Sadaļas Sadaļas

Vides fakti

Lācītei Ilzītei - 20!

Vides fakti

Vides fakti

Rīgas atkritumu bizness un tā vēsture

Kā Šķēle kļuva par atkritumu karali? Ieskats Rīgas drazu biznesā un «Tīrīgas» skandālā

Atkritumi ir izdevīgs bizness, un ne velti Itālijā, Neapolē, to pat kontrolē mafija. Lai arī Latvijā atkritumu biznesa izdevīgumu ir sapratuši daudzi, maz ir to uzņēmēju, kas nopelnot domā par atkritumu apsaimniekošanas kopējo labumu sabiedrībai. Kā vēsturiski veidojies atkritumu bizness Rīgā, un kur pēc "Tīrīgas" skandāla esam nonākuši šodien? 

Nopelnīt ar atkritumiem gatavi ir daudzi, un vislabāk to izdarīt, ja nav konkurentu. "Tīrīgas" projekts tam ir labs apliecinājums: Rīgas pašvaldība bija gatava nodot apsaimniekošanu uz 20 gadiem viena apsaimniekotāja rokās.

Pārņem konkurentus

Vjačeslavs Stepaņenko ("Gods kalpot Rīgai!") iepriekšējā Rīgas domes sasaukumā bija Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs. Viņš pārstāvēja to pašu partiju, ko iepriekšējais Rīgas mērs Oļegs Burovs, un tieši šī pati partija – "Gods kalpot Rīgai!" – ar Andri Ameriku vadībā bija atbildīga par atkritumiem.

"Tīrīgas" organizatorus “Re:Baltica” žurnālisti svarīgākajās dienās pirms līguma parakstīšanas pieķēra viesojamies namā, kur atrodas Andra Šķēles birojs. Šķēles intereses šai biznesā parādās ap 2003. gadu, kad tiek dibinātas divas kompānijas "Bioinvest" un "Ekodoktrīna". Abas ir saistītas ar Šķēles ģimeni. Tieši tad vadība mainās arī "Getliņu" izgāztuvē. 

2000. gadu sākumā toreizējais Rīgas mērs Gundars Bojārs par pašvaldības uzņēmuma "Getliņi" valdes priekšsēdētāju iecēla savu partijas biedru Imantu Stirānu. Savukārt "Ekodoktrīnas" valdē parādās Bojāra padomnieks. Bez konkursa tiek noslēgts "Getliņu" līgums ar Šķēles "Ekodoktrīnu".

Vīzijas tolaik ir tālejošas: atkritumus dedzināt un no tiem iegūt enerģiju. Pret to protestē politiskie konkurenti, taču ar maziem panākumiem. Iebilst arī ārvalstu investori, taču pamazām piekāpjas.

Pakāpeniski ar Šķēli saistītais atkritumu bizness izspiež jeb nopērk ārzemju konkurentus. Pirmie krīt somu uzņēmums "L&T", kuri tobrīd ir lielākie galvaspilsētas tirgū.

2014. gadā "Bioinvest" nopērk somu uzņēmuma akcijas neoficiāli par 14 miljoniem. Somu "L&T" tagad aizstājuši "Clean R".

2018. gadā vietējie uzņēmēji izpērk otru lielāko ārvalstu uzņēmumu atkritumu jomā – zviedru "Ragnsells". Arī viņi aiziet no Latvijas tirgus. Patiesais labuma guvējs parādās Armands Strods. Šķetinot viņa pārstāvētās kompānijas, parādās SIA "Finanšu restrukturizācijas risinājumi", kura agrākais nosaukums bija SIA "INPO 7" un agrākā adrese – Dzirnavu iela 68. Šķēles biroja adrese. “Ragnsells” tagad ir "Lautus Vide".

Spiež mainīt normatīvos aktus

Atkritumu jaunie karaļi spiež mainīt normatīvos aktus parlamenta un pašvaldības līmenī. 2010. gadā pēc parlamenta lēmuma, kas nostiprina atkritumu poligonu monopoltiesības atkritumu sagatavošanā, par Šķēles ietekmi žurnālisti jautā vides ministram Raimondam Vējonim (Zaļo un zemnieku savienība).

"Šķēles kungs ir zinošs un spējīgs politiķis, un šādas spēcīgas personības politikā ir nepieciešamas. Bet, runājot par atkritumu likumu, es neredzu lielu Šķēles saistību ar to," sacīja vides ministrs.

Varbūt šāda acu tīša vai netīša aizvēršana ir veicinājusi dažu politiķu strauju karjeru?  Pēc kāda brīža Valsts prezidenta Vējoņa laikā savu Triju Zvaigžņu ordeni saņemt dodas SIA "Getliņi EKO" valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns. Savukārt “Getliņi EKO” sāk strādāt politiķa Vējoņa dēls Nauris Vējonis.  

Rīgā vienīgais reālais konkurents uzņēmumam “Clean R” paliek “Eco Baltia grupa” ar Māri Simanoviču, Undīni Būdu un Viesturu Tamužu.

Vairāk nekā desmit gadus “Eco Baltia” ir vienīgais galvenais konkurents un pretspēks Šķēlem un viņa cilvēku izveidotajam atkritumu biznesam.

Nesamierināmie konkurenti apvienojas

Taču "Tīrīgas" gadījumā pirmo reizi nesamierināmi konkurenti apvienojas. Abas puses kopīgi iesniedz pieteikumu, lai galvaspilsētā ieviestu "Tīrīgas" monopolu. Uzņēmumam "Eco Baltia” tiek solīti 20%. 

"Tīrīgas" skandāls kļūst par detonatoru un galu vairāk nekā desmit gadus Rīgas iepriekšējai valdīšanai, kuru pēdējā gadā no Nila Ušakova ("Saskaņa") bija stafetē ieguvis iepriekšējais kompanjons Oļegs Burovs. Parlaments nolēma atlaist Rīgas domi un pieteica jaunas pašvaldības vēlēšanas.

"Clean R", kuri bija "Tīrīgas" skandāla centrā, – aicināja līgumus par atkritumu apsaimniekošanu slēgt vienā no klientu centriem – "Pepsi Bowling" Uzvaras bulvārī. Tagad šeit atrodas “Lautus”  klientu centrs.

Tas ir vēl viens netiešs pierādījums tam, ka iesaistīti lielajā darījumā jeb shēmā bija arī "Lautus" un ar "Tīrīgas" privāto partnerību tika mēģināts apvienot visus konkurentus un izveidot neapstrīdamu monopolu.

Ja "Lautus" gadījumā saistību ar Dzirnavu ielu ir iespējams saskatīt pastarpināti, tad SIA "Pilsētvides serviss" ļoti tieši. SIA "Pilsētvides serviss" ir mainījis daudzus nosaukumus un īpašniekus. Rīdzinieki šo Pārdaugavas atkritumu apsaimniekotāju ir pazinuši ar nosaukumiem: "Vides pakalpojumu grupa", "Veolia vides serviss" un "'Nelsens".

SIA "Pilsētvides serviss" īpašnieku reģistrā var redzēt, ka SIA ''Bioinvest'' 2014. gada 27. februārī ir pārdevis atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu SIA "ZMK investīcijas". "ZMK investīcijas" ir "Zaļās jostas" meitas uzņēmums un pārsteidzošs veiksmes stāsts – tas reģistrēts 2014. gada 12. februārī ar 3000 eiro kapitālu.

Saskaņā ar SIA "ZMK investīcijas" gada pārskatu, šo divu nedēļu laikā "ZMK investīcijas" ir pamanījušās piesaistīt 11,5 miljonus eiro. Var tikai minēt, cik Latvijā ir uzņēmēju, kas brīvi var aizdot tādu naudu.

Tamužs "Tīrīgas"skandālā redz Šķēles rokrakstu

Lietu par "Tīrīgu" tagad skata Konkurences padome (KP). Pusotrs gads jau ir pagājis. Divreiz lēmuma paziņošana ir atlikta. Atzinuma vēl aizvien nav.  

Viesturs Tamužs "Tīrīgas" skandālā saskata klasisku Andra Šķēles biznesa rokrakstu – apvienot kompānijas, izveidot biznesam veiksmīgu politisku fonu, šajā gadījumā monopolu uz 20 gadiem, un pārdot ārzemniekiem.

"Tīrīgas" plāns pēc žurnālistu un politiķu iesaistes pagaidām ir izgāzies. Rīgas pašvaldība izveidojusi jaunu atkritumu savākšanas sistēmu. Līgumi ar  uzņēmējiem noslēgti uz septiņiem gadiem. Taču ar noteikumu, ja Konkurences padome apstiprina "Tīrīgas" projektu, tad jaunā kārtība tiek atcelta.

Atkritumu savākšana šobrīd Rīgā ir sadalīta šādi – SIA "Eco Baltia" apsaimnieko Vidzemes priekšpilsētu un Ziemeļu rajonu. SIA "Clean R" –  Kurzemes, Latgales un Centra rajonu, bet Zemgales priekšpilsētu – "Lautus Vide". 

"Tīrīgas" skandāla izskaņā savas akcijas daļas uzņēmumā "Eco Baltia" pārdevuši līdz šim lielākie akcionāri – Tamužs un Būde. 52% iegādājies lietuviešu fonds "INVL Baltic Sea Growth Fund". Šis ir kārtējais latviešiem piederošs uzņēmums, kurš nokļuvis ārzemnieku īpašumā.

Pavelkot svītru "Tīrīgas" skandālam, lielākie ieguvēji ir "Eco Baltia", kas vienam Rīgas rajonam, ko apsaimniekoja agrāk, dabūjusi klāt vēl vienu. Ieguvēji ir arī Zemgales priekšpilsētas iedzīvotāji, kuru jaunie atkritumu apsaimniekotāji septiņu gadu konkursu uzvarēja, nosolot gandrīz par trešdaļu mazāku samaksu no iedzīvotājiem kā pārējās kompānijas. Tomēr "Tīrīgas" stāsts vēl nav galā. Vēl jāgaida pēdējais vārds no Konkurences padomes.

"Gala lēmums šajā lietā tiks pieņemts līdz jūlijam, līdz ar to mēs šeit saredzam tikai virzību uz konkurenci Rīgas pilsētā un maksimāli labāko rezultātu gan komersantiem, gan iedzīvotājiem. Tā kā atgriešanos pie "Tīrīgas" mēs šajā lietā nesaredzam kā iespēju," atzina KP Izpildinstitūcijas vadītājs Māris Spička.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt