Liela daļa valstu saskaras ar vakcīnu deficītu, daudzās valstīs vakcinācijas sistēmu "caurlaides spēja" vēl ir pārāk maza, dažviet – kā Latvija – ir abas šīs problēmas.
Latvija sāka vakcināciju 28. decembrī – tajā pašā laikā, kad citur Eiropas Savienībā. Kopš tā brīža divās pirmajās piegādēs tika saņemtas 23 400 "BioNTech/Pfizer" vakcīnas devu, 11. janvārī tika piegādātas vēl 6825. 12. janvārī notika pirmā "Moderna" vakcīnas piegāde – 1200 devu, pēc tam piegādes gaidāmas ik pēc divām nedēļām. Līdz ar to Latvijā jau saņemtas 31 425 vakcīnu devas.
Tomēr 13. janvārī Nacionālajam veselības dienestam bija informācija par 9899 cilvēkiem, kam bija injicēta pirmā vakcīnas deva (dienests paskaidro, ka dati par veikto vakcināciju var tikt saņemti ar līdz piecu darba dienu aizkavēšanos). Tādējādi 16 dienās, kas pagājušas kopš vakcinācijas sākuma, ik dienu sapotēti vairāk nekā 600 cilvēku. Jaunais veselības ministrs Daniels Pavļuts ("Attīstībai/Par!") paziņojis, ka viņa mērķis ir palielināt vakcinācijas jaudas, lai ik nedēļu tiktu sapotēti 100 000 cilvēku. Plāns šī mērķa sasniegšanai vēl jāizstrādā, taču jau zināms, ka vakcinējamiem pirms potēšanas būs jāveic ārsta apskate.
Pirmās sekmes un neveiksmes, kā arī dažas nacionālo vakcinācijas stratēģiju īpatnības un metodes Francijā, Itālijā, Vācijā, Lielbritānijā un ASV tiek apskatītas rakstā, kas publicēts Francijas domnīcas "Institut Montaigne" portālā. Raksta autore – domnīcas līdzstrādniece, tās veselības politikas programmas direktore Lora Millē – norāda, ka publikācijā minētie praktiskie piemēri var izrādīties noderīgi arī citām valstīm.
Francija: "panākt kaimiņus dažās dienās"
- Iedzīvotāju skaits: 65 miljoni
- Vakcinēti (9. janvārī): 93 tūkstoši
- Vakcinēto skaits uz 100 iedzīvotājiem: 0,29
(Dati par vakcinēto skaitu šeit un turpmāk – pēc Bloomberg Vaccine Tracker)
Francijā vakcinācijas kampaņa sākās 28. decembrī. Tā ir sadalīta trīs posmos un turpināsies līdz šā gada beigām. Mērķis janvārī un februārī ir vakcinēt vienu miljonu valsts iedzīvotāju.
Vispirms bija plānots vakcinēt veco ļaužu pansionātu iemītniekus un darbiniekus. Pēc tam pienāks kārta iedzīvotājiem, kas vecāki par 75 gadiem, tad – tiem, kas vecāki par 65 gadiem, pēc viņiem uz potēšanu būs jāierodas mediķiem, kas vecāki par 50 gadiem, un tiem, kuriem ir nopietnas slimības, kopā tie ir apmēram 14 miljoni cilvēku. Un tikai pēc tam tiesības vakcinēties būs citām iedzīvotāju grupām (orientējoši tas notiks pavasarī).
Francijā vakcinācija nav obligāta, tā notiek tikai ar vakcinējamā piekrišanu un pēc iepriekšējas medicīniskās apskates, kurā tiek novērtēts veselības stāvoklis un vakcinējamais tiek informēts gan par to, kādu labumu dod vakcīna, gan arī par tās radītajiem riskiem.
Francija ir viena no nedaudzām valstīm, kurās ieviesta obligātā medicīniskā apskate pirms vakcinācijas, kas arī daļēji izskaidro kavēšanos.
Pēc Francijas prezidenta Emanuela Makrona teiktā, tāda stratēģija "neatbilst izvirzītajiem uzdevumiem". Savukārt veselības ministrs Olivjē Verāns 5. janvārī apliecināja, ka vakcinācijas temps paātrināsies un "burtiski dažās tuvākajās dienās" Francija panāks savas kaimiņvalstis. Viņš arī paziņoja par pirmās prioritārās grupas paplašināšanu – vakcinēties varēs ārsti, ugunsdzēsēji un veco ļaužu pansionātu darbinieki, kas vecāki par 50 gadiem, bet no janvāra beigām – visi iedzīvotāji, kas vecāki par 75 gadiem.
Visi Francijas pilsoņi, kas vēlas vakcinēties, drīzumā potes saņemšanai varēs pierakstīties internetā, pa tālruni vai arī mobilajā lietotnē "TousAntiCovid", sola valdība.
ASV: palīgā aicina kavalēriju
- Iedzīvotāju skaits: 331 miljons
- Vakcinēti (10. janvārī): 8 miljoni
- Vakcinēto skaits uz 100 iedzīvotājiem: 3
ASV Aizsardzības ministrija ir atbildīga par to medicīnisko materiālu iepirkumiem un izplatīšanu, kas nepieciešami pašai Aizsardzības ministrijai vai federālajām iestādēm.
Pentagonam ir noteicošā loģistikas loma vakcinācijas kampaņā, kas sākās 14. decembrī.
Aizsardzības ministrija noslēgusi vairāk nekā 21 000 līgumu par kopējo summu vairāk nekā divi miljardi dolāru, lai iepirktu medicīnisko aprīkojumu un materiālus (tie ir testēšanas komplekti, plaušu mākslīgās ventilēšanas aparāti, medikamenti, maskas, individuālās aizsardzības līdzekļi u.c.) Ministrija atvērs operatīvās vadības centrus, analoģiskus tiem, kas tiek ierīkoti viesuļvētru laikā, lai kontrolētu šo milzīgo piegāžu ķēdi.
ASV paralēli arī sākta operācija "Warp Speed". Tās nolūks ir nodrošināt amerikāņiem 300 miljonus vakcīnu devu līdz janvāra beigām. No vienas puses, tas jāpaveic, stimulējot vakcīnu pētījumus, ražošanu un izplatīšanu, bet no otras puses – paātrinot terapeitiskos un diagnostiskos risinājumus cīņai ar Covid-19.
"Warp Speed" ir partnerība starp vairākām Veselības ministrijas nodaļām un sociālajiem dienestiem, tostarp Slimību kontroles un profilakses centru, nacionālajiem veselības institūtiem, biomedicīnas pētījumu pārvaldi un Aizsardzības ministriju. Paredzēta arī sadarbība ar privātajiem uzņēmumiem, kā arī citām federālajām iestādēm.
Lielbritānija: "vakcinētāju" mobilizācija
- Iedzīvotāju skaits: 68 miljoni
- Vakcinēti (10. janvārī): 2 miljoni
- Vakcinēto skaits uz 100 iedzīvotājiem: 4,3
Lielbritānijas Nacionālais veselības dienests (NHS) sācis kampaņu ar nosaukumu "Your NHS needs you" ("Tavam Nacionālajam veselības dienestam tu esi vajadzīgs"), lai aicinātu medicīnas darbiniekus piedalīties vakcinācijas programmā.
NHS pieņem tūkstošiem jaunu darbinieku masveida vakcinācijas īstenošanai tā, lai neciestu citi svarīgi veselības aprūpes pakalpojumi.
Pēc Veselības un sociālās aprūpes ministrijas iniciatīvas nesen veikti grozījumi likumā, lai dotu iespēju lielākam skaitam to, kas vēlas, apgūt nepieciešamās prasmes. Šis grozījums attiecas uz medicīnas darbiniekiem, zinātniekiem, stomatologiem, kā arī tiem, kuri ir apguvuši pirmās palīdzības sniegšanu (piemēram, ugunsdzēsēji un civilās aizsardzības organizāciju brīvprātīgie). Tādējādi šis apmaksātais darbs ar elastīgu darba laiku tagad pieejams plašākam cilvēku lokam.
NHS vadība arī plāno pieņemt un apmācīt vairākus tūkstošus brīvprātīgo, kuri palīdzēs gādāt par drošību un kārtību vakcinācijas punktos.
Vācija: vakcinācijas "fabrika" bijušajā lidostā
- Iedzīvotāju skaits: 83 miljoni
- Vakcinēti (9. janvārī): 532 878
- Vakcinēto skaits uz 100 iedzīvotājiem: 0,83
Jau oktobrī Vācijas varas iestādes vienojās par lomu un uzdevumu sadali vakcinācijas kampaņā starp valsti un federālajām zemēm. Federālā valdība atbild par vakcīnu iepirkšanu un vienmērīgu izplatīšanu valstī, vakcīnas nogādājot apmēram 60 000 glabāšanas vietu – tās var būt gan slimnīcas, gan ugunsdzēsēju depo.
Vakcinācijas procesa organizēšana ir federālo zemju vietējo iestāžu pārziņā, tostarp tās atbild par to, lai tiktu atvērti vakcinācijas punkti un būtu nokomplektēts to personāls, kā arī lai tiktu nodrošināti atbilstoši apstākļi vakcīnu glabāšanai ("BioNTech/Pfizer" vakcīna jāglabā -70 grādos pēc Celsija).
Tāda "darba dalīšana" ļauj regulēt katrā vietā atveramo centru skaitu, kas ir atkarīgs no vakcinējamo skaita.
Patlaban Vācijā ir gatavi darbam vairāk nekā 400 vakcinācijas punktu. Netālu no Berlīnes novembrī slēgtās Tēgeles lidostas bijušais terminālis pārvērsts par milzīgu vakcinācijas centru, kurā plānots sapotēt līdz 4000 cilvēku dienā.
Itālija: ja būs uzticība vakcīnām, būs arī primavera
- Iedzīvotāju skaits: 60 miljoni
- Vakcinēti (9. janvārī): 627 946
- Vakcinēto skaits uz 100 iedzīvotājiem: 1,2
Decembra vidū Itālijas vadība sāka plaša mēroga izskaidrošanas kampaņu par vakcināciju, kuras galvenā tēma bija valsts atdzimšana pēc koronavīrusa pandēmijas. Kampaņas logotips ir primavera, kas itāliešu valodā nozīmē gan "prīmula", gan "pavasaris".
Pēc Ekonomikas un finanšu ministrijas pasūtījuma kampaņai tika nofilmēts videoklips, kurā parādīta atgriešanās "pirmskovida" dzīvē, kas kļuvusi iespējama, pateicoties masveida vakcinācijai. Videoklipā arī redzami jaunie vakcinācijas centri, kurus projektējis pazīstams Milānas arhitekts un kuru izskats atgādina stilizētu prīmulu.
Itālijas valdība vēlas pavēstīt saviem pilsoņiem šādu domu: vakcinēšanās ir pilsoniska rīcība un vienīgais veids, kā atgriezties normālā dzīvē.
Bet vakcinācijas kampaņa ir kolektīvs pasākums, kas prasa visu iedzīvotāju mobilizāciju.
Post scriptum vietā. "Elektroniskā veselība" – neatvairāmais Izraēlas arguments
- Iedzīvotāju skaits: 9,2 miljoni
- Vakcinēti (10. janvārī): 1,8 miljoni
- Vakcinēto skaits uz 100 iedzīvotājiem: 21
Izraēlā jau ir vakcinēti gandrīz trešdaļa valsts pieaugušo iedzīvotāju (1,8 miljoni no apmēram 6,4 miljoniem), turklāt kampaņa sākās nedaudz vairāk kā pirms trim nedēļām. (LSM.lv jau rakstīja par Izraēlas vakcinācijas programmu un centieniem tikt pie deficītajām vakcīnām pret Covid-19.)
Panākumus nosaka vesela virkne iemeslu – agrīni vakcīnu iepirkumi maksimāli pieejamā daudzumā, vadības personīgais piemērs, izskaidrošanas darbs ar iedzīvotājiem un cīņa pret dezinformāciju, kā arī efektīvas slimokases, kurām cilvēki uzticas un ar kuru starpniecību notiek vakcinācija.
Pēdējam apstāklim ir viena "slepena" nianse, kas nav bijusi mazsvarīga, lai saņemtu vajadzīgo vakcīnu daudzumu no ražotājiem, norāda Vašingtonas domnīca "Brukingsa institūts" (Brookings Institution). Tā ir labi izveidota un visaptveroša elektroniskā sistēma, kurā apkopota medicīniskā informācija par visiem valsts iedzīvotājiem.
Domnīcas publikācijā citēts Izraēlas telekanāla "Rešet 13" žurnālista Nadava Ejala komentārā rakstītais, ka farmācijas kompānijām Izraēla ir ideāla pilotvalsts – neliela un spējīga ātri un efektīvi īstenot masveida vakcināciju.
Farmācijas kompānijām par to bija ļoti labi zināms, un Izraēla to izmantoja kā argumentu sarunās par vakcīnu piegādi, apsolot ražotājiem vakcinēto medicīniskos datus.
Pirmais to faktiski apstiprināja Izraēlas veselības ministrs Jūlijs Edelšteins, kurš nesenā intervijā sacīja, ka Izraēla varēja diezgan agri sākt sarunas ar vakcīnu ražotājiem, jo viņi ņēmuši vērā to, ka valsts spēj apkopot, glabāt un apstrādāt informāciju par pilsoņu veselību.
Pagājušajā ceturtdienā arī Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu bez aplinkiem apstiprināja, ka līgums ar "Pfizer" paredz, ka Izraēla šai farmācijas kompānijai sniegs "statistikas datus, kuras palīdzēs izstrādāt stratēģijas cīņā ar koronavīrusu".
Faktiski "Izraēla globālā mērogā kļūs par paraugvalsti tam, kā ātri veikt visas valsts [iedzīvotāju] vakcināciju", sacīja Netanjahu.
Ja šādu vakcinācijas tempu izdosies turpināt, tad līdz pavasarim, kā sola Izraēlas līderi, tiks atcelti visi ierobežojumi un valsts pirmā pasaulē atgriezīsies normālā dzīvē.
PVO: pūļa imunitāti 2021. gadā kopumā nesasniegs
Tomēr pasaulei kopumā vismaz tuvākajā laikā būs joprojām jārēķinās ar līdzšinējo pandēmijas laika ikdienu, to atkārtoti uzsver Pasaules Veselības organizācija (PVO).
"Pat ņemot vērā, ka vakcīnas sāk aizsargāt visneaizsargātākos, mēs nesasniegsim populāciju imunitāti vai tā saukto pūļa imunitāti 2021. gadā. Pat ja tas notiks dažos pasaules nostūros un dažās valstīs, tas neaizsargās cilvēkus visā pasaulē.
Tāpēc sabiedriskās veselības un sociālās distancēšanas pasākumi, kas ir pārbaudīti un ir strādājoši, joprojām ir svarīgi," norādīja PVO galvenā ārste Soumja Svaminatama.
Turklāt bažas turpina radīt vīrusa mutācijas. Vīrusa lipīgākā paveida izcelsmes valstī Lielbritānijā, neraugoties uz vēl vienu nacionāla mēroga ierobežojumu vilni, slimnīcu noslodzi joprojām neizdodas samazināt. Vaina par to jāuzņemas ne tikai vīrusa paveidam, bet arī pašiem iedzīvotājiem, tā uzsver valdošās amatpersonas no Konservatīvo partijas. Tikmēr pret viņām pieaug spiediens no opozīcijas saistībā ar nespēju uzlabot statistiku.
"Diemžēl pēdējos mēnešos vīruss pārvietojas ļoti strauji, un valdībai veikli jāpieņem lēmumi par to, kā mums turpmāk jādzīvo. Taču, kā es jau esmu teicis, – mums jāpanāk, lai šī būtu pēdējā mājsēde un, lūdzu, kaut Dievs dotu, ka tā arī būs! Mums ir jāievēro noteikumi, un tas jāuztver ļoti, ļoti nopietni.
Diemžēl atsevišķās valsts daļās esam redzējuši cilvēku mazākumu, kas, godīgi sakot, vienkārši mūs visus pārējos pieviļ," sacīja Lielbritānijas noziedzības un policijas ministrs Kits Molthauss.
Turklāt Lielbritānijā un Dienvidāfrikā atklātajiem lipīgākajiem vīrusa paveidiem pievienojas arī citi. Vēl viens paveids konstatēts Japānā, kas pārdzīvo pagaidām smagāko vīrusa izplatības vilni.
Taču ir arī kādas labas ziņas – pagaidām nav informācijas, ka šajā paveidā vai kādā citā varētu būt atklāta kāda mutācija, kas līdzšinējās vakcīnas padarītu mazāk efektīvas.
