Modelētā situācija: 15-gadīgs pusaudzis – agresīva, provokatīva uzvedība. Skolu neapmeklē, līdz ar to daudzos priekšmetos nesekmīgs. Iesaistās kautiņos, mājās cērt durvis un rupji atbild, kontaktu ar pusaudzi atrast neizdodas. Daudz spēlē datorspēles, naktīs neguļ, ir bijušas situācijas, kad vecākiem nozog naudu. Pēdējais gadījums – mazāko klašu skolēnam iesita, atņēma naudu. Cietušā zēna vecāki zvana un prasa situācijas risinājumu, skolas vadībai par to vēl nav ziņots.
Ko iesaka psihiatrs?
Atšķirībā no pirmā eksperimenta, kur problēmas vēl nebija tik asas, šajā gadījumā pusaudzim noteikti vajadzīga palīdzība, norādīja sertificēts psihiatrs Ņikita Bezborodovs. Turklāt nevar izslēgt veselības iemeslus, tostarp nervu sistēmas attīstības īpatnības. To varētu risināt kopā ar psihiatru.
"Ja mēs redzam šāda veida uzvedības traucējumus, tas ir skaidrs signāls par to, ka vide, kurā pusaudzis, bērns ir atradies, nebija atbilstoša viņa spējām un vajadzībām. Un šai gadījumā, protams, ka būtu ļoti jāskatās, kas ir tas, kas notiek ģimenē. Kas ir tas, kas notiek skolā," norādīja Bezborodovs.
Turklāt palīdzība vajadzīga visai ģimenei, taču šāda palīdzība ir ļoti ierobežota vai gandrīz nepieejama.
"Godīgi sakot, tāda reāli atbilstoša pakalpojuma dotajā brīdī Latvijā nav. Ne ambulatori, ne nopietnākos gadījumos (..) stacionārs ilgstošāks pakalpojums, jo dažreiz varbūt nepieciešams izņemt ārā no tās vides, kur viņš atrodas, jo dažreiz tā vide ir nopietnākais faktors un uzturošs mehānisms, kāpēc rodas uzvedības traucējumi. Un pašlaiks nav tāda strukturēta, mērķtiecīga pakalpojuma, kas būtu uz pierādījumiem balstīts un domāts pusaudžiem ar uzvedības traucējumiem. Man nav zināms," atzina psihiatrs.
Turklāt uzvedības traucējumi var nozīmēt to, ka jau bērnudārzā sākušās problēmas ar impulsivitāti un robežu ievērošanu. Un tas ir laiks, kad šādas problēmas var efektīvi risināt. Šādas terapijas metodes iekļauj ģimeni:
"Nav jēgas individuāli strādāt ar četrgadīgu bērnu, kuram bērnudārzā ir uzvedības problēmas radušās. Tur tiešām ir jāstrādā ar visu ģimeni."
Ko iesaka inspekcija?
Līdzīgi kā psihiatrs arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā (VBTAI) norādīja, ka konkrētajā gadījumā pusaudža uzvedības modelis attīstījies ilgākā laikā. Grūtības nav radušas pēkšņi un nevar tikt uzskatītas tikai par vecumposma īpatnībām. Inspekcija arī saskata asociālas personības iezīmes. Lai saprastu šādas uzvedības cēloņus, jāveic padziļināta medicīniska un psiholoģiskā izpēte, bieži vien tas iespējams vienīgi stacionārā, kur uz vietas iespējams piesaistīt gan psihiatru, gan atkarību speciālistu.
Šajā situācijā palīdzības meklēšana ir neatliekama.
Izpētes veikšanai ieteicams vērsties pie klīniskā psihologa, tomēr bieži šādos gadījumos būtu labāk sākumā vērsties pie psihiatra, norādīja inspekcijā.
Inspekcijā arī uzsvēra – vecākiem jāapzinās, ka situācija ir nopietna un prasa nekavējošu risināšanu, piesaistot speciālistus. Tāpat vecākiem savā starpā jāpārrunā situācija un iespējamais cēlonis, kā arī jāpārrunā tā ar bērnu.
Saistībā ar impulsīvo, agresīvo uzvedību, zādzību ģimenē, uzbrukumu jaunākam skolēnam un miega traucējumiem varētu būt nepieciešama psihiatra konsultācija. Psihiatrs, visticamāk, nosūtīs uz psiholoģisko izpēti – stacionārā vai ambulatori.
Vecāki var pieteikties konsultācijai inspekcijā, kur sagatavos bērna atbalsta programmu un izstrādās plašas rekomendācijas, tostarp skolotājiem un izglītības iestādes atbalsta speciālistiem. Šādās konsultācijās piedalās vairāku speciālistu komanda.
Veiksmīga un rezultatīva palīdzība bērnam iespējama tikai gadījumos, kad visi iesaistītie – vecāki, izglītības iestādes speciālisti, valsts un pašvaldības institūcijas – idejiski un praktiski sadarbojas, norādīja inspekcijā.
Jautājumi par skolas kavēšanu, nesekmību, uzvedību un saskarsmi skolā jārisina sadarbībā ar skolas atbalsta personālu. Šādā veidā jārisina gan bērna pārkāpumi skolas vidē, gan neattaisnoti kavējumi.
Ko vecākiem noteikti nevajadzētu darīt?
- Pašiem mēģināt risināt problēmu;
- nostāties pret bērnu: vainot, pārmest, draudēt, fiziski un emocionāli iespaidot, salīdzināt ar citiem bērniem);
- vecākiem vainot vienam otru, vainot iesaistītās iestādes un devalvēt speciālistu rekomendācijas, ignorēt vai noliegt problēmas.
Atkarībā no speciālistu slēdzieniem tiks ieteikts noteikts rīcības plāns: atbilstoša uzvedības korekcijas un izglītības plāna izveide skolā, vecāku apmācības par pusaudžu vecumposmu, psihiatra konsultācijas pusaudzim ar vai bez medikamentiem, psihologa konsultācijas. Ideāls risinājums būtu intervence visai ģimenei, reizēm vides maiņa.
Skolas var konsultēt par risinājumiem mācību atbalsta un uzvedības korekcijai, tostarp par:
- individuālo nodarbību un konsultāciju iespējām pie mācību priekšmetu skolotājiem un atbalsta personāla speciālistiem;
- iespēju iesaistīties projektā "PuMPuRS", lai aizkavētu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu;
- individuālā izglītības plāna un uzvedības korekcijas individuālā plāna izstrādāšanu.
