Pirmdien, 10.oktobrī, amatā stājas jaunā Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida. Kā pirmā sieviete šajā amatā viņa pilnvaras pārņem no līdzšinējā Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa. Savos desmit prezidentūras gados viņš guvis plašu ievērību starptautiski, bet Igaunijā gan Ilvesu vērtē pretrunīgi. Kaljulaida savukārt plašākai sabiedrībai līdz šim nav bijusi pazīstama, bet viņa var kļūt par spēcīgu prezidenti.
Kaljulaida pirmdien pēcpusdiena svinīgā ceremonijā parlamentā deva prezidenta zvērestu, pēc kuras viņa ar Ilvesu rīkoja pieņemšanu valsts amatpersonām un diplomātiem.
- Ilvesa darbībā lielākā uzmanība – ārlietām
- Iekšpolitikā Ilvesa veikumu vērtē kā minimālu
- Ilvess bija īpaši populārs liberālajās aprindās
- Kaljulaidu salīdzina ar Vīķi-Freibergu
- Kaljulaida var popularizēt Igauniju kā gēnu tehnoloģiju līderi
- Viņai prognozē spēju līdzsvarot ārlietas un iekšlietas
Ilvesa uzsvars – ārpolitika
62 gadus vecais Tomass Henriks Ilvess ir pazīstams ar savu aso mēli, tauriņu kaklasaites vietā un aktivitāti tviterī. Viņš uzsvaru lika uz starptautisko politiku, tostarp būdams ass Kremļa politikas kritiķis.
Ilvess ir trimdas igaunis. Viņš dzimis Stokholmā, Zviedrijā, kur viņa vecāki bija ieradušies pēc 2. pasaules kara kā bēgļi. Jaunību viņš pavadīja Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), kur septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados ieņēma amatus vairākās universitātēs. Astoņdesmito gadu otrajā pusē viņš strādāja Radio Brīvā Eiropa birojā Minhenē, Vācijā. Pēc neatkarības atgūšanas Ilvesu nozīmēja par Igaunijas vēstnieku ASV, Kanādā un Meksikā. Vēlāk viņš vairākus gadus bija Igaunijas ārlietu ministrs. Igaunijai iestājoties Eiropas Savienībā, viņu ievēlēja Eiropas Parlamentā.
Par Igaunijas prezidentu Tomass Henriks Ilvess kļuva 2006.gadā un šajā amatā pavadīja 10 gadus.
Toreiz, 2006.gadā, parlamenta deputātu un pašvaldību pārstāvju kolēģijas balsojuma izšķirošajā kārtā Ilvess stājās pretim tā brīža prezidentam Arnoldam Rītelam. Tā bija cīņa starp diviem pasaules skatījumiem, stāsta Igaunijas pētījumu centra "TNS Emor" vadošais analītiķis Aivars Voogs, norādot, ka Ilvess bija sabiedrībā populārs.
"Viņš bija ļoti spēcīgs kandidāts kā ārpolitikas eksperts pēc iepriekšējā prezidenta Arnolda Rītela. Rītels ir bijušais komunists, viņš īpaši labi nerunāja angļu un citās svešvalodās, arī krievu. Un pēc Rītela 2006.gadā bija uzskats, ka mūsu prezidentam vajadzētu būt ekspertam, kas var komunicēt ar citu valstu līderiem," stāsta Voogs.
"Ilvess 2006. gadā bija ļoti populārs, jo viņš bija pretstats Rītelam, kurš pārstāvēja vecos laikus, bet Ilvess - jauno, moderno pasauli. Tomēr viņa prezidentūras gados Ilvess ticis novērtēts kā diezgan pasīvs komunikācijā ar Igaunijas sabiedrību," atzīst Voogs.
Divos piecu gadu prezidentūras termiņos Ilvess ir bijis "lielisks prezidents" Igaunijai, vērtē politisko procesu vērotāja Annika Ūdelepa. Viņa īpaši uzsver Ilvesa lomu Igaunijas tēla spodrināšanā interneta tehnoloģijās.
Ir trīs lietas, par kurām viņu atcerēsies arī pēc daudziem gadiem, norāda Ūdelepa.
"Viena lieta noteikti ir ārlietu un drošības politika. Viņš mainījis uzsvarus jautājumos par Krieviju starptautiskā līmenī. Otrkārt, viņš bijis ļoti redzams, sekmējot Igaunijas informācijas un komunikāciju tehnoloģiju attīstību, tehnoloģisko progresu, IT uzņēmumu un "start-up" attīstību. Viņš par šo tēmu daudz zina un par to var interesanti runāt. Domāju, ka tas palīdzējis Igaunijai kļūt globāli redzamākai," norāda Ūdelepa.
"Treškārt, viņš ir uzsvēris nevalstisko organizāciju lomu Igaunijā, pilsoniskajām kustībām dodot jaunu vilni. Viņš ir bijis liels pilsoniskās sabiedrības atbalstītājs," piebilst eksperte.
Ilvess iekšpolitikā "diezgan minimālistisks" elites prezidents
Ilvess tiešām ir bijis "diezgan ievērojams" prezidents, īpaši, ja runa ir par ārlietām, un viņš "Igauniju padarījis lielāku, nekā tā ir." Šāds vērtējums ir Tallinas universitātes lektoram, politologam Tenisam Sārtam.
Sārts norāda, ka Ilvesam bijušas labi pazīstamas rietumvalstu, tostarp ASV politiskās aprindas, pēdējos gados kopā ar Lietuvas prezidenti Daļu Grībauksaiti viņš droši vien bijis redzamākais prezidents citu Baltijas valstu iedzīvotāju vidū.
Kā prezidents Ilvess bija atbalstošs Baltijas valstu vienotībai, bet uzsvaru licis uz Ziemeļvalstīm, vērtē Sārts.
Vienlaikus viņš norāda, ka iekšpolitiski Ilvess bijis "diezgan minimālistisks" un kopumā nav bijis ļoti aktīvs iekšpolitikā, reaģējot uz tādām lielām krīzēm kā nemieri saistībā ar padomju karavīru pieminekļa, Bronzas kareivja pārvietošanu 2007.gadā vai partiju finansēšanas skandālu 2012.gadā.
.
"Ja paskatās uz viņa paziņojumiem un vērtībām, kuras viņš atbalstījis, ir diezgan skaidrs, ka viņš bijis prezidents, kas atbalsta tā dēvēto "pirmo" Igauniju – vairāk tos cilvēkus, kas ir pārtikušāki, kas vairāk atbalsta labēji noskaņotās partijas. Viņš nav bijis ļoti draudzīgs un atbalstošs tiem cilvēkiem, kas pieder tā dēvētajai "otrajai" Igaunijai - kas ir drīzāk nostalģiski pēc komunistu pagātnes, krievvalodīgajiem, cilvēkiem, kas dzīvo lauku rajonos, kas nav ļoti pārtikuši," saka Sārts.
"Ir skaidrs, ka viņš bijis prezidents veiksmīgajai, pārtikušajai, labēji noskaņotajai Igaunijai," norāda Sārts.
Arī Igaunijas pētījumu centra, domnīcas "Praxis" vadītājs Tarmo Juristo norāda, ka pašā Igaunijā sabiedrība Ilvesu viņa prezidentūras laikā uztvērusi kā "elites prezidentu". Viņa prezidentūru būtu grūti asociēt ar cilvēkiem, kas ir nabadzīgāki, lauku iedzīvotāji, un varbūt mazāk izglītoti, saka Juristo.
Izceļot Ilvesa nopelnus interneta tehnoloģiju jomā un valsts pārstāvēšanā starptautiski, Juristo tomēr kritiski vērtē Ilvesa attieksmi pret Igaunijas krievvalodīgo iedzīvotāju kopienu.
Viņaprāt, tas ir viena no Ilvesa prezidentūras mantojuma vispretrunīgāk vērtētajiem aspektiem.
"Viņš ir izteicis viedokļus, ka krievvalodīgie iedzīvotāji ir okupācijas rezultāts. Tehniski, faktiski var teikt, ka tā ir taisnība. Taču, ņemot vērā, ka piektā daļa vai pilsētās vairāk iedzīvotāju ir krievvalodīgie, uz kuriem tas personīgi attiecas – šādi izteikumi nepalīdz," saka Juristo.
Dažiem – progresīvs, citiem – tāls no tautas
Latvijā Ilvess ievērību izpelnījies savas starptautiskās nostājas dēļ, bet pēdējā gada laikā arī tādēļ, ka pēc šķiršanās ar savu iepriekšējo sievu apprecējies ar latvieti Ievu Kupci, tagad Ilvesu, kas ir Latvijas Aizsardzības ministrijas Nacionālās kiberdrošības politikas koordinācijas nodaļas vadītāja.
Daudzi Ilvesu uztver kā progresīvu prezidentu, tā kā 62 gadus vecais Ilvess ir izdevis savu jaunības dienu mīļāko rokenrola dziesmu izlasi, to prezentējis kā DJeis, šajā ampluā iejūtoties arī šovasar mūzikas festivālā "Positivus" Salacgrīvā.
"Tas droši vien ir arī atkarīgs no jūsu paša sociālā loka. Festivāls "Positivus" Latvijā ir liels notikums, bet tā nav vieta, uz kuru dodas visi. Tur ir vairāk urbānie, jaunie, progresīvie liberāļi. Un šo cilvēku vidū Ilvess ir diezgan populārs arī Igaunijā," viņa popularitāti skaidro Tarmo Juristo.
"Bet, ja paskatās plašāk – tas neataino visu sabiedrību. Droši vien arī Latvijā varētu būt diezgan liels skaits cilvēku, kas teiktu, ka tā varbūt nav labākā vieta, kur doties prezidentam un dzert alu ar cilvēkiem. Tāpat ir arī Igaunijā – viņš apmeklējis rokfestivālus un tā tālāk, iejucis pūlī ar cilvēkiem. Jā, šajā sabiedrības segmentā viņu uztver kā tādu, kas ir viegli sasniedzams. Bet galu galā – tā ir tikai neliela daļa sabiedrības," norāda Juristo.
Kopumā Ilvess bija "labs" prezidents, kaut iekšpolitiski varēja būt labāks, vērtā Juristo.
Arī Igaunijā ielās sastapto iedzīvotāju viedoklis par viņu kopumā ir pozitīvs.
"Es viņu dievinu, viņš mums bija brīnišķīgs prezidents. Un viņš runāja lietas, kuras es, vecs cilvēks, (man 81 gads), saprotu. Viņš runā pēc būtības - ka turaties kopā, un tad viss būs labi," atzina kāda Igaunijas iedzīvotāja.
"Manuprāt, viņš ir cilvēks, kas ir nedaudz tālu no tautas, dzīvo nedaudz citā pasaulē. Bet viņš, protams, ir ļoti pieredzējis ārpolitikā, viņa pozīcija ir cienījama, kompetenta. Kā Igaunijas pārstāvis viņš ir labā līmenī. Bet iekšpolitikā – viņš ir nedaudz attāls un pamācošs. Viņš saka - iemācieties to; to nedariet. Viņš mums it kā kaut ko māca. Un tas ne visiem patīk. Bet tas, ka viņš apprecējās ar latvieti - tā bija patīkama ziņa. Kāpēc gan ne? Draudzēsimies ciešāk," spriež cita igauniete.
Bet Igaunijas parlamenta Rīgikogu spīkers Eiki Nestors saka, ka tagad Ilvess varēs nedaudz atpūsties un kalt jaunus nākotnes plānus.
"10 gadi bez atpūtas un visu laiku mediju uzmanības centrā ir smags laiks. Es domāju, ka viņam jāatpūšas. Un viņam būs daudz laika domāt par to, ko darīt nākotnē. Viņš ir jauns, viņam [decembrī] apritēs 63 gadi, viņš ir tikpat jauns kā es," saka Nestors.
"Esmu drošs, ka ar viņa zināšanām, inteliģenci un pieredzi viņš var atrast kādu starptautisku darbu. Viņam nebūs problēmu atrast jaunas, interesants lietas, ko darīt," uzskata Nestors.
Kaljulaida – jaunākā Igaunijas prezidente
Pirmdien no Ilvesa valsts galvas pienākumus pārņem Kersti Kaljulaida. Viņa ir pirmā Igaunijas prezidente – sieviete, un 46 gadu vecumā arī jaunākā prezidente Igaunijas vēsturē.
Pēdējos 12 gadus viņa vairāk pavadījusi Luksemburgā kā Igaunijas pārstāve Eiropas Revīzijas palātā. Pirms tam viņas karjera bijusi visai interesanta. Pagājušās desmitgades sākumā Kaljulaida bija netālu no Tallinas esošās Iru elekstrostacijas vadītāja. Deviņdesmito gadu nogalē – tālaika premjera Marta Lāra padomniece ekonomikas jautājumus. Dzimusi Tartu. Tartu Universitātē vispirms beigusi Bioloģijas fakultāti, bet vēlāk augstskolā aizstāvējusi maģistra grādu arī uzņēmējdarbības vadībā.
Kaljulaidu par kandidāti prezidenta vēlēšanās izvirzīja tikai dažas dienas pirms balsojuma parlamentā, kas notika pagājušajā pirmdienā.
Iepriekš augustā un septembrī politiķiem vairākās vēlēšanu kārtās tā arī nebija izdevies ievēlēt jauno valsts galvu, tādēļ iepriekšējie, plašāk pazīstamie kandidāti, tostarp bijušais eirokomisārs Sīms Kallass, paziņoja par izstāšanos no cīņas. Tad politiķi piedāvāja Kaljulaidas kandidatūru, kuras izvirzīšanu neviena no sešām parlamenta partijām nebloķēja.
Igaunijas ārpolitikas institūta vadītājs Andress Kasekamps velk paralēles ar bijušo Latvijas prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu.
"Viņa ir nedaudz līdzīga jūsu bijušajai prezidentei, vismaz tajā ziņā, ka viņas ievēlēšana bija līdzīga. Kad cilvēki šeit sūdzējās – "ak nē, kas notiks, mēs esam strupceļā, visi pazīstamie kandidāti nostumti malā", un pēkšņi parādās nezināma sieviete. Tas nedaudz atgādina Vīķi-Freibergu pirms daudziem gadiem Latvijā, kas, vismaz no igauņu skatpunkta, bija sekmīgākā Latvijas prezidente," saka Kasekamps.
"Tādēļ arī šeit ir cilvēki, kas, velkot paralēles ar Vīķi-Freibergu, saka – tā nav slikta lieta, mums varētu būt lieliska prezidente," atzīst Kasekamps.
Var popularizēt jaunu Igaunijas tēlu – līderi gēnu tehnoloģijās
Kasekmaps Kaljulaidu raksturo kā inteliģentu, enerģisku un analītisku personu. Bet Tartu Universitātes politologs Reins Toomla norāda, ka starp jaunās prezidentes galvenajiem izaicinājumiem tagad būs tautas iepazīstināšana ar sevi.
"Viņa strādāja Eiropas Revīzijas palātā 12 gadus, tas ir ļoti ilgs laiks. Un var pieņemt, ka viņai ir pamatīgas zināšanas par to, kā darbojas Eiropas Savienība. Tā ir viņas pozitīvākā puse. Bet, no otras puses, varam atkal teikt – viņa 12 gadus strādāja Luksemburgā, kur bāzēta šī Revīzijas palāta, un līdz ar to saikne ar Igaunijas politisko dzīvi nav pārāk spēcīga," norāda Toomla.
"Viņa nav tik pazīstama tautā un nav tik pazīstama politiķu vidū. Tādēļ viņai būs jāstrādā dažādos virzienos. Gan padarīt sevi zināmu tautai, gan arī kaut kā sastrādāties ar politisko eliti. Tas prasīs laiku. Un es domāju, ka pirmais gads, varbūt pat pirmie divi gadi viņai būs ļoti grūti," paredz Toomla.
Igaunijas Ārpolitikas institūta vadītājs Kasekamps, norādot uz viņas interesanto akadēmisko un profesionālo pieredzi, lēš, ka balstoties uz to, Kersti Kaljulaida varētu lauzt ceļu vēl vienai Igaunijas nišai.
"Viņa ieguva bakalaura grādu bioloģijā, bet tieši ģenētikā, ģenētiskajā bioloģijā. Ilvess visu laiku runājis par visu, kas saistīts ar IT, kiberjomu un digitalizāciju. Bet vēl viena lieta, kur Igaunija mēģinājusi sevi popularizēt un ir viena no pasaules līderēm - tās ir gēnu tehnoloģijas, ģenētiskā bioloģija. Un, ja viņai ir šī pieredze no studentes laikiem, tad viņa var palīdzēt to popularizēt kā īpašu Igaunijas nišu," pieļauj Kasekamps.
Potenciāls līdzsvarot ārlietas un iekšlietas
Bet, salīdzinot ar iepriekšējiem Igaunijas prezidentiem kopš valsts neatkarības atjaunošanas, Kasekamps saredz, ka Kaljulaidai ir potenciāls savā prezidentūrā atrast labu balansu starp ārlietām un iekšlietām.
"Šīs prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā tika runāts, ka Igaunijai ir tradīcija, ka Lennarts Meri bija ārpolitikas prezidents, Arnolds Rītels uz iekšieni, iekšlietām vērts prezidents, un Tomass Hendriks Ilvess atkal bija ārlietu prezidents. Un tagad cilvēki gribēja kādu, kam ir gan ārpolitikas pieredze, gan kurš vairāk komunicētu ar vienkāršajiem cilvēkiem, ko Ilvess tik daudz nedarīja," skaidroja eksperts.
"Kaljulaidai ir potenciāls būt prezidentei, kas iesaistās gan iekšlietās, gan ir veiksmīga starptautiski," uzskata Kasekamps.
Kaljulaida savus uzskatus raksturojusi kā liberāli konservatīvus. Viņa atbalsta konservatīvu ekonomisko politiku, bet ir liberāla sociālajos jautājumos. Kaljulaida izteikusies, ka ar Igaunijas krievvalodīgajiem iedzīvotājiem ir gatava komunicēt viņu dzimtajā valodā, bet vienlaikus uzsvērusi, ka viņi ir Igaunijas iedzīvotāji.
Ārpolitiski – Kaljulaida norādījusi, ka Eiropas Savienība nedrīkst atteikties no sankcijām pret Krieviju, kamēr nebūs izpildītas Minskas vienošanās par situācijas noregulējumu Austrumukrainā.
Tallinas ielās sastaptie cilvēki kopumā pozitīvi vērtē Kaljulaidu, kaut ne visi.
"Domāju, ka viss būs citādi. Man radies viedoklis, ka nebūs sašķeltības starp cilvēkiem, būsim visi kopā. Ka viņa vienos tautu, nedalīs igauņos un krievos. Jaunieši visi jau runā gan igauniski, gan angliski. Bet es 50 gadus krievvalodīgajā skolā strādāju – sakiet, kad gan man bija laika mācīties? Es domāju, ka viņas virziens būs tautas vienošana. Cerēsim, ka viens otru sapratīsim. Tas, ka mēs šeit nokļuvām – mēs pie tā taču neesam vainīgi, tāda bija dzīve," saka kāda Tallinas iedzīvotāja.
"Man vienalga. Es viņu neredzu kā manu vai manu ideju pārstāvi," atzīst cits Tallinas iedzīvotājs.
"Es domāju, ka viņa ir piemērota amatam. Mēs par viņu iepriekš daudz neesam dzirdējuši, bet pēdējās dienās viņa sniegusi dažas intervijas, un es domāju, ka tās bijušas diezgan pozitīvas," spriež vēl viens Tallinas iedzīvotājs.
Igaunijas parlamenta spīkers Eiki Nestors Kaljulaidas ievēlēšanas dienā pauda pārliecību, ka viņa ir gatava būt par prezidenti.
"Es viņu pazīstu gandrīz 20 gadus, un nav viegli kļūt par šī augstā amata kandidāti vienā nedēļā, vienlaikus saprotot, ka neesi tik labi pazīstama sabiedrībā. Bet es domāju, ka viņa tam ir gatava, un viņai novēlu visu to labāko," saka Nestors.
Kaut Igaunijas prezidenta loma, tāpat kā Latvijā, ir ceremoniāla, šajā amatā esošajiem var būt potenciāli nozīmīga ietekme uz starptautiskajiem un iekšzemes procesiem. Ilvess atstājis savu nospiedumu Igaunijas interneta tehnoloģiju attīstībā, kiberdrošībā un starptautiskajā arēnā. Kaljulaidai priekšā ir pieci prezidentūras gadi, un viņas liktie akcenti kā valsts galvai, gaidāms, būs atšķirīgi no Ilvesa.
