ĪSUMĀ
- Sociālo kredītu sistēma dotu vai atņemtu punktus katram iedzīvotajiem par valstij vēlamu vai nevēlamu rīcību un piešķirtu atbilstošu reitingu.
- Reitings ļaus apbalvot labākos pilsoņus un sodīt tos, kas rīkojas valstij nevēlami.
- Sistēmas vajadzībai veiktais iedzīvotāju monitorigs sniegs iespēju novērot noskaņojumu un procesus sabiedrībā, kā arī cīnīties ar korupciju un nolaidību valsts iestādēs un lielajos uzņēmumos.
- Personas tiesību un brīvību aizstāvji pauž bažas, ka topošā sistēma krietni pasliktinās situāciju autoritārajā valstī, kas jau bēdīgi slavena ar pārmērīgu sabiedrības kontroli, cenzūru un politiskajām represijām.
Ieva Hūna
Ieva Hūna ir LSM.lv un jauno politikas pētnieku kopprojekta - rubrikas "Status Quo" autore.
Rubrikā analizē starptautiskās politikas aktualitātes no Latīņamerikas līdz pat Tālajiem Austrumiem. “Status Quo” latīņu valodā nozīmē "pašreizējais lietu stāvoklis". Tāds ir arī rubrikas mērķis - informēt par ziņu virsrakstos nepateikto, piedāvāt kontekstu un rādīt, kā notikumi pasaulē atbalsojas arī Latvijā.
Sociālo kredītu sistēmu oficiāli ierosināja Ķīnas Nacionālais Valsts kongress 2014. gadā. Tās ieviešanu Ķīnas varasiestādes uzskata par nepieciešamu tālākai sociālai un ekonomiskai attīstībai. Neskatoties uz Pekinas pārliecību par sistēmu kā nākamo pīlāru gandrīz pusotru miljardu iedzīvotāju lielās valsts pārvaldē, tās noteikumi joprojām ir neskaidri. Eksperimentālas sistēmas versijas jau tikušas izmēģinātas aptuveni 30 apgabalos. Tur novērotais ļauj aptuveni ieskicēt Ķīnas iedzīvotāju dzīvi pēc 2020. gada, kad sistēmu plānots ieviest visā valstī.
Viens no eksperimentā iesaistītajiem ir Žongčengas apgabals. Tā iedzīvotāji sistēmas ietvaros ar savu rīcību pelna vai zaudē punktus, kas veido katra iedzīvotāja sociālo reitingu. Punktus var iegūt, piemēram, veicot brīvprātīgo darbu, sniedzot pašaizliedzīgu atbalstu savai ģimenei vai uzcītīgi veicot panākumus darba vietā, vēsta izdevums "Foreign Policy". Likumu pārkāpumi vai valstij netīkama rīcība, kā, piemēram, satiksmes notikumu pārkāpumi vai rēķinu laicīga nenomaksāšana, punktus atņem. Sociālais reitings, līdzīgi kā finanšu sektorā lietotie kredītreitingi, tiek mērīts skalā no A+++ līdz D.
Apbalvot vai sodīt
Augsts reitings ļauj saņemt dažādas priekšrocības, to starpā atlaides maksai par apkuri ziemā, īsāku gaidīšanas laiku rindā pie ārsta vai izdevīgākus kredīta saņemšanas noteikumus bankās. Pilsoņi ar visaugstākajiem rezultātiem tiek godināti, viņu fotogrāfijas izstādot uz milzīgām goda plāksnēm publiskās vietās.
Turpretī zems reitings var nozīmēt dažādus ierobežojumus. Satraukumu pauduši vairāki Ķīnas un ārvalstu mediji, ziņojot, ka vairākiem miljoniem pilsoņu ar zemu reitingu jau esot liegts iegādāties vilciena un aviobiļetes. Var nākties saņemt atteikumu sūtīt savus bērnus prestižākajās izglītības iestādēs vai nakšņot labākajās viesnīcās. Īpaši "grēcīgie" varētu tikt ierakstīti oficiālā "melnajā sarakstā". Valdības 2016. gadā izdotās vadlīnijas paredz uzņēmumiem tajā iekļautos pilsoņus nepieņemt darbā.
Kā poētiski aprakstīts Nacionālā Valsts kongresa paziņojumā, sociālo kredītu sistēma "ļaus uzticamajiem klīst visur zem šī debesjuma, bet liegs neuzticamajiem spert kaut vienu soli".
Cīņa pret korupciju, nolaidību un neuzticību
Kā norāda prestižais britu izdevums the Economist, sociālo kredītu sistēma tiek ieviesta laikā, kad iedzīvotāji arvien mazāk uzticas ne tikai valdībai, bet arī viens otram. Korupcija valsts varas gaiteņos arvien vairāk raisa neapmierinātību iedzīvotāju vidū. Nolaidība lielajos valsts uzņēmumos un tos kontrolējošajās iestādēs radījusi skandālus, kas mazina uzticību gan uzņēmumiem un tos kontrolējošajām iestādēm, gan sabiedrībā kopumā.
Šādos apstākļos sociālo kredītu sistēma ir noderīgs instruments Ķīnas autoritārā režīma rokās. Tā ne tikai mudinātu iedzīvotājus rīkoties morāli pareizi, sociāli atbildīgi un politiskajai sistēmai labvēlīgi, bet arī ļautu turēt roku uz pulsa visai sabiedrībai. Lielais daudzums datu, kas tiktu ievākti par katru iedzīvotāju, pēc attiecīgas apstrādes ļautu izdarīt secinājumus par noskaņojumu un procesiem sabiedrībā kopumā.
Turklāt sociālo kredītu sistēmā būtu jāpiedalās arī ierēdņiem un uzņēmumu darbiniekiem. Šo cilvēku pastiprināta novērošana sistēmas ietvaros ļautu cīnīties ar korupciju un nolaidību.
Šāda sociālā eksperimenta ietekme uz sabiedrību līdz šim bijusi neviennozīmīga. Pāragri spriest par sociālo kredītu sistēmas ietekmi uz korupciju un savstarpējās uzticības līmeni sabiedrībā. Tomēr dažviet jau tagad sistēma cilvēkiem liek mainīt savus ikdienas paradumus. Iepriekš minētā Žongčengas apgabala iedzīvotāji ir novērojuši pozitīvas pārmaiņas. "Mēs [autovadītaji] biežāk palaižam cilvēkus šķērsot gājēju pāreju. Agrāk mēs to darījām, lai nezaudētu punktus, tagad esam pie tā pieraduši, " izdevumam "Foreign Policy" atzīst kāds 32 gadus vecs uzņēmējs. Turpretīm Suiningas apgabalā sociālo kredītu sistēma tika kritizēta pat režīmu atbalstošajos medijos.
"Tautai būtu jāpiešķir vērtējums ierēdņiem, bet tā vietā ierēdņi ir piešķīruši vērtējumu tautai," norāda laikraksts "China Youth Daily".
Soli par tālu?
Autoritārā režīma drastiska iejaukšanās iedzīvotāju privātajā dzīvē Ķīnā nav nekas neparasts. Daudzas iniciatīvas, kas Rietumu pasaulē šķistu neiedomājamas, Ķīnas sabiedrība ir uzņēmusi bez masveida protestiem. Lai iegrožotu bīstami straujo iedzīvotāju skaita pieaugumu, 1979. gadā tika ieviesta tā sauktā viena bērna politika, kas paredzēja smagus naudassodus vai piespiedu sterilizāciju pāriem, kas izvēlas laist pasaulē vairāk nekā vienu atvasi.
Ar līdzīgu vērienu 2013. gadā pieņemtais "vecāku aprūpes" likums uzliek pienākumu visiem pieaugušajiem bērniem "regulāri" apciemot savus vecākus, ja tie sasnieguši 60 gadu vecumu.
Turklāt upurēt individuālās tiesības un brīvības sabiedrības labuma vārdā nav jauna tendence, pat neskatoties uz Ķīnas autoritāro valsts pārvaldes modeli. Pretstatā rietumvalstīs dominējošajam individuālismam, Ķīnas un citu Āzijas valstu sabiedrībai raksturīga kolektīvā domāšana.
Tomēr bažas, ka šoreiz režīms aizgājis par tālu, ir pamatotas. Līdz šim iedzīvotāju kontrole un novērošana bija ierobežota vien atsevišķās jomās.
Daudzējādā ziņā topošā sociālo kredītu sistēma solās būt nepieredzēti vērienīga un visaptveroša. Personas tiesību un brīvību aizstāvji ar aizdomām nogaida, kā sistēma ietekmēs cilvēku ikdienu, kad tā tiks ieviesta pilnā apjomā. Daudzi pauž bažas, ka topošā sistēma krietni pasliktinās situāciju autoritārajā valstī, kas jau bēdīgi slavena ar pārmērīgu sabiedrības kontroli, cenzūru un politiskajām represijām.
Pārmaiņas piedzīvos arī ārvalstu uzņēmumi, kas vēlas strādāt Ķīnas tirgū. No šī gada 1. janvāra tie tika reģistrēti un turpmāk būs spiesti gan piedalīties sistēmā kā dalībnieki, gan kā tās ieviesēji, ziņo britu laikraksts "The Guardian".
No Pekinas līdz šīm sniegtās informācijas nav iespējams noteikt, vai sistēma kalpos tikai likumpaklausības veicināšanai, vai nozīmēs distopisku scenāriju ar valsts totālu kontroli pār tās iedzīvotājiem.
Tikmēr Ķīnas ekonomiskā un politiskā ietekme starptautiskajā arēnā turpina augt.
Laikā, kad ASV atkāpjas no globālā līdera lomas, Ķīna nelaiž garām iespēju satvert grožus tur, kur Tramps tos pametis. Turpmāk neizbēgami ar Ķīnu nāksies sadarboties arvien vairāk. Demokrātiskas valstis, slēdzot ekonomiskus darījumus, nedrīkst pievērt acis uz Ķīnas iedzīvotāju tiesību un brīvību pārkāpumiem.
