Pirmdien Igaunijā sācis raidīt jauns sabiedriskās televīzijas kanāls, kas ir krievu valodā un saucas ETV+. Tas raida vairāk nekā 20 stundas oriģinālraidījumu nedēļā, tostarp rīta un vakara informatīvos un izklaidējošos šovus, arī seriālus un filmas.
- Vietējie cilvēki stāstīs par vietējie notikumiem
- TV kanāla vadītāja atsakās diskutēt par tā iespējamo popularitāti
- Eksperts: Cilvēki neatteiksies no Krievijas kanāliem
- Iedzīvotāji: No atbalsta līdz noliegumam
- LTV: Kanāls krievu valodā ir vajadzīgs, taču ne kontrpropaganda
Vietējie cilvēki stāstīs par vietējiem notikumiem
Diskusijas par krievvalodīgā kanāla izveidi bijušas arī pirms vairākiem gadiem, bet valdība zaļo gaismu deva pirms gada. Igaunijas valdība uzsver, ka tai nav nekādu tiesību iejaukties sabiedrisko mediju, tostarp šī kanāla reakcijas darbā.
Pirmdienas rītā plkst. 6.55 sāka raidīt Igaunijas sabiedriskās televīzijas trešais kanāls - ETV+. Diena sākās ar programmu, kas ilgst pusotru stundu katru darbadienas rītu, un saucas "Кофе +" jeb "Kafija+". To vada 39 gadus vecā Jeļena Solomina, kas līdz šīm strādāja Pirmajā Baltijas kanālā, un 24 gadus vecais Dmitrijs Pastuhovs - iepriekš redaktors sabiedriskajā krievvalodīgajā radio, kas arī Igaunijā ir Radio 4.
Dažas dienas pirms lielā starta abi ir sastopami Igaunijas sabiedriskās raidorganizācijas ERR ēkā Tallinas centrā. Jaunā studija faktiski ir pabeigta, no rīta Dmitrijs un Jeļena novadījuši proves raidījumu - kopumā viss bijis labi. Visur kameras un gaismas, vienā stūrī ovāls balts galds ar brūnām kājām, fonā liels improvizēts logs, kurā redzams skats uz Hermaņa pili Narvā upes krastā vasarā. Šeit rīta programmas centrālā vieta. Citā stūrī ierīkota neliela virtuve - šeit televīzijas ekrānos gan rīta, gan vakaru šovu ietvaros pagatavos pa ēdienam.
Jeļena un Dmitrijs pastāsta par mērķiem, sajūtām un to, kas būs pirmajā rīta programmā. "Būs vairākas intervijas, dažādi viesi par dažādām tēmām. Aicināsim pavāru. Aicināsim cilvēku, ko otrdien iesauks obligātajā militārajā dienestā, kurš runās par problēmām, ko izjūt iesaucamie," stāsta Jeļena.
"Ne tik bieži izveido jaunu televīzijas kanālu," piebilst Dmitrijs. "Uztraukums ir. Neuztraucas tikai mirušie. Bet tas ir labs uztraukums. Ne tāds, kad viss trīci, ka izlīst kafija uz tikko uzvilktām biksēm. Tas ir labs uztraukums, kas saistīts ar to, ka dari kaut ko jaunu. Pēc būtības esam pirmatklājēji. Šādā formātā TV krievu valodā vēl nav veidota. Mēs kaut kādā ziņā ieminam jaunu taku," saka Dmitrijs.
Jeļena atzīst, ka notiekošais atsauc pagātnē pieredzēto. "Sajūtas ļoti lieliskas. Savu darbu televīzijā sāku šeit, ETV. Un kad pēc 10 gadiem atgriezos, tas atgādināja par pirmajām dienām šeit, kad iemīlējos televīzijā. Tā ir tāda iekšējā uguns. Un tagad ir tas pats," viņa norāda.
Dmitrijs saka, ka šis ir kanāls Igaunijai. "Mēs šo kanālu netaisām sev. Mēs to taisām cilvēkiem, kas šeit dzīvo," viņš norāda.
"Šis kanāls vajadzīgs, lai stāstītu par vietējiem cilvēkiem un notikumiem kā pasaules, tā vietējā kontekstā. Mums Igaunijā ir daudzi lieliski cilvēki speciālisti, bet mēs maz zinām par viņiem," piebilst Jeļena. Dmitrijs piemetina, ka svarīgi, ka šo kanālu veido Igaunijā dzīvojoši cilvēki.
ETV+ sāk darbību gadā, kad Igaunijas sabiedriskā televīzija atzīmē 60. gadu jubileju, pievienojoties jau diviem esošajiem kanāliem - ETV un ETV2. Līdz šim krievvalodīgais saturs bija otrajā kanālā - vien pusstundu ilgas ziņas pusastoņos vakarā. Pārējā laikā - multfilmas, seriāli, dokumentālās filmas. Igaunijas TV tas viss skan oriģinālvalodā, ar subtitriem igauniski.
TV kanāla vadītāja atsakās diskutēt par tā iespējamo popularitāti
Igaunijā par atsevišķa sabiedriskās TV krievvalodīgā kanāla izveidi ik pa laikam diskusijas bija jau sen, bet īpaši aktīvas un nopietnas 2007.gadā pēc Bronzas kareivja pārvietošanas grautiņiem Tallinā. Toreiz nolēma, ka tobrīd šāds kanāls tomēr nav nepieciešams.
Diskusijas atkal aktualizējās, kad Krievija anektēja Krimu, Ukrainas austrumos sākās karš, un Baltijas valstis satraucās par Krievijas federālo mediju propagandu. Pirms gada rudenī Igaunijas valdība deva zaļo gaismu kanāla izveidei. Pavasarī par topošā kanāla vadītāju sabiedriskā medija valde izvēlēja 35 gadus veco Darju Sāru. Viņa iepriekš vadīja organizāciju, kas piedāvāja bezmaksas uzņēmējdarbības izglītību jauniešiem, veicinot tā dēvēto "start-up" izveidi. Viņai arī bija raidījums vienā no Igaunijas radiostacijām.
Studijā apsēžamies pie improvizētās virtuves galda, uz kura stāv pavārgrāmata un iebūvēta elektriskās plīts virsma ar četriem riņķiem. Sāra stāsta, ka nosaukums ETV+ tika izvēlēts no 360 iesūtītajiem variantiem. Vienkāršības un draudzīguma dēļ pret skatītāju neatkarīgi no nacionalitātes.
ETV+ izveidots īsā laikā, tajā būs vairāk nekā 20 stundas oriģinālraidījumu nedēļā. "Faktiski trīs mēnešu laikā tika izveidoti vairāk nekā deviņi televīzijas projekti," norāda Sāra, piebilstot, ka "tas ir ļoti daudz."
Katru darbadienu tiešraidē būs informatīvi izklaidējošs rīta šovs ar vairākām rubrikām. Arī vakarā tiešraides šovs ar viesiem, mūziku, ēdiena gatavošanu šajā pašā studijas virtuvē, pie kuras galda sēžam. Vēl būs vairākas programmas ierakstā - par ceļojumiem, kultūru, aktuālām sadzīves tēmām, modi, analītisks raidījums, intelektuāla spēle komandām. Krievvalodīgās ziņas no ETV otrā kanāla pārceļas uz ETV+ - sešos vakarā īsās, astoņos - garās. Katru dienu arī sporta ziņas. Pārējā laikā būs daudz dokumentālo un mākslas filmu, ģimenes seriāli, radījumu atkārtojumi. Visas programmas būs krievu valodā ar subtitriem igauņu valodā, izņemot tiešraides.
Igaunijā 75% krievvalodīgo regulāri skatās trīs kanālus – Pirmo Baltijas kanālu (PBK) jeb "Pervij Baltijkij", RTR un NTV.
Sāra nevēlas spekulēt par reitingu mērķiem, norādot, ka būs vajadzīgi 3-5 gadi kanāla sejas un auditorijas meklējumiem, lai pilnīgi izveidotos programma, auditorija un tās ieradumi.
"ETV+ gadījumā mēs runājam par ilgtermiņa sociālu projektu. Mērķi ir plašāki, nekā vienkārši reitingi. Mūsu darba novērtējums nebūs reitingi, bet rādītāji par to, cik ļoti cilvēkiem parādīsies motivācija, sajūta, ka šī ir mana valsts, ka es gribētu iemācīties igauņu valodu, un es gribētu aktīvi iesaistīties šīs sabiedrības dzīvē," komentē Sāra.
Saskaņā ar aptaujām ieinteresēti ir aptuveni 70% krievvalodīgas auditorijas.
Sāra uzsver, ka cilvēki, pirmkārt, grib iegūt informāciju dzimtajā valodā par to, kas notiek valstī, kurā viņi dzīvo. Ne tikai ziņas, bet arī par iespējām, ko piedāvā privātais sektors, pilsoniskā sabiedrība, iespējām piedalīties projektos un sevis realizēšana.
"Koncepcija, ka tev no sākuma jāiemācās valoda un tad tu vari piedalīties sabiedrības dzīvē - pēdējo 20 gadu prakse parāda, ka tā nestrādā. Valsts savu briedumu parāda, kad dod iespēju nacionālajam mazākumam risināt savus ikdienas jautājumus dzimtajā valodā, caur to aktīvi piedalīties sabiedriskajā dzīvē un caur to tikt integrētam. Tad jau parādās motivācija, tostarp, iemācīties valodu. Jo tu jūti, ka esi līdzdalīgs," pauž Sāra.
Eksperts: Cilvēki neatteiksies no Krievijas kanāliem
Dažus stāvus augstāk atrodas Igaunijas sabiedriskās raidorganizācijas valdes locekļa Ainara Rūsāra birojs. "Visiem, kas vēlas sākt jaunu TV kanālu, vēlos teikt, ka šie deviņi mēneši bija ļoti grūti, bet tagad esam gatavi," nosaka Rūsārs.
Darbs sākās pagājušā gada nogalē. No budžeta piešķirtais finansējums šogad ir 2,5 miljoni eiro. Kanāla izveide sākās no nulles - izmaksas bija kameras, gaismas, studija. Nākamgad valdība solījusi 3,6 miljonus eiro - vairāk, jo šogad ETV+ jārada saturs vēl tikai trīs mēnešiem, bet nākamgad - visu gadu, kad jau vairāk tiks ieguldīts satura veidošanā.
Rūsārs saka, ka krievvalodīgo cilvēku vidū Igaunijā un citviet pasaulē pieaug vajadzība pēc sabalansētas informācijas, un uzsver, ka ETV+ nav reitingu projekts, bet ilgtermiņa misija.
"Mūsu galvenais uzdevums ir stāstīt vietējos stāstus. Dot vairāk vietējās informācijas krievu valodā. Ja 75% krievvalodīgo regulāri skatās Krievijas TV kanālus, viņi neiegūst pārāk daudz informācijas par Igauniju vai pat neiegūst neatkarīgu informāciju par Igauniju. Mēs vēlētos, lai igauņu un krievu kopienas tuvinās viena otrai caur šo vietējo informāciju un vietējiem stāstiem," stāsta Rūsārs.
ETV+ izveides katalizators bija notikumi Ukrainā un Krimā, un sajūta, ka ir jābūt jaunam, krievvalodīgo kopienai atvērtam kanālam, kas ir vairāk, nekā viens ziņu izlaidums dienā. Vairs nepietiek ar Radio 4, kas šobrīd ir populārākais krievvalodīgais radio ziemeļu kaimiņvalstī. Uz to norāda Tartu Universitātes profesors, savulaik bijušā Igaunijas prezidenta Lennarta Meri padomnieks Vello Petais.
Šis ir svarīgs moments un savā ziņā pagrieziena brīdis, saka Petais, bet piebilst, ka ir reālistisks. "Dilemmas ir. Tās ir lielas ilgtermiņa izmaksas. Atklāts jautājums ir, cik efektīvs tas būs, cik cilvēki to skatīsies iepretim Krievijas Federācijas kanāliem," saka Petais.
"Mums nevajadzētu būt ļoti ideālistiskiem, ka mēs novērsīsim cilvēkus no tādiem kanāliem kā RTR. Nav skaidrs, kāds būs faktiskais ieguvums. Bet, no otras puses, domājot par Igaunijas sabiedrības veidošanu, ir svarīgi, ka šis kanāls pastāv," viņš norāda.
Statistika liecina - Igaunijā gandrīz 70% iedzīvotāju sevi uzskata par igauņiem, bet 25% - krieviem, kas ir aptuveni 300 000 cilvēku. Aptuveni trešajai daļai no viņiem ir nepilsoņa pase, pārējiem Igaunijas pilsoņa vai citas valsts, pārsvarā Krievijas pase.
Iedzīvotāji: No atbalsta līdz noliegumam
Bet ko par jaunā krievvalodīgā ETV+ kanāla izvedi domā Igaunijas iedzīvotāji? Šādus viedokļus pauž tie, kam dzimtā ir igauņu valoda - "To sen vajadzēja izdarīt. Lai taisa. Lai informācija būtu neitrāla un objektīva. Kamēr krievi skatās citus kanālus, viņi iegūst ne pārāk objektīvu un uzticamu informāciju," saka kāds vīrietis. "Ir labi, ka cilvēkiem Igaunijā tagad būs rietumvalstu mediju ziņas pretstatā tā dēvētajām austrumu jeb Krievijas ziņām," saka vēl kāds jauneklis. "Cilvēki varēs domāt atvērtāk, jo būs reportāžas ar viedokļiem, ko saka viena puse, un ko otra," viņš skaidro.
Citās domās ir kāds kungs gados. "Es domāju, ka nevajag. Tas nav lietderīgi. Kāpēc vajadzīgs? Tad jātaisa arī ETV vēl ar diviem plusiem ukraiņu vai azerbaidžāņu valodā. Te ir atsevišķa valsts, mums ir igauņu valoda. Viņi tik un tā skatās Krievijas kanālus," skeptisks ir vīrs.
Savukārt šāds skatījums tiem, kam dzimtā ir krievu valoda: "Es dzirdēju par viņu, bet ne īpaši interesējos. Pamatā skatos Krievijas televīziju. Es nezinu, vai skatīšos. Intereses man nav. Man liekas, ka kaut kā pārāk daudz par viņu runā. Tas nevar būt vienkārši tāpat. Ne pārāk es uzticos šai visai propagandai," norāda sieviete.
"Ja būs interesanti, tātad skatīšos. Nebūs interesanti, tātad neskatīšos. Tas ir galvenais," savus kritērijus uzskaita kāds vīrietis. "Man arī "šķīvis" stāv, bet es taču neskatos visus tos Krievijas kanālus. Skatos, kur tur sāk muldēt, tad izslēdzu un neskatos. Tāpat arī šeit - ja būs viskautkas interesants… Patiesība, galvenais, lai patiesība būtu. Lai nebūtu muldēšanas. Es pats igauņu valodu labi saprotu, bet kad jārunā - ļoti grūti. Kamēr savā galvā izdomāju, kā teikt, tikmēr jau aizmirsu, ko gribēju teikt," atzīst aptuveni 60 gadus vecais Jurijs un piebilst, ka viņam Igaunijā gan bērni izauguši, kas zina trīs četras valodas, gan mazbērni.
LTV: Kanāls krievu valodā ir vajadzīgs, taču ne kontrpropaganda
Bet Igaunijas valdības stratēģisko komunikāciju padomnieks, pazīstams filmu režisors Ilmars Rāgs uzsver, ka ETV+ nav propagandas kanāls. "Krievvalodīgajai auditorijai dažkārt ir sarežģīti iegūt alternatīvu informāciju tai, kas nāk no Kremļa kanāliem," stāsta Rāgs. "Viņiem ir tiesības uzzināt citu stāsta pusi, arī no pirmavotiem. Es vēlos uzsvērt, ka ETV+ mērķis ir sabalansēta un objektīva žurnālistika. Viņiem nav uzdota kāda propagandas misija. Fakts, ka viņi darbojas sabiedrisko raidorganizāciju likuma ietvaros, nozīmē, ka Igaunijas valdībai nav nekādu tiesību iejaukties šī kanāla redakcijas darbā," uzsver Igaunijas valdības padomnieks.
Arī Latvijā diskutēja par Latvijas sabiedriskās televīzijas jeb LTV trešā kanāla izveidi. Pavasarī Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome šo ideju atbalstīja, bet kultūras ministre vēlāk paziņoja, tam nav ne laika, ne naudas, jāstiprina esošie mediji, un šobrīd par trešo kanālu neviens vairs nerunā.
LTV valdes priekšsēdētājs Ivars Belte norāda, ka galvenā atšķirība pēdējā gada diskusijās Igaunijā un Latvijā bija, ka pie mums par to vairāk tika runāts kā par pretpropagandas kanālu. Tāds Latvijai nav nepieciešams, norāda Belte, tomēr piebilst - "medijs krievu valodā ir vajadzīgs, tas būtu tikai normāli, bet nav nepieciešama kontrpropaganda".
Viņaprāt, vajadzētu paiet vēl laikam, kamēr sabiedrība Latvijā izdiskutēs šo jautājumu - vajag vai nevajag. "Igaunijā lielā diskusija bija īsi pēc Aļošas notikumiem. Tas beidzās ar to pašu, ar "nē". Šī lielā diskusija jaunajā ģeopolitiskajā situācijā vairs nebija nepieciešama. (..) Ja mēs vairāk runājam par to, ko varētu likt pretī, tad Igaunijā par šo tēmu vairs nav diskusiju. Igaunijā ir runa par sabiedriskā medija veidošanu – ar visiem sabiedriskā medija uzdevumiem, iezīmēm un vērtībām," norāda Belte.
Noslēgumā jāpiebilst, ka jauno Igaunijas sabiedriskās televīzijas kanālu krievu valodā var skatīties arī Latvijā - internetā šeit, kā arī ETV+ mājaslapā.
