Kopš šī gada 16.oktobra Irākā norisinās otrās lielākās valsts pilsētas - Mosulas - atbrīvošanas operācija. Minētā pilsēta tiek uzskatīta par būtiskāko teroristiskā grupējuma "Daīš" bastionu valsts ziemeļos. Mosulai ir ļoti būtiska stratēģiska nozīme, un tās atgūšana ievadīs beigu fāzi Irākas valdības cīņā pret islāma terorismu. Tomēr Irāku vēl arvien vajā daudzas problēmas, kuras padara problemātisku tās atgriešanos pie miera.
Pilsētu nozīme cīņā pret starptautisko terorismu
Tuvojoties svarīgām kaujām pret teroristisko organizāciju Daīš, kurām ir potenciāls ievērojami mazināt terorisma problēmu Eiropā un pasaulē, lsm.lv sadarbībā ar Tuvo Austrumu drošības politikas pētnieku Tomu Rātfelderu piedāvā rakstu sēriju “Pilsētu nozīme cīņā pret starptautisko terorismu”.
Sērijā tiks aplūkotas trīs stratēģiski svarīgas Tuvo Austrumu pilsētas, kuras ir kritušas džihādistu rokās, bet kuru atbrīvošana ir gaidāma tuvākajā nākotnē. Raksti sniegs nelielu ieskatu pilsētu vēsturē, to stratēģiskajā nozīmē cīņā pret Daīš, kā arī pieskarsies galvenajiem militārajiem spēlētājiem un atbrīvošanas operāciju norisei. Tiks arī ieskicēti izaicinājumi ar kuriem nāksies saskarties valstīm pēc pilsētu atbrīvošanas.
Īss ieskats pilsētas vēsturē
Mosulas pilsētai Irākā ir sena un bagāta pagātne. Tās Tigras austrumu krasta teritorija ir bijusi apdzīvota jau antīkās vēstures laikos un ir bijusi pazīstama kā bībelē minētā Ninīve. Tā kā Mosulas teritorija ir vienmēr atradusies stratēģiski svarīgā pozīcijā starp tirdzniecības ceļiem, kuri stiepās no Ķīnas līdz Eiropai, tā ir bijusi intereses objekts daudzām impērijām, kuras iekļāva savos valdījumos mūsdienu Tuvo Austrumu teritorijas.
Tomēr pilsētas pašreizējā islāmiskā un arābiskā identitāte ir meklējama 7.gadsimtā, kad viena no ievērojamākā valdnieka islāma pasaules vēsturē – kalifa Omāra I karapulki iebruka mūsdienu Irākas ziemeļos un nolēma izveidot militāro apmetni Tigras rietumu krastā. Galvenokārt pateicoties būtiskajai stratēģiskajai pozīcijai, apmetne laika gaitā piesaistīja daudzus ar militāro sfēru nesaistītus profesiju pārstāvjus un pārtapa par pilsētu. Mūsdienās Mosula ir savā teritorijā iekļāvusi arī Tigras austrumu krastu un nopostītās Ninīves drupas. Tā ir otra lielākā Irākas pilsēta iedzīvotāju skaita ziņā un arī Ninīves reģiona adminstratīvais centrs.
Mosula nesenā mediju uzmanības lokā nonāca 2014. gada vasarā, kad bēdīgi slavenā teroristiskā organizācija "Daīš" pilsētu iekaroja un savā kontrolē pārņēma lielu daudzumu ASV piegādāto militāro ekipējumu Irākas armijai. Mosula tika izmantota kā atspēriena punkts, lai virzītos tālāk uz Irākas dienvidiem un ieņemtu būtisku daudzumu valsts teritorijas.
Tomēr šķiet, ka
Bagdādei pakļautie militārie spēki un to sabiedrotie cīņā pret islāma terorismu ir atguvušies un spējuši atgūt lielu daudzumu "Daīš" iekarojumu.
Mosula ir nākamais posms valsts atbrīvošanā.
Mosulas stratēģiskā nozīmē cīņā pret "Daīš"
Mosulas ģeogrāfiskais tuvums Sīrijas robežai padara to par būtisku pieturas punktu "Daīš" kaujiniekiem, kuri ierodas no kaimiņvalsts, lai palīdzētu saviem biedriem cīnīties pret Irākas valdību un tās sabiedrotajiem. Pilsētas atbrīvošanas gadījumā "Daīš" kontrolē Ninīves adminstratīvajā reģionā paliktu tikai mazpilsētas, kuras būtu daudz grūtāk aizsargājamas un līdz ar to grūtāk izmantojamas kā militārās bāzes, kurās teroristiem patverties un pārgrupēties. Bagdāde līdz ar to varētu veiksmīgi turpināt atbrīvošanas operācijas, kuru rezultātā "Daīš" būtu iespējams atspiest līdz pašai Sīrijas robežai.
Tāpat ir nepieciešams arī pieminēt, ka Mosulas apkaimē atrodas būtisks daudzums naftas resursu, no kuru pārdošanas "Daīš" iegūst ievērojamus finansiālos līdzekļus savas kara mašinērijas uzturēšanai. Šo
naftas lauku atgūšana dotu ievērojamu triecienu džihādistu spējām turpināt karu ne tikai Irākas, bet arī Sīrijas teritorijā un arī ļautu Irākas valdībai izmantot atgūtās naftas ieguves vietas, lai iegūtu papildu līdzekļus iekšpolitiskās situācijas stabilizācijai pēc teroristu padzīšanas.
Visbeidzot, Mosulas atbrīvošanai būtu arī simboliska nozīme, kura uzmundrinātu no kara nogurušos Irākas iedzīvotājus un papildus dotu cīņas sparu Irākas armijai un tās sabiedrotajiem. Tāpat
otras lielākās Irākas pilsētas zaudējums būtiski pasliktinātu "Daīš" propagandas pievilcību Tuvo Austrumu valstīs un arī Eiropā un Latvijā.
Grupējumam, kura ideoloģiskā pievilcība balstās uz islāma kalifāta izveidošanu un Rietumu noteikto Tuvo Austrumu robežu likvidāciju, ir bīstami tikt redzētam zaudētāja lomā. It īpaši, ja uzvarētājs ir no Rietumu labvēlības atkarīgas valsts valdība.
Mosulas atbrīvošanā iesaistītie spēlētāji un to politiskie motīvi
Cīņā par Mosulu ir iespējams nošķirt četrus galvenos spēlētājus:
Irākas valdība:
Atbrīvojot Mosulu, Bagdādē balstītā valdība cer iegūt būtisku atspēriena punktu pārējā Ninīves adminstratīvā reģiona atbrīvošanai un arī atsākt naftas resursu iegūšanu no kara rezultātā izpostītajiem naftas laukiem. Tāpat Mosulas krišana ļautu valdībai veltīt vairāk militāro spēku cīņām pret "Daīš" Anbāras adminstratīvajā reģionā, kurā vēl arvien ir ievērojama "Daīš" klātbūtne. Visbeidzot,
būtiskā militārā uzvara ļautu daļēji atjaunot politisko atbalstu Irākas iedzīvotāju vidū, kurš ir ievērojami krities sakarā ar korupciju un nepopulārajiem ekonomikas taupības pasākumiem.
To ietvaros valdība cenšas samazināt savus izdevumus, lai segtu pieaugošo deficītu budžetā, kurš galvenokārt rodas no salīdzinoši zemajām naftas cenām un augstajām izmaksām cīņā pret "Daīš".
Hashd al-Shaabi:
Līdzīgi kā Irākas valdībai "Tautas mobilizācijas spēku" galvenais mērķis arī ir iegūt placdarmu Ninīves adminstratīvā reģiona atbrīvošanai un pēc tam aktīvāk iesaistīties cīņā pret "Daīš" Anbārā. Tomēr tajā pašā laikā atsevišķu zemessardzes grupējumu "kara kungi" ir ieinteresēti savas politiskās ietekmes vairošanā un vēlas izmantot Mosulas atbrīvošanas rezultātā iegūto popularitāti, lai palielinātu savas iespējas iegūt politiskus amatus. Šāda pieeja ir nesusi augļus jau iepriekš. 2015. gadā lielākās šiītu zemessardzes grupējuma "Badra organizācija" komandieris Hadi al Ameri izmantoja savu pieaugošo popularitāti cīņu pret "Daīš" kontekstā, lai kļūtu par visa Dijālas adminstratīvā reģiona drošības sektora vadītāju.
Irākas Kurdistānas reģionālā valdība:
Kurdi ir mazāk ieinteresēti Mosulas atbrīvošanas militāri stratēģiskajos ieguvumos, bet gan vairāk Rietumu (galvenokārt ASV) politiskā atbalsta nostiprināšanā. Piedaloties militārās operācijās pret "Daīš", Kurdistānas reģionālā valdība, visticamāk,
cer iegūt starptautiskās sabiedrības akceptu iespējamajam referendumam par Kurdistānas neatkarību, kuru ir paredzēts sarīkot tuvākajā nākotnē.
Tas ir svarīgi, jo minētais atbalsts ļautu pašreizējam Irākas Kurdistānas prezidentam Masūdam Barzānī neatralizēt iespējamos protestus no Bagdādē esošās valdības puses.
Starptautiskā pretterorisma operācija "Inherent Resolve":
ASV un tās sabiedroto (tai skaitā Latvijas) interesēs ir koordinēt visu augstāk minēto spēlētāju uzbrukumu Mosulai un nodrošināt nepieciešamo militāro atbalstu. Tas izpaužas kā gaisa uzlidojumu veikšana, Irākas valdības spēku un "Pešmerga" vienību apmācība, kā arī nepieciešamo ieroču piegādes un militārās izlūkošanas realizēšana.
Nepieciešams pieminēt, ka saskaņā ar vairākiem avotiem Bašikas militārajā nometnē ir bāzētas arī Turcijas armijas vienības. Ankara palīdz apmācīt atsevišķas paramilitāro kaujinieku vienības, kuras piedalīsies cīņā par pilsētu. Tāpat Turcija ir izteikusi gatavību pati iesaistīties militārajās operācijās, ja to pieprasīs Irākas Kurdistānas reģionālā valdība, ar ko tai ir salīdzinoši labas attiecības. Iespējams, tās uzmanību ir piesaistījusi Kurdistānas Strādnieku partijas (PKK) kaujinieku klātbūtne Kurdistānas reģionālās valdības kontrolētajās teritorijās, ar ko Ankarai ir izteikti naidīgas attiecības un bailes no iespējamā bēgļu pieplūduma, kurš var rasties kauju rezultātā.
Mosulas atbrīvošanas norise
Cīņā par Mosulu norisinās koordinēts visu četru spēlētāju uzbrukums. Saskaņā ar ASV militārajiem avotiem, Mosulu ir plānots ielenkt no divām pusēm. Irākas valdības spēkiem ar "Tautas mobilizācijas spēku" atbalstu ir jāuzbrūk pilsētai no dienvidaustrumiem, bet kurdu "Pešmerga" vienībām no ziemeļrietumiem. Rezultātā,
"Daīš" ir jānogriež atkāpšanās ceļš un apgādes līnijas, kas padarītu teroristiskā grupējuma sakāvi pilsētā gandrīz neizbēgamu.
Pilsētas ieņemšanā ir iesaistīti vairāk nekā 100 000 karavīru un 6000 policistu, kuri palīdzēs novērst anarhiju pēc Mosulas krišanas.
Tomēr tajā pašā laikā daudzi eksperti ir pauduši bažas par iespējamiem kara noziegumiem pret sunnītu civiliedzīvotājiem, kuri varētu veicināt jau tā ievērojamo plaisu starp pie varas esošajiem šiītiem. Lai gan, noziegumi tiešā veidā neietekmētu "Daīš" militāro sakāvi, tomēr tiem var būt ievērojama ietekme uz valsts nākotni un var turpināt radīt labvēlīgu augsni terorisma attīstībai.
Cilvēktiesību organizācija "Human Rights Watch" oktobra sākumā nosūtīja Irākas premjerministram Haideram al Abadi lūgumu nepieļaut "Tautas mobilizācijas spēku" dalību Mosulas atbrīvošanā. Saskaņā ar organizācijas ziņojumu, vairākas šiītu zemessardzes vienības ir atbildīgas par vairāku sunnītu ciematu iznīcināšanu un vairākām cilvēku nolaupīšanām.
Galvenokārt pateicoties bailēm no starpkonfensionālā konflikta veicināšanas un arī izdarītā starptautiskā spiediena, Irākas valdības vadītājs Haiders al Abadi ir apsolījis, ka Mosulas ieņemšanā piedalīsies tikai Bagdādei tieši pakļautās militārās un policijas vienības. Šiītu zemessargi tiks iesaistīti tikai cīņās par apkārtnē esošajiem ciematiem.
Irāka pēc Mosulas
Neskatoties uz gaidāmajiem militārajiem panākumiem cīņā pret terorismu, Irāku gaida smags valsts atjaunošanas process. Ekonomika ir kara izpostīta, un sabiedrībā vēl arvien valda plaša neuzticība valdībai (īpaši ziemeļos esošo sunnītu vidū). Irāka arī ir korupcijas pārņemta, un tajā jau kopš pavasara norisinās plaši protesti pret krītošo sociālās labklājības līmeni un ministru kvalifikāciju neatbilstību amata prasībām, kuri rezultējās parlamenta ēkas ieņemšanā 2016.gada aprīlī.
Irākai ir steidzīgi nepieciešama tehnokrātiska valdība, kura spētu realizēt pretkorupcijas reformas. Tomēr parlaments nespēj vienoties par tās reorganizāciju un šo reformu būtību.
Šāda situācija rada labvēlīgu augsni populisma attīstībai, kuru izmanto šiītu garīdznieks Muktada al Sadrs, lai mobilizētu lielu atbalstītāju pūli esošās protesta kustības ietvaros. Tā kā Sadra kontrolē ir jau minētajā Hashd al-Shaabi ietilpstošais šiītu zemessardzes grupējums "Miera brigades" un daudzām parlamentā esošajām amatpersonām ir saiknes ar citām šiītu zemessardzes grupām, pastāv ievērojams jaunas vardarbības risks.
Ja valsts vēlas baudīt mieru, tai būs jāspēj atrisināt šīs problēmas un samierināt tās politikā iesaistīto spēlētāju atšķirīgās intereses. No panākumiem vai neveiksmēm būs atkarīga Irākas tālākā stabilitāte un tajā valdošā terorisma līmeņa attīstība.
Stabila Irāka neapšaubāmi ir arī Latvijas interesēs, jo arī Rīga piedalās starptautiskajā koalīcijā pret "Daīš" un līdz ar to ir uzskatāma par šī teroristiskā grupējuma ienaidnieci.
