ĪSUMĀ:
- Līdz ar jauniem stingrākiem ierobežojumiem decembrī iezīmējas arī problēmas pieņemtajos lēmumos.
- Pēc skaistumkopšanas nozares iebildēm ļauts strādāt plašākam lokam. No šāda soļa norobežojas VM.
- Kultūrā neskaidrība par izstādēm. MK noteikumi ļauj muzeju darbu, bet KM interpretē plašāk.
- Reliģiskās darbības vietas drīkst darboties, bet meditācija un joga klātienē – liegtas.
- Turklāt veikalos paredzēti 15 m2 katram pircējam, bet MK noteikumos aizvien minēti 10 m2.
- Premjers: Ministri aizstāv savas nozares, un process diemžēl nav ideāls.
Jau pavasarī līdz ar pirmajiem ierobežojumiem Covid-19 dēļ bija virkne neskaidrību. Vasarā naktsklubu īpašnieki parādīja prasmi apiet ierobežojumus, bet rudens sākumā atklājās nekonsekvence tajā, kā tiek organizēta riska grupu cilvēku kontrole.
Skaistumkopšana
Novembra sākumā atkal ieviesta ārkārtējā situācija ar jauniem noteikumiem, tostarp attiecībā uz skaistumkopšanas jomu: frizieri strādāt drīkst, pārējie ne. Tas nozarē raisīja neizpratni, tika vākti paraksti pret šādu kārtību, pie Saeimas notika pikets.
Veselības ministrija gan uzstāja uz šādiem ierobežojumiem, norādot – tie ir epidemioloģiski pamatoti. Vienlaikus solīts – ja saslimstības rādītāji pieaugs, ierobežojumi būšot vēl stingrāki.
Un rādītāji diemžēl auga un krita arvien jauni ar Covid-19 saslimušo skaita rekordi. Tā decembra pirmajā nedēļā valdība ārkārtējās situācijas laikā nolēma iet vēl stingrāku ierobežojumu ceļu. Taču jaunie noteikumi paredz – strādāt drīkst ne tikai frizieri, bet visi skaistumkopšanas speciālisti.
Par to valdība lēma otrdien, 1. decembrī, sēdē kopā ar epidemiologiem aiz slēgtām durvīm.
Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas prezidente Sabīne Ulberte īpaši atzīmē iekšlietu ministru Sandi Ģirģenu ("KPV LV"), kurš viņu esot uzrunājis. Tikmēr Veselības ministrija no šī lēmuma norobežojas. Saskaņā ar LTV rīcībā esošo informāciju veselības ministre Ilze Viņķele ("Attīstībai/Par!") valdībā ar savu pozīciju palikusi mazākumā.
Lai gan no premjera Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") paustā noprotams, ka nu atļaus strādāt šauram lokam, iespējams, frizieriem un nagu meistariem, taču valdības lēmums ļauj darboties arī citiem, piemēram, kosmētiķiem un kosmetologiem. Līdz ar to nav aizliegtas arī mikropigmentācijas procedūras, kas paredz ļoti tuvu kontaktu ar klientu. Bet kādēļ tad aizliegts strādāt tetovētājiem?
Kultūras nozare
Attiecībā uz kultūras jomu MK noteikumi paredzēja:
Pārtraukt kultūrvietu un izstāžu norises vietu darbību, tai skaitā gadatirgu darbību, izņemot grāmatu izsniegšanu līdzņemšanai bibliotēkās un muzeju darbību.
Tātad muzejiem atļauts strādāt, bet izstāžu zālēm ne. "Vairāk varbūt mulsinošais bija tā informācija, kas parādījās sociālajos medijos arī no dažādām amatpersonām. Tas var radīt tādu nekonsekvenci vai neizpratni par to, kā mums turpmāk būt," norādīja laikmetīgā mākslas centra "Kim?" izpilddirektore Elīna Drāke.
Pēc sazināšanās ar Kultūras ministriju Drāke zināja teikt, ka noteikumi vēl tiekot precizēti: "Vēl ir jāgaida – kaut kas tiek labots, iespējami atjauninājumi šai informācijai."
Rezultātā izrādījās, – piemēram, mākslas centrs "Kim?" drīkst strādāt, ievērojot noteikumu par 10 kvadrātmetriem uz vienu cilvēku un telpas piepildījumu ne vairāk kā 20%. Kultūras ministrija atzina – rīkojuma formulējums sanācis neveikls.
Vienlaikus ir izstāžu norises vietas, kuras tomēr strādāt nedrīkstēs. Pirmkārt, tās esot izstādes, kas tiek organizētas, piemēram, Ķīpsalā suņu un kaķu izstādes. Otrkārt, kā norādīja Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone: "Un ar izstādēm ir saprasts reģionālas, nacionālas vai starptautiskas nozīmes izstādes, gadatirgus, kura mērķis ir veicināt kultūras, uzņēmējdarbības un tirdzniecības pakalpojumu attīstību."
Tomēr kā ir ar mākslas galerijām? "Muzejos izstādītās ekspozīcijas var skatīties. Līdz ar to mums ir arī papildus jāskaidro to, ka šādas mākslas un vēstures ekspozīcijas ir skatāmas arī radnieciskās institūcijās, kuras tiešā veidā nav akreditētas kā muzeji," sacīja Vilsone.
Vēl dienu pirms valdības lēmuma operatīvajā vadības grupā tika spriests, ka nekādi muzeji vaļā tomēr nebūs. Bet jau nākamajā dienā muzeju darbība atļauta, kas esot bijis pārsteigums pašai Kultūras ministrijai.
Reliģiskie pasākumi
Šādi Covid-19 krīzes apstākļos priviliģētas ir reliģiskās draudzes un reliģiskās darbības vietas. Tās drīkst strādāt, bet ar noteikumu: 10 kvadrātmetri vienam cilvēkam un ne vairāk kā 20% piepildījums no pašas telpas.
Tātad ballītes, koncerti un meditācijas grupās aizliegtas, bet ballīte baznīcā tomēr notikt drīkst. Un to var redzēt draudzes "Kristus pasaulei" publicētajā video par 29. novembrī notikušu pasākumu.
Jau pavasarībija redzamas dažas draudzes, kas pretimnākšanu no valsts puses izmantoja negodprātīgi. Turklāt atsevišķos materiālos par slimības izplatības ķēdēm redzams – Covid-19 uzliesmo arī reliģiskās draudzēs.
Kāpēc dievnami ir atstāti vaļā? Skaidro Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Laila Medina: "Baznīcās ir notikuši inficēšanās gadījumi, bet tas, izpētot dziļāk šos gadījumus, pārsvarā tas bija saistīts nevis tieši ar šiem noturētajiem dievkalpojumiem, kas ir klasiskajā izpratnē dievkalpojumi, kur persona sēž un attiecīgi klausās mācītāja tos rituālus, bet gan vairāk ar pulcēšanos pēc dievkalpojuma, kad draudzes locekļi sanāk kopā un pārrunā aktuālus jautājumus, un tās ir tās lietas, ko mēs vienojāmies ar baznīcu vadītājiem, ka viņi vairs nedarīs."
Taču mierinājuma meklējuma ceļi mēdz būt dažādi, tostarp meditējot grupā vai nodarbojoties ar jogu. Taču Covid-19 krīzē šīs iespējas ir liegtas klātienē. Tiesa, baznīcās ierasties drīkst tikai sejas maskās, jo valdības rīkojums nosaka, ka tās jānēsā visās publiskās iekštelpās.
No vienas puses, der atgādināt tieslietu ministra Jāņa Bordāna (Jaunā konservatīvā partija) draudzību ar baznīcām, par kuru liecina viņa iesaiste katoļu baznīcas ticības popularizēšanas projektā "Tiecības". No otras puses, Tieslietu ministrija tomēr norāda uz ilgām tradicionālām vērtībām.
Atklāts paliek jautājums par nedrūzmēšanos baznīcās Ziemassvētkos. Rīgas Lutera draudzes mācītājs Linards Rozentāls atklāja, ka dievkalpojums iecerēts digitālā formā, baznīca nebūs atvērta ierasti kupli apmeklētos laikos un cilvēkus skaitīs. "Mums ir brīvprātīgie, kuru uzdevums tad būtu skaitīt šos cilvēkus, kuri ienāk. Pēc mūsu platības varētu būt, ka tur kādi 120, 140 cilvēki var atrasties vienlaikus," pastāstīja Rozentāls.
Tomēr ir cilvēki, kas reliģijas privileģēšanu neatbalsta. Viens no redzamākajiem ir dziedātājs Ralfs Eilands. Lai akcentētu šo, viņaprāt, netaisnību, viņš oktobra beigās ASV pat kļuvis par mācītāju: "Es piezvanīju vienkārši savam draugam, kurš ir reliģiskajos jautājumos daudz zinošāks par mani. Un viņš man teica, ka es varu internetā, "online" tikt ordinēts, tā teikt. Ar pāris klikšķiem. Vienkārši vajag ievadīt e-pastu un paroli, un, ja tu vēlies, tu samaksā arī par to sertifikātu, kurš tev atnāk uz mājām taustāmā veidā. Te nu tas ir! (..)
Es esmu par vienādām tiesībām uz darbu visiem. Manuprāt, ja ir ierobežojumi, tad ierobežojumi ir jāievēro visiem."
Ierobežojumi veikalos brīvdienās
Saskaņā ar jaunajiem ierobežojumiem brīvdienās un svētku dienās drīkst darboties tikai aptiekas (tajā skaitā veterinārās aptiekas) un veikali, kuros drīkst tirgot šādas preču grupas:
- pārtikas preces;
- higiēnas preces;
- degvielu.
Katram apmeklētājam jāparedz desmit kvadrātmetru platība.
Veikalu tīkls "Rimi" daudz neiebilst un bez iebildēm sola pildīt jaunos ierobežojumu. "Maxima" gan noteikumus sauc par sasteigtiem. Turklāt esot novērots – cilvēki steidz iepirkt produktus, kuru iegāde būs liegta brīvdienās.
Visvairāk pārdzīvo mazie uzņēmēji. "Tagad ir Ziemassvētku laiks, kad ir iespēja minētos produktus beidzot realizēt. Ko tad tam amatniekam īsti darīt? Ziemsvētku tirdziņi ir atcelti. (..) Ķēžu veikali, lielie veikali izdzīvos, bet cik daudz ir mazo, mājražotāju veikaliņu, un ar tādiem mums ir pilna Latvija. Tad atļaujiet vismaz viņiem strādāt un pārdot to vietējo ražojumu preci," komentēja Terēza Luksa-Sigate, daiļamatniecības veikala īpašniece Ropažos. Viņas gadījumā nesanākot arī dīkstāves un citi pabalsti, jo līdzās citām precēm tirgo arī sveces, kas Ziemassvētku laikā ir populāras. "Līdz ar to sanāktu, ka mums pat būtu pieaugums šajos pēdējos mēnešos, nevis kritums," atklāj veikala īpašniece.
Kā tapa šādi ierobežojumi?
Par jomu atbildīgā Ekonomikas ministrija vēlējās ļaut strādā visiem veikaliem, ierobežojot tikai apmeklētāju skaitu. Pamatojot šo priekšlikumu, ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs ("KPV LV") norādīja uz Latvijas Universitātē veiktu pētījumu.
Būtiskas neskaidrības radās par veikalu darbu brīvdienās.
Saskaņā ar "Aizliegtā paņēmiena" rīcībā esošu informāciju valdības sēdē domas dalījās. Ierobežot preču sortimentu brīvdienās ierosinājis Slimību profilakses un kontroles centra pārstāvis Jurijs Perevoščikovs. Iecere par alkohola un cigarešu aizliegumu brīvdienās nācis no zemkopības ministra Kaspara Gerharda (Nacionālā apvienība). Labklājības ministre Ramona Petraviča ("KPV LV"), aizstāvot mazos tirgotājus, centusies pret to iebilst, bet premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") viņu apklusinājis.
Nākamajā rītā radies jautājums, kas ir brīvdienās tirgošanai liegtās higiēnas preces. Ekonomikas ministrija centusies to formulēt, jo skaidras klasifikācijas tam neesot. Ministrs Vitenbergs aicina nedusmoties: "Gribētu aicināt arī sabiedrību – izturēties ar sapratni. Jo, ja brīvdienās ir liela nepieciešamība pēc alkohola, cigaretēm un citām varbūt ne tik būtiskām [precēm], tiešām tās nav pirmās nepieciešamības preces. Tad nopērkam tās lietas darbadienās, vai arī brīvdienās izmantojam interneta veikalus. Un ir iespēja pirkt pilnīgi visu interneta veikalos."
Interesanti, ka no Ekonomikas ministrijas piedāvātā plāna it kā paņemts stingrākais priekšlikums par 15 kvadrātmetriem uz cilvēku veikalos. Pēc valdības sēdes tas parādās ziņojumos sabiedrībai, medijos un Ekonomikas ministrijas norādījumos uzņēmējiem. Taču izrādās – valdības rīkojumā ir minēti 10 kvadrātmetri.
Par to samulst pat ekonomikas ministrs, norādot, ka lēmumi tiek pieņemti ļoti ātri. Tikmēr Valsts kanceleja zina teikt, ka spēkā tomēr ir prasība par 15 kvadrātmetriem. "Valdība balsoja un valdības nodoms bija to regulējumu, kas darbojās [vīrusa] īpaši skartajās pašvaldībās, (..) šie paši nosacījumi ir piemērojami visā Latvijas teritorijā. Tāda bija valdības griba. Līdz ar to, interpretējot šo valdības gribu kontekstā ar pieņemtajiem noteikumiem, tātad valdība vēlējās noteikt, ka šādi nosacījumi ir spēkā visā Latvijas teritorijā. Tā vēlējās valdība," skaidroja Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.
Nākamos jautājumus radīja preču sortiments, ko liegts tirgot brīvdienās. Ekonomikas ministrija sola nopērkamo preču sarakstu papildināt. Savukārt tirgotājiem bažas, ka šāda šķirošana, ko drīkst un ko nedrīkst pirkt, pircējus varētu aizkaitināt. "Tirgotāji baidās, ka varētu būt vai nu grautiņi, vai kādas citas nepatīkamas darbības no cilvēku puses," pauda Latvijas tirgotāju asociācijas vadītājs Henriks Danusevičs.
Bažas apliecina kāda veikala vadītāja, kas vēlējās palikt anonīma: "Būs agresija. Ja brīvdienās nevarēs pārdot alkoholu, tie, kuri atkarīgi no tā, kuri tie narkomāni un visādi, viņi var ienākt veikalā un uzbrukt virsū. Šo svētdien bija tā, ka nepārdevu to, viņš stāvēja, kliedza pa visu veikalu, viņš visādiem vārdiem mani lamāja. Bez maskas. Apsargs pat neizgāja ārā, lai viņu izvestu no veikala. (..)
Tā agresija tikai pieaug ar to vīrusu. Vajag cilvēkus nomierināt kaut kā, bet nevis vēl trakāk lai kļūtu viss."
Tāpat valdības rīkojumā norādīts, ka pie ieejas redzamā vietā ir jāizvieto informācija par maksimāli pieļaujamo cilvēku skaitu, kas vienlaikus var atrasties veikalā. Bet tas, kam un kā cilvēki jāskaita, par to rīkojumā nav norādes.
Un, lai noskaidrotu, kurš un kā skaita, LTV piektdienas vakarā devās ekskursijā pa vairākiem Rīgas veikaliem. Dažos ir noteikts groziņu un ratiņu skaits plūsmas kontrolei, bet citos – nekā. Plašāk skatieties video:
Vai valdības noteikumi ir skaidri un konsekventi? Vērtēja pats premjers Krišjānis Kariņš: "Es kā valdības vadītājs, es nevaru vienpersoniski pieņemt lēmumu. Ir ierosinājumi, tad diskusija, kas notiek ministriju, ekspertu līmenī, un tad tas rezultāts, kas iznāk no ekspertiem, pārnesās uz valdību, kur mēs vēlreiz to diskutējam kopā ar tiem pašiem ekspertiem, ar epidemiologiem."
Vienlaikus viņš atzina, ka ministru viedokļi mēdz šķelties. "Ilgstoši mūsu sistēmā ministri uztver, ka viņi, kā saka, savas nozares pārstāvji, aizstāv savā ziņā tā kā lobijs. Un tad tās diskusijas reizēm ir apgrūtinātas, jo tas virsmērķis it kā visiem ir skaidrs, bet tajā pašā laikā katrs ministrs tomēr cenšas kaut ko… Man liekas, tas ir drusku maldīgi tā kā izsist kādu labumu savai nozarei, bet es atkārtoti argumentēju, ka te jau nav runa par to, ka izsist kādu labumu vai kādu priekšroku vienai, otrai nozarei," sacīja premjers.
"Tas process diemžēl nav ideāls, bet šī ir krīze, šī jau nav ikdiena. Neviena valdība, neviens valdības ministrs, neviena ministrija nav sagatavota tam, kā kaut ko liegt pārējām ministrijām. Cilvēciski saprotam, ka ļoti grūti pārorientēties ar domu, ka kaut ko ierobežot būtu labi," piebilda Kariņš.
KONTEKSTS:
Covid-19 uzliesmojuma laikā pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, kuras laikā bija stingrāki ierobežojumi. Par spīti tam saslimstība ar Covid-19 nebeidza pieaugt.
Valdība 1. decembrī lēma pagarināt ārkārtējo situāciju līdz 11. janvārim. Ierobežojumi ir tikpat stingri kā pavasarī – jāievēro "2+2" princips. Tas nozīmē, ka tikties drīkst tikai divi cilvēki no dažādām mājsaimniecībām, ievērojot divu metru distanci.
