Jaunajās pašvaldību domēs darbu turpina vairums līdzšinējo mēru

Spēkā stājoties administratīvi teritoriālajai reformai, 1. jūlijā 119 pašvaldību vietā darbu sākušas 40 jaunās pašvaldību domes, bet Rēzeknes un Varakļānu novados vēlēšanas notiks 11. septembrī. Arī turpmākajos gados galvenie politiskie spēki un mēri vietvarās būs no Zaļo un Zemnieku savienību veidojošajām organizācijām un Latvijas Reģionu apvienības. 

Par spīti vēsturiski zemākajai aktivitātei pašvaldību vēlēšanās, tās tomēr notika, un 6. jūnijā jau daudzviet sākās koalīcijas izveides sarunas starp jaunievēlētajiem deputātiem. Vairākās vietās sarunu process noslēdzās nedēļas vai divu laikā, citviet tam vajadzēja vairāk laika. Bija vietas, kur koalīcijas aprises beidzot tapa skaidras tikai pirmajā domes sēdē.

Jaunajās pašvaldību domēs darbu turpina vairums līdzšinējo mēruJānis Kincis

Arī jaunajās vietvarās līderpozīcijas nostiprinājusi Zaļo un Zemnieku savienība un tās dalīborganizācijas – tās vada kopumā desmit pašvaldības, Latvijas Reģionu apvienības pārstāvji – septiņas novadu domes, seši mēri ir no Nacionālās apvienības. “Jaunās Vienotības” pārstāvji ievēlēti par mēriem trīs pašvaldībās, bet Kuldīgas un Valmieras novados pie varas ir politiķi no "Vienotības" reģionālajām sadarbības partijām. Divu pašvaldību vadība ir partiju “Latvijas attīstībai” un “Saskaņa” rokās, bet pa vienai – partijas ”Izaugsme” un Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas pārstāvjiem.

Pārliecinošākie līderi 

Vispārliecinošāko uzvaru bez jautājumiem par citādu valdošo virknējumu ar astoņām no 13 vietām Rēzeknes pilsētas domē bauda partija "Saskaņa" ar mēru Aleksandru Bartaševicu. Iegūstot deviņus no 15 mandātiem Līvanu novada domē, mēra amatā darbu turpina Andris Vaivods. Viņam izdevās pulcēt novadā atpazīstamu komandu arī pēc pārejas uz partiju “Latvijas attīstībai” un opozīcijā atstāt iepriekšējos partijas biedrus no Zaļo un Zemnieku savienības.

Ar deviņiem no 15 mandātiem stabilu vairākumu Jūrmalā sev nodrošinājusi Zaļo un Zemnieku savienība un par mēru jau piekto reizi ievēlēts Gatis Truksnis.

Pārliecinošu vairākumu Bauskas novadā turpina nest Nacionālās apvienības komanda, izveidojot koalīciju bijušā Rundāles novada mēra Aivara Okmaņa vadībā.

Plašas koalīcijas

Vissadrumstalotākā politiskā pārstāvniecība ir Jēkabpils novadā, kurā vēlētāji iebalsoja pārstāvjus no deviņu partiju sarakstiem. Tomēr kopš vēlēšanām nepagāja pat nedēļa un 11. jūnijā sekoja vēstījums par septiņu partiju pārstāvju gatavību sastrādāties. Teritorijas ziņā trešā lielākā novada pašvaldības mērs Raivis Ragainis no Latvijas Zaļās partijas var rēķināties ar vismaz 13 no 19 domes deputātu balsīm. Nu jau krietni paplašinātās domes priekšsēdētājs ir pārliecināts, ka sadarbosies arī ar tiem, kuri palikuši ārpus kodola. Atmetot pretenzijas pret atsevišķām personālijām, 80% no visu partiju piedāvājuma programmā sakrītot. Vienlaikus pašvaldībā rēķinās, ka politiski manevri var sagādāt ne mazums raižu. Lūgts nosaukt galvenos darbus, Ragainis atzina, ka, sākoties šīs domes laikam, eiforijas neesot, jo darba būšot daudz. Viņš norādīja uz būtiskiem uzdevumiem, kas varētu būt aktuāli, šķiet, ikkatrā pašvaldībā.

“Protams, mēs gribam izdarīt, lai novadā apvienotie pagasti nejustos atstumti, ka viss novads elpojam vienā ritmā. Ceru, ka izdosies tikt pie normāla seguma ceļiem. Jēkabpils novadā daudz ceļu aizvien ir grantēti, bet daudzi ilgi gaidījuši, ka bez putekļiem un grambām varētu doties savās darīšanās. Nākamais – pašvaldībai jādara viss, lai iedzīvotājiem šeit būtu patīkami dzīvot. Ja nav piemērotas vides, uzņēmējs te nenāks, jo nebūs darbinieku. Nevar būt tā, ka vecāki priecājas, ka bērni aiziet uz Rīgu, jo “ko tad šeit”. Mums jābūt gana spēcīgiem, lai vecāki varētu teikt: “Ko tad tu tai Rīgā? Te viss jau ir!” Atalgojums ne vienmēr ir tas noteicošais, lai paliktu dzīvot šeit,” norādīja Ragainis.

Viņš neslēpa, ka vienošanās par sadarbību ar “Latvijas attīstībai” un Jēkabpils reģionālās partijas deputātiem nav notikusi nevis partiju piedāvājuma, bet senāku viedokļa nesakritību dēļ ar atsevišķām personālijām. Te jāatgādina, ka Ragaini pirms diviem gadiem gāza no mēra amata un viņa vietā pašvaldības vadību uzņēmās tagadējais opozicionārs Aivars Kraps, kurš neilgi pirms vēlēšanām pievienojās partijai “Latvijas attīstībai”.

Opozīcijā palikuši “Latvijas attīstībai” četri deputāti un kādreiz ilggadējā mēra Leonīda Salceviča (Jēkabpils reģionālā partija). Salcevičs savulaik 20 gadus bija Jēkabpils mērs un aizvien ir ietekmīgs cilvēks pašvaldībā. Kraps solījis aktīvu darbu opozīcijā un pieteikto ideju uzturēšanu.

“Ielas un ceļi ir problēma. Mēs solījām katru gadu noasfaltēt 40–50 kilometrus ceļu novadā ārpus pilsētas un vismaz 15 mazās grantētās ielas pilsētā. Tā mūsu reģionā ir liela problēma. Noteikti visi sociālie atvieglojumi – bezmaksas transports novadā bērniem, senioriem, kā arī mums bija iniciatīva nestrādājošajiem pensionāriem 50 eiro izmaksa gadā par zālēm. Manā skatījumā, būtu bijis loģiski, ka mēs tagad mēnesi līdz jaunā domes sasaukuma sākumam saliktu darba uzdevumus un asfaltējamo ceļu sarakstu vismaz turpmākajiem diviem gadiem. Ja mēs nopublicētu konkrētu sarakstu ar ceļiem, ko noasfaltēsim, tad cilvēki tam ticētu. Ja tagad sakām, ka kaut ko jau noasfaltēsim, bet konkrēti nepasakām, ko, tad pēc četriem gadiem varēsim sākt meklēt visādus iemeslus, kāpēc tas nenotika,” atzīmēja Kraps.

Arī Latvijas Radio Jēkabpils centrā uzrunātie iedzīvotāji cer uz novada kopējo attīstību, ieskanas arī strikta atturība pret norisēm pašvaldībā.

“Pilsētā jau mēs esam daudzmaz uz kātiem, bet lai lauki novadā nekļūst par nomalēm! Lai tur notiek lielie projekti un jaunas darbavietas. Un lai pašvaldībā mazāk savstarpējas kasīšanās!”

“Ar vidi Mežārēs esmu ļoti apmierināts. Mums jau tur arī priekšniecība mainās, droši vien paies laiks, kamēr notiks konkurss, apstrīdēšanas, kamēr kādu jaunu iecels.”

“Pilnīga kārtība jau nu nav un nebūs, bet tur [domē] visi dzīvo savu dzīvi, es savu. Nebūs ne labāk, ne sliktāk. Tur var sēdēt, kas grib, tāpat iebrauktā sliede kā brauks, tā aizbrauks.”

Uzvarētāji paliek opozīcijā 

Pēc vēlēšanām likās, ka Latvijas Zemnieku savienība būs vadošais spēks arī apvienotajā Dobeles novadā ar vairāk nekā 44% balsu un deviņiem no 19 mandātiem. Taču partiju sarunās izskanējusi prasība Latvijas Zemnieku savienības Dobeles novada mēra amata kandidātam Gintam Kaminskim nodrošināt pārējo trīs ievēlēto partiju pārstāvjiem vicemēra amatus. Tas Kaminskim licies pārspīlēti, un viņš piedāvājis apstiprināšanai virzīt viena vietnieka vietu. Rezultātā ar valstī vienīgā no partijas “KPV LV” ievēlētā deputāta Māra Feldmaņa “zelta balss” palīdzību par mēru ievēlēts Edgars Gaigalis no Nacionālās apvienības un viņam būs divi vietnieki. Vēlēšanu pārliecinošie uzvarētāji, ieskaitot nu jau bijušos Dobeles, Tērvetes, Auces mērus, atstāti opozīcijā, norādīja Kaminskis.

"Man liekas, ka iedzīvotāju vēlme bija pilnīgi citāda. Mūsu pārsvars bija izteikts, un ar to vajadzēja rēķināties un veidot profesionālu pārvaldi, it īpaši brīdī, kad jāsaliek kopā trīs novadi. Tas jādara gudriem un tālredzīgiem cilvēkiem. Te nu ir tas variants, ka ļoti lielas daļas vēlētāju vēlme tiek atstāta vispār bez ievērības un cilvēki absolūti nav par to priecīgi. Piemēram, Aucē par mums bija vairāk nekā 78% vēlētāju. Pirmajā solī tiešām izskatās, ka šis ir bijis jautājums par amatiem," sacīja Kaminskis. 

Kaminskis akcentēja, ka, kļūstot par mēru, sadarbotos ar visiem ievēlētajiem deputātiem un būtu veidojis plašāku koalīciju. Šobrīd Kaminskis sola, ka kopā ar partijas biedriem rūpīgi sekos līdzi notikumiem domē un nekavēsies sniegt idejas.

Līdzīgi notikumi gandrīz notika arī Limbažu novada domē. Tur vairākumu vai septiņas no 15 vietām ieguva Latvijas Reģionu apvienība ar līdzšinējo Salacgrīvas novada mēru Dagni Straubergu priekšgalā. Partiju pārstāvju sarunās par valdošās komandas izveidi sākotnēji apsvērts variants atstāt Latvijas Reģionu apvienību opozīcijā, tomēr galu galā Straubergs kļuvis par novada mēru.

Pierīgā prognozējams iznākums

Pierīgā nav lielu pārsteigumu par izveidotajām domēm. Līdzšinējā Ķekavas novada domes vadītāja Viktorija Baire un pārējie kolēģi no “Jaunās Vienotības” palikuši opozīcijā, bet citviet Pierīgā notikumi bijuši paredzamāki. Salaspils novadā pamatīgo pārsvaru nostiprināja “Jaunās Vienotības” kandidāti un par mēru jau ceturto reizi apstiprināts Raimonds Čudars. Vienbalsīgi par mēru Ādažu novadā ievēlēts Māris Sprindžuks no Latvijas Reģionu apvienības.

Mārupes novadā, neslēdzot koalīcijas līgumu, par kopīgu sadarbību bez grūtībām vienojušies līdzšinējo Babītes un Mārupes novadu pašvaldību vadošie saraksti – Latvijas Reģionu apvienība un Zaļo un Zemnieku savienība ar kopskaitā 10 no 19 deputātiem. Apvienotā Mārupes novada mērs Andrejs Ence no Latvijas Reģionu apvienības atklāja – norunas pamatā ir sena sadarbība.

“Mums nebija problēmu. Ar kolēģi no Mārupes esam, kā saka, veci cīņu biedri jau kopš 1991. gada, mums nav nekādu domstarpību. Saprotamies ar visiem domē ievēlētajiem. Nekādas garas sarunas mums nebija nepieciešamas. Diemžēl aizvien nevienam nav skaidrs, kāpēc bija jāapvieno [Babītes un Mārupes novadi], bet tā ir lielā politika, taču jā, mums ir džentlmeņu vienošanās par kopīgu sadarbību,” atzina Ence.

Viens no lielākajiem Pierīgas novadiem ir Ropažu novads ar administratīvo centru Ulbrokā. Domē ir ievēlēti pārstāvji no visiem līdzšinējiem novadiem un Vangažu pilsētas. Novada priekšsēdētāja Vita Paulāne no partijas ''Latvijas attīstībai'' uzsvēra, ka piecu partiju koalīcijas mērķis ir līdzsvarota attīstība visā gana atšķirīgajā jaunā novada teritorijā. Paulāne arī atgādināja – tā nebūs, ka no Garkalnes vai Ropažiem būs jāmēro ceļš, lai saņemtu pašvaldības pakalpojumus.

“Paliks pagastu pārvaldes, kur iedzīvotāji varēs vērsties ar saviem iesniegumiem tāpat kā līdz šim. Tur būs arī visi speciālisti tāpat kā līdz šim – sociālais dienests, bāriņtiesa, dzimtsarakstu nodaļa, iespēja deklarēt dzīvesvietu, ja iedzīvotājs neizvēlas to darīt internetā. Paliks arī kases, iespēja nomaksāt nodokļus,” skaidroja Paulāne. 

Pašlaik darbu sākušas 40 jaunās pašvaldību domes. Ventspils pilsētas dome pirmo sēdi pēc mēra neievēlēšanas turpinās 5. jūlijā, jo, partijas izvirzītajam mēra amata kandidātam Aivaram Lembergam atrodoties cietumā, nepietika balsu viņa ievēlēšanai šajā amatā un jārod kāds cits risinājums. Savukārt Rēzeknes un Varakļānu novados vēlēšanas notiks 11. septembrī.

KONTEKSTS:

5. jūnijā notikušajās pašvaldību vēlēšanās, kurās vēlēja novadu reformā apvienoto novadu vadību, bijusi rekordzema aktivitāteKopumā valstī plašo pārstāvniecību saglabājušas Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) veidojošās partijas, Latvijas Reģionu apvienība, ar vairāku zināmu līderu piesaisti labus panākumus guvusi partija "Latvijas attīstībai".

Pašvaldību vēlēšanas šoreiz notika jaunajās robežās, ieviešot novadu reformu, kas paredz 119 pašvaldību vietā Latvijā izveidot 43. Vēlēšanas gan notika 40 vēlēšanu apgabalos, jo netika vēlēti Rīgas domes deputāti, kā arī Satversmes tiesas sprieduma dēļ domnieki Varakļānu novadā un Rēzeknes novadā, kur vēlēšanas notiks 11. septembrī.

1. jūlijā uz pirmo domes sēdi pēc pašvaldību vēlēšanām sanāca jaunievēlētie domnieki, un lielākajā daļā no vietvarām ievēlēti domju priekšsēdētāji. Visvairāk mēra amatus ir ieguvusi Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) un to veidojošās partijas. Tai seko Latvijas Reģionu apvienība (LRA) un Nacionālā apvienība (NA). Savukārt vienā pašvaldībā – Ventspilī – domes priekšsēdētāju pirmajā sēdē ievēlēt neizdevās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt