Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Atslepenotie CIP arhīvi atklāj jaunas ainas no Aukstā kara spiegu spēlēm

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Cīņas ap «Nord Stream 2» samilst. Vai Krievijas gāzes projektu var apturēt?

Izsīkušas iespējas 2. pensiju līmeņa miljardus ieguldīt Latvijā

Izsīkušas iespējas 2. pensiju līmeņa miljardus ieguldīt Latvijā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Pieaugot iemaksām valsts fondēto pensiju sistēmā jeb 2. pensiju līmenī, tajā uzkrāto līdzekļu kopapjoms sasniedzis rekordaugstu līmeni – tas jau pārsniedz trīs miljardus eiro. Taču pensiju plānu pārvaldītāji pauž bažas, ka Latvijas tautsaimniecības ieguvums no šīs naudas nebūt nav tik liels, cik tas varētu būt.

Vairāki uzņēmumi pametuši biržu

Valdības deklarācija un šā gada sākumā apstiprinātais Finanšu sektora attīstības plāns turpmākajiem trīs gadiem ir tikai daži no dokumentiem, kuros pausta apņemšanās plašāk izmantot tirgus instrumentus naudas piesaistei tautsaimniecībai un veicināt vērtspapīru tirgus attīstību. Taču šādu apņemšanos iedzīvināšana praksē notiek gausi, un tas nav pa prātam finanšu un kapitāla tirgus spēlētājiem, kas pārvalda 2. pensiju līmeņa līdzekļus.

"Mēs jūtam tādu vēlmi no sabiedrības, lai mēs pēc iespējas vairāk izvietojam šos līdzekļus vietējā tirgū, taču, ja runājam par Latvijas akciju tirgu, mēs šīs iespējas esam izsmēluši. Viss, kas bija daudzmaz pērkams un kvalitatīvs no ieguldīšanas viedokļa, jau ir iegādāts," skaidro ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "INVL Asset Management" vadītājs Andrejs Martinovs.

Tam ir vairāki iemesli. Pirms vairākiem gadiem no biržas izslēgta maksātnespējīgā akciju sabiedrība "Liepājas metalurgs". Salīdzinoši nesen no biržas "Nasdaq Riga" ir aizgājusi "Ventspils nafta". Šonedēļ kļuvis zināms, ka pēc dažām nedēļām sasauktajā akcionāru sapulcē lēmumu par aiziešanu no regulētā tirgus gatavojas pieņemt arī "Latvijas kuģniecība". Protams, ir arī jaunpienācēji – "Hansa Matrix" un "Madara", kas biržā startēja pavisam nesen.

Tomēr Latvijā lielākā 2. pensiju līmeņa pārvaldītāja "Swedbank" Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Pēteris Stepiņš norāda: "Vietā nāk mazi un jauni privātie emitenti, kam ir interese atrasties biržā. Vienā no tiem arī mēs esam investējuši, proti, "Hansa Matrix".

Taču tie, kas aiziet un kas atnāk…tas ir pavisam cits izmērs un pavisam cits profils. Tāpēc gribētos, lai būtu daudz lielāka apjoma emisijas."

Šādos apstākļos gan privāto, gan tā dēvēto institucionālo ieguldītāju interese par jauniem ieguldījumu objektiem ir milzīga. Pieprasījums pēc jau pieminētā kosmētikas ražotāja "Madara" akcijām vairāk nekā divarpus reizes pārsniedza piedāvājumu, bet Attīstības finanšu institūcijas "Altum" obligācijas, kas tika izlaistas šā gada oktobrī, tēlaini izsakoties, izķēra kā karstus pīrādziņus. Emisijas kopapjoms bija 20 miljoni eiro, bet pieprasījums pēc tām vairāk nekā sešas reizes pārsniedza piedāvājumu.

Aktīvs obligāciju tirgus

Līdzīga tendence vērojama arī tajos brīžos, kad notiek valsts obligāciju jeb parāda vērtspapīru izsoles – pieprasījums allaž vairākkārt pārsniedz piedāvājumu.

"Nasdaq Riga" valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne stāsta, ka obligāciju tirgus, kurā pēdējo gadu laikā startējis ne tikai "Altum", bet arīdzan "Latvenergo", Latvijā ir samērā aktīvs:

"Ja mēs runājam par obligāciju tirgu, tad Latvijā tas ir visattīstītākais. Tāds obligāciju tirgus nav ne Lietuvā, ne Igaunijā."

Jautāta par iemesliem, kādēļ daļa kompāniju dod priekšroku nevis jaunu akciju izlaišanai, bet gan aizņēmumiem, izmantojot obligācijas, Auziņa pieļauj: "Emitējot obligācijas, jums nav jādalās ar kontroli uzņēmumā. Jūs maksājat procentu maksājumus par to, ka esat naudu paņēmuši no investoriem caur šīm obligācijām. Tur katram ir skaidrs, kas ir jādara. Un nav tas spiediens, kas parasti ir uz akciju emitentiem, ka ir jābūt tādam ļoti pārliecinošam izaugsmes stāstam."

Sarūk 2. pensiju līmenī uzkrāto līdzekļu ieguldījumi Latvijas ekonomikā

Papētot valsts fondēto pensiju shēmas pēdējo gadu darbības pārskatus, acīmredzama kļūst tendence, ka, arvien pieaugot 2. pensiju līmenī uzkrāto līdzekļu apjomam, kas šogad jau pārsniedzis trīs miljardus eiro, šo līdzekļu ieguldījumi Latvijas ekonomikā sarūk.

Vēl pirms pieciem gadiem ieguldījumi Latvijā emitētos vērtspapīros, kā arī termiņnoguldījumos Latvijas bankās sasniedza teju pusi no kopējā uzkrāto līdzekļu apjoma. Šā gada pirmajos sešos mēnešos šo ieguldījumu īpatsvars Latvijā sarucis līdz nepilniem 30% no kopējā uzkrājuma. Turklāt lejupslīde nav tikai procentuālā izteiksmē vien.

2015.gadā 2. pensiju līmeņa līdzekļu ieguldījumu kopapjoms Latvijā pārsniedza miljardu eiro, bet šā gada pirmās puses beigās – vairs tikai aptuveni 880 miljonus eiro.

 

"Sarūk tā iemesla dēļ, ka sarūk valsts vērtspapīru pievilcīgums, jo

pēdējos gados arvien sarūk procentu likmes, cik ar šiem vērtspapīriem var nopelnīt.

Pēc tam jau nāk riska kapitāls un vietējo uzņēmumu akcijas," atzīst "Swedbank" Ieguldījumu pārvaldes direktors Pēteris Stepiņš. Viņš stāsta, ka Latvijā vadošā 2. pensiju līmeņa pārvaldītāja ieguldījumi Baltijas valstu uzņēmumu akcijās sasniedz vien aptuveni pusotru procentu no kopējiem ieguldījumiem, kamēr ieguldījumi riska kapitālā un nekustamajos īpašumos ir vairākkārt lielāki.

Apzināti iegulda indeksu tirgos

2. pensiju līmeņa pārvaldītāju vides jaunpienācējs "Indexo" apzināti ir izvēlējies atšķirīgu ieguldījumu stratēģiju, proti, tas Latvijas ekonomikā neiegulda vispār. Līdzekļi, kuru pārvaldīšanu "Indexo" uzticējuši vairāk nekā 3000 klientu, tiek ieguldīti indeksu tirgos.

"Pieeja tika izveidota, balstoties uz to, ka pasaulē notiek ļoti liela kustība uz zemu izmaksu diversificētiem ieguldījumiem, kas parastam nākotnes pensionāram statistiski ilgtermiņā bijuši ļoti izdevīgi. Piemēram, ASV jau 30% no ieguldījumiem ir indeksu tirgū," skaidro "Indexo" valdes loceklis Toms Kreicbergs.

Šādu stratēģiju "Indexo", kas 2. pensiju līmeņa pārvaldīšanā iesaistījās tikai šogad, izvēlējies apzināti. Kreicbergs pieļauj, ka varbūt kaut kad nākotnē "Indexo" varētu izveidot kādu ieguldījumu plānu, kas paredzētu ieguldījumus arī Latvijā, taču mazliet apšauba, vai 2. pensiju līmeņa līdzekļi patiešām var dot nopietnu pienesumu vietējai tautsaimniecībai:

"Reāli palīdzēt vietējai tautsaimniecībai ar pensiju fondu starpniecību nav tik viegli, kā varētu likties.

Pirkt Latvijas parādzīmes? Nu, cik lielā mērā tas palīdz tautsaimniecībai, ir ļoti diskutabls jautājums. Pirkt esošo uzņēmumu akcijas? Arī diskutējams, vai tas palīdz esošajiem akcionāriem, vai tas palīdz uzņēmumiem."

Viņaprāt, neraugoties uz sabiedrībā plaši izplatīto uzskatu, ka Latvijas iedzīvotāju pensiju fondos uzkrātajiem līdzekļiem būtu galvenokārt jāpaliek tepat Latvijā, "Indexo" izvēlētajai stratēģijai ir savas priekšrocības: "Ja cilvēks dzīvo Latvijā, strādā Latvijā, visa viņa ģimene ir Latvijā un arī visi viņa ieguldījumi ir Latvijā, tas tomēr nozīmē koncentrēt riskus vienā vietā.

Savukārt, ja ieguldījumi ir diversificēti pasaulē, tas šo risku nedaudz sadala."

Valstij piederošo uzņēmumu ienākšana biržā?

Tikmēr citi 2. pensiju līmeņa naudas pārvaldītāji pauž atšķirīgu nostāju. Esot pienācis laiks nopietni domāt par to, kā stimulēt jau kādu laiku stagnējošā vietējā kapitāla tirgus attīstību. Viens no efektīvākajiem instrumentiem, kā iedvest tirgū jaunu elpu, viņuprāt, būtu lielo valstij piederošo uzņēmumu ienākšana biržā.

"Kapitāla tirgus attīstība bez valsts uzņēmumiem būs ļoti lēna.

Ja mēs paskatāmies uz to, kas ir lielākie uzņēmumi Latvijā, redzams, ka tur dominē valsts kapitālsabiedrības. Ja daļa no lielo valsts uzņēmumu akcijām tiktu kotēta biržā, tas varētu būt kā pamudinājums arī nākamajam vilnim ar izmēros mazākiem, bet, salīdzinājumā ar esošajiem, lieliem privātiem uzņēmumiem nākt biržā un mēģināt piesaistīt papildu kapitālu," spriež Pēteris Stepiņš, "Swedbank" Ieguldījumu pārvaldes direktors.

Andrejs Martinovs, kurš vada "INVL Asset Management", ir cieši pārliecināts, ka, izšķiroties par kādu valstij piederošu uzņēmumu kotēšanu biržā, tiktu nošauti vairāki zaķi uzreiz: "No vienas puses, mums ir valstij piederoši uzņēmumi, kam ir nepieciešami līdzekļi, lai attīstītu savu biznesu. Ar šo soli varētu atrisināt finansēšanas problēmu, lai valstij nevajadzētu no mums visiem ieguldīt attīstībā. Un otra lieta, attīstot šo tirgu, arī citi uzņēmumi varētu uz izdevīgākiem nosacījumiem piesaistīt sev nepieciešamo finansējumu."

Turklāt, kļūstot par biržas uzņēmumu, valsts kapitālsabiedrībām nāktos kļūt caurspīdīgākām.

Juridiski šķēršļi

Jautāts, kuri no valstij piederošajiem uzņēmumiem varētu šķist interesanti investoriem, Martinovs uzskaita: ""Lattelecom", noteikti, "Latvenergo", "Latvijas Valsts mežus", "Latvijas Loto", visus pašvaldībām piederošos "siltumus" un "ūdeņus".

Pat neskatoties uz to, ka šiem uzņēmumiem ir formāls aizliegums uz privatizāciju, es domāju, ka, nezaudējot kontroli, visiem šiem uzņēmumiem būtu vieta biržā.

Ja 10% tiktu tirgoti biržā, no kontroles viedokļa nekas nemainās, jo ar 90% ir gandrīz absolūta kontrole."

Te gan jāņem vērā - pat tad, ja birža tiek izmantota tikai papildu līdzekļu piesaistīšanai un valsts nekādā ziņā nezaudē kontroli pār uzņēmumu, šāda risinājuma izmantošanai patlaban pastāv arī juridiski šķēršļi. "Ja tas notiktu kādā no sešiem neprivatizējamiem uzņēmumiem, būtu jāmaina likumdošana, lai šos 5%, 10%, 15% vai 25% no kapitāla papildus piesaistītu no malas," skaidro "Swedbank" Ieguldījumu pārvaldes direktors Pēteris Stepiņš.

Taču ir arī uzņēmumi, kuru kotēšanai biržā šādu šķēršļu nav: "No tāda viedokļa skatoties, mūsu telekomunikāciju uzņēmumi ir reālāki kandidāti uz biržu nekā, piemēram, "Latvenergo"."

 

Biržā daļēji valstij un daļēji investoriem piederoši uzņēmumi

Iespēju daļu "Lattelecom" un "Latvijas Mobilā telefona" akciju tirgot biržā, tādējādi piesaistot papildu naudu uzņēmumu attīstībai, paredzēja arī konsultantu sagatavotais plāns turpmākai rīcībai ar valstij piederošajām abu telekomunikāciju uzņēmumu kapitāla daļām. Tomēr tam, ka valdība šo plānu nesen noraidīja, nevajadzētu kļūt par nopietnu kavēkli, spriež ieguldījumu speciālisti.

Atšķirībā no Latvijas, kur telekomunikāciju uzņēmumi, kas daļēji pieder valstij, bet daļēji investoriem, nekad nav tikuši kotēti biržā, tepat kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā  – šāda pieredze ir. Biržas "Nasdaq Riga" valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne zin stāstīt, ka šī pieredze esot pozitīva.

Viņa atzīmē, ka, iedzīvinot Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas paģērēto valsts kapitālsabiedrību pārvaldības reformu, jau īstenoti vairāki pasākumi, kas savā ziņā uzskatāmi par mājasdarbiem, lai sagatavotu uzņēmumus ieiešanai biržā: "Ja raugāmies uz valsts sektoru, ir izdarīti nozīmīgi soļi, lai stiprinātu valsts uzņēmumu pārvaldību, caurspīdību, prasītu lielāku atskaitīšanos. Visi šie elementi ir ļoti svarīgi arī tad, ja uzņēmums domā par investīciju piesaisti biržā."

Šobrīd tas, vai kādai no lielajām valsts kapitālsabiedrībām birža kļūs par kaut ko vairāk nekā starpnieku, lai aizņemtos, lielā mērā ir atkarīgs no politiskās gribas. Ņemot vērā to, cik slikta reputācija Latvijā ir jēdzienam "privatizācija",

ierosinājums par valstij piederošo uzņēmumu kotēšanu biržā prasītu lielu politisko drosmi.

Tādēļ ticamāks, ka vismaz tuvākajos gados Latvijas iedzīvotāju pensijas kapitāls turpinās sildīt citu valstu ekonomikas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti