Jums piedāvā prēmiju par potēšanos pret Covid-19? Varat iet uz tiesu (precizēts)

Vakcinācija Latvijā (joprojām) ir brīvprātīga, tāpēc maksāt prēmijas vieniem darbiniekiem (tiem, kuri potējušies) ir to kolēģu diskriminācija, kuri vakcinēties negrib vai nevar. Tā uzskata Darba inspekcija, taču tai nepiekrīt Veselības ministrija (tā aicina privāto biznesu stimulēt tos darbiniekus, kuri vakcinējas, tostarp, maksājot prēmijas). Turklāt Veselības ministrijas pārstāvji atsaucas uz Tieslietu ministrijas nostāju.

Tas, kā noskaidroja Rus.lsm.lv, nav vienīgais piemērs juridiskajām nesaskaņām saistībā ar Covid-19, kad dažādas valsts struktūras nespēj nonākt pie kopīga viedokļa par to, ko darba devējs drīkst darīt, bet ko nedrīkst. Galu galā

gan Latvijas bizness, gan iedzīvotāji var nokļūt situācijā, kad viņiem var nākties izvēlēties, tieši kuru valsts pārvaldē klausīt, kura no instancēm ir autoritatīvāka, un jāsalīdzina "nepareizās izvēles" sekas.

Vai paļauties uz tiesībsarga – neatkarīgas amatpersonas, kas uzrauga cilvēktiesību ievērošanu, – viedokli? Viņš atzinis par pieļaujamu "airBaltic" kadru politiku saistībā ar Covid-19, kas amatos, kuros jākontaktējas ar cilvēkiem, paredz pieņemt darbā tikai vakcinētos. Vai arī paļauties uz Darba inspekcijas vērtējumu, ka tā ir nepotēto diskriminācija un līdz ar to likumpārkāpums?

Viens no svarīgākajiem faktoriem darba devējam ir tāds, ka Darba inspekcija var uzņēmumu sodīt.

Bet "aizvainotais" darbinieks, pakonsultējoties ar Darba inspekciju un pārliecinājies par savu taisnību, var iesūdzēt darba devēju tiesā, nezinot, ka dažādās iestādēs viedokļi par to, vai viņam ir taisnība, diametrāli atšķiras. (Par šādām sūdzībām tiesā Rus.lsm.lv pagaidām nekas nav zināms, bet Darba inspekcija paziņoja, ka saistībā ar vakcināciju vēl neviens nav sodīts, taču juridiski šis ceļš paliek atvērts.)

Premjera Kariņa birojs neuzskata, ka valdībai jāiejaucas un šajā valsts regulējumā jāievieš kārtība, – šajā jautājumā ministrijas var rīkoties pēc saviem ieskatiem. Savukārt ministrijas šādu iniciatīvu pagaidām nav izrādījušas.

Rus.lsm.lv tipiskas "kovidsituācijas" lūdza komentēt Darba inspekcijas klientu atbalsta nodaļas vadītājai Dacei Stivriņai un viņas teikto salīdzināja ar to, ko saka citas valsts struktūras.

ĪSUMĀ

1. Atlaist (vai atteikties pieņemt darbā) tāpēc, ka cilvēks nav potēts, nedrīkst, un cietušais var iesniegt sūdzību tiesā, saka Darba inspekcijā. Tiesībsargam ir cits viedoklis – prasība vakcinēties ir samērīga tiem amatiem, kuros strādājot jākontaktējas ar citiem cilvēkiem. 

2. Prēmiju un dāvanu piedāvāšana par potēšanos. Darba inspekcijā šādu praksi uzskata par likumpārkāpumu, par kuru paredzēts sods. Veselības ministrija, kas aicinājusi privāto biznesu stimulēt savus vakcinētos darbiniekus, tam nepiekrīt.

3. Vai darbiniekiem drīkst jautāt, kurš vēl nav potējies. Tas ir atkarīgs no tā, ar kādu nolūku šāds jautājums tiek uzdots. Piemēram, ja tāpēc, lai noskaidrotu, kāda daļa kolektīva jau vakcinējusies vai plāno to darīt, tad drīkst, taču tikai anonīmas aptaujas ceļā. Savukārt, ja mērķis ir uzzināt, kuram ir tiesības atrasties birojā bez maskas, tad darba devējam ir tiesības šādu informāciju iegūt, jautājot katram darbiniekam personīgi.

4. Daudzi zvana uz Darba inspekciju un uzdod ar Covid-19 saistītus jautājumus. Pagaidām inspekcija vēl nevienu nav sodījusi un kopumā ne īpaši cenšas proaktīvi iejaukties pat tajās situācijās, kuras uzskatījusi par likumpārkāpumu (kā gadījums ar "airBaltic").

1. Vai drīkst atlaist (nepieņemt darbā), ja cilvēks atsakās potēties

Darba inspekcija uzskata, ka nedrīkst, – pat tad, ja vēlaties pieņemt pieskatītāju mīļotajai vecmāmiņai no riska grupas. Tiesībsargs iepriekš LTV pauda viedokli, ka darba devēja prasība būt vakcinētam jomās, kurās ir ciešs kontakts ar klientu, ir pamatota. Savukārt, ja darbinieks nav vakcinēts, darba devējam jāatrod viņam cita pozīcija un/vai iespēja turpināt darbu. 

"Visiem jaunajiem darbiniekiem, kuru darba pienākumi ir saistīti ar pastāvīgu kontaktu ar citiem cilvēkiem, pandēmijas laikā ir jābūt vakcinētiem," paziņojusi valstij gandrīz pilnībā piederošās aviokompānijas "airBaltic" vadība.

Vakcinācija nevar būt kā priekšnosacījums darba tiesisko attiecību nodibināšanai. Ja tomēr šāda situācija ir, pretendentam ir tiesības vērsties tiesā un apstrīdēt šo atteikumu.  Un "airBaltic" nostāja "pirmšķietami ir pārkāpums", uzskata Darba inspekcijas klientu atbalsta nodaļas vadītāja Dace Stivriņa. 

• Cits piemērs – pieskatītājas meklēšana gados vecākai radiniecei, kura medicīnisku apsvērumu dēļ pati potēties nedrīkst. Vecuma dēļ viņai inficēšanās nozīmē nopietnu risku dzīvībai. Vai šajā gadījumā drīkst pretendentam jautāt par vakcinēšanos un atteikt, uzzinot, ka pretendents nav potējies? 

"Nē, nedrīkst. Tas norādīs uz pirmšķietami atšķirīgas attieksmes pazīmēm. Jo ikvienam nodarbinātajam, ja viņš pēc savām iemaņām, prasmēm, izglītības atbilst vakantā amata prasībām, nedrīkst būt norādīts izšķirošais kritērijs, ka viņam ir obligāti jābūt vakcinētam."

• Cik reāli ir noraidītajam pretendentam pierādīt, ka tieši viņš nav pieņemts tāpēc, ka nav potējies?

"Ir situācijas, kad tiešām izdodas pierādīt šo atšķirīgo attieksmi. Protams, ir arī citas situācijas, kad neizdodas. Civiltiesiskā kārtībā ir būtiski tas, ka katrai pusei jāmeklē pierādījumi savai taisnībai. Līdz ar to (pretendentam) ir svarīgi paturēt pierādījumus, kas norāda uz to atšķirīgo attieksmi un diskrimināciju." 

Stradiņa universitātes medicīnas studenti teic, ka Rīgas slimnīcas atsakās pieņemt obligātajā praksē tos, kuri nav vakcinējušies.

• "Studentu mācību prakse nav darba tiesiskās attiecības, tās ir cita veida civiltiesiskās attiecības. Līdz ar to šo jautājumu mēs nevaram komentēt."

Tiesībsargs uzskata: Darba devēja prasība būt vakcinētam jomās, kurās ir ciešs kontakts ar klientu, ir pamatota, iepriekš paziņoja tiesībsargs Juris Jansons. 

2. Prēmijas, bonusi, dāvanas par potēšanos. Un sankcijas par atteikšanos

Tas viss ir nelikumīgi, uzskata Darba inspekcijā. Veselības ministrija nepiekrīt un atsaucas uz Tieslietu ministriju.

"Pirmām kārtām jāuzsver, ka vakcinācija valstī joprojām ir brīvprātīga. Tā ir darbinieka izvēle. Līdz ar to nedrīkst radīt atšķirīgu attieksmi saistībā ar šo jautājumu," norāda Darba inspekcijas klientu atbalsta nodaļas vadītāja Dace Stivriņa.

• Daži uzņēmumi par potēšanās faktu darbiniekiem maksā naudas prēmiju. Vai, gluži otrādi, apdomā iespēju neizmaksāt daļu prēmijas tiem, kuri nav vakcinējušies, ja vien tam nav medicīniska iemesla.

"Pirmšķietami liekas, ka tāda prakse nebūtu pieļaujama.

Nevajadzētu tieši vai netieši piespiedu kārtā iniciēt no darba devēja puses, lai cilvēki vakcinētos,

jo tas ir pretrunā ar likumdevēja leģitimizēto indivīda izvēles brīvību: gribu — vakcinējos pret Covid-19, nevēlos — nevakcinējos. Jūsu pieminētajos gadījumos būtu saskatāma atšķirīga attieksme starp nodarbinātajiem, kuri ir vakcinēti, un tiem, kuri nav. Jo tie, kuri ir vakcinēti, saņem tos bonusus, un tie, kas nav, — nesaņem," skaidro Dace Stivriņa.

• Vai ir pretrunā ar likumu Veselības ministrijas aicinājums uzņēmējiem motivēt darbiniekus potēties ar bonusiem un prēmijām?

"No darba tiesisko attiecību viedokļa — jā. Mums arī līdz šādiem izteikumiem bija uzdoti šādi jautājumi, un tā ir mūsu atbilde." 

• Daudzi uzņēmumi darbiniekiem pēc potēšanās piedāvā papildu brīvdienu. Vai arī tā ir atšķirīga attieksme?

"Darba devējs var noteikt, ka

saistībā ar vakcināciju ir pieļaujama šāda brīvdienu piešķiršana, līdzīgi kā sakarā ar asins nodošanu

asinsdonoriem. Tas nebūtu nekas slikts."

• Pieņemsim, ir nepotēta sekretāre un priekšnieks, kurš nevar vakcinēties medicīnisku iemeslu dēļ. Lai neriskētu ar savu dzīvību, priekšnieks grib pārcelt sekretāri citā amatā, teiksim, uz noliktavu, tālāk no sevis.

"Tikai tas apstāklis, ka persona ir vai nav vakcinēta, nedod tiesības lemt jautājumu par darba līguma grozījumiem. Ir jābūt tiešam pamatojumam, kas izriet no uzņēmuma saimnieciskajiem vai organizatoriskajiem pasākumiem, kad ir nepieciešams darbiniekam piedāvāt citu darbu. Bet šeit ir jāsaprot, ka, ņemot vērā situāciju gan no epidemioloģisko pasākumu redzespunkta, gan arī kopumā no darba aizsardzības prasību izpildes,

varbūt ir iespējams organizēt nevakcinēto cilvēku darba procesu attālināti vai atsevišķās plašākās telpās, lai pēc iespējas mazāk būtu šis kontakts un risks.

Vienmēr kaut kādu risinājumu ir iespējams atrast no darba organizēšanas viedokļa, un ne vienmēr vajag uzreiz domāt par darba līguma grozījumiem un citiem darba pienākumiem."

• Ministru kabineta noteikumi, ka tikai potēti darbinieki drīkst darbā nevalkāt masku un neievērot divu metru distanci, – vai, jūsuprāt, tā arī ir nepieļaujama atšķirīga attieksme?

"Ir speciālie epidemioloģiskie noteikumi, kuros ir paredzētas šādas atkāpes. Ir risku izvērtējums, un atsevišķos gadījumos darba devējs var paredzēt lietot papildu individuālās aizsardzības līdzekļus, tai skaitā arī maskas. Jo ir jāsaprot, ka darba vieta nav simtprocentīgi izolēta un cilvēki  – gan vakcinēti, gan nevakcinēti – tomēr var fiziski sakomunicēt, satikties. Nevar būt, ka katrs ieiet un iziet tikai pa atsevišķām durvīm un strādās katrs atsevišķās telpās."  

Veselības ministrija nepiekrīt, ka prēmijas ir nelikumīgas, un atsaucas uz tieslietu ministra ziņojumu, kas pieejams valdības vietnē.

Tomēr, kā pārliecinājās Rus.lsm.lv, tieši par naudas prēmijām dokumentā nekā nav. Tajā patiešām tiek pieļauts, ka privātais bizness var motivēt darbiniekus vakcinēties, taču kā piemērs tiek minēta tikai iespēja paņemt brīvdienu potēšanās dienā (neprecizējot, vai brīvdiena būtu apmaksāta vai arī tā jāņem uz sava rēķina), bet pret to neiebilst arī Darba inspekcija.

3. Ja priekšnieks prasa, kurš vēl nav potējies

Jautājums var būt gan likumīgs, gan nelikumīgs, – atkarībā no tā, kādā situācijā, ar kādu mērķi un kādā veidā tas tiek uzdots.

"Mēs domājam ieviest darbiniekiem brīvprātīgu pašdeklarāciju par to, ka darbinieks ir vakcinēts, taču jautāt mēs to nevaram," saka dažos uzņēmumos. Citiem ir atšķirīgs viedoklis – ja atbilstoši jaunajiem noteikumiem darba devējam ir jāzina, tieši kuram no kolēģiem ir tiesības atrasties telpā bez maskas un divu metru distances ievērošanas, tas katram jājautā.

• Pieņemsim, ka uz Darba inspekciju piezvanījis klients: "Priekšnieks jautā, vai esmu potējies, vai ne, vai drīkst neatbildēt?"

"Šajā gadījumā mēs skatīsimies, kāda veida un cik daudz viņš (darba devējs) prasa šo informāciju. Ja prasīs nosaukt vārdu, uzvārdu, tad šis jautājums skar datu apstrādi, un, lūdzu, vērsieties datu inspekcijā. Ja darbinieks sūtīs iesniegumu mums, mēs to arī pārsūtīsim datu inspekcijai, un tā sniegs atbildi. Katra iestāde uzrauga savas kompetences ietvaros," norāda Dace Stivriņa. 

Bet ko saka Datu valsts inspekcija? Tā publiskojusi detalizētu instrukciju darba devējiem, kas un kā (kā arī cik regulāri) jājautā par to, vai ir potējies, un kā jāizmanto šie dati. Būtība ir tāda:

vākt drīkst tikai to informāciju, kas nepieciešama konkrētajam mērķim.

Ja mērķis ir panākt, lai atbilstoši epidemioloģiskās drošības noteikumiem telpās bez maskām un bez divu metru distances ievērošanas būtu tikai potētie,  tad informācija jāvāc no katra personīgi (vārds, uzvārds, personas kods), tostarp arī lūdzot apliecinājumu par vakcināciju.

4. Cilvēki zvana un uzdod jautājumus. Sodu pagaidām nav 

Iznāk, ka darbinieku visai labi aizsargā tiesību normas. Cik lielā mērā šī aizsardzība darbojas reālajā dzīvē?

"Tas ir atkarīgs no darba devēja puses, cik viņš ir likumpaklausīgs, cenšas ievērot likuma prasības un meklēt iespējas, lai būtu nodrošināti normāli darba apstākļi darbiniekam un lai darba devējs arī neciestu. Vienmēr pusēm ir jāsadarbojas, jāmeklē kompromisi."

• Vai Darba inspekcija var sodīt darba devējus par šādiem pārkāpumiem?

"Par darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības regulējuma pārkāpumiem — jā. Naudas sodu limitus es nenosaukšu, jo tas atkarīgs no parkāpumiem, varat paskatīties, likumā ir soda sankcijas."

Kā pārliecinājās Rus.lsm.lv, atbilstoši Darba likuma 161.–163. pantam sods juridiskajai personai par atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpšanu ir no brīdinājuma līdz naudassodam 350–370 eiro apmērā. Par citiem pārkāpumiem maksimālā naudassoda summa var sasniegt 1100 eiro.

• Vai pēdējā gada laikā ir sodītie? 

"Epidemioloģisko noteikumu prasību ievērošana – tā ir Veselības inspekcijas kompetence, atsevišķos gadījumos — valsts un pašvaldības policijas kompetence.

Darba attiecību kontekstā sūdzību vēl nav bijis.

Pagaidām ir bijušas konsultācijas, un mums nav bijis informācijas vai sūdzību, ka kāds jautājums nav atrisināts miermīligā ceļā."  

• Aviokompānija "airBaltic" paziņojusi, ka nevakcinētos nepieņems darbā amatos, kuros jākontaktējas ar cilvēkiem. Darba inspekcija tajā saskata pārkāpumu. Ko šādos gadījumos dara inspekcija – proaktīvi sazinās ar uzņēmumu, brīdina, publisko savu viedokli?

"Katra situācija tiek vērtēta individuāli. Mums ir sabiedrisko attiecību cilvēki, un tad mēs skatāmies, vai šajā situācijā jāiesaistās, vai mēs neiesaistāmies." 

• Vai Darba inspekcija ir iejaukusies situācijā ar "airBaltic"? 

"To es nevaru komentēt. Es esmu klientu atbalsta nodaļas vadītāja, mēs sniedzam konsultācijas gan rakstveidā, gan telefoniski."

Ko darīt? Premjera birojs neiejaucas

Rus.lsm.lv mēģināja noskaidrot, kā valdības vadītājs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") vērtē situāciju, kad dažādām institūcijām ir konfliktējoši likumu traktējumi, un vai būtu jāmaina tiesiskais regulējums.

"Šobrīd šāds jautājums valdības līmenī nav aktualizēts. Ja atbildīgās ministrijas, šajā gadījumā Veselības un Labklājības ministrijas, nonāk līdz secinājumam, ka nepieciešams [atsevišķs] regulējums, lai veicinātu darbības vai pasākumus vakcinēšanās veicināšanai darba kolektīvos, tad tām šis jautājums jāaktualizē, virzot to izskatīšanai, saskaņojot tiesiskos aspektus ar atbildīgajām institūcijām," pavēstīja Ministru prezidenta preses sekretārs Sandris Sabajevs.