Atsevišķas ASV veiktās izsekošanas darbības, par kurām pasaulei pavēstījis bēguļojošais Centrālās izlūkošanas pārvaldes darbinieks Edvards Snoudens, atļauts veikt arī Latvijas drošības iestādēm, turklāt pat bez tiesas sankcijas. Prokuratūra gan uzskata, ka visatļautība šajā jomā nevalda un datu ievākšana bez jebkāda pamatojuma nav iespējama. Tomēr jau ilgāku laiku notiek darbs pie izmaiņām likumā, kas zināmā mērā iegrožos specdienestu brīvību.
ASV praktizētā spiegošana nav pārsteigums
Ne pati iedzīvotāju un partnervalstu izspiegošana, par ko, pēc Snoudena neseniem atklājumiem, spiestas taisnoties ASV, ne specdienestu pielietotie tehniskie risinājumi Latvijas Radio aptaujātajiem jomas pārzinātājiem nav nākuši kā liels pārsteigums. "Ja es rakstu internetā vai saku pa telefonu, tad to var noklausīties," saka IT drošības speciālists Kirils Solovjovs.
Snoudena atklāto par ASV Nacionālās drošības pārvaldē piekoptajām spiegošanas metodēm viņš iedala divos darbības virzienos. "Viens ir šis projekts, kas paredz informācijas savākšanu no dažādiem sociālajiem tīkliem un pakalpojumu sniedzējiem kā "Facebook" un tamlīdzīgi," saka Solovjovs.
Solovjovs min, ka interpretācija atšķiras, vai specdienesta piekļuve šiem datiem bijusi filtrēta vai neierobežota.
Otrs ASV drošības iestāžu projekts ļauj kopēt visu datu plūsmu, kas iet cauri centrāliem informācijas apmaiņas punktiem. Solovjovs skaidro, ka, piemēram, e-pasta sarakste starp diviem Latvijas iedzīvotājiem, kuri izmanto ASV bāzētu e-pasta pakalpojumu sniedzēju, divas reizes šķērso šos punktus. "Daļā no šiem punktiem viņi piekļuva visiem šiem datiem un kopēja sev un visu, kas tur plūda cauri," saka Solovjovs.
Rinkēvičs: Eiropas un ASV attiecības nedrīkst pasliktināties
Masveidīga interneta lietotāju izsekošana cīņas ar noziedzību un terorismu vārdā nav tas, kas uztrauc Latvijas amatpersonas. Līdzīgi kā kolēģi citās Eiropas valstīs, politiķi par nepatīkamu ziņu sauc ASV spiegošanu Eiropas Savienības (ES) oficiālajās institūcijās Briselē un ASV, par ko nedēļas nogalē vēstīja Vācijas izdevums "Der Spiegel", atsaucoties uz slepeniem dokumentiem. "Es nedomāju, ka ES vēstniecība ASV ir tā vieta, kur plāno teroristiskus uzbrukumus," norāda ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Viņš atklātībā nākušās ziņas sauc par satraucošām. Ministrija aizvakar uz sarunu uzaicināja ASV vēstniecības pārstāvjus, no kuriem saņemta pirmā informācija, kā ASV traktē notikušo, bet ir vēl papildus lietas, kuras Latvija vēlas noskaidrot.
Rinkēvičs uzskata, ka situācija jāatrisina Briselei un Vašingtonai divpusējās sarunās. Ministrs cer, ka incidents neradīs trešajām pusēm līksmības sajūtu un neietekmēs ASV un ES stratēģiskās attiecības. "Lai arī šāda rīcība nav pieņemama, tas nedrīkst kalpot par iemeslu, lai sabojātu attiecības," norāda Rinkēvičs.
Par to, vai ASV izspiegojusi konkrēti Latviju, Rinkēvičam ziņu nav. "Nu, ziniet, būsim reālisti. Neviens tagad te nesāks stāstīt – kas, kā un cik tagad ir darīts," norāda Rinkēvičs.
Par Latviju interesējas Krievija, ASV, Baltkrievija, potenciāli - Ķīna un Irāna
Latvijas izlūkošanas un pretizlūkošanas iestāde - Satversmes aizsardzības birojs (SAB) - savos ikgadējos pārskatos galvenokārt runā par Krievijas specdienestu interesi Latvijā. Ziņojumā par pagājušo gadu parādās arī Baltkrievija, bet 2015.gadā, kad Latvija kļūs par bloka prezidējošo valsti, pastiprinātu uzmanību varētu pievērst arī Ķīnas un Irānas izlūkdienesti, nesen prognozēja nu jau bijušais SAB direktors Jānis Kažociņš.
Runāt par izgaismotajām ASV aktivitātēm Eiropā Kažociņš, kurš tagad ir aizsardzības ministra ārštata padomnieks, nevēlas.
Par to, ka ASV vāc informāciju arī Latvijā, nešaubās bijušais Padomju Savienības Valsts Drošības komitejas darbinieks, vēlāk Latvijas iekšlietu ministrs, tagad no "Saskaņas centra" saraksta ievēlētais Saeimas deputāts Jānis Ādamsons, kurš šajā parlamenta sasaukumā vadīja apakškomisiju, kuras uzdevums ir pilnveidot Operatīvās darbības likumu, kas regulē drošības iestāžu darbību.
Ādamsons uzskata, ka Latvijai ar noslēpumu glabāšanu allaž bijušas problēmas. Pēc viņa teiktā, amatpersonas pa labi pa kreisi daļā slepenu informāciju. "Varam atcerēties, ka bijušais ģenerālprokurors nodeva ASV operatīva rakstura informāciju, kas vēlāk apstiprinājās. Var minēt Ārlietu ministrijas pārstāvi, kurš pēc Nacionālās drošības padomes sēdēm dodas uz ASV vēstniecību ar informāciju, kas nav domāta citām valstīm," norāda Ādamsons.
Ādamsona pieminētais bijušais ģenerālprokurors Jānis Maizītis, kurš kopš pavasara vada slepenāko no drošības iestādēm SAB, taisnojies, ka informāciju ārvalstu diplomātiem sniedzis tikai pēc saskaņošanas ar procesa virzītāju, lai neminētu to, kas traucētu izmeklēšanai.
Savukārt otru deputāta atmiņā atsaukto piemēru par eksprezidenta Valda Zatlera ārlietu padomnieka Andra Pelša ciemošanos ASV vēstniecībā, par ko bija minēts organizācijas "Wikileaks" nopludinātajā diplomātu sarakstē, pirms gada Latvijas Radio komentēja bijušais SAB priekšnieks Kažociņš. "Dienesta izmeklēšana konstatēja, ka attiecīgais cilvēks, kas to darīja, bija tiesīgs to darīt un viņam tas bija jādara," norādīja Kažociņš.
Vai iedzīvotājus drīkst izspiegot?
Snoudena atklājumi atkal likuši domāt par to, kādas izspiegošanas metodes un cik plaši pielieto Latvijas drošības iestādes. Martā avīze "New York Times" nāca klajā ar publikāciju, ka daudzu valstu valdības noziedznieku ķeršanai un dažās zemēs arī politiski motivētai iedzīvotāju izsekošanai izmanto datorprogrammu ar nosaukumu "FinSpy". Tā ļauj ierakstīt sarunas pa interneta telefonu "Skype", ieslēgt datoru kameras un mikrofonus un fiksēt ar klaviatūru rakstīto. Pēc gadu ilgas izpētes pētnieki pamanīja "FinSpy" serverus 25 valstīs, tostarp Latvijā. "Tas nozīmēja, ka Latvijas iestādes viņas izmantoja (..) Iespējams, ka to darīja citas valstis," uzsver Solovjovs.
IT drošības eksperts Kirils Solovjovs skaidro, ka šīs tā saucamās ļaunatūras uzdevums ir iekļūt upuru datoros, kā to dara hakeri, piemēram, atsūtot inficētu e-pastu.
Latvijas drošības iestādes neizpauž, vai to rīcībā ir minētā vai kāda cita datorprogramma. Skaidrību par izspiegošanas metodēm nevieš arī prokuratūra. "Tas ir valsts noslēpums," saka Evita Šiba, kas ir īpaši pilnvarotu prokuroru nodaļas prokurore.
Saskaņā ar viņas teikto - pat ja specdienestu rīcībā ir minētā programmatūra, lai kontrolētu korespondenci, noklausītos sarunas un veiktu videonovērošanu, ko likums atļauj darīt, ja ir ziņas par personu saistību ar noziegumu vai valsts apdraudējumu, ir jāsaņem Augstākās tiesas tiesneša atļauja.
Likums neprasa tiesnesim darīt zināmu, kā izsekošana notiks, bet drošības iestādei ir jāpiestāda zināms dokumentu kopums, lai tiesnesis varētu izvērtēt prasīto pasākumu nepieciešamību.
Prokurore uzsver, ka pārkāpumi no drošības iestādēm darbību sankcionēšanas fāzē nav fiksēti. Šiba atzīmē, ka pat žurnālistes Ilzes Jaunalksnes telefonsarunu noklausīšanās, kas divās tiesu instancēs atzīta par nelikumīgu, notika ar tiesneša sankciju.
Operatīvie darbinieki žurnālistes numuru bija uzdevuši par kādas, iespējams, noziegumos iesaistītas personas numuru. Tiesnesei, kas deva atļauju noklausīties sarunas, tiesnešu disciplinārkolēģija izteica aizrādījumu.
Taču likums ļauj drošības un tiesībsargājošām iestādēm saņemt tiesneša "jā" vārdu 72 stundas pēc tam, kad jau ir sākta filmēšana, noklausīšanās vai citas operatīvās darbības.
Latvijas Universitātes asociētais profesors Artūrs Kučs min, ka tas ir neatbildēts jautājums - vai steidzamība visos gadījumos ir pamatota. Pretizlūkošanā tā būtu attaisnojama, taču būtu jādomā, kā tiesnesi iesaistīt ātrāk, uzskata Kučs. "Tā ir vēl viena problēma – statistikas datu pieejamība. Līdz ar to mums ir grūti izvērtēt, cik pamatoti vai nepamatoti tiesneši ir rīkojušies," norādīja Kučs.
Viņš atgādina, ka izmeklēšanas iestādēs mēdz arī dažādi interpretēt likumu. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs savulaik pauda nostāju - ja operatīvās darbības ir pabeigtas 72 stundu laikā, tiesnesim par tām nav jāsaka. Satversmes tiesa noraidīja šādu likuma traktējumu.
Tomēr Latvijas likumi pieļauj iespēju bez prasīšanas tiesai iegūt datus par to, kam, kad un cik ilgi persona zvanījusi. Britu laikraksts "Guardian" vēstīja, ka slepena ASV tiesa uzdevusi drošības aģentūrai nodot šādas ziņas par miljoniem telefonsarunu.
Kučam šķiet, ka tiesneša atļauja šādos gadījumos būtu nepieciešama. "No šādām sarunām arī daudz ko var uzzināt – par personas paradumiem, kam zvanījis, kad zvanījis," norāda Kučs.
Prokuratūrā Evita Šiba apliecina, ka šādu datu izprasīšana praksē notiek ar iestādes priekšnieka atļauju. Cits prokurors Aleksandrs Višņakovs apgalvo, ka Latvijā nav iespējama situācija, ka bez pamatojuma par kādu ievāktu informāciju.
Pašlaik saskaņošanā līdz nākamai nedēļai starp iestādēm ir Iekšlietu ministrijas darba grupā izstrādātās izmaiņas Operatīvās darbības likumā, kas prasīs arī telefona numuru un zvanu ilgumu iegūšanai saņemt prokurora vai tiesneša piekrišanu. Grozījumu izstrādes gaitā arī tiek apskatīta iespēja pēc operatīvo pasākumu veikšanas darīt zināmu personai, ka drošības iestādes par viņu interesējušās. Pašlaik šāda informācija izspiegotajam netiek atklāta, tomēr par grozījumiem vēl jānobalso Saeimai.
