Jezuītu ordenis un pirmais jezuīts Romas pāvesta krēslā

Šīs nedēļas ievērojamākais notikums pasaulē ir Buenosairesas arhibīskapa Horhes Mario Bergoljo ievēlēšana par Romas katoļu baznīcas pāvestu. Viņš ir ne tikai pirmais pāvests, kas uzdrošinājies pieņemt Svētā Franciska vārdu, bet arī pirmais jezuīts, kas ieņems šo atbildīgo amatu. Jezuītu ordenim pasaules vēsturē ir bijusi ievērojama loma, un par to klīst ne mazums leģendu. Jezuītus uzskatīja par pāvesta armiju, kas drošsirdīgi dodas misijās uz visbezcerīgākajām vietām.

Jezuīti ir viens no noslēpumainākajiem ordeņiem. 18.gadsimta beigās Romas katoļu baznīca to pat uz laiku aizliedza. Klīst sazvērestības teorija, ka jezuīti pielikuši savu roku arī "Titānika" bojāejā, bet viens no Aleksandra Dimā trim musketieriem - Aramiss - ik pa laikam pazuda, lai kā jezuīta ordeņa loceklis piedalītos nozīmīgās misijās.

Lai noskaidrotu kaut ko vairāk par šo ordeni, dodos pie Latvijas Universitātes pētnieces Ineses Runces. Viņa pētījusi jezuītu vēsturi un pati mācījusies jezuītu universitātē ASV. „Ja mēs runājam par jezuītiem, tad jārunā par Ignāciju no Lojolas,” stāstījumu sāk Runce.

Ignācijas no Lojolas jezuītu ordeni jeb Jēzus biedrību nodibināja sešpadsmitā gadsimta vidū. Ignācijs bija drošsirdīgs spāņu muižnieks, kas sapņoja par varoņdarbiem un sieviešu sirdīm, bet pēc smaga ievainojuma karā, pievērsās Dievam. Ordeni dēvēja par pāvesta armiju cīņā pret reformatoriem. Viņi nedzīvoja klosteros, bet dibināja skolas un universitātes. Ordeņa biedri, kas galvenokārt bija teoloģijas studenti centās ievērot pieticīgu un vienkāršu dzīves veidu, tomēr nostāsti par pārāk lielo pieticību, esot mazliet pārspīlēti. 

„Ignācijs pats sākumā aizrāvās ar to, ka viņš nemazgājās, negrieza nagus, negrieza matus un staigāja diezgan apskrandis, līdz nāca apgaismība, ka tas nav pats svarīgākais. Tas nav ordenis, kas vienmēr lepojies ar lielām uzkrātām bagātībām, visu bagātību viņi ieguldījuši pastorālajā darbā. Latgalē ir ļoti daudz skaistu baznīcu. Tā ir ziedojumu nauda, kas ieguldīta šo baznīcu celtniecībā,” stāsta Inese Runce.

Salīdzinot ar citiem ordeņiem, jezuīti zvērēja uzticību pāvestam. Mūki devās misijās uz Japānu, Ķīnu un Latīņameriku. Astoņdesmito gadu beigās ar Robertu De Niro galvenajā lomā uzņemta aizkustinoša filma par to, kā jezuīti cenšas paglābt kādu indiāņu cilti no nonākšanas Portugāles karalistes pārvaldē. Filma tika godalgota arī Kannu kinofestivālā.

„Viņi paši ieradās vai viņus sūtīja visbezcerīgākajos gadījumos. Ir daudz informācijas par to, ka 17.gadsimtā bija daudz mēra uzliesmojumu, kas iznīcināja pilsētas. Kad uzzināja par slimību, visi muka, ieskaitot garīdzniecību, bet jezuīti tur ieradās, lai ārstētu cilvēkus un sniegtu pēdējo mierinājumu, viņi no tā nebaidījās”.

Arī šodien jezuīti dodas dažādās misijās. Pavisam pasaulē ir aptuveni 20 tūkstoši jezuīti. Pavisam nesen par ordeņa biedru kļuva arī trīsdesmit gadus vecais Jānis Meļņikovs no Rīgas. Viņš pagaidām ir vienīgais latvietis, kas salicis jezuīta solījumu. Patlaban Jānis mācās Čikāgā, bet pirms tam pārbaudes laikā - divus gadus Anglijā veica dažādus sociālos darbus.

„Anglijā ir daudz reliģiskie sociālie dienesti, kas strādā ar cilvēkiem, kam dažādas vajadzības,. Es strādāju ar bēgļiem un patvēruma meklētājiem. Viņiem angļu valodas zināšana ir vājas vai vispār nav, piedāvāju valodas nodarbības un palīdzēju kārtot dokumentus, lai viņi varētu iegūt patvērumu Anglijā,” saka Jānis.

Jezuīti tāpat kā citi mūki dod paklausības, šķīstības un nabadzības solījumus, taču nenēsā īpašas drēbes.

„Profesors Taivāns vienreiz izmeta, ka katoļu baznīcā vienīgie sakarīgie ir jezuīti,” atceras Kārlis Freibergs, viņš arī savulaik astoņus gadus pavadījis jezuītu ordenī, taču to pametis, jo apprecējies. Kārlis pieļauj, ka jezuīta nonākšana katoļu baznīcas priekšgalā ir nebijis notikums arī pašiem jezuītiem.

„Katram jezuītam, un tas varbūt plašākai sabiedrībai nav zināms, pašiem jezuītiem ir milzīgs šoks [par pavesta iecelšanu], tas ir gandrīz kā skandāls. Jo pēc pēdējiem solījumiem, kad uzņem pulkā, vēl pēc svinīgiem solījumiem ir pieci vienkārši solījumi, no kuriem divi saistīti ar atteikšanos no vēlmes vai tiekšanās pēc augstākiem amatiem,” saka Kārlis. Jautāju viņam, ka tādā gadījumā jau ordenis nemaz nevarētu pastāvēt, jo kādam jau jāvada misionāru mājas un arī pats ordenis.

„Kāpēc jezuīti kļuvuši par bīskapiem? Tāpēc, ka nevis gribējuši bet aiz paklausības, jo nav neviena labāka kandidāta acīmredzot reģionā nav bijis. Aiz paklausības šis princips ir jāpārkāpj. Ļoti kontraversāla situācija. Viņam pašam ir jāpiekrīt un tur ir konflikts, ne velti vēsturē vēl nekad jezuīts nav bijis par pāvestu. Ne tāpēc, ka nav bijis pienācīga kandidāta, bet tieši šī iemesla dēļ,” skaidro Kārlis Freibergs.

Jaunievēlētais pāvests Francisks jau nodemonstrējis pasaulei, ka jezuītu vienkāršība un pieticība savienojama ar Vatikāna greznību. Pēc ievēlēšanas pāvests attiecies izmantot limuzīnu, tā vietā izvēloties kopā ar citiem kardināliem braukt ar mikroautobusu. Arī agrāk viņš pārvietojies ar sabiedrisko transportu un lidojis ekonomiskajā klasē. Šveices Lugāno universitātes profesors, teoloģijas zinātņu doktors, priesteris Andris Marija Jerumanis uzskata, ka jaunais pāvests atgādinās, ka baznīcai jābūt vienkāršai: „Viņš ir cilvēks, kas piedzimis itāļu ģimenē un vecāki pārcēlās uz Argentīnu. Tēvs bija dzelzceļnieks, bet māte dzemdēja piecus bērnus. Viņš studēja ķīmiju, viņam bija draudzene un viņš dejoja, bet tad saņēma aicinājumu kļūt par mūku un iestājās jezuītu ordenī. Tas ir cilvēks, kas baznīcai atgādinās, ka tai jābūt vienkāršai. Kad viņu iecēla par bīskapu, viņš teica cilvēkiem, nebrauciet uz Romu, bet to naudu par biļetēm atdodiet nabagiem”.

Bet kā tad paliek ar leģendām par to, ka jezuīti ietekmējuši pasaules vēstures notikumus? Latvijas Universitātes pētniecei Inese Runce: „Cilvēkiem jau patīk spekulēt un [patīk] sazvērestības teorijas. Nekatoļi tās radījuši pamatoti, jo ar jezuītiem bija grūti sacensties teoloģijā, diskusijās un intelektuālajā jomā. Izglītošana pārliecināja vairāk nekā tukša sprediķošana. [To rāda] tās pašas skolas Latgalē”!

Jezuītu ordenim Latvijā 16. - 17.gadsimtā bija liela nozīme skolu dibināšanā. Viņiem salīdzinoši ar citiem šajā jomā bija labi panākumi, jo centīgi mācījās latviešu valodu. Jezuītu baznīcas patlaban saglabājušās daudzviet Latgalē, Daugavpilī, Subatē un Dagdā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt