Aizliegtais paņēmiens

Aizliegtais paņēmiens. Operācija: "Cita apkure, ne gāze"

Aizliegtais paņēmiens

Aizliegtais paņēmiens. Operācija: "Priekā! Vai tomēr nelaimē?"

Aizliegtais paņēmiens. Operācija: "Cita apkure, ne gāze"

Kādas ir gāzes apkures alternatīvas privātmājām? Veidus un izmaksas pēta «Aizliegtais paņēmiens»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens" kopā ar ekspertiem aplūkoja gāzes apkures alternatīvas, ko var izmantot iedzīvotāji savās privātmājās. Visizdevīgāk sanāk apsildīt māju ar siltumsūkņa un saules paneļu kombināciju, taču arī ieguldījumi šādām iekārtām un to uzstādīšanai vajadzīgi ievērojami.

Apkures alternatīvu plusi un mīnusi

Malka

Lētākais apkures veids ir ar malku – lētākas ir gan iekārtas, gan pats kurināmā resurss. Vienlaikus eksperti norāda uz virkni sarežģījumu ar tās izmantošanu.

"Bet, ja mēs pierēķinām cilvēku ieguldīto darbu, cik daudz ir jāpavada laiks pie malkas krāmēšanas, žāvēšanas. Un malkas katlus praktiski nav iespējams automatizēt, tas nozīmē – pašam ir jāiet, pašam ir jāuzlādē, pašam jāieslēdz tas katls. Ja mēs pieskaitām to laiku,  tad vairs nav tik pozitīvs šis resurss," skaidroja Rīgas tehniskās universitātes (RTU) Siltuma, gāzes un  ūdens tehnoloģijas institūta pētniece Lana Migla.

Tāpat regulāri jātīra skurstenis un jāizmēž pelni.

"Malka ir pluss tiem, kuriem pašiem pieder savs mežs, kuriem malkas izmaksas ir tikai viņu pašu darbs. Bet visādā citādā veidā tas nav automatizējams process. (..) Pirmkārt, vajag vietu, kur to malku glabāt. Jo malka ir jākurina sausa. Protams, jūs varat arī tikko ievest malku no meža un bāzt krāsnī. Bet tad jūs to malku vai savu naudu vienkārši notērēsiet par kādiem 15, 20% vairāk, jo slapjai malkai siltumspēja ir 15, 20% mazāk nekā sausai," skaidroja apkures iekārtu eksperts Raimonds Pakšķis.

Mitra malka ir arī kaitīgāka apkārtējai videi, jo tas, kas nesadeg, var nonākt cilvēku plaušās. "Tas noteikti nav tas labākais risinājums, ko izvēlēties tieši pilsētvidē," norādīja Migla.

Kokskaidu granulas

Kokskaidu granulas top no attīrītām un izžāvētām skujkoku skaidām un tiek sapresētas konusos. Tās tiek dedzinātas granulu katlos, ar ko silda ūdeni, kas nonāk apkures sistēmā. Katls strādā automātiski; vienīgi tajā palaikam jāieber granulas un jāiztīra pelnu tvertne. Modernākajās versijās patēriņu var regulēt pat attālināti.

Kokskaidu granulas eksperti vērtē kā labu alternatīvu malkai, jo granulu katli ir automatizēti, tātad ērtāki lietošanā. "Otrkārt, kurināmais jums aizņems mazāk vietas nekā, piemēram, malkas gadījumā, jo viena tonna granulu siltumspējas ziņā ir aptuveni līdzvērtīgs trijiem, varbūt vairāk berkubiem malkas. Vietas ietaupījums ir gana liels," sacīja Pakšķis.

Tiesa, arī granulu katliem regulāri jātīra pelni. "Pēc degšanas procesa ir pelni, un tie traucē nākamajam degšanas procesam. (..) Tad cilvēkam pie apkalpošanas ir jāiztīra šie pelni regulāri," norādīja Migla.

Cenas šogad granulām ir divkāršojušās: no kādreiz aptuveni 150 eiro par tonnu uz tagad 300 eiro par tonnu. Bet, piemēram, granulu ražotājs "Staļi" jau prasa aptuveni 400 eiro par tonnu.

Turklāt esot vērojams arī granulu iztrūkums tirgū un var nākties gaidīt rindā. "Nav tā, ka jūs varat aizbraukt uz jebkuru vietu, kas tirgo granulas, un tur nopirkt sev nepieciešamo daudzumu. Var gadīties, ka jūs aizbraucat un tirgotājs jums pateiks – atvaino, bet pašreiz nav," zināja stāstīt Pakšķis.

Siltumsūkņi

Ar šo tehnoloģiju siltums tiek iegūts no apkārtējās vides, proti, ar sūkņiem gaiss tiek iesūknēts speciālā iekārtā, tas tiek saspiests, un tā enerģija tiek pārvērsta siltumenerģijā.

Siltumsūkņi iedalās trīs veidos:

  • gaiss–gaiss. Aukstā gaisa plūsma no ārpuses tiek pārvērsta siltajā un tiek iepūsta telpā. Šādā veidā gan netiek ražots karstais ūdens.

"Tas pūš siltu gaisu. Un ir cilvēki, kuriem tas nav komfortabli, jo gaiss ir jau sasilis, priekšmeti vēl ir vēsi," norādīja pētniece Lana Migla.

  • gaiss–ūdens. Aukstais gaiss tiek pārvērsts siltumenerģijā, ar kuru tiek sildīts ūdens, kuru tālāk var padot uz radiatoriem vai krānu. Radiatoru vietā biežāk tiek izbūvētas tā saucamās siltās grīdas – caurules zem grīdas, pa kurām ūdens cirkulē un izdala siltumu.

"Tā kā šī iekārta ņem siltumu no vides, tad to ietekmē vides temperatūra," norādīja Migla. Attiecīgi, jo aukstāk ir ārā, jo vairāk elektrības iekārtai jāpatērē.

"Sasniedzot kaut kādas zemas negatīvās temperatūras, šis lietderības koeficients ļoti strauji krīt. Kaut kādā brīdī efektivitāte ir ļoti, ļoti minimāla," norādīja eksperte.

  • zeme–ūdens. Caurules ir gan mājas pusē, gan zem zemes pie mājas, pa kurām cirkulē ūdens. Aukstais ūdens, kas ir mājas ārpusē, nokļūstot iekšā, tiek pārvērsts siltā ūdenī.

Siltumsūknim zeme–ūdens neesot riska ar mazu efektivitāti pie zemām temperatūrām. "Zemes kontūra temperatūra visu laiku ir konstanta, iekštelpu temperatūra vēlamā ir konstanta. Un principā tas visu cauru gadu darbojas ar vienādu efektivitāti," skaidroja Migla.

"Pirmkārt, vajag piemājas zemi, kur izveidot to ārējo kontūru. Ja piemājas zemes nav, tad vai nu mēs to nevaram lietot, vai arī mums jāskatās par dziļurbumiem. Bet dziļurbumi ir gana dārgs pasākums. Un visās pilsētās neļaus tos dziļurbumus ierīkot," norādīja Raimonds Pakšķis.

Lai gan kurināmo siltumsūkņiem nevajag, tie patērē elektrību, kuras cenas ir pieaugušas. Tāpat ļoti būtiski, lai pie sūkņu uzstādīšanas būtu precizitāte dažādos aprēķinos. "Lai siltumsūknis tiešām nosegtu mājas pieprasīto siltumslodzi. Pretējā gadījumā mēs vienkārši maksāsim klāt par elektrību, jo siltumsūkņu jauda nepietiks un slēgsies elektrosildītājs aukstā laikā klāt. Un otrs – zemes siltumsūkņa gadījumā, kad mums ir ārējās kontūras izveidotas, tam jābūt ieraktam pareizā dziļumā," skaidroja Pakšķis.

Saules baterijas

Saules baterijas ražo elektrību, ko var tērēt savām vajadzībām, bet, ja paliek pāri, var nodot "Sadales tīkliem" kā depozītu. Mobilajā lietotnē iespējams redzēt gan elektrības ieguves, gan patēriņa plūsmu. Ja saules paneļi visu vajadzīgo nesaražo un depozīts tukšs, tad elektrība ir jāpiepērk par tirgus cenām.

Saules baterijas ir labs risinājums, lai pabarotu gan siltumsūkni, gan nosegtu citas vajadzības.

Tas, cik saules baterijas spēj saražot, atkarīgs gan no paneļu skaita, jaudas, to izvietojuma, kā arī, protams, no pašas Saules.

Kādas ir izmaksas?

Apkures eksperts Raimonds Pakšķis pēc "Aizliegtā paņēmiena" lūguma veica aprēķinus par izmaksām ar dažādiem apkures veidiem.

Modelētā aina: privātmāja ar apsildāmo platību 150 kvadrātmetri. Vieta: Rīga. Laiks: pēdējo triju gadu aukstākais mēnesis – 2021. gada februāris, kad vidējā gaisa temperatūra bija apmēram -4 grādi. Vēlamais siltums telpās: 22 grādi, kam saskaņā ar eksperta aprēķiniem mēnesī vajag aptuveni trīs megavatstundas siltumenerģijas.

Gāzes apkure

Pašreizējais regulētais fiksētais tarifs ir 76,3 eiro par megavatstundu. Ja gāzes katls pavecs, nekondensācijas katls, mēneša rēķins būs 257 eiro. Ja gāzes katls jauns, kondensācijas katls, mēneša rēķins būs 212 eiro.

No 1. jūlija gāzes tarifs jau būs krietni augstāks – 144,9 eiro par megavatstundu. Šādā gadījumā ar vecāku gāzes katlu mēneša rēķins būs 488 eiro, bet ar jaunāku – 402 eiro.

Malkas apkure

Izmaksas atkarīgas no tā, cik sausa malka un cik jauna krāsns. Eksperta vidējais vērtējums: ja malkas cena ir 60 eiro par berkubu, tad ar pamitru malku un vecu krāsni mēneša rēķins būs aptuveni 240 eiro, bet ar sausu malku un jaunu katlu 141 eiro.

Granulu katls

Pašreizējā granulu cena – aptuveni 400 eiro tonnā, un šādā gadījumā atbilstoši eksperta aprēķiniem kopējais mēneša rēķins būs 276 eiro.

Siltumsūknis

Siltumsūknim nav vajadzīgs kurināmais, bet vajadzīga elektroenerģija. Ja to pērk par pašreizējām tirgus cenām pie "Elektrum", modelētajā situācijā ar sūkni gaiss–ūdens izmaksas būs 231 eiro mēnesī. Ar siltumsūkni zeme–ūdens mēneša rēķins par elektrību būs 198 eiro.

Bet, ja elektrību vēl ražo pats ar saules baterijām, tad ar siltumsūkni gaiss–ūdens kopējais mēneša rēķins būs 43 eiro jeb maksa tikai par elektrības pārvadi. Ar siltumsūkni zeme–ūdens rēķins vēl zemāks – 37 eiro.

Cik izmaksā iekārtas?

LTV raidījums ar eksperta Raimonda Pakšķa palīdzību ielūkojās iekārtu un to uzstādīšanas cenās. Nepieciešamās iekārtas un to jaudas rēķinātas uz 150 kvadrātmetru māju.

  • Malkas katls. Iekārtas cena no 1000 eiro līdz 4000. Uzstādīšana līdz 2000 eiro.
  • Granulu katls. Iekārtas cena no 3500 līdz pat 6000 eiro, uzstādīšana līdz 3000 eiro.
  • Siltumsūknis gaiss–ūdens. Iekārtas cena – apmēram no 5000 eiro līdz pat 10 000 eiro. Uzstādīšana maksā aptuveni 2000–3000 eiro.
  • Siltumsūknis zeme–ūdens. Iekārtas cena līdzīga līdz 10 000 eiro; uzstādīšana un ārējā kontūra ierakšana zemē – vēl 10 000 eiro.

Šajā gadījumā siltumsūkņu darbināšanai būtu vajadzīgi saules paneļi ar kopējo jaudu aptuveni 6 kilovati. Tas varētu izmaksāt aptuveni 6000 eiro.

Valsts atbalsts

Rezultātā sanāk, ka siltumsūknis savienojumā ar saules paneļiem apkures izmaksas var samazināt ļoti būtiski, bet ir vajadzīgi ievērojami ieguldījumi. Tiesa, valsts izveidojusi atbalsta programmas ar mērķi palīdzēt atteikties no gāzes apkures.

Programmu mājokļa energoefektivitātes uzlabošanai Ekonomikas ministrijas paspārnē īsteno finanšu iestāde "Altum". Tajā pašlaik saņemti 285 pieteikumi par kopējo finansējuma apmēru nedaudz virs viena miljona eiro. 85% pieteikumu ir par saules paneļu iegādi, pārējie par privātmājas renovāciju un energoefektivitātes pasākumiem, pastāstīja "Altum" Energoefektivitātes programmu departamenta vadītāja Ieva Vērzemniece.

Otra programma, ko Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) paspārnē īsteno Vides investīciju fonds, ir orientēta uz CO2 emisiju samazināšanu un alternatīviem ražošanas resursiem. Atbalstu var saņemt saules paneļiem, arī granulu katliem un siltumsūkņiem, bet tad jāatsakās no gāzes apkures. Līdz šim atbalstam pieteicās 433 personas, tostarp ar 150 personām ir jau noslēgti līgumi. Kopējais pieejamais finansējums ir 30 miljoni, pastāstīja VARAM valsts sekretāra vietnieks klimata politikas jautājumos Dagnis Dubrovskis.

Cik lielu valsts atbalstu iespējams saņemt? Aprēķini siltumsūkņa zeme–ūdens un saules bateriju uzstādīšanai iepriekš modelētajā situācijā. Vides investīciju fonda programmā var iesniegt šādas divas aktivitātes uzreiz.

Tātad 150 kvadrātmetru lielai mājai vajag siltumsūkni, kas varētu maksāt vidēji 8000 eiro. Nepieciešamā sūkņa jauda ir aptuveni 7,5 kilovati, kas ļauj atbalstā saņemt 5700 eiro. Jāpiebilst, ka programmā atbalsta apjoms atrunāts precīzi noteiktām jaudām. Savukārt iekārtas uzstādīšanai atbalstu programmā nepiešķir, tātad 10 000 eiro siltumsūkņa zeme–ūdens uzstādīšanai būtu jāsarūpē pašiem.

Vēl šajā gadījumā vajadzīgas saules baterijas ar kopējo jaudu 6 kilovati, kas, eksperta vērtējumā, maksātu aptuveni 6000 eiro. No valsts par konkrētu jaudu var saņemt atbalstu 2800 eiro apmērā. Saules paneļu atbalstam naudu prasīt var arī no programmas "Altum", kur atbalsta apjoms ir identisks: 2800 eiro par 6 kilovatiem, bet ja grib maksimālo, kas noteikta 11,1 kilovatu apmērā, atbalsts būtu 4000 eiro.

Tātad kopā vajadzīgi aptuveni 24 tūkstoši eiro, no kuriem valsts programmas atbalsts varētu būt līdz aptuveni 8500 eiro.

Tiesa, abās atbalsta programmās iedzīvotājiem jārēķinās arī ar paša naudu vai kredītu bankā.

"Es atkal teikšu, ka katrs atbalsts ir labs. Zināmā mērā kādu daļu no veciem ogļu katliem un gāzes katliem izdosies nomainīt. Bet jāsaprot, ka šo atbalstu vairāk, manuprāt, izmantos samērā turīga sabiedrības daļa," norādīja apkures iekārtu eksperts Raimonds Pakšķis.

"Ir jāizvērtē, kādas būs investīcijas un kādi būs ieguvumi, jo, piemēram, ja jūs karstu ūdeni lietojat tikai vakarā aiziet dušā, tad noteikti šīs investīcijas neatmaksāsies. (..) Ja mājsaimniecībā diezgan liels elektrības patēriņš, tad mēs noteikti varam skatīties uz saules enerģiju," norādīja RTU Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas institūta pētniece Lana Migla.

Tiesa, šobrīd šis ceļš kļūs arvien grūtāks: iekārtu cenas aug un piegādes kļūst ilgākas. "Dotajā brīdī piegādes laiks siltumsūkņiem ir trīs, četri un vairāk mēnešu. Tā kā, ja kāds ir domājis, ka viņš augustā, septembrī pasūtīs siltumsūkni un uzmontēs,  tad šogad tā nebūs. Tātad faktiski šis ir pēdējais laiks, kad pasūtīt iekārtu jau. Un arī jūs vēl nevarat būt pilnīgi droši, ka tiešām līdz apkures sezonas sākumam jūs to preci dabūsiet un jums to samontēs," zināja teikt Pakšķis.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti