līmenis ir 95%, poliomielītam – 80%. PVO eksperti uzskata, ka, domājams, Covid-19 šīs līmenis dažādās valstīs atšķirsies atkarībā no tādiem faktoriem kā izmantojamās vakcīnas, prioritāri vakcinējamās iedzīvotāju grupas un citiem. Pagaidām prognozes ir diezgan izplūdušas – slieksnis tiek lēsts robežās no 70% līdz 90% iedzīvotāju. Latvijas gadījumā, kā jau rakstīja LSM.lv, politiķi (taču ne epidemiologi) min 70%.
Ne visi, kas atsakās potēties, ir vienādi. Daļa ir pārliecināti "antivakseri", bet daļa – vienkārši šaubīgie
Spriežot pēc aptaujām, daudzi cilvēki negrib vakcinēties nekādā gadījumā, taču diezgan daudz ir arī tādu, kuri izvēlas nogaidīt. Latvijā vakcinācijas kampaņas pašā sākumā pēc LSM.lv pasūtījuma veiktā aptauja parādīja, ka galvenais atturošais faktors, pieņemot lēmumu par to, vai potēties, ir informācijas trūkums.
Gelapa institūta pagājušajā gadā veiktajā globālajā pētījumā 32% pieaugušo respondentu paziņoja, ka nedomā vakcinēties pret Covid-19. "Eurofound" aptaujā, kas tika veikta Eiropas Savienībā februārī-martā, uz jautājumu par to, vai viņi potēsies pret koronavīrusu, 27% dalībnieku atbildēja, ka tas ir "ļoti maz ticams" vai "drīzāk maz ticams". Austrumeiropā to daļa, kuri negrib vai baidās vakcinēties, ir vēl lielāka – 61% Bulgārijā un 40% Horvātijā vai Latvijā. Martā "RAIT Faktum & Ariko" aptaujā par to, ka neplāno vakcinēties, paziņoja gandrīz tikpat liels respondentu īpatsvars – 35%.
ASV stingru Covid-19 vakcīnu pretinieku īpatsvars saglabājas nemainīgs (13–15%), lai gan šaubīgo pamazām kļūst aizvien mazāk (no 39% 2020. gada decembrī līdz 17% 2021. gada martā). Vēl 7–9% amerikāņu ir gatavi vakcinēties tikai gadījumā, ja viņiem pieprasīs to obligāti darīt.
Krievijā, pēc maijā veiktās aptaujas datiem, 42% respоndentu atbildēja, ka nevēlas vakcinēties. Aprīlī notikušajā aptaujā 31% nevakcinēto Krievijas iedzīvotāju atzina, ka piekristu potēties konkrētu apstākļu dēļ (to vidū ir draudi tikt atlaistam no darba vai iespēja doties uz ārzemēm).
Citiem vārdiem – vakcinācijas kampaņas notiek un skeptiķu īpatsvars pamazām sarūk, tomēr viņu joprojām ir pietiekami daudz, lai prognozējamo kolektīvās imunitātes izveidošanās slieksni padarītu nesasniedzamu reālistiskā termiņā.
Ieviest obligātu potēšanos pret Covid-19 ir problemātiski
Jautājums par obligātas vakcinēšanās pieļaujamību radās vēl pagājušajā gadā, kad vakcīnas vēl tika izstrādātas (LSM.lv par to rakstīja.)
Patlaban, piemēram, ASV aizvien vairāk koledžu un universitāšu paziņo, ka rudenī studentiem būs obligāti jābūt vakcinētiem, ja viņi vēlas mācīties klātienē. Latvijā par analoģisku lēmumu nupat pavēstījusi Stradiņa universitāte. Eiropas Savienība jau pieņēmusi principiālu lēmumu par vakcinācijas pasu ieviešanu ceļotājiem. Krievijas amatpersonas neizslēdz obligātas potēšanās pret Covid-19 ieviešanu.
Piespiedu vakcinācijas atbalstītāji izvirza šādu argumentu: ja jau koronavīrusa dēļ noteiktie ierobežojumi ir obligāti, tad arī potēšanai jābūt obligātai, jo tā radikāli samazina apkārtējo cilvēku inficēšanās risku. Oponenti norāda, ka liberālās demokrātijas apstākļos piespiedu kārtā vakcinēt gados jaunos cilvēkus, kuriem koronavīruss rada mazākus draudus, būtu ētiski strīdīgi un politiski riskanti.
Pozitīvie stimuli – tas ir labāk
Ņemot vērā, ka starp vēl nevakcinētajiem ir liela daļa tādu, kas šaubās, eksperti aicina "pātagas" draudu un maziedarbīgas pierunāšanas vietā izmantot motivējošus "burkānus".
"Daļa iemeslu, kuru dēļ cilvēki atsakās no potēšanas, var būt nepārvarami, bet citi var būt novēršami. Lai mudinātu cilvēkus pieņemt lēmumus, kurus viņi negrib pieņemt, jāmaina viņu motivācija. Un viens no veidiem, kā to panākt, ir ekonomiskie stimuli. Tie var padarīt lēmumu patīkamāku, par to piedāvājot atlīdzību vai izdevumu samazināšanu," paskaidro Dienvidkalifornijas Universitātes ekonomikas profesore Izabela Brokasa.
"Pēdējā laikā aizvien vairāk valstu, pilsētu un uzņēmumu sāk piedāvāt labumus tiem, kuri vakcinējas. Un šie "burkāni" kļūst arvien lielāki un daudzveidīgāki," norāda Brokasa rakstā, kas publicēts akadēmiskajā portālā "The Conversation". Piedāvājumi ir dažādi – no bezmaksas saldējuma un dāvanu karšu dalīšanas līdz nodokļu atlaidēm un lielām naudas balvām.
ASV Mērilendas štatā gubernators visiem vakcinētajiem valsts sektora strādājošajiem apsolījis 100 dolāru prēmiju.
Rietumvirdžīnijas štatā katrs cilvēks 16 līdz 35 gadu vecumā par potēšanos saņems krājobligāciju 100 dolāru nominālvērtībā. Šī programma štata valdībai izmaksās 27,5 miljonus dolāru. Tomēr šī summa veido tikai pusi no līdzekļiem, kas Rietumvirdžīnijā pagājušajā gadā iztērēti par Covid-19 testiem.
Serbijā vakcinācijas kampaņa pēdējās nedēļās buksē, un valdība paziņojusi, ka visi valsts iedzīvotāji, kas vecāki par 16 gadiem un kuri paspēs sapotēties līdz 31. maijam, saņems 3000 Serbijas dināru (apmēram 25 eiro).
Motivāciju ar naudu izmanto arī uzņēmumi, kuriem katrs saslimušais darbinieks bieži vien nozīmē neproporcionāli lielus zaudējumus (jo, iespējams, tāpēc, ka inficējies viens cilvēks, karantīnā būs jāuzturas visai maiņai vai brigādei).
Mazumtirdzniecības gigants "Walmart" paziņojis, ka izmaksās 75 dolārus katram vakcinētajam darbiniekam (ASV šajā kompānijā strādā pusotrs miljons cilvēku). Pārtikas veikalu tīkls "Kroger" par potēšanos pret Covid-19 darbiniekiem maksā vēl labāk – 100 dolāru.
Krievijas Federālais nodarbinātības dienests vēl februārī atļāva uzņēmumiem motivēt darbiniekus vakcinēties, maksājot prēmijas.
Indijas galvaspilsētā Deli vakcinētajiem tiek piedāvāta papildu nodokļu atmaksa 5% apmērā.
ASV Ohaio štatā tiek rīkota loterija "Vax-a-Million" , kurā var piedalīties štata iedzīvotāji, kas ir vismaz 18 gadus veci un saņēmuši vismaz vienu kādas Savienotajās Valstīs izmantošanai apstiprinātas vakcīnas devu. Loterija notiek piecās kārtās, un katrā kārtā galvenā balva ir viens miljons dolāru.
Kazahstānas lielākās pilsētas Almati iedzīvotāji pēc potes saņemšanas turpat vakcinācijas punktā aicināti piedalīties loterijā, kurā kāda balva tiek katram. Dažiem – putekļu sūcējs, mikroviļņu krāsns vai trauku komplekts, citiem – fēns, lietussargs vai dvielis.
Indijas Gudžaratas štatā vakcinētajām sievietēm tiek dāvināta zelta deguna rota. (Savukārt vīrieši var saņemt ar roku darbināmu blenderi.)
Daudzās valstīs restorāni, bāri, veikali, kā arī pašvaldības šaubīgos mudina ierasties uz potēšanu, solot bezmaksas cienastu.
Vakcinācijas punktā, kas atrodas Maskavas tirdzniecības centrā "GUM", pēc potes izsniedz saldējumu. Amerikāņu kompānija "Krispy Kreme" sola bezmaksas virtuli katru dienu līdz gada beigām, uzrādot izziņu par vakcināciju. Pekinā potētajiem pienākas divi iepakojumi olu un atlaižu kuponi pārtikas produktu iegādei.
Izraēlā pēc potes bez maksas cienā ar kolu, picu, konditorejas izstrādājumiem un tradicionālo ebreju sestdienas ēdienu čolentu.
Maskavā aprīļa beigās sākās programma "Miljons balvu. Uzvarēsim "kovidu" kopā" Krievijas galvaspilsētas iedzīvotājiem, kas vecāki par 60 gadiem. Tie, kas vakcinēsies līdz 1. jūlijam, varēs saņemt dāvanu karti, kurā ir tūkstotis balvas punktu. Viens punkts ir līdzvērtīgs vienam rublim, tātad kartes kopējā vērtība ir 1000 rubļu (apmēram 11 eiro). Šo karti var izmantot akcijas partneru veikalos, aptiekās, restorānos un kafejnīcās.
Izklaides, futbols un ceļojumi
Maija sākumā Ņujorkas mērs Bils de Blāzio paziņoja, ka tie, kas saņēmuši poti pret Covid-19, varēs apmeklēt botānisko dārzu, zooloģisko dārzu, akvāriju, Linkolna centru un citas vietas bez maksas vai ar atlaidi.
Čikāgā vakcinētajiem paredzēts 50 tūkstoši biļešu izklaides parka "Six Flags Great America" bezmaksas apmeklējumam. ASV futbola klubi aicina potēties stadionos un pie reizes saņemt bezmaksas biļeti uz spēli.
Maija vidū Krievijas nacionālā aviokompānija "Aeroflot" sāka akciju "Vakcinācijas jūdzes". Pasažieri, kas potējušies pret koronavīrusu, saņem bonusa punktus, kurus varēs apmainīt pret reāliem lidojumiem. Pirmie 10 tūkstoši akcijas dalībnieku katrs saņems 10 tūkstošus jūdžu – ar to pietiek, piemēram, lidojumam no Maskavas līdz Sočiem.
Populārās iepazīšanās lietotnes "Tinder", "Bumble" un "Badoo" motivē lietotājus ASV vakcinēties, piedāvājot potētajiem bezmaksas "premium" iespējas.
Vēlēšanas: balso, citādi saslimsi
Norvēģijas pilsētā Ēgersunnā vēlētāji šovasar varēs piedalīties iepriekšējā balsošanā valsts parlamenta vēlēšanās un pie reizes vakcinēties.
Dažos ASV štatos bāri un restorāni piedāvā potētajiem bezmaksas alu vai citus alkoholiskos dzērienus.
Aprīļa beigās Vašingtonā aktīvistu grupa, kas mēģina panākt marihuānas tirdzniecības legalizāciju, tieši pie izejas no vakcinācijas punkta pasniedza sapotētajiem cigareti ar "zālīti" kampaņā "Joints for Jabs" ("Kāsīši par potēm"). ASV galvaspilsētā kopš 2015. gada marihuānas lietošana rekreācijas nolūkos ir legāla, taču pārdošana joprojām ir nelikumīga.
Un tas ir iedarbīgi
Labumu piedāvāšana par vakcinēšanos patiešām ir iedarbīga. ASV nesen veikta aptauja liecina, ka 47% to, kuri nolēmuši gaidīt lielāku skaidrību vakcīnu jautājumā, būtu gatavi izšķirties par potēšanos, ja darba vietā viņiem piešķirtu apmaksātas brīvdienas. Bet 39% atzina, ka viņu gatavību veicinātu ne pārāk liela naudas summa – 200 dolāru.
Raksturīgs ir Ohaio štata loterijas iniciatīvas piemērs – drīz pēc šīs programmas izziņošanas vakcinējušos skaits vecuma grupā no 30 līdz 54 gadiem pieauga par 6%, lai gan vairākas nedēļas pirms tam aktivitāte samazinājās.
Tomēr potēšanās stimulēšanā dāvanas un bonusi ir labāki par naudu, jo samaksa naudā aizdomīgiem cilvēkiem vairo bažas par vakcīnu drošumu, apstiprina nesen veiktu pētījumu rezultāti.
