Aizliegtais paņēmiens

Aizliegtais paņēmiens. Operācija: "Odi"

Aizliegtais paņēmiens

Aizliegtais paņēmiens. Operācija: "Dānijas meistarklase"

Aizliegtais paņēmiens. Operācija: "Nevakcinēti. Kādēļ nē?"

Kādēļ daļa cilvēku Latvijā nepotējas pret Covid-19? «Aizliegtais paņēmiens» skaidro biežākos ieganstus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Kādēļ vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju aizvien nevakcinējas par spīti tam, ka vakcīnas pret Covid-19 ir brīvi pieejamas un par velti? To skaidroja Latvijas Televīzijas raidījums "Aizliegtais paņēmiens" operācijā "Nevakcinētie. Kādēļ nē?".

Pirms ķerties klāt iedzīvotāju viedokļiem, bažām, šaubām un speciālistu atbildēm, ir vērts mazliet ieskatīties statistikā un aplūkot, kāda šobrīd ir Latvijas aina ar pret Covid-19 vakcinētajiem un nevakcinētajiem Nacionālā veselības dienesta (NVD) datos par augustu.

Ko rāda statistika 

Latvijā vismaz vienu vakcīnas devu ir saņēmuši 42% iedzīvotāju, bet pilnu vakcinācijas kursu savukārt ir pabeiguši 37% iedzīvotāju. Vakcinēties aktīvākie Latvijas reģioni ir Vidzeme, pirmajā vietā – Valmieras novads. Te vismaz vienu vakcīnas devu saņēmuši jau 50% iedzīvotāju.

Aktīva ir Pierīga, arī Rīga, Jūrmala un Zemgale, bet viszemākā aktivitāte – Latgalē.

Rēzeknes pilsētā vismaz viena vakcīnas deva bijusi tikai 28% iedzīvotāju, savukārt Rēzeknes novadā – tikai 21% iedzīvotāju jeb vismaz divas reizes mazāk nekā Valmieras novadā.

Vecuma grupas: visaktīvākā grupa ir vecuma posmā no 70 līdz 79 gadiem. Tajā vismaz viena deva bijusi 60% iedzīvotāju, bet otrajā vietā ir vecuma grupa no 60 līdz 69 gadiem – 53% iedzīvotāju. Tālāk pārējās grupās – pirmo vakcīnas devu saņēmuši vidēji 47% līdz 49% iedzīvotāju, bet vismazāk aktīvas bijušas trīs vecuma grupas

  • jaunieši vecumā no 16 līdz 17 gadiem – pirmās devas aptvere 34%;
  • seniori vecumā virs 90 gadiem – aptvere 31%;
  • tīņi un pusaudži vecumā no 12 līdz 15 gadiem – aptvere 19%.

Runājot par jauniešiem, jānorāda, ka viņu vakcinācija sākās daudz vēlāk, piemēram, 12 gadus vecos pusaudžus atļāva potēt tikai vasaras sākumā. Tiesa gan, vecuma grupa virs 90 gadiem bija prioritāra jau no paša sākuma.

Tātad vidēji vienu vakcīnas devu saņēmuši 42% valsts iedzīvotāju. Daudz vai maz? Ja skatās austrumu virzienā, tad daudz...

Pēc ziņu aģentūras "Reuters" apkopojuma Krievijā vismaz vienu devu ir saņēmuši 29% iedzīvotāji, kas ir līdzīgi mūsu Latgales datiem, bet Baltkrievijā – tikai 15%, Ukrainā – 11%.

Taču, ja skatās rietumu virzienā, tad Latvija ar savu rādītāju krietni atpaliek. Lielajā Vācijā vismaz viena deva iepotēta 64% iedzīvotāju, Francijā – 70%. Vēl augstāki rādītāji – virs 70% – ir Spānijai, Beļģijai, Īrijai, Portugālei, Maltai, Dānijai.

Savukārt pasaules mērogā pirmajā vietā ir Apvienotie Arābu Emirāti, kur vidēji vairāk nekā 85% iedzīvotāju jau ir saņēmuši vismaz vienu devu. Un tas ir divas reizes vairāk nekā Latvijā.

Dati par augustu rāda - sabiedrība šķeļas

Bet kādēļ Latvijas iedzīvotāji nav kā rietumeiropieši? Vakcīnas, kā zināms, šobrīd ir brīvi pieejamas un par tām arī nav jāmaksā. Vai kāds no varas pozīcijām patlaban analizē iedzīvotāju argumentus teikt "nē" vai "nesteigties"? Un, izrādās, nē...

Valdība gan pasūta firmai SKDS pētījumu par sabiedrības noskaņojumu Covid-19 laikā, bet precīzi jautājumi un atbildes par iemesliem "nē" vakcīnām tajā nav apkopoti. Tiesa, no jaunākā pētījuma par augustu redzams, ka sabiedrības noskaņojums kopumā kļūst nokaitētāks, un jautājumi par vakcināciju sabiedrību tiešām ir sašķēluši.

Apgalvojums: "Mani kaitina viss, kas notiek valstī/pasaulē saistībā ar Covid-19"

Kaitina vairāk vai mazāk, kopā 64% iedzīvotāju, savukārt šogad jūnijā tādu bija 57%.

Apgalvojums: "Mani pārņem dusmas par visu notiekošo"

Šogad jūnijā dusmojās 46%, augustā jau 51%.

Par vakcināciju: "Vai vakcinētajiem jābūt priekšrocībām pret nevakcinētajiem?"

Jā, un drīzāk jā – 45%.

Nē, drīzāk nē jeb visiem vienādas tiesības – 48%.

"Vai atbalstāt pusaudžu vakcināciju vecumā no 12 līdz 15 gadiem?" Šobrīd šajā grupā ļoti zema vakcinēto aptvere, lai gan pirms skolas sākuma jauniešu potēšanās ir ļoti aktuāla.

Atbalsta vai drīzāk atbalsta 40%

Neatbalsta šīs grupas vakcināciju 50%

"Vai kādām profesiju grupām būtu jānosaka obligāta vakcinēšanās?" Šis jautājums šobrīd tiek diskutēts Saeimā.

Atbalsta, jā vai drīzāk jā – 50%

Drīzāk nē, un nē – 46%

Un vēl kāds rādītājs. Kam sabiedrība uzticas informācijā par Covid-19?

  • Politiķu vērtējums: īsti neuzticas vai neuzticas nemaz – 66% iedzīvotāju
  • Sabiedriskie mediji: pilnībā uzticas vai uzticas – 12% iedzīvotāju
  • Visaugstākā uzticība ir ārstu un zinātnieku teiktajam: ārstiem – 60%, zinātniekiem – 49%, bet trešajā vietā – tic savējiem, ģimenes locekļiem 45%. Teju vai vienlīdz kā zinātniekiem.

Nevakcinēti, kādēļ ne? Cilvēku viedokļi

Līga, uzņēmēja, četru bērnu mamma, nav vakcinējusies, jo šaubās, bažījas par veselību, ir neskaidrības, arī protestē pret varu.

"Ir šie neloģiskie lēmumi, pretrunas. Piemēram, tūlīt skola sāksies, un tad maskas būs jānēsā tikai un vienīgi tiem, kuri nav vakcinējušies. Jautājums, kurš kontrolēs, ka maskas tiek mainītas katru otro stundu, kurš to nodrošinās," pauda Līga.

Līga arī piebilda: "Tieši mūsu skolā nomira skolotāja pēc vakcīnas. Cilvēks bija ļoti dzīvespriecīgs, arī vairāki bērniņi, atbildība liela un, lai spētu strādāt, vakcinējās. Tās sekas ir diemžēl letālas."

"Šajā momentā ir ļoti liela šķelšana un apspiešana sabiedrībai, un tas nāk arī uz ģimeni. Man astoņpadsmitgadnieks, viņš pats izvēlas, viņš pats brīvi var izvēlēties. Savukārt trīspadsmitgadnieks man ļoti bieži, arvien vairāk jautā: "Mammu, es gribu vakcinēties. Es gribu aiziet uz kādu pasākumu. Rekur mani draugi ir vakcinējušies, rekur "tiktokā" liek, ka ir vakcinējušies." Konflikts briest ne tikai sabiedrībā, bet arī ģimenēs. Un tas jau ir psiholoģiski ļoti grūts moments. (..) jo tam bērnam, kuram ir 13, viņam ir arī celiakija," sacīja māmiņa.

Jāzeps, programmētājs

"Pirmkārt, es esmu jauns un vesels, sportisks cilvēks. Šīs vakcīnas ir apstiprinātas tirdzniecībai Eiropā ar nosacījumiem, un viņas šo atļauju ir ieguvušas tikai tāpēc, ka eksistē tādi ārkārtēji apstākļi, ka tas, ko mēs nezinām par viņām, kas vēl nav izpētīts, to pārspēj tas labums, kopumā sabiedrībai, ko šo vakcīnu lietošana var dot," viņš uzskata.

"Ja mēs cilvēkiem draudam, ka viņi var zaudēt, ja viņi nepieņems vakcīnu, kas nav viņu tai iedzīvotāju grupai pietiekami droša, viņuprāt, un viņu ārstu vērtējumā, tad tā ir faktiski piespiedu vakcinācija, jo tam cilvēkam ir jāvakcinējas, lai viņš vienkārši iztiktu. Tas ir, man liekas, necilvēcīgi," viņš sacīja.

Jānis, skolotājs

Jānis sākumā sniedza interviju atklāti, bet pēc tam pārdomāja, jo tomēr nebija gatavs sabiedrības reakcijai. Iepriekš bija nolēmis vakcinēties, bet, kad sajutis politiķu spiedienu, attiecies.

Viņš skaidroja:

"Īstenībā mani pamudināja tiešām nevakcinēties šī retorika, kas visu vasaru izskanēja pret skolotājiem, kuri nav vakcinējušies, tai skaitā šis prezidenta slavenais teiciens – ja neesi vakcinējies, tad tur beidzas tavas cilvēktiesības."

"Uz šo brīdi vienā klasē jau ir bērni sadalīti, kuri sēdēs maskās, un puse klases, tie, kas būs vakcinēti, sēdēs bez maskām. Manā skatījumā tas no pedagoģiskā viedokļa ir vienkārši neiespējami. Tas agri vai vēlu radīs kaut kādus konfliktus," norādīja Jānis.

Un ko saka citi cilvēki?

Raidījums apkopoja arī citu cilvēku viedokļus pret vakcināciju: kādam bail, jo ir alerģijas; bail no citu hronisko kaišu saasināšanās; bail no blaknēm. Kāds sevi uzskata vakcīnai par vecu, cits domā – nav ko tērēties... 

Olga Golube, ģimenes ārste Dagdā skaidroja: "Lielākā daļa, nu, tā kā neuzticība vakcīnai, saka, ka nav pārbaudīta, tā kā ir eksperimentāla. Tādus argumentus min. Tas ir viens. Otrkārt, ja ir, piemēram, slimojuši, tad saka: "Mēs viegli pārslimojām, un līdz ar to mums nevajag vakcinēties." Tā ir tāda daļa. Un vēl viena daļa, kas saka: ""Mēs pagaidīsim." Ko gaidīs, nevar saprast. "Jā, vakcinēsimies, bet vēlāk." Tās ir pamatā trīs tādas grupas, kas atsakās."

"Diemžēl tagad ir parādījusies tāda tendence, ka tiklīdz kaut kāda nāve, tad viņi noteikti pieraksta, ka pacients bija vakcinēts. Arī mūsu lauku reģionā tās baumas uzreiz izplatās. Noteikti interese, nevis no kā nomira, bet bija vai nebija vakcinēts. Ja bija vakcinēts, tad noteikti no vakcīnas," norādīja Golube.

Alvis Ādamsons, ģimenes ārsts Alūksnē pastāstīja: "Īpaši vecākajai paaudzei visvairāk ir bailes. Šī situācija, kas bija pavasarī ar "AstraZeneca", tika pārcelta vakcinācija un bija trombožu gadījumi, un tas cilvēkus ļoti ietekmēja, ka joprojām saglabājas bailes par blaknēm, ka var būt tādas trombozes vai pat nāve."

Māra Ostašova, ģimenes ārste Skrundā, par pacientu minētajiem iemesliem nepotēties sacīja: "Alerģiska reakcija. Ka var būt alerģiska reakcija. Piemēram, cilvēkam ir zvīņēde un viņam bieži no visādiem augļiem vai citiem produktiem ir alerģija. Tie cilvēki baidās potēties."

"Aizliegtais paņēmiens" sasauc ārstu konsīliju

Bail, bail un neuzticas. Vakcīna teju draudīgāka par pašu Covid-19... "Aizliegtais paņēmiens" par cilvēku galvenajām bažām sarīkoja četru ārstu konsīliju. Rakstiskā veidā tika iesaistīts arī veselības ministrs Daniels Pavļuts ("Attīstībai/Par!").

Konsīlija dalībnieki:

  • Profesore Juta Kroiča, Rīgas Stradiņa universitātes bioloģijas, mikrobioloģijas katedras vadītāja

Covid-19 aktualitātēm padziļināti pievērsusies, tiklīdz parādījās pirmās ziņas par vīrusu. Sekoja līdzi vakcīnu izstrādei, arī jaunākajiem pētījumiem. Potējusies ar "Pfizer/BioNTech" vakcīnu, vakcinējušies arī viņas draugi un ģimenes locekļi.            

  • Kārlis Rācenis, ārsts Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā, Rīgas Stradiņa universitātes lektors bioloģijas un mikrobioloģijas katedrā

Vadījis Covid-19 nodaļu, un ziemas periodā vien bijis saskarsmē ar vairāk nekā 1000 Covid-19 pacientiem. Vakcinējies ar "Pfizer/BioNTech" vakcīnu.

  • Ainis Dzalbs, ģimenes ārsts, Imunizācijas valsts padomes loceklis

Ģimenes ārsta praksē ap 2200 pacientu, ieskaitot bērnus, vakcinējis vairāk nekā 1000 cilvēku. Pats vakcinējies ar "Pfizer/BioNTech" vakcīnu.

  • Dace Žentiņa, ārste pneimoloģe-plaušu speciāliste

Strādā Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā, vienlaikus lielākais Covid-19 pacientu skaits viņas nodaļā bijis 120 pacientu, daudzi smagā stāvoklī. Vakcinējusies ar "Pfizer/BioNTech" vakcīnu, vakcinēta arī viņas ģimene un liela daļa draugu.

Vairāki iedzīvotāju citāti ar viņu šaubām pāradresēti arī veselības ministram Danielam Pavļutam ("Attīstībai/Par!"), bet kopsavilkums – premjeram Krišjānim Kariņam ("Jaunā Vienotība").

Ruta, 40 gadi, nevakcinējusies: "Vakcīnas ir apstiprinātas lietošanai Eiropas Savienībā, bet tajā pašā laikā visas vakcīnas šobrīd atrodas eksperimentālā stadijā, un trešā fāze turpinās līdz 2022. un 2023. gadam. Šobrīd rodas sajūta, ka vakcinējoties piekrīti piedalīties masveida zāļu izmēģinājumos, jo iepriekš noteiktās obligātās vakcīnas pirms masveida potēšanas bija izmēģinātas vairākus gadus."

Kroiča: "Es gribētu teikt tā, ka Rutai nav taisnība. Visas vakcīnas, kuras izmanto Eiropas Savienībā, ir atzītas, un tās ir pabeigtas, pabeigti pētījumi. Kas ir šeit, kas mulsina Rutu, un kas varbūt cilvēkiem liekas – tas, ka turpinās pētījums. Tā ir monitorēšana. Tā ir tā daļa, ko mēs paši, kuri vakcinējās un kuriem ir kaut kādas uztraucošas blakusparādības, un mēs ziņojam Latvijā Zāļu valsts aģentūrā, Eiropā tās ir katrā valstī savas aģentūras. Pēc tam, ja ir kādi smagāki gadījumi, dati tiek apkopoti, tā ir tā uzraudzība, un tas ir tas, par ko runā Ruta. Bet nevis, ka turpinās pētījums. Pētījumi ir pabeigti, un vakcīnas ir pieņemtas, drošas, un mēs neesam pētījuma dalībnieki."

Rācenis: "Būtībā ir tā, ka par jebkuru medikamentu, kuru mēs izmantojam neatkarīgi no laika, cik ilgi mēs viņu izmantojam, ja ir kādas aizdomas, mums kā medicīnas personālam par to, ka tā varētu būt saistīta blakusparādība, tajā gadījumā ir jāziņo, un tā mums nav nekāda tāda īpatnēja lieta (..) Līdz ar to, kur šeit varbūt rodas pārpratuma sajūta – tajā, ka mēs ļoti daudz lielai populācijai šobrīd izmantojam šo medikamentu, kas ir Covid-19 vakcīna. Un, ja mēs viņu ļoti plašā mērogā izmantojam, tad, protams, ka to ziņojumu arī būs vairāk."

Veselības ministrs Daniels Pavļuts: "Svarīgi saprast, ka nekādas atkāpes no reģistrācijas prasībām un standartiem nav pieļautas. Vakcīnas ir pārbaudītas, pateicoties daudzu pasaules valstu valdību, tostarp Eiropas Savienības, milzu finansiālajam ieguldījumam (..) Reģistrācija ar nosacījumu paredz, ka ir visi vajadzīgie dati, lai izvērtētu vakcīnu vai zāļu ieguvumu un risku."

Ruta, 40 gadi, nevakcinējusies: "Eiropas Zāļu aģentūras izveidotajā mājaslapā var redzēt milzīgu skaitu pēc visām vakcīnām reģistrētu blakusparādību, arī Latvijas Zāļu aģentūrā to var redzēt. Es esmu alerģiska un baidos no sekām. Pēdējos 30 gadus nevienu profilaktisko vakcīnu neesmu saņēmusi, tāpēc nevaru vērtēt, vadoties pēc iepriekšējās pieredzes."

Plaušu ārste Žentiņa: "Tas, ka cilvēks ir alerģisks pret kaut ko, vienalga, vai tie būtu zemesrieksti vai kaut kādi putekšņi, vai piena produkti, vai jebkas, tas nenozīmē, ka viņš būs alerģisks pret konkrēto vakcīnu. Faktiski vienīgā kontrindikācija šai konkrētajai vakcīnai pret Covid-19, ir tā, ka cilvēks ir alerģisks konkrēti pret šīs vakcīnas kādu no sastāvdaļām.

Lielākoties to var uzzināt, tikai ievadot šo vakcīnu, tieši tāpēc arī visos vakcinācijas centros ir noteikums, ka cilvēku novēro 15 minūtes pēc vakcīnas saņemšanas. Līdz ar to mēs izvairāmies no situācijas, kad tieši pēc vakcīnas cilvēkam var notikt kāda smaga alerģiska reakcija.

Turklāt šeit mēs nerunājam par kaut kādām pumpām, piemēram, vai apsārtumu injekcijas vietā. Mēs runājam tiešām par smagām alerģiskām reakcijām ar zemu spiedienu, ar elpceļu tūsku, kas varētu būt tiešām letālas bez attiecīgi sniegtas palīdzības."

Četru bērnu māmiņa Līga: "Tieši mūsu skolā nomira skolotāja pēc vakcīnas. Cilvēks bija ļoti dzīvespriecīgs, arī vairāki bērniņi [viņai bija], atbildība liela, un, lai spētu strādāt, vakcinējās. Tās sekas ir diemžēl letālas."

Rācenis: "Es varu atbildēt uz šo jautājumu. Būtībā ir dažādas lietas. Pirmkārt, ja cilvēks ir miris pēc kaut kādas, nezinu, medikamentu lietošanas vai arī šajā gadījumā pēc vakcinācijas, protams, noteiktā laika periodā ir jāziņo, lai varētu izvērtēt, vai tur ir cēloņseku sakarības, vai tas patiešām var būt iespējams, ka šī nāve ir kaut kādā veidā saistāma ar vakcināciju. Bet otra lieta, ko es gribētu teikt.

Šobrīd mēs ļoti saasināti uztveram tādu jautājumu kā cilvēka nāvi, kas, protams, ir ļoti smags notikums, bet mums ikdienā katru dienu slimnīcā mirst jauni cilvēki.

Iepriekš mēs nekad neteicām tā – mums nomira cilvēks, un tad skatīsimies visus medikamentus, vai tie ir saistīti ar to, ka šis cilvēks ir nomiris vai nav. Mēs ejam pēc loģikas principa, kādas ir viņu blakusslimības, kāds ir viņu fons. Jautājums ir šeit, tiem cilvēkiem, kuri arī man saka: "Ziniet, dakter, es negribu vakcinēties, jo es zinu, kur viens novakcinējās, pēc tam pagāja, cits saka divas nedēļas, cits mēnesi, cits tur sešus mēnešus, un pēc tam viņš nomira." Bet vai jūs zināt viņa fona slimības, ar ko šis cilvēks slimo? Ja mēs pēc tam salīdzinām divas populācijas – nevakcinētie un vakcinētie – un mirstību šajās populācijās, tad atšķirības šobrīd nav. Nav pierādītas tādas saistības, ka tieši tā vakcinācija veicina mirstību."

Daniels Pavļuts: "Zāļu valsts aģentūra gan no ārstiem, gan tuviniekiem līdz šim ir saņēmusi 26 ziņojumus par letāliem gadījumiem pēc vakcinācijas. No tiem šobrīd izvērtēti 22 ziņojumi, četros gadījumos vērtēšana vēl turpinās, jo ir pieprasīta autopsija un cita informācija. Līdz šim Latvijā nav apstiprināts neviens letāls gadījums, kuram šobrīd būtu noteikta ticama cēloniska saistība ar vakcināciju."

Četru bērnu māmiņa Līga: "Trīspadsmitgadnieks man ļoti bieži, arvien vairāk jautā: "Mammu, es gribu vakcinēties. Es gribu aiziet uz kādu pasākumu." (..) Tam bērnam, kuram ir trīspadsmit, viņam ir arī celiakija. Tas nozīmē, ka viņam ir imūnsistēmas pazeminoša slimība."

Rācenis: "Es domāju, ka atrisinājuma situācija ir – mammai noteikti vajadzētu parunāt ar bērnu gastroenterologu, kurš ārstē celiakiju. Kopumā imūno sistēmu nomācošas slimības ir risks smagākai Covid-19 infekcijai, līdz ar to šī grupa ir tā, kuru iesaka vakcinēt kā prioritāro. Runājot par celiakiju, arī celiakija tiek uzskatīta par riska grupas pacientiem. Tātad pacienti ar celiakiju, viņiem tieši iesaka vakcinēties. Līdz ar to patiesībā es šo mammu aicinātu parunāt ar bērnu gastroenterologu, jo viņi noteikti novērojas pie kāda, un uzprasīt, kāds ir viņu ieteikums. Bet kopumā tās kopējās tendences ir tādas, ka šos bērnus arī var un iesaka vakcinēt."

Jānis, 55 gadi, nevakcinējies: "Lai es varētu dabūt vakcīnu, man ir jāparakstās par to, ka es uzņemos atbildību par visām blaknēm, kas radīsies vakcinācijas procesā. Man tas nav pieņemami, jo šobrīd valsts stāv vienkārši malā, viņi organizē, bet viņi stāv malā šajā procesā un neuzņemas nekādu atbildību."

Žentiņa: "Protams, cilvēki ļoti saasināti uztver šo parakstīšanos par to, ka ir informēti par blaknēm, iespējams, varbūt, ka tas ir pat par daudz uzsvērts, jo

jebkurš medikaments, ko mēs lietojam – lai tā būtu aspirīna tablete vai jebkura injekcija, vai jebkas, ar ko mēs iejaucamies cilvēka organismā, var kaut kādos atsevišķos gadījumos rezultēties ar komplikācijām.

Tas nenozīmē, ka mēs neizmantojam šīs metodes. Tas pats attiecas arī uz vakcīnu. Protams, zināmā skaitā gadījumu ir kaut kādas blaknes, bet tas nenozīmē, ka šīs blaknes ir būtiskākas par ieguvumu."

Kroiča: "Ir tāda informācija, kas Jānim būtu jāzina – ja cilvēks pēc vakcinācijas jūtas slikti, viņam ir augsta temperatūra, viņam ir viens zvans ģimenes ārstam, un viņam tiek piešķirta B darbnespējas lapa. Apmaksāta. Tātad viņam ir tāda iespēja un, ja tas ilgst dienu, divas dienas, tad attiecīgi darbnespējas lapa "iet". Tas ir ļoti būtiski. Tas ir jāatceras. Nav tā, ka viņiem jāņem brīvdiena uz sava rēķina vai dežūru grafiks kā citādi jāiekārto. Tas ir viens. Otrs, ir arī vakcinācijas noteikumi, kas ir pieņemti jau 2000. gadā, un ir spēkā esoši – tur sestais punkts saka, ka, ja ir šādas problēmas, tad visu uzņemas valsts."

Pavļuts: "Papildus esam iesnieguši Saeimā grozījumus likumā, kas garantētu kompensāciju, ja tiktu konstatēta cēloņsakarība starp vakcināciju un kaitējumu cilvēka veselībai vai nāvi."

Četru bērnu māmiņa Līga: "Man ir uztraukums par reproduktīvo sistēmu, kā tas attieksies. Protams, es gribu, lai maniem bērniem būtu bērni. Vai tas neietekmēs šo procesu."

Kroiča: "Es gribētu pastāstīt par pētījumu, kāds ir atklāts Izraēlā šobrīd.

Izraēlā ir atklāts, ka tieši saslimšana ietekmē reproduktīvo sistēmu vīriešiem.

Un kā pie šāda secinājuma nonāca? Mēs atceramies, ka pagājušogad ievērojami vairāk slimoja vīrieši – gan jauni, gan vecāki vīrieši, respektīvi, proporcija bija atšķirīga, vairāk slimoja vīrieši. Un toreiz meklēja skaidrojumu, varbūt tā ir hormonālā sistēma, varbūt tas ir kā citādi ģenētiski noteikts. Nebija atbildes ilgu laiku. Tagad ir atklāts, ka šie ACE receptori, kurus mēs zinām, kas ir šūnu virsmām absolūti nepieciešami, lai vīruss iekļūtu šūnā, un šie ACE receptori ir daudz plaušu šūnās, tāpēc arī plaušas ir pirmais orgāns, kas visvairāk tiek skarts. Divas reizes vairāk nekā uz plaušu audiem, šie ACE receptori ir uz vīriešu dzimumšūnām, uz testas audiem. Un tātad vīrieši, kad saslimst, tad viens – vīruss iekļūst plaušās, un otrs – aiziet uz testas audiem. Un akūtā periodā nav klīnikas no šī orgāna puses, tādas urīnceļu infekcijas vai kādas citas problēmas, bet, ja ir iekaisums jebkurā orgānā, tas beidzas ar fibrozi, ar saaugumiem, un, respektīvi, orgāns zaudē savu funkciju, neveidojas spermatozoīdi. Un tad ir jautājums, kāda būs šī vīrieša nākotne, spēja radīt pēcnācējus pēc saslimšanas, nevis pēc vakcīnas."

Rācenis: "Vakcinācijas gadījumā mēs iedodam tikai vienu virsmas receptoru, kas ir atslēga, ar kuru tas vīruss iekļūst šūnā iekšā. Un vakcinācijā mēs dodam tikai to vienu daļu, kura nav dzīvotspējīga. Viņa tiek, pazūd no asinīm aptuveni 10 dienu laikā. Kā rodas antivielas un sāk strādāt imūnatbilde, tas proteīns pazūd no mūsu organisma pilnībā. Tas šobrīd ir arī atklāts pētījumos."

Baiba, 36 gadi, nevakcinējusies: "Neesmu riska grupā, lai man būtu pamats domāt, ka Covid-19 varētu pārslimot īpaši smagā formā. Man ir laba veselība."

Rācenis: "Nu, es domāju, ka, nostrādājot visus tos sešus mēnešus tādā aktīvā Covid-19 nodaļā un redzot, kādi cilvēki nāca, tad patiesībā es nezinu, kurš vēlētos spēlēt to krievu ruleti. Jo viens cilvēks no 10 var būt ar ļoti smagu gaitu pilnīgi vesels, pilnīgi jauns, kuram nekas nav. Bet mēs nevarēsim pateikt, kāpēc tieši šis konkrētais cilvēks vai cits [slimo smagi], nav pilnīgi līdz galam skaidri visi riska faktori. Tā ir viena lieta. Otra lieta, piemēram, par sievieti, kuru es minu, kurai bija ļoti smags plaušu bojājums, kura nokļuva intensīvajā terapijā.

Viņai bija 28 gadi, un viņas viens no tādiem pievilktajiem riskiem, ko mēs varējām teikt, nu jā, varbūt, viņa bija 1,75 metru augumā un viņas svars bija 78–80 kilogrami. Ja mēs tā padomājam, vai tas ir ļoti daudz, es domāju, ka tas nav ļoti daudz, bet tas bija vienīgais riska faktors, ko mēs varējām tādā veidā saistīt.

Līdz ar to, ja arī mums ir sajūta, ka mums ir laba veselība, tas nenozīmē, ka mūs tā infekcija neskars. Jā, statistiski viņa skars retāk, bet es nezinu, kurš tad grib riskēt. Un tas pats attiecas arī uz bērniem."

Kroiča: "Šobrīd riska grupu un saslimšanas smagumu skaidro ar tiem pašiem ACE receptoriem, par kuriem es runāju, jo ar gadiem ACE receptori pieaug, tas skaits šūnu virsmā, līdz ar to vīrusam ir, kur piesaistīties. Tas ir viens. Un otrs, ja ir blakus saslimšanas, piemēram, ir pierādīts, ka tiem, kuriem ir diabēts, tiem, kuriem ir paaugstināts asinsspiediens, hipertensija, tiem ACE receptoru [skaits] palielinās. Un varbūt ģenētiski, ka ir arī jauniem cilvēkiem. Vienkārši tāds stāvoklis, ka viņiem ir šie ACE receptori vairāk nekā blakus esošam tādā pašā vecumā vai stipri vecākam, un tas mums nevienam nav uzrakstīts uz pieres, ka tev ir maz, tev ir daudz, tu esi riska grupā, un tu neesi riska grupā."

"Tā kā tie gadījumi un tas vecums nav noteicošais, un attiecībā par to "es esmu stiprs un es esmu jauns" es gribu atgādināt, ka pirmais cilvēks Eiropā, kas nomira Itālijā, bija pāri nedaudz 40, maratonists, kas bija ļoti sportisks, labi sagatavots fiziski, un viņš bija pirmais upuris," Kroiča  sacīja.

Ilga, 48 gadi, nevakcinējusies: "Kāpēc ir jāvakcinējas visiem, ja runā, ka ar Covid-19 smagi slimo tikai vecākā paaudze... Tad viņus vajag aizsargāt, ko spiež visiem. Un kāds tad ir tas mērķis, ka par katru cenu vajag cik tur 70%."

Rācenis: "Tātad, pirmkārt, vakcinācija primāri, kam tā ir domāta? Lai cilvēks nesaslimtu ar smagu formu un lai nenomirtu, lai nenokļūtu slimnīcā. Tātad tas ir primārais ieguvums, ko mēs sagaidām vakcinējot. Bet ir arī sekundāri vai tādi otri ieguvumi, kurus mēs varam no tā visa iegūt, un viens no tiem ir – samazināt vīrusa cirkulāciju sabiedrībā. Tāpēc, ka starp vakcinētiem cilvēkiem vīruss, jā, var izplatīties, bet izplatība notiek daudz mazākā kārtā kā starp nevakcinētiem, jo imūnā atbilde jau ir gatava uzreiz cīnīties; vīruss sāk vairoties, viņu imūnā atbilde apstādina, tāpēc arī neiet tā slimība uz priekšu, līdz ar to cilvēks arī neizdala vairāk šo vīrusu apkārt esošajā vidē. Par aptveri. Lai mēs panāktu tā saucamo pūļa imunitāti, tas nozīmē, ka, ja pieņemsim, mēs sakām, ka 80% ir vakcinēti, tad slimībai nav kur cirkulēt šajā populācijā. Kā mēs zinām, ka tie ir 80%. To nosaka, cik lipīgs ir konkrētais patogēns. Piemēram, masalām tas ir viens cipars, difterijai tas ir cits cipars, un arī Covid-19 tas mainās, jo, piemēram, tad, kad mēs runājām par šo alfa celmu, Lielbritānijas celmu, tad mēs runājām, ka aptvere varētu būt 70 līdz 80%. Šajā brīdī, kad mēs runājam par delta celmu, tad mēs sakām, ka aptverei ir jābūt lielākai par 80–85%. Jo tas vīruss ir lipīgāks, tātad dzīvotspējīgāks, jo vairāk cilvēkus vajag vakcinēt, lai mēs viņu varētu apstādināt."

Žentiņa: "Jo vairāk vīruss cirkulē sabiedrībā, jo vairāk viņš mutē. Mēs jau skaidri redzam, ka ir četri vīrusa celmi, kas atšķiras no primārā Uhaņas celma; kas ir noturīgi jau populācijā, tātad uz zemeslodes, un ar katru šo celmu mainās kāda no vīrusa īpašībām. Un bieži vien mainās daudzas. Piemēram, delta celms, kā mēs zinām, ir stipri lipīgāks par visiem iepriekšējiem celmiem. Tāpat arī mainās šī jutība pret vakcīnām un jutība pret antivielām. Un tāpat arī, iespējams, mainīsies šīs riska grupas. Tas nozīmē – ja šodien konkrētais cilvēks varbūt arī statistiski neietilpst riska grupā, bet pēc tam, kad šis vīruss jau būs 5. vai 7. reizi mutējis, jo viņš būs cirkulējis sabiedrībā divus trīs gadus, varbūt tanī brīdī šis cilvēks jau būs ļoti konkrētā riska grupā un vakcīnas vairs palīdzēt nevarēs."

Baiba, 36 gadi, nevakcinējusies: "Ņemot vērā vakcīnas blaknes, es labprātāk izvēlos izslimot Covid-19 un tādā veidā iegūt imunitāti, nevis vakcinēties."

Ģimenes ārsts Dzalbs: "Arī pie ģimenes ārstiem nāk ar šo. Reizēm saka: "Es labāk izslimošu, nu, tā dabīgi." Es gribētu teikt, imunitāte, protams, izveidosies laika gaitā, bet riska moments ir iespējamā smagā slimības norise un komplicētā slimības gaita. Līdzīgi, piemēram, es varētu teikt, ar ērču encefalītu, dzīvojot laukos. Tā kā es strādāju lauku teritorijā, ir pieprasījums arī pēc šīm vakcīnām. Ir daļa cilvēku, kas saka: "Jā, man tur ērce bija, bet sūdzību nebija." Vai – "Es izslimoju viegli, un tagad man to nevajag."

Bet kāda daļa izslimo ļoti smagi, arī runājot par ērču encefalītu, ar ļoti smagām, neiroloģiskām, paliekošām sekām. Un tas ir viens labs piemērs, ko arī es saviem pacientiem saku.

Un saku: "Jā, ir šāds variants iegūt imunitāti dabīgā veidā, bet jūs sevi pakļaujat ārkārtīgi lielam riskam." Mēs tik daudz runājam par vakcīnām un par iespējamām blaknēm, no kurām daļa ir vispār teorētiskas blaknes, kur ir 1–2 gadījumi uz miljonu, ko mēs Latvijā vispār nekad nepiedzīvosim tīri statistiski. No tā mēs tik ļoti baidāmies un piesaucam, un turpat pretī mēs sakām, jā, es izslimošu un iegūšu imunitāti. Ja mēs paskatāmies, tad no mūsu pacientiem, kuri ir ārstējušies pie ģimenes ārstiem, 30% ir aptuveni smagas gaitas un katrs 10. aizbrauc ārstēties slimnīcā."

Rācenis: "Tāpat vajag padomāt, kāds ir risks saslimstot. Kur es eju uz nezināmo un kādi ir ieguvumi, ko es iegūšu saslimstot, tātad šo imūno atbildi. Bet es vēl gribētu atgādināt, ka ir vēl viens risks un ieguvums, un tas ir tikt ārstētam. Jo ļoti daudzi saka, nu, ja man būs, tad es lietošu zāles un tā tālāk. Viens no galvenajiem medikamentiem, kuru mēs izmantojam Covid-19 infekcijas ārstēšanai, ir glikokortikosteroīdu deksimetazons, kas ir super medikaments, kuru ļoti plaši izmanto medicīnā, bet viņam ir savas noteiktas, ļoti zināmas un biežas blakusparādības: attīstās cukura diabēts, ir hipertensīvās krīzes paaugstināts asinsspiediens, pievienojas sekundāras bakteriālas infekcijas, rodas osteoporoze, tiek mainīts hormonālais disbalanss, ļoti daudzas sekas. Un te ir tas jautājums, kāds ir risks arī tikt ārstētam. Par šo tik daudz nemaz nerunā, jo tur ir ļoti daudzas blakusparādības."

Baiba, 36 gadi, nevakcinējusies: "Šobrīd izskatās, ka vakcīna sniedz labumu tikai tādā plānā, ka tā ir caurlaide, kas ļauj cilvēkiem atgriezties ierastajā ikdienā, veselības ziņā īsti nekādu labumu nesaskatu, jo arī vakcinētie var saslimt un pārnest Covid-19. Tāpat arī cilvēki, kam ir abas vakcīnas, saslimst un mirst ar Covid-19 delta variantu."

Kroiča: "Šeit, redziet, ir tā, ka ir izplatījies absolūti nepamatots mīts, ko nozīmē inficēties un ko nozīmē saslimt. Tās ir divas pilnīgi dažādas lietas.

Mums ir piecas atveres sejā: divas acis, divas nāsis un mute. Un vakcīna neaizliek aizsargu priekšā, ka tagad vīruss nevar iekļūt caur degunu vai caur muti, vai mēs nevaram ierīvēt acīs. Tātad vīruss iekļūt var.

Un tagad sākas atšķirīgais: vakcinētam cilvēkam šis vīruss kādu laiku atrodas, jo loģiski, ka viņš ir iekļuvis iekšā, bet tur sāk strādāt mūsu imunitāte. Pamatā pirmā, kas sāk strādāt, ir šūnu imunitāte. Un vakcinētajam cilvēkam kādu laiku vīruss tur ir. Kā mēs saucam šo cilvēku, kuram ir vīruss iekļuvis, bet viņam nav simptomu? Mēs saucam, ka viņš ir inficēts, bet viņš nav saslimis, simptomu viņam nav. Tālāk jau nākamais ir, ka vīruss nevairojas vakcinētajam cilvēkam augšējos elpošanas ceļos vai [vairojas] ļoti maz, respektīvi, tā izplatītā deva ir maza, un vakcinētais cilvēks, ja ir kontaktā ar nevakcinētajiem, viņš nepārnes vīrusu tādā līmenī, tādā vīrusa koncentrācijā, lai blakus esošais cilvēks inficētos. Tā saucās transmisija. Un tagad par to, ko arī jautāja lasītāja. Tātad otrs ir saslimušie. Tie ir cilvēki, kuri vieglākā formā, vidēji smagā formā vai smagi nokļūst slimnīcā. Un tagad paskatīsimies uz pēdējās dienās publicētajiem datiem, SPKC datiem. Par statistiku jūlija un augusta mēnesī tā, kā tur pa vienu mēnesi ir dati. Un šie dati liecina, ka 98,7% gadījumu cilvēki, kas tika hospitalizēti, neviens nebija vakcinēts. 98,7%! 1,3% bija vakcinēti, un viņi tika hospitalizēti. (..) Tas ir normāli, 1,3%. (..) Miruši bija 25 cilvēki tajā laika periodā, kas tagad tiek apskatīts, un neviens no mirušajiem nebija vakcinēts."

Rācenis: "Nu, redziet, ir tā, ka patiesībā vīrusa izplatību vai baktērijas izplatību šādā veidā var apturēt ar diviem veidiem. Vieni ir nespecifiskie, otri ir specifiskie aizsardzības veidi. Nespecifiskie ir tie, kurus mēs zinām: sejas masku nēsāšana, telpu vēdināšana, ventilācija, roku mazgāšana. Un tie ļoti efektīvi strādā. Ir daudz dažādu pētījumu, kuri pierāda – uztaisot pilnīgu tā saucamo "lokdaunu", vīrusu izplatība strauji samazinās. Un otrs ir specifiskie pasākumi. Ideālais variants ir kombinēt šos divus kopā, un tajā gadījumā mēs panāksim vislielāko efektivitāti. Protams, tas, kur pastāv diskusija, cik liels efekts ir, pieņemsim, masku nēsāšanai pilnīgi vakcinēto cilvēku sabiedrībā, jo loģiski, ja, pieņemsim, cilvēks ir pilnīgi vakcinēts, tad viņa vīrusu izdale ir ļoti maza, un arī, ja viņš kādam to vīrusu nodod mazā koncentrācijā, tas cilvēks nesaslimst, jo viens, kas nosaka, vai mēs slimosim strauji un ļoti smagi, ir vīrusa deva. Līdz ar to tas cilvēks, kurš nav vakcinēts, viņam šajā inkubācijas periodā, periodā no inficēšanās līdz pirmo simptomu parādīšanās, vīruss šausmīgi strauji vairojas, tā vairošanās skaits notiek 48–72 stundās, un viņš ir ļoti lipīgs, lai gan viņam nekādu simptomu nav. Un, protams, ka tur ir tas loģiskais aspekts, ka viņš sev uzvelk masku, un viņš neizplatīs vīrusu tajā brīdī, kamēr viņš vēl nezina, ka ir saslimis."

Žurnālists Guntis Bojārs: "Bet tomēr, ja mēs runājam par vienu klasi, kurā varētu būt kopā gan vakcinētie, gan nevakcinētie, tad izklausās, ka labāk maskas nēsā visi."

Rācenis: "Jā, jā. Loģiski, jo tad mēs iegūsim lielāku efektu."

Kroiča: "Šādu pašu ieteikumu ieteica arī Amerikā tādēļ, ka ir štati, kur ir zema vakcinācijas aptvere, tikai kādi 34%, un tādi štati ir vairāki. Tur rekomendē maskas, un pie tam nevis auduma maskas, bet medicīniskās maskas. Tā kā, jā, tā būs drošāk."

Aija, 41 gads, nevakcinēta: "Ja es esmu izslimojusi Covid-19, kāpēc man ir jāvakcinējas, ja mans organisms ir izstrādājis dabīgo imunitāti?"

Kroiča: "Nu, redziet, pēc pārslimošanas izstrādājas antivielas pret visu vīrusu virsmā esošiem elementiem, pret visiem nukleokapsīdiem, pret dažādiem virsmas elementiem, un tie nepasargā pret nākamo infekciju, pasargā tikai viena neliela daļa. Un tās ir tās antivielas, kas izstrādājas pret S proteīnu, to saucamo Ahileja papēdi, kas vīrusam ir tas S proteīns, ar kuru vīruss piesaistās pie ACE receptoriem. Viņiem abiem ir jāsakrīt tā kā atslēgai ar slēdzeni, un tad, ja ir antivielas pret S proteīnu, tad vīruss tiek neitralizēts un cilvēks nesaslims. Tas ir īsais stāsts. Pēc pārslimošanas tās S antivielas izstrādājas maz. Viņas ir, bet samērā maz, un daudz vairāk ir viss tas saucamais liekais, kas patiesībā nepasargā cilvēku no atkārtotas saslimšanas. Pēc pārslimošanas tomēr dod laiku, kad ir tā imunitāte, kas pasargā, bet viņa ar katru mēnesi krītas, krītas un krītas. Protams, ka tas būs individuāli, Aijai būs varbūt 7 mēneši, un citam cilvēkam tie būs četri mēneši vai 8 mēneši. (..) Vakcinējoties tiek doti tieši S antigēni un izstrādājas S antivielas. Tās, kuras neitralizē vīrusu. Un šeit ir tā milzīgā atšķirība."

Rācenis: "Bet tas, ko vēl var šeit arī piebilst, ka datus par to, vai pārslimojušos var, vajag vakcinēt vai nevajag vakcinēt, mēs iegūstam tikai laika gaitā. Un nav tā, ka mums ir milzu pieredze ar Covid-19 infekciju. Mēs zinām par citām infekcijām, kuras pārslimojot cilvēks vairāk neslimos nekad, un mēs zinām, ar kurām slimos regulāri. Tā pati gripa. Katru gadu no jauna inficēšanās var notikt. Līdz ar to ir vajadzīgs laiks, lai saprastu, cik ilgi imunitāte pēc pārslimošanas ir stabila. Tie jau ir zinātniski pētījumi, pēc kuriem mēs vadāmies. Ja, pieņemsim, mēs sakām, ka Latvijā mēs sākām, nu, tādu aktīvo Covid-19 periodu ar pagājušā gada novembri, tad mēs apmēram sešus mēnešus skatāmies šos cilvēkus, nu septītā astotā mēs varam sniegt kādu secinājumu, kad viņus vajadzētu vēlreiz, nu, iedot šo informāciju par šo S antigēnu, tātad vakcinēt."

Bojārs: "Šobrīd standarts ir 6 mēneši?"

Kroiča: "Labā ziņa ir, ka šobrīd pārslimojušajiem tikai viena vakcīna rekomendēta, viena deva vakcīnas. Tās, kas ir divu devu vakcīnas, tikai viena deva."

Aija, 41 gads, nevakcinēta: "Ja manas zināšanas mani neviļ, cīņai ar vīrusa infekciju pamatā ir profilakse: sportisks, veselīgs dzīvesveids, higiēnas normu ievērošana un kaitīgo ieradumu atmešana, nevis mākslīga iejaukšanās organisma imunitātē un dabīgā aizsargspējā, veicot vakcinēšanos."

Kroiča: "Par maratonistu es pieminēju jau."

Rācenis: "Bet es gribu vienu tādu lietu atzīmēt, ko Aija arī min. Viņa kā pirmo nosauca profilaksi. Un es jau iepriekš minēju, kas ir profilakse šādu infekciju gadījumā. Profilakse ir nespecifiskie un specifiskie pasākumi, zem profilakses iet arī vakcinācija, tā ir profilakse."

Inese, 46 gadi, nevakcinēta: "Ilgstoši slimoju ar Laimas slimību. Kā es varu vēl riskēt ar savu organismu, kaut ko vēl iešpricēt. Ar savām veselības problēmām tikusi galā plus mīnus šajā momentā, bet man bija smags posms, kad vispār gulēt nevarēju, nevarēju paiet, man seja tirpa un daudz, simptomu daudz, es atturētos potēt, nu, saprotams."

Rācenis: "Nu, jebkura infekcijas slimība, kura norit kā akūta slimība, tiek pateikta lielākoties kā pauze, nogaidām, tiekam ar šo periodu galā, un tad veikt vakcināciju. Tas ļoti var atšķirties no dažādām infekcijas slimībām. Šī konkrētā gadījumā ir ļoti grūti komentēt, kāda ir šī Laimas  slimības fāze, vai tās atlieku parādības pēc Laimas slimības, tad tajā gadījumā es teiktu, jums ir jāvakcinējas. Vai tā ir šobrīd noritoša Laimas slimība ar sejas nerva parēzi, vai ar kādu citu simptomātiku, tad tas ļoti maina to lēmuma pieņemšanu."

Žentiņa: "Es gribētu teikt to, ka, ja mēs uztraucamies par to, ka vakcinācijas brīdis un šī antivielu izstrādāšana palaidīs kaut kādu mehānismu, kura dēļ risks saslimt ar Covid-19, kas pats par sevi ir ļoti, ļoti smags notikums hroniski slimo pacientu dzīvē, un, ja šis hroniski slimais pacients saslims ar Covid-19, tad gan visas viņa hroniskās kaites var saasināties, un tas iznākums bieži vien ir ļoti bēdīgs."

Dzalbs: "Ģimenes ārsta praksē esam vakcinējuši ap 1000 pacientiem, šajā laika periodā mūsu prioritārais darbs saistījās ar pacientiem 60+ vecuma grupā un ar hroniskām slimībām. Ģimenes ārsta praksē ārstējamās hroniskās slimības pārsvarā ir sirds un asinsvadu slimības, elpceļu slimības, astmas, bronhīti. Tādus paasinājums neesam redzējuši. Jā, tātad es gribētu teikt tīri no praktiskās pieredzes – šādu paasinājumu nav. Par ko tur, kur ir kaut kāds pamats uztraukumam, varbūt par to, ka, ja cilvēkam ir autoimūna slimība, reimatoīdais artrīts vai kāda cita, pastāv tāds teorētisks risks. Jā, kad, aktivējot imūnsistēmu, mēs varam, teiksim, teorētiskā līmenī provocēt slimības paasinājumu. It kā daži gadījumi ir aprakstīti, bet tā varbūtība ir tik neliela, ka pat īstenībā grūti saistīt, vai tā ir saistīta ar vakcīnu, vai tā ir saistīta ar slimības norisi. Nu, tāda, kāda viņa bija arī paredzēta, tātad no praktiskā viedokļa, nu, nav tā, ka mēs provocētu slimību saasinājumus. Un es negribētu piekrist viedoklim, ka pēc vakcinācijas organisms kļūst vājāks. Mēs jūtam to, ka mūsu imūnsistēma strādā, muskuļi pasāp, ir temperatūra, bet tas nenozīmē to, ka mēs kļūstam uzņēmīgāki pret visu pārējo."

Ieva, 34 gadi, nevakcinēta: "Izslimoju, ir antivielas, testu neuztaisīju, jo slimošana bija ļoti viegla, tikai iesnas pāris dienas, bet sertifikātu līdz ar to nedabūju. Konsultējos arī ar savu ģimenes ārstu, kurš saka, ka jāseko līdzi antivielu rādītājiem un, kamēr antivielas neuzrādās, vakcinēties nav nepieciešams."

Rācenis: "Atbilde slēpjas tajā, ka mēs nezinām, kad šie cilvēki ir izslimojuši. Ja mēs, piemēram, varētu pateikt, ka šis konkrētais cilvēks ir izslimojis, nezinu, janvārī, un tagad antivielas ir pozitīvas aprīlī vai maijā, tad tas būtu daudz vieglāk, jo šis pozitīvais tests mums palīdz pateikt, kurā brīdī cilvēks slimoja un kur tā sāls slēpjas...

Zinot, ka cilvēks ir izslimojis, mēs varam prognozēt, kad viņa imūnā atbilde vairs nebūs spējīga cīnīties ar jaunu, atkārtotu infekciju, un šobrīd mēs diskutējam, ka tie varētu būt seši mēneši, par ko jau mēs iepriekš minējām.

Šajā gadījumā antivielu daudzums, arī viņš ne vienmēr iet taisnā līknē, lēnām lēzeni samazinās, viņš var iet taisni un vienā brīdī ļoti strauji nokrist, līdz ar to tas var būt maldinošs. Un cilvēkam liekas, ka esmu punktā šeit un nākamajā dienā vai aiznākamajā sākas strauja antivielu krišana, līdz ar to tas ir pamats, ka mēs nezinām to laiku, kad vakcinēties."

Bojārs: "Bet šajā gadījumā Ieva jau ir gājusi pie ģimenes ārsta, ko tad viņa raksta: "Konsultējos ar savu ģimenes ārstu, kurš saka, ka jāseko līdzi antivielu rādītājiem un, kamēr antivielas uzradās, vakcinēties nav nepieciešams.""

Dzalbs: "Nu, kādreiz ir kāds viedoklis, uzskati var atšķirties... Tā var būt cilvēka ģimenes ārsta pieredze un zināšanas tajā brīdī, nu, ir tādas, kādas ir, un tā rekomendācija tāda varētu sekot, ja cilvēks varbūt nepārzina to jomu pietiekami labi. Nu, viņš iesaka to darīt, bet šāda veida rīcība pēc šī brīža zinātniskā pamatojuma nav korekta, un tādēļ es gribētu aicināt arī gan klausītājus, skatītājus – pasekojiet līdzi tomēr, ko speciālisti runā, ieklausieties, šīs antivielas ir jāliek mierā. Tas nav domāts mums kā iedzīvotājiem kaut ko sev kontrolēt un pētīt."

Ieva, 34 gadi, nevakcinēta: "Baroju savu bērnu ar krūts pienu un uzskatu, ka pētījumi šai grupā nav pietiekami, lai justos droša. Vakcīnu aprakstos arī norādīts, ka šobrīd nav zināms, vai vakcīna izdalās mātes pienā."

Rācenis: "Ir pētījumi par barojošām mātēm ar krūti (..) Un pēc vakcinācijas izdalās antivielas ar mātes pienu, līdz ar to sievietēm, kurām ir laktācijas periods, viņas ir rekomendējamas saņemt vakcīnu, un viņas to droši var darīt. Ir daudzas sievietes, kuras pēc dzemdībām ir vakcinētas, un nav novēroti kaut kādas nevēlami notikumi kā mātei, tā arī zīdainim.

Otra lieta ir tāda, ka vakcinācija pēc grūtniecības vai grūtniecības periodā dod arī pasargāšanu jaundzimušajam zīdainim,

jo viens ir, ja grūtniece tiek novakcinēta vai viņa pirms grūtniecības ir vakcinēta, tad viņai ir antivielas, kuras aiziet zīdainim, un tās viņu pasargā aptuveni pusgadu pēc dzimšanas. Savukārt, ja māte tiek vakcinēta, kad viņa zīda to zīdainīti, tajā gadījumā neliels daudzums nokļūst arī bērnā caur mātes pienu."

