Joprojām nerod risinājumu ilgajām tiesvedībām

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 11 gadiem.

 

Lai gan tieslietu ministrs sagatavojis priekšlikumu, kas paredz noteikt ilgumu dažādu lietu izskatīšanai tiesās, visticamāk, Saeima nesteigsies atbalstīt . Paši tiesneši pret ministra Jāņa Bordāna ieceri ir skeptiski, skaidrojot, ka iztiesāšana ir pārāk neparedzama, lai to ieliktu noteiktos laika rāmjos.

Tiesībsarga birojs diezgan bieži saņem sūdzības, kas apliecina, ka nesaprātīgie iztiesāšanas termiņi ir fundamentāla problēma, norādīja biroja padomnieks Arturs Kučs. Viņš kā piemēru minēja bērnu lietas, kur var paiet gadi, kamēr kāds no vecākiem iegūst saskarsmes tiesības ar mazu bērnu. Tāpat krimināllietas. Tiesībsargam sūdzējies kāds ieslodzītais, kurš pārsūdzējis viņam piespriestos sešus gadus aiz restēm. Pagājuši jau pieci gadi, bet otrās instances tiesa lietu nav izskatījusi.

Šis ir stāsts par vienu no Augstākās tiesas palātām, kas ir bēdīgi slavena ar ilgo lietu izskatīšanu. Latvijas Radio jau vairākkārt vēstījis, ka šajā palātā nonāk tās lietas, kuras kā smagākas sāk skatīt nevis zemākajās - rajonu un pilsētu tiesās, bet augstākajās - apgabaltiesās. Ilgais laiks līdz lietas skatīšanai krimināllietu palātā bija iemesls kādēļ tiesa pērn mīkstināja sodus Rīgas domes darbinieku kukuļošanas lietā.

Lēnais temps ir viens no iemesliem, kādēļ Saeimas deputāti apņēmušies Augstākās tiesas palātas likvidēt. Taču tiesas priekšsēdis Ivars Bičkovičs to redz otrādi - lietu aprite pasliktinājusies tieši tādēļ, ka politiķi sagribējuši palātas izformēt. Bičkovičs arī trešdien prokuroru gada sanāksmē taisnojās, ka līdz ar baumām par palātu likvidēšanu, jaunus tiesnešus darbā vairs nepieņem. Viņš uzskata, ka Latvijā ir par maz tiesnešu. Ja naudas nav, tad jādomā, kā atslogot tiesas - jāsamazina tiesu instanču skaits sīkās lietās; kur iespējams iztiesāšanai jānotiek rakstveidā; jāturpina attīstīt strīdu noregulēšana ārpus tiesas, ar ko pagaidām vēl īsti nesokas.

No aprīļa jāstājas spējā izmaiņām likumā, kas pazeminās vairāku noziegumu smaguma pakāpi. Tam vajadzētu samazināt tiesu noslodzi, jo prokuroriem būs lielāka brīvība vienoties ar apsūdzēto par sodu pirms tiesas. Taču cauri Saeimai virzās arī Bičkoviča nepatiku izsaukušie grozījumi, kas paredz likvidēt viņa paspārnē esošās palātās.

Tiesu sistēmas vadības kritiku izpelnījies arī pirms izšķirošā balsojuma par minēto likumu Saeimā iesniegtais Tieslietu ministrijas priekšlikums. Tas paredz pienākumu tiesu priekšsēdētājiem turpmāk noteikt lietu izskatīšanas ilgumu robežas.

Par tiesām atbildīgā Tieslietu ministrijas departamenta direktore Inita Ilgaža to raksturo, kā sava veida standartu, kas liks pievērst uzmanību tām lietām, kuras pārsniedz nospraustos termiņus. Bičkovičs Tieslietu ministrijas aktivitātes sauc par mēģinājumu administratīviem līdzekļiem paātrināt tiesnešu darbu. Taču viņš neesot dzirdējis, ka tiesneši nemotivēti atliktu lietas. Puses mēdz neapmeklēt sēdes, izteikt lūgumus, nākas nozīmēt ekspertīzes un pieaicināt lieciniekus.

Atbildīgā Saeimas apakškomisija vēl nav izlēmusi, ko darīt ar ieceri priekšlaicīgi noteikt lietām izskatīšanas ilgumus. Taču jautājumu varētu nodalīt no citiem likuma grozījumiem, lai to rūpīgāk izrunātu, apliecināja Juridiskās komisijas vadītājas biedre Inese Lībiņa-Egnere (RP).

Pretēji valdošai koalīcijai, Tieslietu ministrijas priekšlikumu neatbalsta opozīcija. Saskaņas centru pārstāvošais deputāts, iepriekš praktizējošs advokāts Andrejs Elksniņš, tiesas vadītāju iejaukšanos kolēģu lietās uzskata par nepieļaujamu.

To, ka tiesu sistēmā nepieciešami uzlabojumi, signalizē ne tikai vietējie speciālisti, bet arī ārvalstu eksperti. Trūkumi investīciju aizsardzībā nesakārtotās tieslietu sistēmas dēļ bijis viens no iemesliem Latvijas kritumam par vairākām pozīcijām Pasaules bankas veidotajā indeksā par biznesa vidi.

Tiesājas gadiem ilgi

13.janvāra Vecrīgas grautiņu lietā arī četrus gadus pēc Saeimas logu dauzīšanas, automašīnu gāšanas, veikalu izlaupīšanas un policistu apmētāšanas akmeņiem visi apsūdzētie sodu nav saņēmuši. Apsūdzēto nenākšana uz sēdēm vai nespēja uz tām izbraukāt no britu salām, kā arī domu mainīšana - te kādam nevajadzēs, te vajadzēs advokātu, lika iztiesāt lietu pa daļām. No vairāk nekā 70 apsūdzētajiem spriedums nolasīts padsmit.

Tāpat vairākus gadus ilgst bijušā Jūrmalas mēra Raimonda Munkevica tiesāšana par kukuļdošanu un līdz pašvaldību vēlēšanām tā nebeigsies. Sēdes vairākkārt atliktas cita apsūdzētā - Normunda Pīranta - slimošanas dēļ, tagad saslimusi Munkevica advokāte un tiesnese.

Ik pa laikam kāds no daudziem apsūdzētajiem neatnāk uz tiesu digitālās televīzijas lietā. To skata kopš 2008.gada vasaras. Gadu vēlāk sāka skatīt Ventspils mēra Aivara Lemberga krimināllietu. Tajā sēdes notiek regulāri, bet lielā apjoma dēļ spriedums nebūs tik drīz. Turklāt tās vēl ir tikai pirmās instances.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti