Likumam "Par dzīvojamo telpu īri" apritējuši 25 gadi. Šis normatīvais akts tika pieņemts tā sauktajos juku laikos, kad mūsu ekonomika no valsts regulētas tikai pārgāja brīvā tirgū. Tas bija laiks, kad strauji notika denacionalizācija - process, kad nacionalizācijas vai konfiskācijas rezultātā izveidotais valsts īpašums tiek atdots iepriekšējiem īpašniekiem. Sociālā spriedze tolaik bija izteikta, tāpēc likums jau sākotnēji īpaši nostājās īrnieku pusē – atļāva beztermiņa īres līgumus, fiksētas un ārkārtīgi zemas īres maksas, iespēju īres tiesības pārņemt mantojumā.
- Denacionalizētā dzīvokļa īrniece: Man nākotnē nav nekādas perspektīvas par drošu un kārtīgu dzīvi.
- Pirmskara mājas uzturēt ir dārgi, un daļa nav atjaunotas tieši denacionalizācijas dēļ. Rīgas domē atzīst problēmu.
- Ja jaunais īres likums stātos spēkā, denacionalizēto namu problēmas atrisinātos divos vai piecos gados.
- Izliktajiem varētu palīdzēt valsts, lemjot par vienreizējiem pabalstiem.
- Īres valde: Vieni likumu gaida ar nepacietību, citi – ar bailēm.
- Politiķu un sabiedrības interese par denacionalizēto īpašumu īrnieku likteni - maza.
Kā mainīsies īres cenas pēc jaunā likuma pieņemšanas?
Tas finansiāli ietekmēs tos denacionalizēto namu īrniekus, ar kuriem īres līgumi nav pārslēgti vai kuriem īres maksa nav paaugstināta, ceļot prasību tiesā.
Pašreizējā īres maksa šādos gadījumos ir 1,02 vai 1,19 eiro par kvadrātmetru neatkarīgi no dzīvokļa atrašanās vietas, labiekārtojuma, platības un citiem aspektiem.
Dzīvokļu īres tirgū īres maksa ir no 4 eiro par kvadrātmetru, atkarībā no dzīvokļa tehniskā stāvokļa, labiekārtojuma, atrašanās vietas un izmēra.
Ja pieņem, ka īrnieks dzīvo 35 kvadrātmetru dzīvoklī, īres maksa pašlaik ir attiecīgi 35,7 vai 41,65 eiro. Savukārt, īrējot šādu dzīvokli īres tirgū, īrniekam būs jāmaksā 175 eiro.
Avots: Dzīvojamo telpu īres likumprojekta anotācija
Risinājumu sagaida no valsts
"Esmu pensionāre. Vārds – Līvija Dūviņa. Esmu padomju laikā iemainījusies šajā mājā – ieguvu kā pašvaldības dzīvokli, atdodot divus labus dzīvokļus pret vienu sliktu komunālo dzīvokli ar četrām istabām. Pirms manis te dzīvoja četras ģimenes. Tad dzīvokli izremontējām, pagāja kāds laiciņš, un mājai, mainoties valsts varai, uzradās īpašnieka pilnvarotā persona."
Līvija Dūviņa Bruņinieku ielas namā ievācās pirms 35 gadiem. Tagad denacionalizētās mājas atguvēji lielāko daļu dzīvokļu pārdevuši, daudzi mitekļi īpašniekus mainījuši vairākkārt. Bet Līvijai kabatā ir vēsturiskais īres līgums, un viņai atšķirībā no vairuma kaimiņu, kas, pēc pensionāres teiktā, nekrietni padzīti, arvien izdevies mājā palikt.
"Man nākotnē nav nekādas perspektīvas par drošu un kārtīgu dzīvi, jo denacionalizēto ēku īrniekus neaizstāv neviens likums, arī valsts un pašvaldība ne – ja tu neesi maznodrošinātais vai tendenciozs, īpašs sliņķis. Es jūtos ar likumu valsts vārdā apzagta, jo man nebija, ko privatizēt."
Dzīvokļa īpašnieks nepiedāvājot alternatīvu, un risinājumu viņa sagaida no valsts: "Es domāju, ka taisnīgi būtu: tā kā par brīvu atdeva dzīvokļus godīgiem un negodīgiem mantiniekiem, lai valsts tikpat godīgi man dod dzīvojamo platību ideālā variantā ar tiesībām privatizēt, bet vismaz lai dod mierīgus dzīves apstākļus dzīvoklī ar visām ērtībām. Īstenībā pašlaik ir diezgan nedroši – ar drakoniskiem veidiem mājas pirmās īpašnieces it kā pilnvarotās personas gandrīz visus kaimiņus ir izdzinušas no mājas."
Domē atzīst tukšo māju problēmu
Tukšas mājas Rīgas centrā ir problēma, par ko pēdējos gados arvien skaļāk runā arī domes gaiteņos un sēžu zālēs. Pirmskara mājas uzturēt ir dārgi, un daļa nav atjaunotas tieši denacionalizācijas dēļ, jo vienai ēkai mēdz būt vairāki īpašnieki. Kāds gaida pēdējā īrnieka nomiršanu, lai būvi pārdotu, bet vēl kaut kur tieši vecie īrnieki var būt pagrimuma iemesls, jo daži nemaksā nemaz, bet citi namsaimniekam dod nedaudz vairāk par vienu eiro par kvadrātmetru, un ar to nesanāk pat ēkas uzturēšanai.
Tukšo māju problēmu atzīst arī Rīgas domes Stratēģiskās vadības pārvaldes vadītājs Guntars Ruskuls: "Varbūt pēdējos gadus tieši centra apkaime nemaz tik daudz tos iedzīvotājus nezaudē, bet blakus esošā Avotu ielas apkaime, Grīziņkalns gan diezgan daudz ir zaudējušas. Skaidrs, ka tā ir galvenā problēma, kas saistīta ar denacionalizētajiem namiem un mobilitāti centrā, jo daudzas ir tranzīta ielas, tāpēc pilsētvide nav tik ērta dzīvošanai."
Denacionalizētajās mājās no padomju laikiem palikušos īrniekus, kas tur mīt saskaņā ar padomju laikā noslēgtajiem īres līgumiem, neuzskaita ne pašvaldības, ne valsts.
"Neviens tādus datus nevāc, līdz ar to mēs nevaram pateikt. Bet viņu noteikti ir mazāk nekā 1000 cilvēku, kas ir reģistrēti palīdzības saņemšanai, lai risinātu dzīvokļa jautājumu. Šobrīd, iespējams, tādu ir jau mazāk," par palikušajiem denacionalizēto namu īrniekiem stāsta Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders.
Saskaņā ar Tiesībsarga biroja veikto aptauju palīdzības saņemšanai ir reģistrēts vairāk nekā pusotrs tūkstotis īrnieku. Var pieņemt, ka daudzi pēc palīdzības nemaz nevēršas. Īrniekus pārstāvošās biedrības "Ausma" aplēses liecina, ka denacionalizētajos namos arvien varētu būt aptuveni 14 000 dzīvokļu, kur līgumi nav pārslēgti.
Bez ilūzijām par mūžīgām īres tiesībām
Mārtiņa Audera vadībā Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi jaunu Dzīvojamo telpu īres likumprojektu. Tā anotācijā gan ir lasāms, ka kopējais denacionalizēto namu īrnieku skaits varētu būt lēšams līdz pusotram tūkstotim.
Ja normatīvs stātos spēkā, 25 gadus ilgušās denacionalizēto namu problēmas atrisinātos divos vai, maksimums, piecos gados.
Jo viena no būtiskākajām izmaiņām ir nosacījums, ka turpmāk neviens īres līgums nevar būt beztermiņa. Otra – strīdus vairs neskatīs tiesa, tādēļ izlikt no dzīvokļa varēs, ilgākais, simt dienu laikā.
Auders atgādina divus Satversmes tiesas spriedumus, kuros ir pateikts – denacionalizēto māju īrniekiem nevajadzētu dzīvot ilūzijā par mūžīgām īres tiesībām. "Toreiz jau atzina – nav pamata domāt, ka reforma var vilkties mūžīgi. Tas, kas būtu jāizdara – tiem, kas atzīti par maznodrošinātajiem un var saņemt pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājuma risināšanā, būtu jārod finansējums no valsts budžeta un jāizmaksā pabalsts. Ar to stāsts arī noslēgtos," saka Auders.
Piedāvā risināt ar sociālo atbalstu
Tādēļ Ekonomikas ministrija kā jaunā īres likuma pavadoni piedāvā izmaiņas arī sociālās palīdzības normatīvos, un
nākamajā gadā būtu jāparedz trīsarpus miljoni eiro, lai palīdzētu izliekamajiem.
Lai Jurģus kompensētu visiem īrniekiem, vajadzētu 14 miljonus eiro, ko Ekonomikas ministrija dēvē par politisku izšķiršanos.
Pirmā tāda izšķiršanās šopavasar, 3. maijā, jau bija Ministru kabinetā. Valdība nolēma atbalstīt ministrijas sagatavoto likumprojektu, ko tālākai strādāšanai nodeva Saeimai. Lēmumu par naudu pabalstiem nebija. Sēdē piedalījās arī denacionalizēto namu iedzīvotāji.
"Jaunais īres likums ir, tēlaini sakot, nāves spriedums īrniekiem," saka Bruņinieku ielas nama iedzīvotāja Līvija Dūviņa, "neviena rindiņa nav par labu denacionalizēto namu īrniekiem. Īres līgums ir jāieraksta Zemesgrāmatā, par visu jāmaksā īrniekam, terminēts uz diviem gadiem un pagarinājums īpašos gadījumos – neviens teikums nav labvēlīgs denacionalizēto namu īrniekiem. Neviens."
Īres valde: Vieni likumu gaida ar nepacietību, citi – ar bailēm
Lai gan likumprojekts vēl nebija nonācis valdības mājā, jau gada sākumā vairāki rīdzinieki lūdza palīdzību Rīgas domes Īres valdei, kas ik gadu šķir aptuveni 500 īrnieku un izīrētāju strīdus. Īres valdes vadītāja Narine Abagjana-Šica stāsta, ka īrnieki bija saņēmuši namīpašnieku vēstules, ka saistībā ar jauno likumu pēc trim dienām viņiem dzīvokļi jāpamet.
"Es kā cilvēks starp abām sociālajām grupām šobrīd novēroju situāciju, ka viena grupa ar ļoti lielu nepacietību gaida likumu tādā redakcijā, kad rokas viņiem būs vaļā un varēs atbrīvoties no cilvēkiem, bet otri sēž bailēs, ka paliks bez jumta virs galvas. Nedrīkst būt tāda politika, tā nav atbildīga valsts politika," saka Abagjana-Šica.
Viņa uzskata, ka valsts tagad steidzas risināt pašas savulaik pieļauto kļūdu – denacionalizācijā īpašniekiem atdeva ēkas ar dzīvu pildījumu: "Un šobrīd dara otrādi – pasaka, ka namsaimnieki var darīt visu, ko grib, kā dienvidos, kur atliek trīs reizes pateikt, ka esat šķīrušies, un laulība vairs neskaitās."
Viņasprāt, risinājums varētu būt vienreizējs pabalsts: "Nu, kaut vai paņemsim to nelaimīgo pabalstu izmaksāšanu par dzīvokļa atbrīvošanu. Tādi tika veiksmīgi izmaksāti līdz 2009. gadam, kamēr pienāca krīze. Šobrīd visur skaisti runā par mūsu veiksmes stāstu krīzes pārvarēšanā, bet, kā pārstāja maksāt savu līdzfinansējumu, jo fonds sastāvēja no pašvaldības un valsts līdzekļiem, tā nav atjaunojusi savu dalību. Reģistrs ir, cilvēki gaida… Tāpēc es runāju par to atbildīgo politiku!"
Atbildīga politika būtu sagaidāma no Saeimas.
Politiķu un sabiedrības interese - maza
Likumdevējs pirmajā lasījumā īres likumprojektu pieņēma sēdē pirms došanās vasaras brīvlaikā. Pirms tam Valsts prezidents Raimonds Vējonis Saeimu kritizēja par virkni neizdarībām un nepareizu lietu kārtību daudzās jomās, tostarp rāja deputātus par līdz galam neizspriestu un pa sētas durvīm pienestu lēmumu pieņemšanu.
Jaunais īres likumprojekts nepatīk arī par tā virzību atbildīgās komisijas priekšsēdētājam Sergejam Dolgopolovam no "Saskaņas": "Tie cilvēki, kas tur dzīvo, bija iemitināti tur uz likumīgiem pamatiem. Un tie nebija nekādi ne okupanti, ne iebraucēji. Tie lielākoties bija tie paši vietējie cilvēki, kas te dzīvojuši ilgus gadus, dabūjuši tos dzīvokļus, uzlabojot dzīves apstākļus pēc kara."
Dolgopolovs 1. lasījumā atturējās. Viņš Valsts pārvaldes komisiju vada arī šajā Saeimas sasaukumā. Ekonomikas ministrijas paveiktais viņu neapmierina: "Pirmkārt, būtu jāapzin, bet pašlaik Ekonomikas ministrijai nemaz nav datu, cik palicis to denacionalizēto māju īrnieku. Bez tā nevar pārdomāt modeli, kā risināt šo lietu. Ja valsts bija pieļāvusi šādu kļūdu, atdodot īpašumus ar pildījumu, tad vajadzēja domāt, ko ar to darīs. Likumu varbūt vajadzēs sākt no nulles. Es personīgi domāju, ka tas neder it nekam."
Politiķiem denacionalizēto namu īpašnieku un iedzīvotāju problēmas nemaz īsti neinteresē. No 16 politiskajiem spēkiem, kas kandidēja uz 13. Saeimu, tikai parlamentā neiekļuvusī Latvijas Krievu savienība savā programmā ir ierakstījusi, ka pilnvaru laikā visas ligas atrisinātu, pieņemot attiecīgu programmu un piešķirot nepieciešamo naudu. Vietā gan piebilst, ka īpaša interese nav arī pašā sabiedrībā – pirms mēneša pret jauno likumu pie Saeimas piketēja pārdesmit cilvēku.