Rācenis: "Jā, man bija tikko rados mamma, kurai piedzima bērns, un viņa tieši šādu jautājumu uzdeva, es dikti daudz meklēju, un tā rekomendācija ir vakcinēties."

Maija, 73 gadi, nav vakcinējusies: "Tā kā man ir problēmas ar kāju vēnām, tad labāk atturos no vakcinēšanās. Tāpat nekur neeju uz publiskām vietām."
 
Kroiča: "Tās vairāk izskanēja saistībā ar "AstraZeneca" vakcīnu, bet tās nav saistītas ar "Pfizer", "Moderna" vakcīnām, kuras tagad tiek piedāvātas. Tāpēc šeit tādi tādi riski nav aprakstīti. Tur tomēr tas bija par "AstraZeneca". Tā kā, ja ir jau periods pārgājis, kad šo vakcīnu vairs nelieto, tad šeit to vajadzētu noņemt."

Rasma, 88 gadi nav vakcinējusies: "Es domāju, ka esmu par vecu, lai uz mani tērētu vakcīnu. Lai vakcinējas tie, kam vairāk vajag. Es pati negribu vakcinēties, bet meita uzstāj, ka vajagot."

Dzalbs: "Standarta atbilde. "Es esmu pa vecu, es nekur neeju, es dzīvoju viens, es nevienu nesatieku." Ja mēs turpināsim šo diskusiju tālāk, izrādās, radinieki atbrauc diezgan bieži, viņš atnācis pie ģimenes ārsta. Mēs esam jau divatā, es vairs neesmu viens, jūs esat satikusi pa ceļam kādu. Ir šis maldīgs priekšstats, un tiešām cilvēki gados tā arī saka – es esmu jau par vecu šai vakcīnai, man nevajag un es nekur neeju. Šeit es gribētu teikt, ka šī ir grupa, kur vajadzīga individuāla pieeja, un šeit gan es saredzu to ģimenes medicīnas lomu un iespēju to visu skaidrot un runāt."

Kroiča: "Redziet, ko es varētu Rasmas kundzei teikt, ka viņas gados, un patiesībā ikvienā vecumā, tas var notikt, ka mums ir jāvēršas akūtā brīdī pēc palīdzības slimnīcā. Mums ir jāvēršas dažādās vietās – vai tā ir trauma vai varbūt kāda smagāka saslimšana, un tad tā ir pārvešana ar ātrās palīdzības brigādi, tad tā ir atrašanās stacionārā, un tad viņa vairs viena nebūs, un, ņemot vērā arī gadus, tad inficēšanās var notikt. Tāpēc es arī rekomendētu, jo mani ļoti uzrunāja, piemēram, Islandes dati, tieši vecuma grupā no 70 līdz 80, no 80 līdz 90, 90+, tātad arī šī vecuma grupa ir 98% vakcinēto."

Dzalbs: "Mums laiks ir vajadzīgs, lai panāktu rezultātu, jo tieši pretestība ir liela, un bailes un šaubas. Reizēm nepietiek ar vienu sarunu, vajag vēl vienu sarunu, tas ir ļoti laikietilpīgi. Varbūt arī mums jārunā par to, ka tas ģimenes medicīnas resursus ir ļoti mazs... Mēs visi zinām, kas ir ģimenes ārsta prakse – viens ārsts un viena māsa, bet tur nav iespējams arī sēdēt uz telefona un to visu runāt. Jo kas ir pats smieklīgākais, manuprāt, Veselības ministrija tagad ir ieviesusi jaunu tarifu ģimenes ārsta praksei – tā kā motivējošu konsultāciju vakcinācijai – 59 centi gabalā. Es mēģināju tā kā papildus uzrunāt. Nu, ziniet tā saruna ir 15 minūtes, 20 minūtes. Pēc darba laika skaidroju šo visu, tiešām tie cilvēki, protams, izrunājot šos jautājumus viņi, protams, piekrīt, bet tas darba novērtējums arī, ja tie būtu tikai 1,50 eiro un mīnus nodokļi, nu tur motivācija ģimenes ārstam, māsai palikt pēc darbalaika un to visu darīt, nu tas ir absolūti nenovērtēts darbs."

Rācenis: "Arī es gribēju tikai piemēru. Es atceros, kā 86 [gadus veca] sieviete iestājās stacionārā, tas bija marta mēnesī. Viņa teica: "Es dzīvoju, dakter, 9 mēnešus pilnīgā izolācijā, ne ar vienu netiekos, bet pārtikas produktus nes sociālais darbinieks."

Un izrādījās, ka sociālais darbinieks bija saslimis ar Covid-19. Viņš atnesa ne tikai pārtiku, bet diemžēl arī Covid-19 infekciju, un kundze nomira no šīs infekcijas.

Tas, ko es arī saku gados vecākiem cilvēkiem – nāve no Covid-19 ir ļoti nepatīkama. Tur ir tā atšķirība, var aizmigt un mierīgi nomirt. Bet var arī nomirt, nosmokot kā ar spilvenu uz sejas, ka tev trūkst elpas..."

Ir arī bažas, kas nav saistītas ar veselību

Jāzeps: "Man tas ir nepieņemami, ka mēs draudam cilvēkiem, ka viņi zaudēs savu darbu, iztikas līdzekļus, gandarījumu, profesiju, kurai viņi ir veltījuši savas dzīves ievērojamu laiku, kurai viņi ir izglītojušies. Ja mēs cilvēkiem draudam, ka viņi to var zaudēt, ja viņi nepieņems vakcīnu, kas nav viņu tai iedzīvotāju grupai pietiekami droša, viņuprāt, un viņu ārstu vērtējumā, tad tā ir faktiski piespiedu vakcinācija, jo tam cilvēkam ir jāvakcinējas, lai viņš vienkārši iztiktu. Tas ir, man liekas, necilvēcīgi."

Daniels Pavļuts: "Diskusijas par pienākumu vakcinēties mediķiem vai sociālajiem darbiniekiem notiek daudzviet pasaulē, un atsevišķās valstīs šādi lēmumi jau ir pieņemti. Pienākums vakcinēties nav svešs arī Latvijā. Piemēram, vakcīna pret B hepatītu ir obligāta ārstniecības personām, kas veic injekcijas, pret trakumsērgu – veterinārmedicīnas speciālistiem, pret dzelteno drudzi – jūrniekiem, pret ērču encefalītu – mežstrādniekiem u.tml. Tomēr jāuzsver, ka diskusijas par pienākumu atsevišķās profesijās vakcinēties pret Covid-19 parlamentā vēl nav noslēgušās. Jebkurā gadījumā, svarīgākais ir paturēt prātā profesionālā vakcinācijas pienākuma mērķi – panākt, ka cilvēki, kuri sastopas dažādās pakalpojumu sniegšanas vietās – ne tikai skolās, slimnīcās un aprūpes namos, bet arī veikalos, valsts un pašvaldību iestādēs, būtu pasargāti no Covid-19."

Jānis, 55 gadi, nevakcinējies: "Īstenībā mani pamudināja tiešām nevakcinēties šī retorika, kas visu vasaru izskanēja pret skolotājiem, kuri nav vakcinējušies, tai skaitā šis prezidenta slavenais teiciens ja neesi vakcinējies, tad tur beidzas tavas cilvēktiesības."

Pavļuts: "Piekrītu, ka savstarpējai saziņai un skaidrojumiem jābūt cieņpilniem, tādiem, kas otru neaizvaino, neuzspiež, bet iedrošina, motivē un pamato. Pandēmija ir grūts laiks, diskusijās ir daudz emociju, un savstarpējie viedokļi nereti tiek izteikti un uztverti visai asi. Pieļauju, ka Valsts prezidents uz pienākumu vakcinēties atsevišķās profesijās, par ko šobrīd Saeimā vēl notiek diskusijas, ir raudzījies kā augstas raudzes jurists, norādot, ka katra cilvēka individuālās tiesības nevakcinēties beidzas tajā brīdī, kad viņš sāk apdraudēt otra cilvēka veselību. Latvijas Republikas Satversme aizstāv gan indivīda brīvības, gan tiesības uz to, ka valsts pasargā mūsu individuālo, gan sabiedrības kopējo veselību. Te ir jautājums par to, kur atrodas pareizais līdzsvars."

Juris 33 gadi, nav vakcinējies: "Brīvprātīgi piespiež vakcinēties, apsaukā un noniecina, ja akli nepakļaujies. Iedzīvotāji, mediķi un zinātnieki, kuri izsaka pamatotas šaubas, uzriez tiek ierindoti pie neizglītotām folijgalvām. Citi argumenti nav nepieciešami. Nepamatota panikas celšana, sabiedrības šķelšana un prātam neaptverama nekompetence valdībā."

Rācenis: "Nu, tur jau ir jautājums par komunikāciju, pirmkārt. Tas, ko es gribētu teikt, ka šeit agresīva komunikācija jebkurā gadījumā nestrādās, un mums jau bieži vien ir [agresīva]. Bet es aicinātu uz normālu komunikāciju un diskusiju. Arī politiķiem [tā] pieklibo brīdī, kad tev liekas, ka vajag visus vakcinēt, tad to arī pasaka. Nu, ka visus vajag vakcinēt, un tas, kurš pasaka, ka nevajag visus vakcinēt, tas ir piedodiet – idiots, muļķis un tā tālāk.

Bet cilvēkam katram ir savas šaubas, savas bažas, un tur ir tas komunikācijas stūrakmens – kā tu ar šo cilvēku runā. Ļoti daudzi cilvēki poliklīnikā nāk, kuri saka: "Nē, dakter, negribu nekādā gadījumā vakcinēties." Paiet apmēram trīs četri mēneši. Mēs pārrunājām tās lietas katru reizi, jo mēs regulāri satiekamies. Tie ir hroniskie pacienti, kuri tiek novēroti, un tad cilvēki saka: "Ziniet, labi, šobrīd izvēlos vakcinēties." Bet, ja tajā brīdī, kad viņš tev pasaka, ka es negribu, jo man liekas, pieņemsim, ka man attīstīsies kaut kāda tur imunoloģiska slimība, pēc šīs vakcinācijas. Vai es nomiršu, un tu viņam pateiksi: "Tu esi muļķis, liecies mierā, es ar tevi negribu runāt." Tas cilvēks noteikti nevakcinēsies."

Pavļuts: "Piekrītu, ka diskusijās par vakcināciju mums jāievēro lielāka cieņa un uzmanīgāk jāieklausās sarunas biedrā. Aicinu akli nepaļauties, bet pieņemt informētu lēmumu. Diemžēl sociālajos tīklos šobrīd ir plaši izplatīta dezinformācija, mēs cenšamies atbildēt uz katrām šaubām – jautājumu pa jautājumam. Pieļauju, ka ne vienmēr mums tas laikus un sekmīgi izdodas."

Dzalbs: "Es domāju, tur nav tikai runa par politiku, tur droši vien ir runa par ekonomisko situāciju, par sociāla rakstura problēmām, iespējams, arī par veselības pratības jautājumiem. Ja tas nav tikai politiķu jautājums, es domāju, ir jāpaskatās pašiem uz sevi, kā mēs paši pārvaram krīzes situācijas, kā mēs spējam rīkoties, cik mūsu rīcība krīzes situācijā efektīvi."

Kroiča: "Tas ir atšķirībā no Eiropas valstīm – nenovērtē to, ko tev iedod, nu, teiksim tā, bez maksas. Viena lieta ir vakcīnas, otra lieta ir skrīnings. Vēža skrīnings ir bezmaksas pasākums un ir vēža skrīnings sievietēm, dzemdes kakla vēzim, krūts vēzim, uz slēptajām asinīm...

Tie ir šokējoši, 30% vidēji [atsaucība]. Uz krūts vēzi, uz dzemdes kakla vēzi, uz slēptajām asinīm 14% atsaucība. Tātad cilvēki to, ko viņš saņem pa pastu, šo uzaicinājumu, lūdzu, atnāc, un pie tam tev ir dots laiks."

Četru bērnu mamma Līga: "Šajā momentā ir ļoti liela šķelšana un apspiešana sabiedrībai, un tas nāk arī uz ģimeni. (..) Un tur, kur tiek ar varu piespiests, tur parasti būs tas rezultāts pretējs. (..) Mēs ievēlam valstsvīrus, principā tā ir tāda profesionāļu grupa, kurai būtu jāvada valsts un jāstrādā sabiedrības labā. Šeit ir vērojamas totālas bailes no nespējas atbildēt. Tajās valstīs, kur ir labā komunikācija ar sabiedrību, arī rezultāti un ekonomika ir labāka."

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš: "Krīzes laikā nav vienkāršu lēmumu. To izstrāde balstās mūsu valsts pārvaldes ekspertīzē, un tie tiek pieņemti, iesaistot dažādu jomu ekspertus, nozaru un nevalstiskā sektora pārstāvjus. Tiesa, kļūdas ir bijušas, un dialogs ar dažādām sabiedrības grupām ir jāuzlabo, ir jāmācās ieklausīties citam citā, jo neesam viens otram pretinieki, ienaidnieks mums visiem ir viens – Covid-19."

"Zinu, ka daudzās ģimenēs un draugu lokos vakcinācija un Covid-19 ir kļuvušas par tēmām, par ko vispār nerunā, lai nebūtu konflikta, lai nebūtu jāstrīdas. Tas ir skumji – zaudēt gadiem koptas draudzības un attiecības šādu jautājumu dēļ. (..) Ticu, ka, neskatoties uz šā brīža izaicinājumiem, mums izdosies tos pārvarēt un mēs spēsim vienoties par to, kādā valstī gribam dzīvot, un uz to kopīgi arī iet," sacīja Kariņš.

Kā uzrunāt cilvēkus, kā iedrošināt?

Rācenis: "Es domāju, ka šobrīd piespiedu mehānismi nestrādā, tas radīs vēl lielāku sabiedrības viļņošanos, un, ja mēs gribam panākt lielāku vakcinācijas aptveri, tad vienīgais veids ir atbilstoša komunikācija un arī, kas tad komunicē. Es domāju, ka tur varētu izvērst tādas skaidrojošas, izglītojošas kampaņas cilvēkiem, kuriem šie jautājumi ir, jo patiešām, kā mēs jau minējām, arī ārsti vieni paši nespēj tikt galā. (..) Bet piespiedu kārtā vai obligātā kārtā, es domāju, ka mūsu sabiedrībā nestrādās, tas radīs patiešām tādu pretstatu."

Kroiča: "Man ir grūti teikt, kas tieši pie mums stimulēs, tāpēc es teicu, ka vajadzētu runāt ar sociālantropologiem, kas saprot sabiedrības noskaņojumu, bet katrai valstij ir jācīnās ar savas tautas mentalitātes faktoriem. Tas ir viennozīmīgi.

Vienam vajag burkānu, otram vajag, tieši otrādi, pātagu.

Izdod rīkojumu, visiem ir jāsavakcinējās, katrā valstī strādā atšķirīgi (..) Ir valstis, kur var ļoti labi strādāt. Pieminēju Ameriku, tos populistiskos štatus, piemēram, alu [vakcinētajiem] dala, citā alu un desiņas dala. Mēs par to varam pasmaidīt. (..) Ir dažādi mēģinājumi, dažādas pieejas, bet šeit vajadzētu papētīt mūsu mentalitāti, kas uz mums strādā."

Žentiņa:

"Es domāju, ka Latvija ir bijusi pasargāta uz visas pasaules fona. Mēs, piemēram, nevaram sūdzēties, ka mēs esam pieredzējuši tādas katastrofas, kā sākumā bija Itālijā.

Vai arī tanī pašā Zviedrijā, kur bija pilnīgi cita epidemioloģiskā pieeja. Līdz ar to, man liekas, ka cilvēki netic problēmas nopietnībai. Vēl arī mūsu tradīcija vai paradums - īpaši nedalīties ar saviem piedzīvojumiem. Ka es esmu saslimis ar Covid-19 un cik man ir grūti gājis, knapi izdzīvoju, radinieks ir nomiris, un cik tas viss bija briesmīgi, cīnījāmies slimnīcā, caur telefonu, mēs klāt netikām.

Šādu stāstu ļoti pietrūkst, līdz ar to rodas sajūta, ka vakcinācijas blaknes ir ļoti būtiskas, klātesošas, savukārt slimība ir kaut kas tāls un pilnīgi neiespējams."

Dzalbs: "Es domāju, to aptveri 50% gan jau, ka mēs sasniegsim kādā laika periodā, bet šis skaitlis būs ārkārtīgi nepietiekams, un es vairāk sliecos domāt tā pesimistiskāk,  – iespējams, nacionāla mēroga vakcinācijas kampaņas, pacientu uzrunāšanas, visas šīs aktivitātes nav bijušas diez ko efektīvas. Iemesli, iespējams, dažādi, bet tomēr, ja mēs paskatāmies pētījumus, kas ir bijuši primārajā veselības aprūpē, un arī, ko raksta citas valstis, tomēr noteicošais ir šie sociālie faktori, šie ekonomiskie apstākļi.

Jo valsts nabadzīgāka, jo vairāk ir sociāla rakstura problēmas, jo lielāka ir tāda norobežošanās no vakcinācijas."

"Es domāju, ka mums kā ģimenes ārstiem ir jābūt ļoti gataviem intensīvam darbam. Ļoti psiholoģiski grūtam darbam, slimnīcām droši vien ir jāsāk klāt gultas. Bet attiecībā par skolām... Nu, es tomēr joprojām sliecos domāt, ka bērniem ir jāpērk pidžamas, jo mācīšanās skolā būs ļoti īsu laiku," sacīja Dzalbs.

Nākamajā raidījumā pēc nedēļas – speciālreportāža no Dānijas, kur vakcinācijas aptvere ievērojami pārsniedz jau 70%. Kāpēc dāņi saka "jā"?

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti