Aizliegtais paņēmiens

Aizliegtais paņēmiens. Operācija: «Simtgades nauda»

Aizliegtais paņēmiens

Aizliegtais paņēmiens. Operācija: «Zāļu cenas»

Aizliegtais paņēmiens. Operācija: «Zāļu cenas»

Kā samazināt zāļu cenas - mazāks PVN, uzcenojums vai konkurence?

LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens”, vētot medikamentu cenas Latvijā, aplūkoja vairākus faktorus, kas ietekmē šīs cenas – pievienotās vērtības nodokli (PVN), tirgotāju uzcenojumu un iespējamu bezrecepšu medikamentus tirgot ārpus aptiekām.

Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) zālēm Latvijā ir 12%, kas nereti tiek piesaukts kā viens no augstākajiem Eiropā. PVN zālēm vairākās Eiropas valstīs:

  • Vācijā 19%,
  • Dānijā 25%,
  • Polijā 8%,
  • Somijā 10%,
  • Igaunijā 9%,
  • Beļģijā un Nīderlandē 6%,
  • Lietuvā kompensējamiem medikamentiem 5%, bet pārējiem 21%,
  • Lielbritānijā un Īrijā PVN zālēm ir 0.

Tātad taisnība – Latvijā PVN likme zālēm ir viena no augstākajām Eiropā, lielāka ir tikai Vācijā, Dānijā, arī Lietuvā bezrecepšu medikamentiem.

Kādu iespaidu PVN atstāj uz zāļu cenu?

Cik maksātu sīrups pret kakla sāpēm, kura cenas četrās valstīs salīdzināja “Aizliegtais paņēmies”, bez PVN?

Latvija

  • Ar 12% PVN - 7,86 eiro
  • Bez PVN – 6,91 eiro

Polija

  • Ar 8% PVN – 3,90 eiro
  • Bez PVN – 3,58 eiro

Vācija

  • Ar 19% PVN – 7,97 eiro
  • Bez PVN – 6,45 eiro

Lielbritānijā nav PVN un cena – 4,20 eiro.

Tātad arī bez PVN Latvijā šīs zāles būtu visdārgākās. Turklāt, piemēram, Polijā un Latvijā šī medikamenta cenu atšķirība ir tik liela, ka PVN likme situāciju būtiski nemaina.

Uzcenojums un peļņa

Cenas ietekmē arī tirgotājiem atļautie uzcenojumi zālēm, kuru griestus nosaka valsts. Latvijā atkarībā no zāļu iepirkuma cenas no ražotāja lieltirgotājiem tie faktiski svārstās robežās no 10% līdz 18%, bet aptiekās vēl no 10% līdz 35%.

Visu zāļu vairumtirgotāju, kuru ir vairāki desmiti, apgrozījums 2017. gadā bija 949 miljoni eiro, bet peļņa – apmēram 39,4 miljoni. No tiem četri lielākie:

  • “Recipe Plus” ar 175 miljonu eiro apgrozījum un 10,5 miljonu eiro peļņu;
  • “Tamro” ar 117 miljonu eiro apgrozījumu un 1,6 miljoni eiro peļņu;
  • “Magnum Medical” ar 77 miljonu eiro apgrozījumu un 2,5 miljonu eiro peļņu;
  • “Euroaptieka” ar 45 miljonu eiro apgrozījumu un 2,4 miljonu eiro peļņu.

Četri lielākie aptieku tīkli:

  • “Sentor Farm Aptiekas”, kas pārvalda “Mēness aptiekas” – apgrozījums 137 miljoni eiro, peļņa 235 tūkstoši eiro;
  • SIA “A Aptiekas”, kas pārvalda aptieku tīklu “Apotheka” – apgrozījums 42 miljoni eiro, peļņa 530 tūkstoši eiro;
  • SIA “Euroaptieka farmācija”, pārvalda “Euroaptiekas” – apgrozījums 45 miljoni eiro, peļņa 3,4 miljoni eiro;
  • “Benu Aptieka Latvija” – apgrozījums 44 miljoni eiro, peļņa 1,5 miljoni eiro.

Peļņas rādītāji pret apgrozījumu nav lieli, taču peļņa ir visiem. Līdz ar to varbūt uzcenojumu griestus var mazināt? Par to iestājas zāļu ražotāju pārstāvji – Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija, kurā norāda, ka Latvijā vairumtirgotāju un aptieku uzcenojums esot būtiski lielāks nekā kaimiņvalstīs.

Lieltirgotāju un aptieku pieļaujamie uzcenojuma griesti:

  • Latvija – 18% un 40%,
  • Lietuva  - 18% un 20%;
  • Igaunija - 10% un 20%.

Zāļu ražotāju pārstāvji risinājumu saskata maksimālo piecenojuma griestu  pārskatīšanā. Savukārt tirgotāji šādu iespēju nemaz nepieļauj un vēlas tieši pretēji – griestus palielināt.

 “Virkne lietu, kuras ir nākušas klāt. Kases aparāti tagad, piemēram, ir tā kā jāmaina, kas arī ir kaut kādas izmaksas. Un e-veselības risinājumi jāievieš, un tagad būs tā zāļu veritifikācijas sistēmas uzstādīšana. Vienvārdsakot, vesela virkne tādu lietu,” saka “Repharm” ģenerāldirektors Dins Šmits. Jā, iespējams, zāļu cena tādējādi pieaugtu, bet viņš norāda, ka, piemēram, kompensējamo medikamentu atļautie uzcenojumi no valsts puses jau ir mazināti.

Gan Šmits, gan “Apotheka” valdes priekšsēdētājs Mārcis Rutulis norāda, ka zāļu cenu veidošanās sākās no ražotāja: “No viena eiro cenas, par ko maksā pacients aptiekā, šie ap 70-80% paliek ražotājam. Pārējais uzcenojums ir lieltirgotavu, aptieku un PVN.”

Vai sasniedz griestus?

Konkurences apstākļos, uz ko norāda zāļu tirgotāji, būtu loģiski būtu, ja medikamentu uzcenojumos valsts noteiktie griesti nebūtu sasniegti, jo tā ir peļņas daļa, ar ko uzņēmēji varētu konkurēt.

“Aizliegtais paņēmiens” aplūko piecus bezrecepšu medikamentus:

  • “Ibumetin” maksimālā cena zāļu reģistrā ir 2,12 eiro, aptiekā nopērkams par 1,89 eiro;
  • “Aspirin Cardio” maksimālā cena reģistrā 3,28 eiro, aptiekā nopērkams par 3,28 eiro;
  • “Omeprazols” maksimālā cena reģistrā 3,83 eiro, aptiekā akcijā nopērkams par 3,45 eiro;
  • Paracetamola sīrups maksimālā cena reģistrā 3,37 eiro, aptiekā akcijā nopērkams par 3,37 eiro;
  • “Prospan” sīrups maksimālā cena reģistrā 6,96 eiro, aptiekā nopērkams par 7,86 eiro.

Tātad daļējas konkurences pazīmes ir – divi medikamenti par maksimālo cenu, bet citi divi par mazliet zemāku.

Lielākai konkurencei ārpus aptiekām?

Tikmēr Konkurences padome pētījumā norādījusi, ka tirgotāju vidū ir ļoti izteikta vertikālā integrācija, kas rada konkurences riskus. Proti, 70% Latvijas aptieku ir ķēžu aptiekas, kas savukārt pieder zāļu lieltirgotavām. Izteikti līderi ir četri, kas kontrolē apmēram 80% tirgus.

Vai tirgošana ārpus aptiekām garantētu zāļu zemāku cenu? 

Polijā, Vācijā un Lielbritānijā atsevišķas bezrecepšu zāles iespējams iegādāties lielveikalos un pat degvielas uzpildes stacijās. Arī Lietuvā parlaments par spīti aptieku iebildumiem nolēma, ka no nākamā gada daļu medikamentus varēs iegādāties ārpus aptiekām. Tiesa, noteikumi ļoti strikti:

  • pieļaujamā uzcenojuma cena saglabājas;
  • zāles drīkstēs tirgot tikai aiz kases, proti, ne pašapkalpošanās režīmā;
  • ierobežots medikamentu klāsts, un tikai mazākajā iepakojumā;
  • vienā reizē pircējs varēs iegādāties tikai vienu viena veida medikamentu;
  • pārdos tikai personām, kas vecākas par 16 gadiem.

Latvijā pret šo ideju kritiska ir gan Veselības ministrija, gan Zāļu valsts aģentūra, gan arī pašreizējie zāļu tirgotāji. 

Ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere norāda, ka no pacientiem nav bijušas sūdzības par bezrecepšu zāļu pieejamību, bet lauku teritorijās, kur aptiekas ir attālāk, neraujoties strādāt arī benzīntanki un lielveikali. Savukārt attiecībā uz cenām viņa norāda, ka Portugālē, ļaujot zāles tirgot ārpus aptiekām, tās kļuvušas dārgākas.

“Aptieku skaits Latvijā ir ļoti liels, tātad būtībā mums ir vidēji, ja nemaldos, divtūkstoš. Viena aptieka uz 2500-2600 iedzīvotājiem. Tas ir ļoti labs pieejamības rādītājs, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm,” saka Zāļu valsts aģentūras direktora vietnieks Jānis Zvejnieks. Lielbritānijā, piemēram, viena aptieka esot uz 4000 iedzīvotāju, Dānijā pat uz 17 000 iedzīvotājiem.

Šo argumentu min arī “Repharm” ģenerāldirektors Dins Šmits: “Man šķiet, ka konkurence ir pietiekami liela. (..) Mazliet vairāk nekā 2000 uz vienu aptieku, kas ir visai labs skaitlis.”

Situāciju lauku reģionos, kur aptieku kļūst mazāk, jo bizness kļūst nerentabls, tirgotāji aicina risināt ar valsts vai pašvaldību subsīdiju palīdzību, nevis ļaut tirgot uz katra stūra bezrecepšu medikamentus, kas pēc būtības ir ātrās palīdzības zāles, nevis ilgstošs risinājums. To min arī Veselības ministrijā, norādot, ka Latvijā tā jau ir liels, piemēram, “Ibumetin” patēriņš: “Mums Latvijā to lieto vairāk nekā, piemēram, Lietuvā. (..) Mums definētā diennakts devu skaits uz 1000 iedzīvotājiem ir 22,3, Lietuvā ir tikai 9,4.”

Veselības ministrijas pārstāve Kaupere uzsver arī ražotāju lomu kopējā cenu politikā. Ar to esot skaidrojamas lētākas zāles Polijā, kur esot daudz vietējo ražotāju, kā arī liels tirgus.

Turklāt bezrecepšu zāļu cenas nevarot skatīt atrauti no recepšu un valsts kompensējamiem medikamentiem – ja vienā sadaļā palielina spiedienu, tad citās sadaļās uzņēmēji mēģina to kompensēt. “Tas ir savienoto trauku princips. (..) Ja būtiski samazina vienu galu, tad otrā galā noteikti ir kaut kas, kas, piemēram, kļūst dārgāks.”

Pašlaik Veselības ministrijas akcents ir panākt zemākas cenas valsts kompensējamām zālēm, bet citās sadaļās būtiskas izmaiņas nav plānotas. Līdz ar to, ja jaunievēlētie politiķi turēsies pie pārliecības, ka vismaz daļa zāļu jātirgo ārpus aptiekām, tad jāpārvar būs ne tikai pašreizējo aptieku un to saimnieku pretestība, bet arī valsts pārvaldes ierēdņu skepse.

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti