Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Makrons gatavs reformēt eirozonu; pārējā Eiropa un Merkele nogaida

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Lieta par Adamovā, iespējams, piekauto zēnu izbeigta

Sistēmas bērni: Jelgavas bērnunamā vērienīgas pārmaiņas

Jelgavas bērnunamā iepriekšējai direktorei draud kriminālatbildība

Līdz ar Jelgavas bērnunama direktora nomaiņu brāļi un māsas tagad var dzīvot kopā, kā arī no internātiem izņemti gandrīz visi bērni - tas viss noticis puostra mēneša laikā. Tikmēr iepriekšējai direktorei varētu draudēt kriminālatbildība.

Deviņas rekomendācijas

VBTAI rekomendācijas, kas bija jāievieš: kopumā deviņas

  1. Jāuzlabo mikroklimats iestādē un nepieļaut nepagoģisko metožu pielietošanu bērnu audzināšanā
  2. Jāuzlabo darba organizācija iestādē
  3. Jāveido iestādes darbības dokumentēšana
  4. Jāpaaugstina iestādes darbinieku profesionālā kvalifikācija
  5. Jānodrošina profesionāla personāla atlase darbam ar bērniem
  6. Nedrīkst pieļaut personāla izdegšanu
  7. Jāuzlabo sadarbība ar izglītības iestādēm un pedagogiem
  8. Jāpiesaista kompetenti speciālisti jaunu saskarsmes stratēģiju izveidei
  9. Jāizveido iestādes attīstības stratēģija

Avots: Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija

Sabiedrisko mediju rubrikā „Sistēmas bērni” pavasarī Latvijas Radio stāstīja par bērnu tiesību pārkāpumiem Jelgavas bērnunamā - raušanu aiz matiem, ēdināšanu ar varu, kaktā likšanu un vēl citiem.

Pēc tam, kad Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija par vardarbību pret bērniem sodīja divas Jelgavas bērnunama aprūpes personas, atlūgumu iesniedza ilggadējā centra direktore Maija Neilande. Viņa sākotnēji par katru cenu vēlējās palikt šai amatā. Pašvaldība izsludināja konkursu uz vakanto direktora vietu.

Par piemērotāko no kopumā astoņiem kandidātiem atzina Inesi Kovaļevsku, bijušo Elejas bērnunama direktori.

Pagājis vairāk nekā mēnesis, kopš jaunā vadītāja atrodas savā amatā, un tieši no viņas tiek sagaidīts, ka iestāde spēs izpildīt kopumā deviņas Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas rekomendācijas.

Bērnunamam tāpat ir jauna direktores vietniece, psiholoģe, medmāsa un audzinātājas. Tas gan nenozīmē, ka viss beidzies ar jau pieminētajiem inspekcijas ieteikumiem. Augustā savas pārbaudes pabeidzis tiesībsargs, kas iepriekšējās bērnunama vadības rīcībā saredzējis arī kriminālpārkāpumus un vērsies prokuratūrā.

Bērnunamā labāks noskaņojums un sarīkota labdarbības akcija

Iepriekšējā reizē, kad Latvijas Radio apmeklēja Jelgavas bērnunamu, nebija iespējams tikt tālāk par koka žogu. Šoreiz ir citādāk. Ar jauno direktori Kovaļevsku tikšanās ir kādā darba dienas rītā.

Nedaudz jāuzgaida. Direktores kabinetā ielaiž viņas vietniece. Tieši šorīt bērnunamā ierodas arī divas Bērnu inspekcijas inspektores un lūdz pieeju bērnu lietām. Pavasarī stāstīts, ka iepriekš atšķīrusies informācija par bērnu diagnozēm medicīnas kartēs un lietās. Bērnu lietās smagas atpalicības pierakstīt var ikviens, bet medicīnas kartēs to izdara ārsts. Abām inspektorēm iedod biezas mapes zilā un oranžā krāsā. Uz katras no tām kāda bērna vārds un uzvārds.

Nākamajā dienā Bērnu inspekcijā noskaidrots, ka tā bijusi plānota pārbaude un šobrīd pāragri spriest, vai izdevies novērst visas iepriekš konstatētās nepilnības. Šis bērnunams deinstitucionalizācijas plānā atzīmēts kā viens no slēdzamajiem.

Jaunā direktore pirmā mēneša laikā paveikusi ievērojamas lietas.

Labdarības akcijā uzrunājusi līdzcilvēkus, kas bērniem saziedojuši apģērbu un apavus, 1.septembrī bērni arī paši drīkstēja veikalā izvēlēties svētku apģērbu. Notikusi vienas ģimenes bērnu atkal apvienošana, un tagad māsas un brāļi dzīvo kopā. Tā bijusi prioritāte, saka Kovaļevska.

“Aizejot uz skolu, bērni audzinātājām, kas ir šīs uzticības personas, ir stāstījuši divus svarīgus notikumus, kas ir notikuši vasarā. Viens, ka tagad viņi var dzīvot kopā ar brāļiem un māsām, un otrs, ka viņi paši ir bijuši iepirkties, lai izvēlētos sev 1. septembra svētku tērpu,” stāsta Kovaļevska.

Izpildītas vairākas no kopumā deviņām Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas rekomendācijām.

Uzlabota noskaņa iestādē. Tāpat bērni izņemti no internātskolām, un ārpus Jelgavas mācības turpina tikai viena meitene un puisis, kas, iespējams, piekauts Adamovas speciālajā internātskolā,

un par to vairāk būs stāstīts ceturtdienas “Īstenības izteiksmē”. Viņš pārvietots uz skolu Rīgā. Kovaļevska jau iepazinusies ar Jelgavas skolu personālu un to pedagogiem. Notiek darbs arī pie tādu ieteikumu īstenošanas, kā, piemēram, personāla izdegšanas novēršana. Veiks kosmētisko remontu. Direktore izvadā nelielā ekskursijā un apstājas grupā, kurā kādreiz strādājusi viena no atlaistajām  vardarbīgajām audzinātājām. Šī ir mājīgākā no visām telpām. Šeit direktore izvēlas nofotografēties.

“Tā laikam ir viela pārdomām par to, cik visi ir viennozīmīgi un cik tie darbinieki, kuru vārdi ir izskanējuši kā varmākas, šī ir tās darbinieces grupa. Es nepazīstu šo cilvēku, es neesmu ar viņu satikusies, bet tas, ko es dzirdēju no kolēģiem, kas ir strādājuši kopā…” turpina Kovaļevska.

Ar vienu soli no krīzes esam izkāpuši ārā

Direktores komandā ir jauna direktores vietniece, medmāsa, audzinātājas un psihologs.

Psiholoģes amatam sākotnēji jaunā direktore uzrunājusi biedrības „Bērni bērniem” psiholoģi Andriju Likovu, kas pusgada garumā, pētot bērnu individuālās vajadzības, daudzus audzēkņus labi iepazinusi un ieguvusi viņu uzticību.

Tomēr pašlaik Jelgavas tiesā nonākusi lieta pret Likovu par goda un cieņas aizskaršanu. Tiesā vērsusies pilsētas Sociālo lietu pārvaldes psiholoģe. Viņas vārds un uzvārds figurē biedrības iesniegumos, kuros dokumentēta telefona saruna par to, ka gadījumā, ja audzēkņi par pārestībām mēģinot sūdzēties tālāk pašvaldībā, viņos neviens neklausoties un neesot vērts mēģināt.

Tiesa vēl gaidāma. Pašvaldība no tiesas norobežojas, sakot, ka tas ir tikai privātpersonas iesniegums. Jautāta, kas, viņasprāt, agrāk ir noticis bērnunamā, Kovaļevska atbild:

“Es ļoti gribētu norobežoties no tā; un tagad pētīt, analizēt un savu viedokli formēt par to, kas ir noticis, tas prasa laiku. Es skatos uz priekšu, un darba ir pilnas rokas. Tāpēc es neesmu iedziļinājusies šajā jautājumā. Noteikti tajā brīdī, kad es atnācu strādāt, iestāde bija krīzē, un es teikšu, ka šobrīd mēs esam vienu soli no šīs situācijas izkāpuši ārā,” bilst Kovaļevska.

Bērni vairs uz psihoneiroloģisko slimnīcu netiek vesti

Tāpat iepriekš vēstīts arī par pašvaldības policijas lomu bērnu īpatnējā sodīšanā, nepaklausīgākos nogādājot psihoneiroloģiskajās slimnīcās. Bērnus tur veduši ar varu, iepriekš nebrīdinot, parasti ap pulksten četriem vai pieciem no rīta. Citādi bērni aizbēgot. Tā liecināja bērni un to apstiprināja arī Jelgavas pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks Andris Lakstīgala.

Stāstīts arī par kādu puisi, kurš, uzzinot par braucienu uz internātu Latgalē, aizmuka, bet pusgadu neviens viņu nemeklēja. „Šis puisis, es uzskatu, nav nekur pazudis. Viņš vienkārši pārvietojas, kur vēlas,” toreiz sacīja policijas priekšnieka vietnieks. Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI), pieprasot lietas par psihoneiroloģiskajās slimnīcās ievietotajiem bērniem pēdējā pusgada laikā, secināja, ka uz tām nogādā vienus un tos pašus bērnus ar zināmu regularitāti. Pašvaldības policisti Dzintars Skujiņš un Daiga Antonova tagad informē, ka

kopš amatā stājusies jaunā direktore, neesot fiksēti gadījumi, kad bijusi nepieciešama policijas klātbūtne bērnu nogādāšanā dažādās institūcijās.

“Mēs arī iepriekš uz psihoneiroloģisko slimnīcu negādājām. Mēs gādājām uz narkoloģiju. Arī mēs negādājām, bet ātrās palīdzības brigāde,” stāsta Antonova. Iebilstot, ka iepriekš Lakstīgala teicis ko citu, viņa atsaka. “Viņš kļūdījās terminoloģijā. Zem „Ģintermuižas” atrodas arī narkoloģija, un tā viņš vienkārši nepareizi izteicās. Interpretācija nepareiza,” norāda policiste.

Tāpat policijas priekšnieka vietnieks it kā esot kļūdījies, aprakstot iepriekš piekoptu praksi bērnus pamodināt no agra rīta, un nepareizi esot interpretējis policijas darba mērķus bērnunama bērnus ievietot institūcijās, lai nodrošinātu kārtību ielās.

“Nu, nebija viņi pamodināti no miega,” agrāk teikto noraida Antonova. “Sakiet konkrētus gadījumus, un mēs paskatīsimies šo informāciju, Jūsu rīcībā esošo, jo pašlaik atcerēties, kas notika pirms tik ilga laika, tas nav reāli. Mums dienā ir 30 izsaukumi, saistībā ar bērniem tai skaitā. Tagad pateikt konkrēti, kas tai reizē notikās un konkrētas nianses… Sakiet konkrētu gadījumu! Mēs informāciju precizēsim un pateiksim Jums,” viņa mudina.

Aizdomas par aizbildņu ļaunprātību

Cik kriminālprocesi uzsākti pēc Krtiminālprocesa likuma 171.panta Aizbildņa tiesību ļaunprātīga izmantošana un cik personas sauktas pie atbildības?

Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs nosūta Jums statistikas datus par uzsāktajiem kriminālprocesiem pēc Krimināllikuma 171.panta:

2009.g. uzsākts - 1 kriminālprocess (izbeigts pēc Kriminālprocesa likuma 377.p.3.punkta (iestājies noilgums));

2010.g. uzsākti - 3 kriminālprocesi (izbeigti pēc Kriminālprocesa likuma 377.p.2.punkta (nav noziedzīga nodarījuma sastāvā));

2011.g. uzsākti - 0;

2012.g. uzsākti - 0;

2013.g. uzsākti - 0;

2014.g. uzsākti - 1 kriminālprocess (apturēts);

2015.g. uzsākti - 0;

2016.g. uzsākti -  1 kriminālprocess (apturēts).

Avots: Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs

Augustā savas pārbaudes pabeidza Tiesībsarga birojs. Juristi vērsušies arī prokuratūrā, lūdzot izvērtēt, vai nav noticis Krimināllikumā paredzētais noziedzīgais nodarījums, aizbildņa tiesību ļaunprātīga izmantošana. Tomēr nav paskaidrots, kādām sekām jāiestājas, lai apsūdzēto drīkstētu saukt pie atbildības.

Lai izprastu, kā šis likuma pants strādā praksē, Radio lūdza Iekšlietu ministrijas Informācijas centru sagatavot statistiku par to, cik daudz kriminālprocesu ierosināti pēc šī panta un cik personas sauktas pie atbildības. Pēdējo astoņu gadu laikā uzsākti pieci kriminālprocesi, taču neviena persona nav sodīta. Trīs procesos persona attaisnota, vienā gadījumā kriminālprocess apturēts, un vēl vienā – iestājies noilgums. Tātad, jāsecina, ka šo pantu praksē piemērot nav viegli.

Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere skaidro, ka

ļaunprātīga rīcība saskatāma jebkādā veidā, kas kaitējis bērnam vai nav bijis viņa labākajās interesēs.

“Līdz ar to bija jāvērtē tā vadītāja kā aizbildņa rīcība. Par katru bērnu. Vai apzinīgi vecāki, kas dzīvo Jelgavā, sūtītu savu bērnu uz Tilžas internātskolu, uz Adamovas internātskolu? Nu, neviens apzinīgs vecāks tā nedarītu!” saka Grāvere.

Prokurors Aivars Buliņš tālāk iesniegumu nosūtījis Valsts policijai. Zemgales reģiona pārvaldē informē, ka jau notiek izmeklēšana, un plašākus komentārus nesniedz.

Pārkāpumi saskatīti arī bāriņtiesas rīcībā. Savu vainu tā noliedz.

“Mēs arī lūdzām domi, kas ir izveidojusi šo bāriņtiesu, un domes direktors, kā jebkuru domes izveidotu funkciju, uzrauga arī bāriņtiesas darbu. Lūdzām vērtēt, bet dome nesaskata, ka bāriņtiesa kaut ko nav izdarījusi vai pārkāpusi. Mēs arī domei jautājām, kas tieši ir darīts, lai šie bērni varētu augt ģimenē, un tad, mums atbildot uz šo jautājumu, jāsaka, ka tika pieprasītas ziņas no iedzīvotāju reģistra, lai gan likums skaidri pasaka, ja radinieku nav vai viņi nav spējīgi kļūt par aizbildņiem, tad meklē no citu personu vidus aizbildņus. No atbildēm izriet, ka tas nav darīts,” norāda Grāvere.

Bāriņtiesa pievērusi acis uz to, ka daži bērni institūcijā dzīvo pat kopš 2001., 2007.gada, tātad ļoti ilgi.

Pašvaldība savukārt ilgstoši akceptējusi likuma neievērošanu. Sociālo lietu pārvaldes priekšniece Rita Stūrāne, kas iepriekš ilgstoši atbalstīja iepriekšējās direktores un bāriņtiesas darbu, šoreiz Radio jautājumus lūdz atsūtīt e-pastā. Līdz beigās interviju atsaka pavisam. Intervijai piekrīt domes izpilddirektore Irēna Škutāne.

“Par to mēs neko nezinām. Šāda dokumenta mums nav. Uzskatām, ka par to vērsties policijā vai Ģenerālprokuratūrā par iepriekšējās direktores darbu, mūsu uztverē nav pamata. Mēs varam runāt skaļos vārdos, ka pašvaldība neievēro normatīvos aktus. Es vēlreiz saku, katra bērna situācija ir jāvērtē individuāli. Ja šī internātskola ir labāka, tad ir labāka. Varmācība nav pieļaujama pret bērniem, to mēs, protams, ka atzīstam, tāpēc arī šīs audzinātājas vairs nestrādā,” saka Škutāne.

Skola ir nokomplektēta ar attiecīgajiem speciālistiem - viss!

Jelgavas bērnunama jaunā vadība jau novērsusi vairākus no pārkāpumiem. Ievērojami mainījusies atmosfēra bērnunamā un arī jaunajam kolektīvam ir citāda izpratne par darbu ar bērniem. Smagākais darbs vēl priekšā esot dokumentu sakārtošana.

Citādāk ir ar pašvaldību, kas aizvien problēmas izliekas neredzam un aicina iepriekš notikušo aizmirst. Jau ceturtdien „Īstenības izteiksmē” varēs klausīties ierakstu no Rēzeknes novada.

Arī Adamovas speciālā internātskola figurēja iesniegumos par pārkāpumiem Jelgavas bērnunamā. Kāds skolas audzēknis pavasara brīvlaikā no internāta atgriezies piekauts. Puika liecinājis, ka viņu ar augstpapēžu kurpēm situsi skolas audzinātāja. Zilumi klāja zēna rokas un kāju lejas daļu. Inspekcija uzsāka izmeklēšanu un konstatēja noziedzīgus nodarījumus pret vairākiem bērniem daudzu gadu garumā. Skolas direktors līdz šim turpinājis visu noliegt, un arī novada Sociālais dienests, kopš vēstīts par vardarbību, uzmanību Adamovas skolai nepievērš. Nobeigumā Rēzeknes novada Sociālā dienesta vadītājas Silvijas Strankales sacītais:

“Manā rīcībā ir informācija tik, cik bija masu saziņas līdzekļos. Šajā izglītības iestādē ir gan psihologs, gan sociālais pedagogs, gan sociālais darbinieks. Tātad skola ir nokomplektēta ar tiem attiecīgi nepieciešamajiem speciālistiem, kuri var veikt darbības un strādāt!"

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti