Atvērtie faili

#109 Kāpēc neviens nepiesakās uz likvidējamā "ABLV Bank" atstātiem simtiem miljoniem eiro?

Atvērtie faili

#111 Fizikas un ķīmijas skolotāju trūkums grauj inovācijās bāzētas valsts izaugsmes plānus

#110 Kādēļ Latvija, pretēji Polijai un Vācijai, nepārņem Krievijas "Gazprom" aktīvus?

Kādēļ Latvija, pretēji Polijai un Vācijai, nepārņem Krievijas «Gazprom» aktīvus?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Krievija gadu desmitiem ir izmantojusi gāzi kā ieroci, lai vairotu savu ietekmi Eiropā. Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Eiropa šo gāzes ieroci ir sākusi pavērst pret pašu Krieviju. Lai nodrošinātu kritiski svarīgas infrastruktūras drošību, Polija un Vācija ir nolēmušas nacionalizēt Krievijas enerģētikas uzņēmuma "Gazprom" aktīvus.

Vai tas, ka uzņēmuma "Latvijas gāzes" (LG) īpašnieku vidū ir Kremļa enerģētikas milzis "Gazprom", apdraud Latvijas nacionālās drošības intereses? Vai Latvija apsver iespēju nacionalizēt "Gazprom" akcijas? To pētīja "Atvērtie faili".

ĪSUMĀ:

Ass pagrieziens

Nevalstiskā organizācija "Austrumeiropas politikas pētījumu centrs" gadiem ilgi ir pētījusi Krievijas ārpolitiku un tās attiecības ar Latviju un pārējām Baltijas valstīm. "Jā, darba pilnas rokas, lai neteiktu vairāk. Bet tajā pašā laikā no pētniecības viedokļa ļoti daudz materiālu būs nākotnei," sacīja Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Mārcis Balodis.

Viņš pēta, kā Krievija laika gaitā ir centusies palielināt savu ietekmi Eiropas valstīs. Gāzei tur ir īpaša loma.

"Krievija skaidri apzinās, ka gāze ir izmantojama ne tikai naudas iegūšanai, bet arī politiskai, ģeopolitiskai ietekmei. Labākais piemērs tam ir "Gazprom". Tas ir uzņēmums, kas daļēji pieder Krievijas valstij. Interesanti, ka tas ir arī vienīgais uzņēmums Krievijā, kuram ir atļauts eksportēt Krievijas dabasgāzi pa cauruļvadiem," sacīja Balodis.

Viņš kā spilgtāko piemēru minēja notikumus pirms desmit gadiem Ukrainā. Toreizējais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs atteicās parakstīt asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību (ES).

"Apmaiņā pret to Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka "Gazprom" par aptuveni trešdaļu samazinās gāzes cenu. Turklāt toreiz tika atcelts eksporta tarifs, kas Ukrainai nozīmētu vēl lētāku gāzi. Savukārt jau dažus mēnešus vēlāk, kad Janukovičs bija pametis Ukrainu, pēc Maidana un arī tad, kad Krimu anektēja, "Gazprom" paziņoja par gāzes cenu palielināšanu. Turklāt vairākas reizes ļoti īsā laikā. Kopējais cenas pieaugums bija tuvu 80%," stāstīja pētnieks.

Tas bija kārtējais brīdinājuma signāls, ka Krievija gāzi kā politisko ieroci var pavērst arī pret Eiropu.

"Principā tas parādīja, ka atkarība no Krievijas ir ārkārtīgi bīstama. Tā nav tikai finansiāla vai enerģētiska atkarība. Tas ir jautājums par drošību. Arī "Nord Stream" projekts. Tas primāri ir ģeopolitisks projekts, un enerģētika šeit ir sekundāra. Tā peļņa, ko "Gazprom" un caur to arī Krievijas valsts gūst, tas ir sekundāri," vērtēja Balodis.

Viņš stāstīja, ka Krievijai svarīgāk par pelņu bija panākt, lai Eiropa, it īpaši Vācija, kas ir viens no Eiropas politiskajiem un ekonomiskajiem motoriem, būtu cieši sasaistīta ar Krievijas dabasgāzi.

Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā (pagājušā gada 24. februārī) Eiropa šo gāzes ieroci sāka pavērst pret pašu Krieviju.

Lai nodrošinātu kritiski svarīgas infrastruktūras drošību, Vācija un Polija pirms dažiem mēnešiem paziņoja, ka nacionalizēs atsevišķus "Gazprom" piederošus uzņēmumus jeb aktīvus.

"Abos gadījumos tas saistīts ar piegāžu drošības nodrošināšanu. Polija nacionalizēja uzņēmumu, kas pārvaldīja Jamalas–Eiropas cauruļvada Polijas daļu. Situācija bija tāda, ka uzņēmums daļēji piederēja "Gazprom" un daļēji pašas Polijas milzim "Orlen". Kolīdz Polija piemēroja sankcijas "Gazprom", uzņēmums, kam piederēja šis gāzes cauruļvads, vairs īsti nevarēja pieņemt lēmumus par gāzes vada pārvaldību.

Tā darbība tika paralizēta?" "Principā, jā. Principā atradās tādā vidus stāvoklī, un uz tā pamata Polija lēma, ka būtu vērts nacionalizēt, lai varētu nodrošinātu infrastruktūras drošību."

Bet Vācijā enerģētikas tirgus regulators uz laiku pārņēma savā kontrolē Krievijas uzņēmuma "Gazprom" Vācijas filiāli. "Savukārt tas draudēja novest uzņēmumu principā līdz bankrotam, jo neviens nevēlējās sadarboties ar Krievijas uzņēmumu. Un tādēļ Vācija lēma, ka ir nepieciešams nacionalizēt, lai nodrošinātu infrastruktūru."

Vācijas valdība īsi pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā arī apturēja Baltijas jūrā ievilktā "Nord Stream 2" gāzes vada sertifikācijas procesu. Savukārt septembra beigās Baltijas jūrā notika vairākas eksplozijas, kas sabojāja abus "Nord Stream" cauruļvadus un izraisīja noplūdes. Zviedrijas prokuratūra secināja, ka "Nord Stream" gāzesvadu sprādzieni bija sabotāža. Izmeklētājiem ir aizdomas, ka sprādzienus organizēja Kremlis, tomēr Maskava to noliedza.

"Tas ir ass pagrieziens, jo Vācijas attieksme pret Krieviju kopš Otrā pasaules kara beigām ir balstīta uz principa – [gribam] mierīgu sadzīvošanu. Tāpēc jebkāda atteikšanās no Krievijas resursiem, arī attiecībā uz "Nord Stream", Vācijai tā ir ļoti liela uzdrošināšanās un arī ļoti liela politiska pārmaiņa, jo Vācijā veselas paaudzes ir uzaugušas ar apziņu, ka pret Krieviju jāizturas draudzīgi," stāstīja Balodis.

Citas Eiropas valstis – vismaz pagaidām – nav sekojušas Vācijas un Polijas piemēram.  Arī Latvijā politiķi neapspriež iespēju nacionalizēt "Gazprom" akcijas dabas gāzes uzņēmumā LG,  kur "Gazprom" pieder 34% akciju. Savukārt LG meitas uzņēmums ir "Gaso". Tas ir nacionālajai drošībai nozīmīgs sadales sistēmas operators visā Latvijas teritorijā. "Gaso" pilnībā pieder LG.

Latvijas Radio jautāja Balodim – ko viņš domā par iespēju, ka Latvija pārņem Krievijas enerģētikas milža akcijas? "Vācijas un Polijas spertie soļi zināmā mērā var kalpot par precedentu. Nacionalizācija, lai gan tas ir juridiski ekonomisks solis, bet it īpaši, ja tas skar kritisko infrastruktūru, tad tā ir politiska izšķiršanās," sacīja pētnieks.

Viņaprāt, šādam solim ir juridiski šķēršļi. "Šeit ir jautājums arī par privātās telpas vai privātā īpašuma neaizskaramību, kas ir viens no Rietumu pasaules pamata pīlāriem, kas attiecas uz personu brīvību."

Par "Gazprom" aktīvu pārņemšanu Latvijas Radio jautāja arī Latvijas Ārpolitikas institūta direktoram Kārlim Bukovskim. Viņš stāstīja, ka jebkura veida nacionalizācija nozīmē pārkāpt privātīpašuma tiesības un apdraudēt ārvalstu investīcijas.

"Vai automātiski atņemt vienkārši īpašumus? Tādā gadījumā mēs varam rēķināties, ka Krievija var rīkoties absolūti līdzīgi ar citu kompāniju īpašumiem pašā Krievijā. Līdz šim respekts pret abu pušu investīcijām ir bijis klātesošs, neskatoties ne uz kādiem politisko attiecību saasinājumiem," teica Bukovskis.

Krievija ir uzbrukusi Ukrainai. Rietumu pasaule nav neitrāla. Tā atbalsta Ukrainu un mēģina ierobežot Krieviju, lai nepieļautu tās ekspansiju. "Karā viss ir pieļaujams, bet mēs neesam karā ar Krieviju. Ukraina ir, un mēs atbalstām Ukrainas pusi, cik tas vien ir efektīvi iespējams. Nedrīkst nonākt situācijā, ka mums aptrūkstas resursu, ar ko Krieviju sankcionēt. Viss jau ir izsmelts. Ja šobrīd gāze būtu jau nogriezta nost un Krievija sāktu lietot kodolieročus, ko tad mēs darām tajā situācijā?" vaicāja Bukovskis.

Eiropas Savienība paziņoja, ka tuvākajos septiņos gados atteiksies no Krievijas dabasgāzes. Patlaban "Gazprom" nodrošina gandrīz pusi no visa ES gāzes patēriņa. Latvija Krievijas gāzes importu aizliedza jau no šī gada sākuma.

"Bet ir elementārs jautājums: cik ļoti sankcijas var atļauties pati Eiropa? Gāzes lietošana rūpniecībā un mājsaimniecībās Eiropā, it īpaši Vācijā, kas ir lielākais ekonomiskais dzinējs, ir ļoti, ļoti izplatīta. Tāpēc jautājums ir, vai mēs varam atļauties nogriezt gāzi. Ja Ukraina caur tās teritoriju vēl aizvien ļauj transportēt Krievijas gāzi, tad jautājums: kāpēc mums ir jāiešauj sev vēderā un jāapstādina sava ekonomiskā darbība, kamēr mēs neesam atraduši alternatīvas?" sprieda Bukovskis.

Krievija caur naftas un dabasgāzes koncerniem "Gazprom un "Rosņeftj" ne tikai palielina savu politisko ietekmi citās valstīs. Kremlis arī rūpīgi izvēlas, kurus cilvēkus ārvalstīs ielikt par vadītājiem ar Krievijas enerģētikas kompānijām saistītajās firmās. Balodis no Austrumeiropas politikas pētījumu centra atgādināja, ka pirms sešiem gadiem asu kritiku izpelnījās Vācijas bijušais valsts kanclers Gerhards Šrēders. Mēnesi pēc politiskās karjeras beigām viņš kļuva par Krievijas naftas un dabasgāzes koncerna "Rosņeftj" direktoru. 

"Saprotams, ka šeit vienmēr pastāv risks, ka šie cilvēki ir izraudzīti tieši, jo caur viņiem ir iespējams gūt piekļuvi politiskiem procesiem un ietekmēt politisko gaitu," teica Balodis.

Viņš stāstīja, ka arī bijušā Latvijas premjera Aigara Kalvīša nonākšana LG valdes priekšsēdētāja amatā ir apzināts "Gazprom" solis.

"Ņemot vērā, ka "Gazprom" un vispār Krievijas enerģētikas politika ir primāri politiski motivēta, šeit nav nejaušību. Krievija ir gana saprātīga un nepaļaujas šeit uz kaut kādām varbūtībām vai veiksmi, ka varbūt Kalvītis būs īstais. Es domāju, ka otrā pusē aprēķins ir pilnīgi skaidrs un drīzāk šeit tādā ziņā pastāv acīmredzams risks," sprieda Balodis.

Aigars Kalvītis LG vadītāja krēslā iesēdās pirms astoņiem gadiem. Pirms tam viņš piecus gadus vadīja hokeja klubu "Dinamo Rīga", kas bija daļa no Krievijas Kontinentālās hokeja līgas jeb KHL.

Starp "Dinamo Rīga" dibinātājiem divtūkstošo gadu beigās bija arī Juris Savickis. Viņš ir bijušais čekas jeb Valsts drošības komitejas Latvijas izlūkdienesta pirmās nodaļas priekšnieks. Kopš deviņdesmitajiem gadiem Savickis vada uzņēmumu "Itera Latvija", kam pieder 16% LG akciju. Savickis ir arī LG padomes priekšsēdētāja vietnieks.

Saimnieciskie resursi ir iesaldējami

Mēnesi pirms aizvadītajām Saeimas vēlēšanām Latvijas politiķi cīnījās par vēlētāju balsīm. Arī premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotiba") publiskajā telpā bija neierasti tiešs: "Atcerēsimies, "Latvijas gāzes" nosaukums ir maldinošs."

Septembra sākumā sarunā ar Latvijas Televīzijas žurnālistiem viņš komentēja, vai apkures sezonā iedzīvotājiem pietiks gāzes: "Ja mēs gribētu pēc īpašnieku struktūras nosaukt, tā drīzāk būtu saucama par "Krievijas gāzi," jo "Gazprom" un "Itera Latvija" īpašumā ir kontrolpakete. Praktiski sanāk kā "Gazprom" meitas uzņēmums Latvijas teritorijā."

"Latvijas Gāze" un "Gaso" teritorijas Rīgā, Vagonu ielā 20.
"Latvijas Gāze" un "Gaso" teritorijas Rīgā, Vagonu ielā 20.

Kamēr premjera iepriekšējā valdība mierināja cilvēkus, ka Inčukalna pazemes krātuvē gāze ir rezervēta un apkures sezonā tās pietiks visiem, LG vadītājs Kalvītis teica pretējo – gāzes varētu nepietikt. Kariņš par to bija sašutis: "Šī [uzņēmuma "Latvijas Gāze"] vadība diemžēl nav ieinteresēta, lai Latvijā būtu miers un cilvēkiem skaidrība. Diemžēl."

Vai LG, kas, pēc premjera Kariņa teiktā, strādā pretēji Latvijas interesēm, mūsu valstī ir pakļauta kādām sankcijām?

Ārlietu ministrijas Juridiskās direkcijas vadītāja Kristīne Līce atzina: "Uz "Latvijas gāzi" Eiropas Savienības un OFAC sankcijas nav attiecināmas."

Ar OFAC sankcijām viņa domāja sankcijas, kuras ir noteicis ASV Ārvalstu aktīvu kontroles birojs. "Nav nekādu šķēršļu sadarbībai ar "Latvijas gāzi"," piebilda Līce. Toties sankcijas ir noteiktas pret diviem uzņēmuma akcionāriem – "Gazprom" un "Itera Latvija"."Uz "Latvijas gāzes" akcionāriem ir attiecināmas gan Eiropas Savienības sankcijas, gan ASV OFAC sankcijas."

Tātad pašam uzņēmumam LG nav noteiktas sankcijas, bet šādam piespiedu ietekmēšanas līdzeklim ir pakļauti divi no īpašniekiem, kas ir saistīti ar Kremli. 

"Uz "Latvijas gāzes" akcionāru "Itera Latvija" ir attiecināmas Eiropas Savienības sankcijas, jo caur īpašumtiesību ķēdi šo uzņēmumu kontrolē persona, kas ar vārdu un uzvārdu ir iekļauta Eiropas Savienības sankciju sarakstos," teica ministrijas pārstāve.

Lai gan Juris Savickis ir "Itera Latvija" patiesais labuma guvējs, uzņēmumu caur tā akcionāriem kontrolē "Rosņeft" vadītājs Igors Sečins. Viņam ir tuvas saites ar Kremļa saimnieku Vladimiru Putinu. Sečinu dažas dienas pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā pērn iekļāva ES sankciju sarakstā."Eiropas Savienības sankcijas nozīmē, ka šai personai piederošie finanšu līdzekļi, saimnieciskie resursi ir iesaldējami," skaidroja Līce.

Viņa stāstīja, ka uzņēmumam vai personai, kas pakļauta sankcijām, nevar ne pārskaitīt naudu, ne arī nodot kustamo vai nekustamo īpašumu. Ja kāds to dara, tad draud kriminālatbildība. Ir arī citi ierobežojumi, tostarp nevar izmaksāt dividendes.

LG dividendes izmaksā reizi gadā. Aizvadītajā vasarā uzņēmums akcionāriem dividendēs izmaksāja 15 miljonus eiro. Vai "Itera Latvija" un "Gazprom" saņēma dividendes no LG?

Latvijas Radio noskaidroja Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK), ka neviena Latvijas kredītiestāde pagājušā vasarā tajā nav vērsusies ar lūgumu izsniegt atļauju šādu maksājumu veikšanai.

Otrs LG akcionārs – "Gazprom" ir iekļauts ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja jeb OFAC sankciju sarakstā. Tā kā ES individuālās sankcijas nedarbojas, tad visi "Gazprom" resursi, kas ir Latvijā, nav jāiesaldē.

Likuma interpretācija

Divus lielākos LG akcionārus – "Gazprom" un "Itera Latvija" – ierobežo arī Nacionālās drošības likums. Pērn jūnijā veiktie grozījumi aizliedz Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem vai juridiskām personām iegūt būtisku līdzdalību vai izšķirošu ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgās komercsabiedrībās. Tātad arī "Gaso", kas ir vienīgais dabasgāzes sadales sistēmas operators valstī.

"Valsts drošībai svarīgajās komersiestādēs, it sevišķi kā "Gaso" gadījumā, kas ir stratēģiskā infrastruktūra, Krievijas un Baltkrievijas personas nedrīkst iegūt līdzdalību. Nekādā veidā. Un esošajām personām aizliegts izmantot balsstiesības. Faktiski ar likumu ir aizliegts ietekmēt darbību," skaidroja ekonomikas ministre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība).

Tomēr "Gazprom" pagājušā vasarā pretēji drošības likuma grozījumiem vairākās LG akcionāru sapulcēs tomēr piedalījās.

"Itera Latvija" gan likumu pildīja un akcionāru sapulcēs nepiedalījās. Tā telefonsarunā sacīja valdes priekšsēdētājs Juris Savickis.

"Bija problēma ar to, ka "Latvijas gāzes" valde bija uzaicinājusi akcionārus. Viņi varēja informēt, ka notiek akcionāru sapulce, bet uzaicināt piedalīties, ja viņiem ir liegtas balsstiesības, noteikti nebija atbilstošs solis," sacīja ministre.

Latvijas Radio: Vai ar grozījumiem Nacionālajā drošības likumā ir izdarīts viss, lai tiešām "sasietu rokas" tādiem akcionāriem kā "Gazprom" un "Itera Latvija"?

Indriksone: Ar likuma grozījumiem ir izdarīts viss vajadzīgais un nepieciešamais.

Latvijas Radio: Jautājums ir par likuma interpretāciju.

Indriksone: Par interpretāciju nav jautājuma. Jautājums ir, kā konkrētās amatpersonas šo likumu piemēro un īsteno dzīvē.

Latvijas Radio: Vai var teikt, ka tiek pārkāpts Nacionālās drošības likums?

Indriksone: Es uz šo jautājumu nevaru atbildēt, jo es neesmu tik informēta, kā tas notika un kā nenotika. Kurā brīdī kurš kur piedalījās un nepiedalījās.

LG akcionāru sapulcēs pieņem lēmumus arī par meitas uzņēmumu "Gaso".  Tā kā valstij pieder apmēram 100 LG akciju, tad uzņēmuma akcionāru sapulcēs var piedalīties arī Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Edmunds Valantis: "Pēc šīm akcionāru sanāksmēm vairāk sanāksmes nav notikušas."

Viņš stāstīja, ka LG akcionāri lēmuši arī reorganizācijas ceļā LG piederošās "Gaso" akcijas nodot jaundibināmai kompānijai.

Tas nozīmē, ka pašreizējā LG akcionāru proporcija saglabāsies arī jaundibināmajā uzņēmumā, kas pārņems "Gaso" akcijas. "Līdz ar to "Gaso" nebūtu simtprocentīgs meitas uzņēmums. "Gaso" būtu nodalīts, līdz ar to tajā brīdī likums un tie ierobežojumi akcionāriem piedalīties "Latvijas gāzes" saimnieciskajos jautājumos atkristu," skaidroja Valantis.

Savukārt "Gaso" pircējam būs jāsaņem valdības atļauja iegūt līdzdalību jaunajā uzņēmumā. "Tiks vērtēti visi drošības aspekti, būs drošības iestāžu atzinumi, un Ministru kabinets šo atļauju piešķir tikai uzticamam, caurspīdīgam, zināmam  īpašniekam," teica ekonomikas ministre.

Atzinumu atbilstoši savai kompetencei sniegs Valsts drošības dienests. Tas rakstiskā atbildē informēja, ka dienests seko līdzi, kādā mērā norises enerģētikas jomā ietekmē Latvijas valsts nacionālās un ekonomiskās drošības intereses.

Valsts drošības dienests: "Šim procesam jānorit atbilstoši nacionālajai un starptautiskajai tiesību praksei. Valsts drošības dienesta skatījumā pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos aktuāls ir jautājums par dabasgāzes tirdzniecības uzņēmuma AS "Latvijas gāze" meitasuzņēmuma AS "Gaso" turpmāko statusu un īpašnieku struktūru, jo minētais uzņēmums pārvalda Latvijas valsts interesēm nozīmīgo dabasgāzes sadales infrastruktūru. Valsts drošības dienests (VDD) regulāri informē valsts augstākās amatpersonas par dienesta identificētiem riskiem un citiem ar Latvijas nacionālās drošības interesēm saistītiem jautājumiem."

Lieks smagums

Uzņēmumu "Gaso" izveidoja pirms sešiem gadiem, kad to nodalīja no LG sadales sistēmas funkcijas. Jau kopš dibināšanas "Gaso" strādā saskaņā ar speciālajām neatkarības prasībām, kas ir noteiktas Enerģētikas likumā.

Lai jautātu par "Gaso" pārdošanu, Latvijas Radio uzrunāja intervijai uzņēmuma vadītāju Ilzi Pētersoni-Godmani. Tomēr viņa atteicās un "Gaso" sabiedrisko attiecību darbiniece Jana Rubinčika pa telefonu sacīja šādi:

"Mums jau nav, ko komentēt. Nav ko teikt. Esam vienkārši gaidīšanas režīmā. Turpinām strādāt un turpināsim arī. Mēs atbildam tikai par tehniskām lietām, un tās nemainās. Mūsu vienīgā funkcija ir, lai nogādātu gāzi droši līdz patērētajam. Kvalitatīvi, bez noplūdēm, bez avārijām. To mēs arī darām."

No intervijas centās izvairīties arī LG vadītājs Kalvītis, tomēr Latvijas Radio izdevās viņu satikt. Jautāts, kā veicas ar "Gaso" pārdošanu,

Kalvītis sacīja: "Tā ir konfidenciāla informācija, un visiem dalībniekiem, kas tajā piedalās, ir noslēgti līgumi par informācijas neizpaušanu. Es tikai varu pateikt, ka šobrīd notiek sarunas un process.

Latvijas Radio: Kāds ir interesentu skaits?

Kalvītis: Arī to nevarēšu atklāt.

Latvijas Radio Bet vai pircēju apjoms ir apmierinošs? Konkurence ir pietiekama?

Kalvītis: Es varu tikai pateikt, ka joprojām mēs saņemam interesi no dažādiem tirgus dalībniekiem par iespējām iegādāties "Gaso". Neskatoties uz to, ka process jau ir sācies.

Latvijas Radio: Kāds ir plāns, kad "Gaso" varētu tikt pie jauna īpašnieka?

Kalvītis: Es domāju, ka tam vajadzētu notikt pārskatāmā periodā, pusgada laikā."

Ko viņš domā par Vācijas un Polijas lēmumu pārņemt "Gazprom" akcijas? Vai Latvijai vajadzētu rīkoties tāpat? "Es šo nevaru komentēt. Katrai valdībai ir savi mērķi un acīmredzot kaut kādi enerģētiskās drošības apgādes jautājumi, kaut kādi iemesli, kāpēc kāds pieņem šādus lēmumus. Es nevaru to komentēt, tas īsti neattiecas uz mūsu kompetenci."

Tomēr Kalvītis nenoliedza, ka LG akcionāru sastāvs šajā ģeopolitiskā situācijā apgrūtina darbu.

"Jāsaprot, ka akcionāru izvēle notika privatizācijas procesā un toreiz valdība stratēģiski pieņēma lēmumu, ka vajadzīgi divi industriālie investori. "Latvijas gāze" tika pārdota Krievijas gāzes piegādātājiem un Vācijas lielākajai gāzes kompānijai, kas bija tehnoloģiski ļoti spēcīga. Un šajā komplektā "Latvijas gāze" daudzu desmitgažu garumā ir ļoti sekmīgi attīstījusies. Tas ir vēsturiskais mantojums. Šobrīd tādā situācijā, kādā esam, tādā esam. Tādā mēs dzīvojam, bet tas, protams, neatvieglo mūsu dzīvi," klāstīja Kalvītis.

Viņš stāstīja, ka, tiklīdz "Gaso" būs pārdots, tā Nacionālās drošības likuma noteiktie ierobežojumi pret "Gazprom" un "Itera Latviju" izzudīs.

"Tajā brīdī, kad "Gaso" tiks pārdots vai iegūs jaunus īpašniekus, šī tēma vairs nebūs aktuāla, jo uz tirgotājiem neattiecas šie ierobežojumi. Tie attiecas tikai uz sadales operatoriem," teica LG vadītājs.

To, ka "Gazprom" Latvijā vairs nejūtas komfortabli, atzina arī enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš. "Tur jau vairs nav noslēpuma. Jau bez kara, kas tagad ir mūsu problēma ar daļēji toksisku kompāniju un viņu agrāko stratēģiju, tur nav nekādas pretrunas. Es domāju, ka tur nebūs nekādu jaunu laušanos pārdot vai nepārdot "Gaso". Viņi grib pārdot un atbrīvoties. Tas ir lieks smagums. (..) Un arī pati "Latvijas gāze" priekš "Gazprom" nav nekāda debessmanna."

Ozoliņš prognozēja, ka LG īpašnieki nākotnē neizbēgami mainīsies. "Tas nevar bezgalīgi ilgi turpināties ar karojošas valsts pārstāvniecību Latvijas kompānijā. Es neredzu viņiem nekādu praktisku jēgu šeit uzturēties, izņemot, lai mazliet pakacinātu Latvijas valdību. Vēl jo vairāk tāpēc, ka fiziskā tirdzniecība ar Krieviju ir pilnīgi un galīgi, un es ceru, ka uz visiem laikiem izbeigusies."

Viņaprāt, pagaidām gan nav pamata runāt, ka Latvijas valstij vajadzētu nacionalizēt "Gazprom" aktīvus LG. "Es pieietu šai lietai vienkāršāk. Ja reiz "Latvijas gāze" vēlas pārdot "Gaso", tad koncentrēties uz šo tematu un ne vairāk. Izdarīt to visu eleganti, soli pa solim.

Latvijas Radio: Vai valstij vajadzētu apsvērt "Gaso" iegādi?

Ozoliņš: Pašlaik "Latvijas gāzes" pieeja ir tirgus princips. Viņi ved sarunas ar investoriem, kuri vēlas iegādāties "Gaso." Teorētiski tā var būt jebkura kompānija, kas atbilst mūsu Nacionālās drošības likumam. Tālāk pircējs var būt teorētiski jebkurš – jebkura banka, jebkurš Latvijas uzņēmums varētu pirkt "Gaso".

Ekonomikas ministre Indriksone stāstīja, ka interesi par "Gaso" ir izrādījuši vairāki investori. "Mēs noteikti sākotnēji, kad šie drošības grozījumi tika virzīti, arī diskutējām par iespēju iesaistīties kādai no valsts vai nu kapitālsabiedrībām, vai pašai valstij.

Tai brīdī tika apsvērta arī iespēja, ka varbūt "Conexus Baltic Grid", kas ir pārvades operators, varētu līdzdarboties šajos jautājumos, bet tas tālāk par diskusijām nenonāca."

Patlaban nav signālu, ka LG sankcionētie akcionāri – "Gazprom" un "Itera Latvija" – varētu sabotēt "Gaso" pārdošanu. Tāpat valsts patlaban neapsver iespēju pārņemt "Gazprom" akcijas, jo drošība enerģētikas jomā nav apdraudēta, teica Indriksone.

"Mums nav tādu pazīmju, ka šāda darbība būtu nepieciešama. Otra daļa, kas jāvērtē, ka nacionalizācija nenozīmē, ka mēs drīkstam paņemt kaut ko bez iemesla par velti. Varbūt cilvēkiem šķiet, ka nacionalizēt nozīmē to, ka mums šķiet, ka nav labi, ka Krievijai pieder un mēs atņemam, bet starptautiskās tiesību normas tādu praksi neparedz. Mēs rīkojamies atbilstoši starptautiskajām un arī Latvijas tiesību normām un regulējumam. Tāpēc, ka kāds ir likuma pārkāpējs, mēs arī nedrīkstam kļūt par likuma pārkāpējiem," norādīja ekonomikas ministre.

Līdzīgās domās ir arī klimata un enerģētikas ministrs Raimons Čudars ("Jaunā Vienotība"). Viņš gan stāstīja, ka LG vēl tikai līdz maija sākumam ir publiskais tirgotājs. Tas nozīmē, ka uzņēmumam ir īpaši pienākumi un prasības, kuras jāizpilda.

Čudars: Pēc 1. maija mēs nonākam pilnībā brīva gāzes tirgus apstākļos. Jau šobrīd var iegādāties dabasgāzi no citiem tirgotājiem, bet pēc 1. maija šī situācija kļūs pavisam brīva.

Latvijas Radio: Vai paredzams, ka LG nozīmīgums jeb monopola stāvoklis tirgū mazināsies?

Čudars: Pirmākt, mēs šeit saskaramies ar vēsturiski izveidojušos situāciju. LG ir mantiniece vēl vecajai piegādes sistēmai, kas ir eksistējusi desmitgadēm, un tās stāvoklis šobrīd ir vēsturisku iemeslu dēļ ir tāds, kāds tas ir. Tas, protams, ņemot vērā atvērto tirgu, mazināsies, ņemot vērā konkurences iespējas, kādas jau šobrīd eksistē, bet tad kļūs vēl izteiktākas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti