Kā novērtēt valstu gatavību epidēmijai? Vajadzīgi jauni kritēriji

Covid-19 pandēmija parādījusi, ka pašreizējās sistēmas valstu gatavības globālās epidēmijas draudiem novērtēšanai nav pietiekami efektīvas. Atsevišķām valstīm “teicamniecēm” ar solīdiem veselības aprūpes sistēmu budžetiem un jaudīgiem resursiem reakcija uz pandēmiju nebūt nav bijusi vislabākā. Un otrādi – dažas viduvēju vērtējumu saņēmušās valstis spēja operatīvi līdz minimumam samazināt kaitējumu.

Kā un pēc kādiem parametriem var noteikt, cik efektīvi viena vai otra valsts reaģē uz nopietniem draudiem sabiedrības veselībai? Patlaban “mērījumos” ir liels “robs” – precīzi novērtēt valstu gatavību tādiem draudiem ir grūti, uzskata portāla “Think Global Health” eksperti. Šis portāls ir ASV domnīcas Starptautisko attiecību padomes (Council of Foreign Affairs) projekts, kas veltīts veselības aprūpes jautājumiem globālā mērogā.

Iepriekšējie mēģinājumi

Pēdējos gados bijuši vismaz divi mēģinājumi izstrādāt šādas vērtēšanas sistēmas. Pēc Ebolas vīrusslimības uzliesmojuma Rietumāfrikā 2014.-2016. gadā Pasaules Veselības organizācija (PVO) ar reģionālajiem partneriem izstrādāja procedūru Joint External Evaluations (Kopīgais ārējais novērtējums), lai veiktu monotoringu par to, kā valstis ievēro Starptautiskos veselības aizsardzības noteikumus (2005).

Šo procedūru nolūks ir palīdzēt valstīm konstatēt “viskritiskākos trūkumus savās veselības aprūpes sistēmās, lai noteiktu prioritātes gatavības un reaģēšanas paaugstināšanai”, norāda Pasaules Veselības organizācija.

Kopīgā ārējā novērtējuma sistēmas ietvaros šādu monitoringu veikušas vairāk nekā simt pasaules valstis.

Vēl viena kritēriju sistēma ir pagājušajā gadā izstrādātais Globālais veselības drošības indekss (Global Health Security Index, GHSI), kas vērtē 195 valstu veselības aprūpes sistēmu gatavību liela mēroga krīzēm. GHSI ir ASV Džonsa Hopkinsa universitātes Veselības aprūpes drošības centra, Kodoldraudu samazināšanas iniciatīvas un britu žurnāla “The Economist” izdevējgrupas pētniecības un analītikas struktūrvienības “The Economist Intelligence Unit” kopīgs projekts.

GHSI ir salīdzinošās analīzes instruments, kas novērtē valsts spēju ātri reaģēt uz epidēmiju un iegrožot tās izplatīšanos. Sabiedrības veselības drošība tiek vērtēta sešās kategorijās, pēc 34 rādītājiem un 140 jautājumos, izmantojot PVO un citu starptautisko organizāciju datus.

Covid-19 Buenosairesas pilsētā. 2020. gada jūlijs.

LSM jau rakstīja, ka GHSI pirmajā vietā ar lielu izrāvienu ir ASV, tālāk seko Lielbritānija, Nīderlande, Austrālija, Kanāda, Taizeme, Zviedrija, Dānija, Dienvidkoreja, Somija, Francija, Slovēnija, Šveice.

Latvijas rādītāji ir diezgan labi – 62,9 punkti un 17. vieta, augstāk ne tikai par Igauniju (57,0 punkti un 29. vieta) un Lietuvu (55,0 punkti un 33. vieta), bet arī par Beļģiju, Japānu un Austriju.

Krievija (44,3 punkti) GHSI ierindota 63. vietā – starp Ugandu un Salvadoru.

Neapšaubāmi, ka abi šie projekti kļuvuši par sasniegumiem, jo paveiktais darbs pievērsis starptautisko uzmanību nepieciešamībai vairot valstu potenciālu atklāt un novērst epidēmiju draudus, kā arī reaģēt uz tiem, norāda autori.

Reitingu topa valstīs mirstība ar Covid-19 ir lielāka

Daudzējādā ziņā šie projekti palīdzējuši sagatavoties tagadējai krīzei. Tomēr sešus mēnešus pēc pandēmijas sākuma agrāk piešķirtie vērtējumi un izveidotie indeksi ir pretrunā ar līmeni, ko uzrāda mirstība ar Covid-19. Gluži pretēji, valstīs, kurām ir augstāki rādītāji Kopīgajā ārējā novērtējumā un Globālajā veselības drošības indeksā, mirstības līmenis ir lielāks salīdzinājumā ar valstīm, kuras reitingos guvušas viduvēju vai sliktu novērtējumu, pat ņemot vērā atšķirības salīdzināmo valstu iedzīvotāju vecumā.

Neatbilstība starp kopīgo iegūto punktu summu GHSI un mirstības ar Covid-19 līmeni saglabājas, kad tiek analizēti tikai konkrēti rādītāji, tādi kā “Ātra reakcija uz epidēmija un tās seku mazināšana”.

Kvalitatīvu medicīnisko pakalpojumu vispārēja pieejamība tiek uzskatīta par svarīgu līdzekli globālās veselības drošības paaugstināšanā. Tomēr arī šis faktors nav spējis valstīm simtprocentīgi garantēt sekmes cīņā ar Covid-19, konstatē autori.

Augsts medicīnisko pakalpojumu vispārējās pieejamības līmenis palīdzēja Dienvidkorejai un Taivānai panākt zemu mirstību ar Covid-19. Tomēr šim faktoram nebija tikpat kā nekādas lomas tādās valstīs kā Lielbritānija un Itālija, kurās mirstības ar Covid-19 rādītāji ir vieni no augstākajiem pasaulē.

Tādējādi ne Kopīgais ārējais novērtējums, ne Globālais veselības drošības indekss, ne medicīnas pakalpojumu vispārējā pieejamība nevar kalpot par instrumentiem, lai noskaidrotu “robus” valsts spējās stāties pretī pandēmijai un mobilizēt finansiālo un politisko atbalstu šo trūkumu novēršanai.

Valsts kompetence

Amerikāņu politologs Frensiss Fukujama uzskata, ka kompetents valsts aparāts ir viens no trim svarīgākajiem panākumu epidēmijas iegrožošanā komponentiem. Abi pārējie ir sociālā uzticēšanās un efektīvi līderi.

COVID-19 analīžu veikšana Francijā. 2020. gada 16. jūlijs.

Tomēr šī pandēmija parādīja, ka mēs, iespējams, vēl nezinām, kā spriest par valsts iestāžu kompetenci, norāda autori. Augsts reitings Kopējā ārējā novērtējumā, Globālajā veselības drošības indeksā, kā arī augsta medicīnas pakalpojumu vispārējā pieejamība nedod iespēju prognozēt, cik sekmīga būs cīņa ar šo pandēmiju. Tā, piemēram, Vjetnamai ir 50. vieta Globālā veselības drošības indeksa reitingā, 59. vieta Kopējā ārējā novērtējuma reitingā un 104. vieta medicīnas pakalpojumu vispārējās pieejamības ziņā, tomēr tā ir starp valstīm, kuras visveiksmīgāk iegrožo koronavīrusu.

Citā ziņojumā iepriekš tika norādīts, ka nav saistības starp esošajiem gatavības pandēmijai rādītājiem un sekmēm tās iegrožošanā.

Rezultāti liecina, ka mēs, iespējams, vēl joprojām nesaprotam, kā novērtēt un kontrolēt valstu gatavības pakāpi stāties pretī epidēmijai.

Koronavīrusa izraisītā krīze turpina attīstīties, un daudzu valstu politiķi jau sākuši izstrādāt likumprojektus, kas dos iespēju finansēt globālās un nacionālās programmas, lai nodrošinātu gatavību epidēmijām nākotnē. Lai šīs svarīgās investīcijas veiktu pareizi, jāizstrādā uzticami kritēriji šīs gatavības novērtēšanai un mērķu izvirzīšanai, rezumē “Think Global Health” autori.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti