Patlaban Latvijā kopumā ir 1614 vietējās varas deputāti 119 pašvaldībās. Tā vietā 2021. gadā plānots deputātu skaitu samazināt vairāk nekā uz pusi – paliktu ap 705. Un būtu 36 pašvaldības. Tātad to skaits vairāk nekā trīskārt samazinātos.
Runājot par reformu, pilsētās žēlojas, ka negrib dalīties pārticībā ar laukiem, bet laukos uztraucas, ka pilsētas atņems visu un paliksim vēl lielākā nomalē. Tās ir bažas, kas izskan par gaidāmo novadu reformu. Bet ko reforma dotu? Izvēloties pa vienam novadam Kurzemē, Zemgalē, Vidzemē un Latgalē, LTV sadarbībā ar pētnieciskās žurnālistikas centru "Re:Baltica" situāciju vētīja plānotās izmaiņas.
Trīsreiz mazāk deputātu, 10 reizes vairāk iedzīvotāju
Jēkabpils apkārtnē pašvaldību sadrumstalotība izskatās absurda. Tur atrodas uzreiz trīs pašvaldības: Krustpils novada pašvaldība, Jēkabpils novada pašvaldība un Jēkabpils pilsētas pašvaldība. To, kur atradīsies jaunā, kopējā pašvaldība, to pagaidām neviens nezina.
Toties zināms ir valdības plāns apvienot sešas vietvaras šajā apkārtnē: tagadējais Jēkabpils novads ar Jēkabpils pilsētu un vēl Aknīstes, Krustpils, Salas un Viesītes novadi. Pašreizējo 64 deputātu vietā būtu vairs tikai 19. Iedzīvotāju kopskaits – aptuveni 42 000.
Pagaidām vēl mazajā Jēkabpils novadā ir 10 reizes mazāk – tikai aptuveni 4400 iedzīvotāji.
Teritorijas attīstības indekss, kur ņemti vērā ekonomiskie un demogrāfiskie rādītāji, Jēkabpils novadam dod 91.vietu no 119. Tiesa, attīstības dinamikas ziņā tas tiek slavēts, jo pērn izdevies tikt laukā no tā saukto "apātisko" novadu grupas.
Ko par reformu saka Jēkabpils novadā?
Daugavas pārceltuvē prāmja vadītājs Saulis Strazds satiek tuvu un tālu novadu braucējus, dzird dažādas domas. Pats sveras par labu tiem, kas noskaņoti pret reformu: "Man sajūta, ka šī reforma nav pareiza. Tagad centrs sanāks Jēkabpilī – viss uz Jēkabpili. Šeit tad sanāk – nekas nepaliks vairs."
"Es neredzu, ka tur kaut kāds labums vai kaut kādas varētu būt izmaiņas. Kā mēs strādājam, tā mēs strādāsim," spriež biškope Gita Lavrinoviča.
Bišu dravas īpašniece pērn atzīta par valstī labāko biškopi. Dzīvo uz Jēkabpils novada robežas ar pilsētu, iemācījusies tikt ar visu galā pati, bez pašvaldības. "Pat ziemā ceļus iztīrīt mums ir sava tehnika. Kaut arī te mazs gabals, mēs bieži vien paši tīrām ar savu traktoru," stāsta Lavrinoviča.
Taču nav iespējams pašiem tikt galā tiem novadniekiem, kas dzīvo attālāk. Asfalts beidzas un kratīšanās starp Dunavu un Jēkabpili aptuveni 40 kilometru garumā ir pārbaudījums jau vasarā.
Lielzemnieks un arī vietējais deputāts Reinis Balodis saimnieko 750 hektāros. Viņaprāt, daudzi citi tur nav izturējuši tieši ceļa dēļ: "Ir bijuši tādi mohikāņi, kas, teiksim, dzīvo šeit un braukā dienu dienā uz pilsētu strādāt. Tad vienā brīdī viņš saprot, ka tas pārāk daudz paņem enerģiju, darbu, laiku un viņš vienkārši sāk īrēt kaut kur pilsētā vai pārceļas uz pilsētu."
Mazā pašvaldība to apturēt nav spējusi. Bet baidās, ka jaunajā lielajā novadā nomalē palikušie kļūs vēl maznozīmīgāki, jo visur balsu pārsvars būs pilsētniekiem. "Man ļoti lielas cerības būtu, ka tā nebūs, bet es pieļauju, ka tā notiksies dabiski, ka tie lauku tālākie stūri vienkārši paliks arvien lielāki lauki. Un vienkārši pilsētas cilvēkiem neinteresēs, kas darās 40-50 km rādiusā no tās pilsētas," saka Balodis.
Novads iztukšojas
Jēkabpils novads patiešām visā Zemgalē izceļas ar to, ka tas visstraujāk iztukšojies no iedzīvotājiem. Prognozē, ka šā gadsimta pirmajos 30 gados (prognoze līdz 2030. gadam) novads būs zaudējis pusi no saviem iedzīvotājiem. Un censties to nepieļaut ir tas pats, kas cīņa ar vējdzirnavām.
"Ja mēs paskatāmies jebkuru pasaules attīstības prognozi, cilvēki arvien vairāk dzīvos centros. Mums nevajag cīnīties pret šo tendenci, mums vajag izdomāt, kā mēs varam strādāt šīs tendences ietvaros. Un šī apvienošana zināmā mērā to risina. Tas nozīmē, ka ir spēcīgie ekonomiskie attīstības centri, un ir teritorijas, kuras šie centri apkalpo," saka profesors, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš.
"Tas ideāls būtu, ka biznesa kodols tiešām veidotos Jēkabpilī.
Vairāk veidotos Jēkabpilī tas, kas saistīts ar industriālajiem vai kādiem informācijas tehnoloģiju pakalpojumiem, vai kādi citi šāda rakstura, piemēram, transporta pakalpojumi, būvniecība. Šie uzņēmumi vairāk attīstītos Jēkabpils industriālajā zonā, bet vienlaikus šiem cilvēkiem saglabātos racionālas un normālas dzīves telpas iespējas savās pašreizējās dzīvesvietās Jēkabpils novadā," saka ekonomikas zinātņu doktors Andris Miglavs.
Vai, piemēram, ceļa uzlabošanā varētu ieguldīt reformas rezultātā ietaupīto? Ne ministrijai, ne ekspertiem nav aprēķinu par konkrētām pašvaldībām, kur, ko un uz kā rēķina iegūs, piemēram, atlaižot darbiniekus, uzturot mazāku skaitu ēku vai rīkojot kopīgus iepirkumus. Bet, saliekot kopā dažādas prognozes, pirmais redzamākais varētu būt ap 6% ietaupījums no attiecīgās teritorijas budžeta, proti, 93 eiro uz vienu iedzīvotāju.
Ja tā arī notiktu, tad sanāk, ka pašreizējā mazajā Jēkabpils novadā papildus iegūtā nauda ļautu dubultot to summu, ko pašvaldība līdz šim spēja atvēlēt autoceļiem.
Protams, lēmums par naudas izlietojumu būs jāpieņem jau jaunajai lielā novada pašvaldībai.
KONTEKSTS:
Administratīvi teritoriālā reforma ir viena no Kariņa ("Jaunā Vienotība") vadītās valdības prioritātēm. Saeima martā akceptēja reformas turpināšanu.
Administratīvi teritoriālajā reformā pašvaldību skaitu bija plānots samazināt no 119 līdz 35, kuru funkcijas gan netiks mainītas. Tomēr VARAM izvēlējās izveidot jaunu Ulbrokas novadu. Tādējādi reformā būs 36 novadi. Pašvaldības veidos ap lielākām pilsētām un attīstības centriem, bet bez lauku teritorijām būs tikai Rīga un Jūrmala. Šādas ieceres ir VARAM izstrādātajā reformas piedāvājumā, par ko reģionos notika sabiedriskā apspriešana.
Saeimas lēmums par reformas turpināšanu paredz līdz 2021. gadam izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas spēj nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā, sniedzot kvalitatīvus pakalpojumus iedzīvotājiem par samērīgām izmaksām.
