Kā reformēt bāriņtiesas – apvienot vai pārņemt valstij?

ĪSUMĀ:

• Februārī vairākas bāriņtiesas Limbažu novadā apvienotas, un tas ļauj labāk ikdienā risināt aktuālus jautājumus.
• Vairāki bijušie Rīgas bāriņtiesas locekļi nesen kļuvuši par Pierīgas bāriņtiesu vadītājiem.
• Likumā atrunātā maksimālā bāriņtiesas vadītāja mēnešalga – 1382 eiro pirms nodokļu nomaksas, minimālā nedaudz pārsniedz 500 eiro.
• Liela daļa bāriņtiesu vadītāju ieņem kādu papildu amatu pašvaldībā.
• Rēzeknē vairākos gados vairākas ārzemju, bet nevienas vietējās adopcijas. Pašvaldībā gan šaubās, vai jāturpina uzturēt visas bāriņtiesas.
• Bāriņtiesu darbinieku asociācijas kopējā nostāja esot pārmaiņas atbalstoša, taču tas esot politiskās izšķiršanās jautājums.

Kā konstatēja Latvijas Radio, ārzemju aģentūru pārstāvji bērnus meklē tajās bāriņtiesās, ar kurām izveidojusies ērta sadarbība. Viena no šādām pašvaldībām ir Rīga, kuras bāriņtiesa ir arī lielākā un aktīvākā. Tā bērnu tiesību politikā ieņem ļoti nozīmīgu lomu.

Latvijas Radio izveidotā karte, uz kuras atzīmētas bāriņtiesas un ārvalstu adopcijas gadījumu skaits, bāriņtiesā ierosināto lietu skaits gada laikā un atalgojums, rāda, ka bāriņtiesu darba apjoms un vadītāju algas krasi atšķiras.

Apvienotā bāriņtiesa Limbažos

Bāriņtiesas locekļi daudzviet ikdienā pilda vēl citus darba pienākumus un sūdzas, ka kvalificētus speciālistus piesaistīt ir grūti. Likums ļauj vairākām bāriņtiesām apvienoties vienā. No marta plānots apvienot divas bāriņtiesas Ogrē, bet jau februārī vairākas bāriņtiesas Limbažu novadā kļuvušas par vienu veselu.

Limbažu novada bāriņtiesas jaunā vadītāja Sigita Pulkstene-Bērtiņa neslēpj, ka pārmaiņām arī šajā pusē pa īstam neviens neesot bijis gatavs: "Reorganizējot un apvienojot visas četras bāriņtiesas, mēs pārņēmām kopumā vairāk par 2000 lietām. Tā kā šobrīd vēl tiek veikts ļoti apjomīgs darbs. Tas ir slikti pie tās pēctecības, jo darbu zaudē divi bāriņtiesu priekšsēdētāji, viņu lietas mums ir kā jauna ābece. Ar visu ir no jauna jāiepazīstas, jāzina pēctecība, termiņi." Garākā sarunā noprotams, ka šādas bijušas viņas pirmās emocijas, uzsākot darbu jaunā amatā.

Par citu novadu sadrumstalotām bāriņtiesām tikko apvienotās Limbažu novada bāriņtiesas priekšsēdētāja lēš: "Tās varēs līdz kādam brīdim funkcionēt šādi, bet gala rezultātā, es domāju, ka tāpat notiks tā apvienošana, jo, nu, cilvēku kļūst mazāk, tas jau nav noslēpums. Tas ir laika jautājums."

Pašvaldība lēmumu par bāriņtiesu reorganizāciju pieņēmusi aizvadītā gada rudenī, saskatot saimnieciskus ieguvumus. Situāciju skaidro novada domes priekšsēdis Didzis Zemmers (Zaļo un zemnieku savienība): " "Iepriekšējās bāriņtiesas darbojās tā, ka ir bāriņtiesas priekšsēdētājs un locekļi. Locekļi nav pastāvīgā darbā, bet tiek pieaicināti uz reizēm, kad ir sēdes vai izsaukumi un apmeklējumi. Nu mēs zinām, ka bāriņtiesas darbs ir ļoti smags un atbildīgs, un sarežģīts.

Pēdējie gadi arī parādīja – ja vajag atrast bāriņtiesas locekli, ir ļoti grūti, jo cilvēki nevēlas šādā formātā strādāt."

Sadrumstalotajām bāriņtiesām raksturīgas arī tādas problēmas, kā nespēja sanākt uz kopīgu sēdi un pieņemt lēmumus. Novados šāda prakse, kad bāriņtiesas locekļus pieaicina vien nepieciešamības gadījumā un samaksā par nostrādātajām stundām, ir izplatīta. Vai bāriņtiesas locekļi, kas ikdienā strādā ar bērnu tiesībām nesaistītā darbā, bērnu lietās iedziļinās?

Limbažos tagad izveidota komanda ar sešiem pastāvīgiem darbiniekiem. "Līdz ar to viņi ir ikdienā darbā un ikdienā risina tos jautājumus, kas ir aktuāli. Nav jāmeklē laiks, lai atbrīvotos no pamata darba un dotos uz bāriņtiesas sanāksmi. Tā kā es domāju, ka esošais veidols ir ļoti kvalitatīvs. Es redzu ļoti lielas perspektīvas šinī visā," saka Zemmers.

Savdabīgu bāriņtiesas stipro un vājo pušu analīzi savā pārskatā iekļāvusi Alūksnes bāriņtiesa. Tā izcēlusi bāriņtiesas darbinieku nepietiekamās juridiskās zināšanas, grūtības izteikties auditorijas priekšā, grūtības aptvert liela apjoma informāciju un mazu pieredzi bērnu tiesību jomā.

No Rīgas uz Pierīgu

Cita situācija ir Pierīgā. Pētot bāriņtiesu priekšsēžu valsts amatpersonas deklarācijas, novērojama sakarība, ka vairāki bijušie Rīgas bāriņtiesas locekļi nesen kļuvuši par Ādažu, Mārupes, Baldones un citu Pierīgas bāriņtiesu vadītājiem. Lietu skaits Pierīgā mazāks nekā Rīgā, arī adopcijas gadījumu mazāk, bet alga daudz lielāka.

Apzvanot pelnošākos bāriņtiesu priekšsēdētājus, secināms, ka arī viņiem ir grūti piesaistīt profesionāļus.

"Noslogoti mēs esam ārprātīgi. Ir tas, kas ir noteiktais maksimums, Ministru kabineta katalogā. Tas arī ir bāriņtiesu priekšsēdētājiem, viņš pilnīgi nav līdz griestiem. Tas atalgojums nav pilnvērtīgs," stāsta Olaines bāriņtiesas priekšsēdētāja Irēna Vilnere.

Likumā atrunātā maksimālā bāriņtiesas vadītāja mēnešalga sasniedz 1382 eiro pirms nodokļu nomaksas, minimālā nedaudz pārsniedz 500 eiro.

Gan pašas bāriņtiesas, gan atbildīgā ministrija piekrīt, kopumā algas esot zemas. Taču ir pašvaldības, kas likumu ievēro, un pašvaldības, kas neievēro. Vilnere un četri citu bāriņtiesu priekšsēži 2016.gadā mēnesī nopelnīja pat vairāk nekā 1600 eiro.

Piemēram, atsevišķas pašvaldības bāriņtiesas priekšsēdētājus pamanās iekļaut kādā citā, augstākā amatpersonas kategorijā, kurā atalgojums atkarīgs arī no iedzīvotāju skaita. Citviet, tieši pretēji, algu pietuvina zemākajam galam. Piemēram, Vilnere 2016.gadā bija piektā labāk atalgotā bāriņtiesas priekšsēdētāja Latvijā. Viņas vadītā iestāde gadā rosināja tikai 44 lietas, kas Olaini neierindo pat top desmit aktīvāko bāriņtiesu sarakstā.

"Ko nozīmē ierosinātās lietas? Ir jāzina šī specifika, cik mēs strādājam, lai neierosinātu. Cik ir jāieliek darba resursi, lai neatņemtu šos bērnus? Cik ir jāpiesaista psihologi, psihoterapeiti? Reti kurš strādās par tādu atalgojumu. Izglītību mums prasa augstāku nekā tiesnešiem, bet šis atalgojums neatbilst. Tāpēc ļoti daudzās bāriņtiesās ir ļoti grūti atrast darbiniekus, kas strādā šī zemā atalgojuma dēļ," saka Vilnere.

Darbu bāriņtiesā apvieno ar citiem amatiem

Olainē nav neviena ārvalstu adopcijas gadījuma un neviena bērnunama.

Savukārt Saulkrastu bāriņtiesas vadītāja Baiba Meldere 2016.gadā ierosināja vien 15 lietas, bet gadā no domes saņēma nepilnu 21 tūkstoti eiro. Viņa skaidro, ka lielākā daļa mēnešalgas ir par darbu Dzimtsarakstu nodaļā un bāriņtiesā strādā nepilnu slodzi.

"Saulkrastu novada domē es esmu Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja un bāriņtiesas priekšsēdētāja. Vēsturiski tas tā ir veidojies. Un šobrīd man ir pamata atlīdzība kā Dzimtsarakstu nodaļas vadītājai, un mēnesī es saņemu 430 eiro, tā ir mana alga bāriņtiesā," stāsta Meldere.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datu bāze rāda, ka liela daļa bāriņtiesu vadītāju ieņem kādu papildu amatu pašvaldībā, piemēram, vienlaikus vada kādu domes komisiju vai praktizē kā domes juristi. Lasot valsts amatpersonu deklarācijas, redzams, ka daļa pamanās atbildīgo amatu savienot ar citām profesijām. Piemēram, Priekules bāriņtiesas priekšsēdētāja pieņēmusi dzemdības, Limbažu pilsētas bāriņtiesas vadītāja ir arī kasiere un grāmatvede makšķerēšanas veikalā "Sport Fish", bet Baldones bāriņtiesas priekšsēdētāja - apkopēja SIA "Cleanhouse" un bārmene SIA "Katram sava daļa" Baldonē.

Cik daudz laika bāriņtiesu vadībai paliek, lai iedziļinātos katra bērna lietā? "Mēs jau arī ar kolēģiem runājām par to, ka ir ļoti grūti, ka cilvēks nestrādā bāriņtiesā pilnu slodzi, ka tu atnāc tikai uz tām dažām stundām, un ir kolēģi, kuri atnāk tikai uz sēdi. Sēdē tev ir priekšā lieta, tu ar to, ja tu esi apzinīgs, esi iepriekš iepazinies. Ja varbūt nav bijis laika iepazīties, tad ir tikai tas, ko tu dzirdi bāriņtiesas sēdē," atbild Bāriņtiesu darbinieku asociācijas priekšsēdētāja Aurika Zīvere.

Viņa vēlētos, lai bāriņtiesās būtu pilnas slodzes darbinieki:

"Nu un uz šī pamata pieņemt tādu izsvērtu, bērna interesēm atbilstošu lēmumu ir diezgan pagrūti.

Mēs tā kā gribētu iet uz to, lai nebūtu šo stundu darbinieku un bāriņtiesās tomēr būtu pilnas slodzes darbinieki, nevis amatu savienošana. Par bārmeni strādājot vai vēl kaut ko, visnotaļ cienījama profesija, bet vai savienot ar bāriņtiesu?"

Labklājības ministrs Jānis Reirs ("Vienotība"), noklausoties iepriekš pieminēto profesiju sarakstu, kurās praktizē bāriņtiesu priekšsēži, uzsver, ka Pašvaldību savienībai jau esot norādījis – par algu pieaugumu ir jādomā.

"Atalgojumu skala, kas ir pieļaujama vienotā atalgojumu sistēmā, nav piepildīta ļoti daudzām pašvaldībām.

Bieži ir tā, ka tehniskie darbinieki saņem lielāku atalgojumu nekā sociālie darbinieki. Gribu atgādināt, ka jau iepriekšējos trīs, četrus gadus budžeta pieaugums pašvaldībām ir virs 90 miljoniem, un es domāju, ka tikai taisnīgi un godīgi būtu, ja pieauguma proporcija attiektos arī uz sociālajiem darbiniekiem un uz bāriņtiesām. Tas ir darbs sarunās ar pašvaldību vadītājiem, sarunās ar Pašvaldību savienību," saka Reirs.

Vietvara šaubās, vai uzturēt visas bāriņtiesas

Tikmēr Rēzeknes novadā vairāku gadu garumā nav bijis nevienas vietējās adopcijas, bet vairākas ārvalstu adopcijas gan. Bāriņtiesas novadā veselas piecas, bet ierosināto lietu skaits un atalgojums – viens no zemākajiem Latvijā. Noprotams, ka izmaiņas savā darbībā nevēlētos. Iespējams, pagastos ar četriem tūkstošiem iedzīvotāju potenciālos vietējos adoptētājus arī varētu būt grūti atrast. Ārpus novada adoptētājus arī nemeklē.

Katra bērna adopcijas lieta nozīmē, ka bāriņtiesas uzraudzībā nākotnē būs par vienu bērnu mazāk. Tas savukārt varētu būt pamats jautājumam, vai katrā pagastā vajag savu bāriņtiesu.

Vērēmos, kur strādā Ausma Bicāne, gada laikā ierosināta tikai viena jauna lieta. "Valstiskā līmenī ir runa, ka bāriņtiesas varētu pārņemt valsts. Un steigties mums te kaut ko īpaši mainīt, kad valsts varbūt pēc gada mainīs, tam arī īsti jēgas nav. Mums ir salīdzinoši liels pagasts, bet arī tajos mazākajos pagastos ir tās darbības, kas tomēr kādam ir jāuzmana. Un teritorija ir ļoti liela, ceļi ir slikti. Un veciem cilvēkiem un iedzīvotājiem tas ir ļoti svarīgi, [ka] mūsu pakalpojumi notariālie ir lētāki, nekā tas ir pie notāriem," stāsta Bicāne.

Rēzeknes novada pašvaldībā gan šaubās, vai jāturpina uzturēt visas bāriņtiesas.

Iedzīvotāju skaits novadā pirms četriem gadiem sasniedzis 33 tūkstošus, tagad tas ir zem 29 tūkstošiem.

Tā kā daudziem tas ir nepilnas slodzes darbs un pamata nodarbošanās nav saistīta ar bērnu tiesībām, grūti runāt par atbilstošu darba kvalitāti. Katrā bāriņtiesā arī lēmumu juridisko pamatojumu kvalitāte atšķirīga. Tā atzīst Rēzeknes novada pašvaldības Sociālā dienesta direktore Silvija Strankale: "Jā, šis jautājums pašvaldībā ir aktualizēts. Tas, ka būs pārmaiņas, tas ir pilnīgi skaidrs. Kāds būs gala iznākums? Tad jau redzēs, jo pagaidām pie šīs informācijas tiek strādāts, dati tiek apkopoti un vākti."

Politiskās izšķiršanās jautājums

Bāriņtiesu darbinieku asociācijas kopējā nostāja arī esot pārmaiņas atbalstoša. "Ir nepieciešamas lielas, spēcīgas bāriņtiesas. Un ir bāriņtiesas, kur tiek pieņemti pieci lēmumi gadā. Nu, šeit ir grūti runāt par tādu lielu profesionalitāti, pieredzi. Mēs esam par to, ka kaut kādai daļai jākļūst par apvienotām bāriņtiesām.

Tas būs diezgan sarežģīts process, jo ne visi pašvaldību vadītāji piekrīt apvienošanās procesam.

Var jau būt, ka tiešām bāriņtiesas aiziet valsts [pārraudzībā], uz iedzīvotāju skaitu attiecīgi tiek izveidotas bāriņtiesas," saka jaunā asociācijas vadītāja Aurika Zīvere.

Tas gan esot politiskās izšķiršanās jautājums, kuru diez vai risināšot pirms rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām.

Bet pirms vēlēšanām nāksies runāt par viesprogrammu un ārvalstu adopcijas ierobežošanu. Kopš pagājušā gada nogales ministrijā par šiem jautājumiem diskutē īpaši sasaukta darba grupa. Runājot par adopciju, Bāriņtiesu asociācijas vadītāja saka, no vienas puses, esot kauns, ka Latvija atrodas vienā sarakstā ar Ukrainu, kur kukuļus par adopcijas izkārtošanu pieprasot gan bērnunamu, gan citu iestāžu darbinieki. 

Likuma grozīšana, viņasprāt, nebūtu pareizākais ceļš. Katrs gadījums jāvērtē individuāli.

Bet galvenie secinājumi pēc ārvalstu adopcijas pētniecības ir divi. Pirmais. Bāriņtiesas ir daļa no problēmas. Ja bāriņtiesas pārņemtu valsts, un šāda ideja diskusijās ir izskanējusi, visā Latvijā izpratne par bērnu tiesību jautājumiem varētu kļūt vairāk vai mazāk vienota, un augtu arī amata prasības, kas stiprinātu arī bāriņtiesu neatkarību. Kamēr bāriņtiesas ir pašvaldību aizgādībā, uz esošo situāciju būtu jāraugās gudri, neaizmirstot piemēru no Limbažiem.

Un otrais secinājums. Ja runā par adopciju uz ārzemēm, tādi advokāti, kādi ir amerikāņiem, būtu nepieciešami katram vietējam adoptētājam. Ministrs lielas cerības liek uz jaunizveidoto atbalsta programmu "Plecs": "Es domāju, ka mēs nonāksim pie situācijas, kad visi bērni tiks adoptēti Latvijā. Un šīs institūcijas, kas ir institucionālā aprūpe, vienkārši izmirs."