Īsumā:
- Čečenijas budžeta ieņēmumi lielā mērā ir atkarīgi no federālā centra dotācijām.
- Čečenija ir spiesta samazināt tēriņus, jo ekonomiskā situācija Krievijā pasliktinājusies kopš 2014.gada.
- Investīciju piesaiste no Tuvajiem Austrumiem ir viens no galvenajiem veidiem, kā Kadirovs mēģina palielināt republika ieņēmumus.
- Aiz investīcijām slēpjas arī Kremļa vēlme izveidot labas attiecības ar sunītu valstīm.
Dzīvot uz cita rēķina
Čečenija ir viens no Krievijas reģioniem, kas lielā mērā ir atkarīgs no subsīdijām. Saskaņā ar 2017.gada datiem 84% no republikas budžeta ieņēmumiem veido bezatlīdzības pārskaitījumi. Saskaņā ar Krievijas Revīzijas palātas datiem Čečenija ir visvairāk atkarīga no federālā budžeta pārskaitījumiem.
Piemēram, no 2006. līdz 2016.gadam tā ir saņēmusi 677 miljardus rubļu (apmēram deviņus miljardus eiro) dotācijās. Ilgu laiku republika bijusi viena no visvairāk subsidētajiem Krievijas reģioniem (2016.gadā tikai Ingušijas reģions saņēma vairāk no federālā budžeta).
Jāatzīmē, ka šajos datos netiek ņemti vērā federālie līdzekļi, kurus tērē tieši Čečenijā, piemēram, būvējot sabiedrisko pakalpojumu ēkas, kā arī valsts uzņēmumu, kas darbojas Čečenijas teritorijā, ieguldītā nauda reģiona ekonomikā.
Turklāt Čečenija neietaupa naudu, ko saņem no Maskavas.
Piemēram, Krievijas finanšu ministrs Antons Siluanovs nosauca Čečeniju par čempionu izšķērdībā. Viņš norādīja, ka tās amatpersonu autoparks veido aptuveni pusi no Ziemeļkaukāzas amatpersonu autoparka. Turklāt izmaksas ierēdņu uzturēšanai Čečenijā ir divreiz lielākas nekā citur Krievijā.
Savukārt, kontrole par finansējumu, kas atvēlēts Čečenijai, notiek tikai formāli. Reitingā starp korumpētākajām Krievijas reģioniem Čečenija ieņem pirmo vietu, apgalvo nevalstiskā organizācija "Droša Dzimtene" ("Безопасное Отечество"). Pat Kremlī atzīt, ka ievērojamu daļu no dotācijām nozog. Piemēram, 2010.gadā to īpaši uzsvēra toreizējais prezidents Dmitrijs Medvedevs: "Federālie līdzekļi bieži nesasniedz cilvēkus. Mēs zinām, kur viņi pazūd. Ir zināms kur — tos nozog."
Kad vējš svilpo kabatās
Pēc Krimas anektēšanas, kas aizsāka pret sankciju vēršanu pret Krieviju, kā arī zemas naftas cenas un stagnāciju tautsaimniecībā, ekonomiskais stāvoklis Krievijā pasliktinājās. Līdz ar to Kremlis vairs nevarēja tik dāsni atbalstīt Čečeniju, kas noveda pie pretrunām starp republikas līderiem un federālo varu.
Piemēram, 2016.gada novembrī federālā budžeta izstrādes laikā Kadirovs iebilda pret Finanšu ministrijas priekšlikumu samazināt dotācijas Čečenijai. "Mūs nevar apmierināt Finanšu ministrijas ierosinātais budžeta projekts. Ja jūs turpināsiet samazināt budžetu arī turpmāk, tad republika nevarēs attīstīties, mēs nevarēsim izpildīt savas sociālās saistības," vietnē "Instagram" rakstīja Kadirovs. Beigās valdība nolēma, ka 2017.gadā Čečenija saņems gandrīz tikpat daudz kā 2016.gadā. Tomēr jau 2018.gada budžetā dotācijas ir samazinājušās no 61 miljarda rubļu līdz 53 miljardiem.
Budžets sedz tikai republikas sociālās izmaksas. Taču čečenu valdībai ir lieli plāni — vairāki lieli būvniecības projekti. Liela daļa ir saistīta ar tūrisma attīstību reģionā. Vienlaikus ekonomiskās situācijas dēļ Čečenija nevar dabūt naudu šiem plāniem valsts iekšienē.
Līdz ar to Čečenija, gatavojoties dotāciju samazināšanai, jau izstrādāja pasākumus, lai mazinātu to negatīvo efektu. Valdība plāno ieviest "stingru" ietaupījumu režīmu, uzlabot pārvaldības kvalitāti un pastiprināt finanšu kontroli. Savukārt, lai palielinātu ieņēmumus, Čečenija vēlas analīzi par amatpersonu skaitu un sniegto pakalpojumu kvalitāti, kā arī atrast valstī neizmantoto īpašumu. Ko plānots darīt ar to, pagaidām nav zināms.
Turklāt tiek plānots uzlabot budžeta izpildi, pārskatīt noteikumus atsevišķās valsts programmās, nodrošināt budžeta un iepirkuma procesa integrāciju ar maksimālo kontroles procedūras automatizāciju, kā arī attīstīt digitālo vidi, lai palielinātu pārredzamību un atbildību iepirkumu procesos.
Kur ņemt naudu?
Krievijas Ziemeļkaukāzas lietu ministra vietnieks Mihails Razvošjevs apgalvo, ka lielais krievu bizness vēl nav gatavs nopietni ieguldīt nedz Čečenijā, nedz Ziemeļkaukāzas reģionā kopumā.
"Čečenijas investīciju pievilcība ir ļoti maza — visi apzinās režīma kvalitāti," saka Kaukāzas eksperte no Starptautiskās krīzes grupas Jekaterina Sokirjanska. Kā rezultātā Kadirovs devās pēc naudas uz Tuvajiem Austrumiem.
No janvāra līdz 2017.gada septembra vidum Kadirova "Instagram" kontā tika publicēts 1221 ieraksts, no kuriem 46 bija veltīti tikšanās ar ārvalstu pārstāvjiem. Salīdzinājumam — 2016.gada rudens-ziemas laikā Čečenijas līdera "Instagram" bija tikai 12 ieraksti, kas veltīti starptautiskajiem jautājumiem.
Apvienotie Arābu Emirāti (AAE), Saūda Arābija un Bahreina ir valstis, uz kurām saskaņā ar ziņojumiem sociālajos tīklos un čečenu mediju publikācijās visbiežāk brauc Kadirovs. Pēc vizītēm uz šīm valstīm viņš parasti ziņo par dažādiem sasniegtām vienošanām par ieguldījumiem republikā.
Bet Čečenijas ekonomikas attīstības ministrija norāda tikai divus projektus, kuros iesaistīti investori no Tuvajiem Austrumiem: viesnīcu komplekss "Canvas" un Starptautiskā universitāte Groznijā. Saskaņā ar dienesta datiem "Canvas" izmaksas ir aptuveni 4,8 miljardi rubļu (vairāk nekā 65 miljoni eiro). Projektu prezentēja 2014.gadā Dubajā. Starptautisko universitāti arī būvē investori no AAE — attīstītāju kompānija "EMAAR". Vienošanās par augstskolas būvi arī tika panāktas 2014.gadā, kad ar vizīti Čečenijā ieradās uzņēmēju grupu no Emirātiem, kuru vadīja šeihs Tahnūns bin Zājids Al Nahjāns, Abū Dabī investīciju fonda priekšsēdētājs.
Ne tikai investīcijas
"Protams, ja Ramzanam Ahmatovičam ir ļoti siltas, brāļu un vienkārši labas attiecības ar Tuvo Austrumu valstu līderiem, tad tas atbilst vispārējām Krievijas interesēm. Viss balstās uz to, ka Vladimirs Vladimirovičs Putins paziņoja, ka Krievija ir labākais un drošākais islāma pasaules draugs. Turpmāk tas tiek apstiprināts politikā, ko veica Krievijas prezidents. Ramzans Ahmatovičs ir efektīva daļa no šīs politikas. Visas viņa rīcības ir saskaņā ar Krievijas Tuvo Austrumu ārpolitikas doktrīnu," teica Kadirova preses sekretārs Alvi Karimovs.
2017.gada 5.oktobrī, sava dzimšanas dienā, Čečenijas prezidents devās uz Maskavu, lai tiktos ar Putinu un Saūda Arābijas karali Selmānu Āl Saūdu, kurš ieradies ar oficiālo vizīti Krievijā. Nākamajā dienā karalis tikās ar Kadirovu un viņa vadīto delegāciju personīgi.
Šīs tikšanas faktiski deva Kadirovam "zaļo gaismu" uz investīciju piesaistīšanu Tuvajos Austrumos.
Čečenijas nelielie panākumi ieguldījumu piesaistē daļēji izskaidrojami ar republikas prezidenta personiskajām attiecībām ar Tuvo Austrumu līderiem. Piemēram, spriežot pēc sociālajiem tīkliem un mediju ziņojumiem, 2017.gadā Kadirovs pats vadīja sarunas dažreiz kopā ar toreizējo Čečenijas premjeru Ruslanu Edelgerijevu, premjerministra vietnieks Hasanu Hakimovu vai citām augstām amatpersonām.
Kadirovs, neskaitot viņa vēlmi piesaistīt investīcijas, ir federālā centra "emisārs", kurš cenšas veidot tiltus ar Saūda Arābiju un tās sabiedrotājiem.
Viņš var pateikt, vai darīt viņiem patīkamas lietas. Zināms, ka Saūda Arābija, AAE, Bahreina atbalsta opozīciju Sīrijas pilsoņkarā, savukārt Irāna kopā ar Krievijas valdību — pašreizējo prezidentu Bašaru Asadu. Kopš 2017.gada sākuma Kadirova "Instagram" kontā nav neviena ieraksta, kurā būtu kaut kas teikts par tikšanām vai sarunām ar Irānas pārstāvjiem. Šāda līdzsvarošana ir svarīga Kremlim, jo ļauj veidot labas attiecības ar abām konfliktējošām pusēm.
Lai uzsvērtu tuvību arābu līderiem, Čečenijas prezidents sauc viņus par "brāļiem" savā "Instragram". Tā viņš vēršas pie Bahreinas karaļa Hamada Bin Isa Al Halifa vai Saūda Arābijas kroņprinča Mohameda bin Salmana al Saūda. "Ir lietas, kuras oficiālā diplomātija nevar apspriest, un šo lomu pilda Ramzans Ahmatovičs, apspriežot smagus un jūtīgus jautājumus," stāsta viņa padomnieks Zijads Sabsabi.
Kā arābu politiķi uztver Kadirovu, var redzēt, piemēram, Lībijas viceprezidenta Ahmeda Maetiga oficiālajā vizītē Krievijā. No sākuma viņš atbrauca uz Čečeniju un tikai pēc tam devas uz Maskavu. "Čečenija ir svarīgs posms ceļā uz Maskavu," izskaidroja intervijā avīzei "Kommersant" ("Коммерсантъ") savu lēmumu Maetigs, uzsverot, ka viņš saņēmis aicinājumu no Kadirova un nevarēja no tā atteikties.
