Iepriekšējā gada nogalē Valsts prezidents Raimonds Vējonis kritizēja valdību, ka tā pārāk gausi apgūst Eiropas fondu piešķirtos 4,5 miljardus eiro. Tikko kā ir beigušies iepriekšējā plānošanas perioda projekti, un kavēšanās dēļ šis gads draud piedzīvot Eiropas Savienības (ES) investīciju pārrāvumu. Lai gan pagājuši jau divi gadi jaunajā plānošanas periodā, šobrīd projekti ir apstiprināti tikai par aptuveni desmito daļu no kopējā finansējuma. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) no sev piešķirtā 790 miljonu eiro lielā portfeļa ir apguvusi tikai vienu procentu.
- Veiksmes stāsts - profesionālā izglītība
- Pierādījums, ka arodizglītību apgūst ne tikai "divnieku karaļi"
- Augļi ienāks pēc daudziem gadiem
- Naudu iegulda, skolu likvidē
- Pašvaldību savienība: IZM stratēģija atrodas iekšējās pretrunās
- Divu gadu laikā viens izglītības projekts par ES naudu
Veiksmes stāsts - profesionālā izglītība
"Skaitļi vienmēr runā paši par sevi. 2007. – 2013. gada plānošanas periodā kopējais mums pieejamais ES fondu finansējums vispārējai un profesionālai izglītībai bija vairāk nekā 388 miljoni eiro. Savukārt nākamajos septiņos gados ir plānots investēt vēl vairāk. Tā ir lieliska iespēja, bet vienlaikus arī liela atbildība," Izglītības un zinātnes ministrijas rīkotajā konferencē par Eiropas struktūrfondu apguvi decembra vidū, kurā pulcējās valsts iestāžu vadītāji, ierēdņi, skolotāji un skolu direktori, sacīja Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāre Līga Lejiņa.
Par veiksmes stāstu visi runātāji minēja profesionālo izglītību.
Dažādi apvienojot vairākas arodskolas, ir izveidoti profesionālās izglītības kompetences centri, ieviestas nozaru ekspertu padomes un mācības sasaistītas ar darba tirgu. To izcēla arī Finanšu ministrijas ES fondu stratēģijas departamenta direktors Edgars Šadris. "Īpašs prieks ir par profesionālajā izglītībā paveikto, kur mēs redzam, ka struktūrfondi tiešām strādā un pilda savu pamatmisiju – panākt paliekošas izmaiņas visā sistēmā, un radīt jūtamu pavērsienu vispār attieksmē pret profesionālo izglītību valstī, un arī jūtami stiprināt izglītības sasaisti ar tautsaimniecības nozaru attīstības vajadzībām," saka Šadris.
Pierādījums, ka arodizglītību neapgūst tikai "divnieku karaļi"
Viens no pēdējiem iepriekšējā plānošanas perioda projektiem ir Rīgas Valsts tehnikuma mācību centra būvniecība Dārzciema ielā 64. Latvijas Radio dodas apskatīt jaunās telpas kopā ar tehnikuma direktori Dagniju Vanagu. "Šeit mums pilnībā būs mašīnbūve, metālapstrāde. Pilnībā ar modernām iekārtām būs poligrāfiķi," stāsta Vanaga.
Būvdarbi jau ir pabeigti, un tagad notiek telpu iekārtošana. Lai strādniekiem iekārtas nest būtu jautrāk, visos stūros pa skaļruņiem skan mūzika. Telpas ir gaišas, plašas un pilnas ar iekārtām, kuru iespējas nezinātājam būtu grūti uzminēt. "Šīs ir ūdeņraža šūnas. Viņam pašam ir savs ģenerators. Viņš no ūdens ģenerē ūdeņradi, un tad var radīt elektrību un visādos veidos viņu te pieslēgt. Lampiņas deg," klāsta Juris Gurčenoks, Rīgas Valsts tehnikuma nekustamo īpašumu nodaļas vadītājs.
Arī direktore mācību centra iekārtas un mēbeles klašu telpās redz pirmo reiz. Viņa atminas, ka agrāk skolēni uz arodskolām raudzījās kā uz vietām, kur nonāk jaunieši bez ambīcijām. Tādi, kuriem atzīmes ir pārāk sliktas, lai vēlāk tiktu augstskolā, tādēļ atlikušo dzīvi ir gatavi nosēdēt pie virpas.
Jaunā Rīgas Valsts tehnikuma ēka ir pierādījums, ka laiki mainās.
Ieraugot modernās iekārtas un telpas, dažu brīdi direktorei pat aizraujas elpa. "Sapņi piepildās, es gribu teikt. Profesionālajai izglītībai ir ļoti spoža nākotne," viņa iepriecināta secina.
Centrā audzēkņi varēs iegūt saules enerģiju, mācīties braukt ar vilcienu simulatorā, praktiski pārbaudīt dažādu elektrības saslēgumu ekonomiju un pat mācību tipogrāfijā paši drukāt grāmatas. "Sākot no tā, ka augšā, otrajā stāvā, mums ir sagatavoti faili. Viņi ir nosūtīti uz iekārtām, kur sagatavo iespiedformas, šeit ieliek iespiedmašīnās, nodrukā uz jau tepat iepriekš sagatavotā papīra. Tālāk viņš aiziet uz nākamo iecirkni, kur tiek locīts: vai nu grāmatā sašūts vai salīmēts. Mums tā ideja ir pašiem sevi nodrošināt ar mācību literatūru," saka direktore.
Rīgas Valsts tehnikuma mācību centrs izmaksāja gandrīz 10 miljonus eiro. Audzēkņiem tas būs atvērts mēneša laikā. Līdzīgi kompleksi jau ir atvērti arī Ventspilī, Daugavpilī un citur. Jaunās profesionālās izglītības skolu telpas parāda, cik svarīgas ir Eiropas investīcijas, jo tās paver durvis uz jaunākajām tehnoloģijām un modernākajām iekārtām, ko par naudu var nopirkt.
Augļi ienāks pēc daudziem gadiem
Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone ir pārliecināta, ka jauniekārtotās profesionālās izglītības skolas dos labākus darbiniekus.
"Es domāju, ka augļus mēs droši vien varēsim novākt kaut kad vēlāk, jo, protams, izglītība – tas nav vienas dienas jautājums.
Arī viena gada jautājums tas nav. Bet, pirmās atsauksmes jau nāk no darba devējiem, ka šie audzēkņi ir daudz ieinteresētāki. Viņi saprot profesijas prestižu, un prestižs jau savukārt veidojas no tā, vai darba devējs ir gatavs ar šo audzēkni slēgt darba līgumu par nozarē labu atalgojumu," saka Meņģelsone.
Naudu iegulda, skolu likvidē
Izglītības un zinātnes ministrija atzīst, ka visi iepriekšējā perioda projekti nav bijuši pārdomāti.
Kā stāsta ministrijas Struktūrfondu un starptautisko finanšu instrumentu departamenta direktore Gunta Arāja, atsevišķos gadījumos nauda ieguldīta skolās, kas pēc tam ir reorganizētas vai slēgtas.
"Diemžēl mums ir jāsaskaras katru gadu ar to, ka tika veiktas investīcijas skolās, kuras ir izrādījušās slēdzamas divu trīs gadu laikā pēc fondu projekta beigām. Tā ir realitāte. Viņu nav ļoti daudz," atzīst Arāja. "Katru gadu tās ir dažas skolas, bet tā ir realitāte, ka, ieguldot visās skolās pēc kārtas, diemžēl tiek konstatēts, ka bērni vairs šo skolu neapmeklē, vecāki vairs neizvēlas šo skolu. Ja datoru var paņemt līdzi, projektoru var paņemt līdzi uz citu skolas ēku, tad sienās iebūvētus vadus un veiktu kosmētisko remontu līdzi paņemt nevar," norāda ierēdne.
IZM gan neuztur sarakstu ar skolām, kuras pēc Eiropas fondu investīciju saņemšanas tagad ir tukšas. Pašvaldībām par šādiem gadījumiem ir pienākums informēt Valsts izglītības attīstības aģentūru, kas uzrauga projektus. Aģentūrā atbild, ka no 214 skolām, kurās par Eiropas fondu naudu izremontēti dabas zinātņu kabineti, 11 skolas ir reorganizētas. Tomēr arī aģentūra nav pārliecināta, ka visas pašvaldības par skolu reorganizāciju ir paziņojušas. "(..) es atgādinu, ka mēs nevarējām paredzēt, ka būs divas krīzes, tajā skaitā demogrāfiskā krīze," saka IZM valsts sekretāra vietniece Evija Papule.
Viņa uzsver, ka šoreiz visās skolās pēc kārtas līdzekļi netiks ieguldīti. Lai saņemtu vides modernizācijas finansējumu, vidusskolās no 7. līdz 12. klasei būs jābūt vismaz 240 skolēniem, savukārt pamatskolās no 7. līdz 9. klasei – 200 skolēniem. Turklāt šāds skaits būs jāsaglabā vismaz piecus gadus.
"Līdz ar to atlases kritēriji ir tas, kas garantē, ka tajās skolās, kurās ieguldīs Eiropas struktūrfonda nākamā jeb nu jau spēkā esošā plānošanas perioda līdzekļus, tās būs izglītības iestādes, kas pastāvēs," norāda Papule. "Tas ir diezgan liels izaicinājums pašvaldībām – skatīties uz demogrāfisko situāciju, emigrāciju, reemigrāciju, vispār migrāciju, darbaspēka mobilitāti, jo mēs zinām, ka arī Latvijā darbaspēks seko tur, kur ir darbavietas," saka IZM valsts sekretāres vietniece.
Skolēnu skaita kritērijs neattieksies uz sākumskolām, kurās bērni mācās no 1. līdz 6. klasei. Tādā veidā ministrija atbalsta principu, ka līdz 6. klasei bērnam skola ir pēc iespējas tuvāk mājām. Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) gan uzskata, ka skolai ir jābūt pēc iespējas tuvāk mājām arī līdz 9. klasei.
Pašvaldību savienība: IZM stratēģija atrodas iekšējās pretrunās
LPS eksperte izglītības jautājumos Ināra Dundure uzsver, ka ministrijas uzstādījums ir pretrunā ar vēlmi samazināt priekšlaicīgi mācības pārtraukušo skolēnu skaitu. "Mēs veicam pētījumus, un mēs redzam, ka tā riska vecuma grupa ir tieši 7. – 9. klase.
Mēs tērējam naudu, lai apzinātu, lai saprastu, atgrieztu [skolēnus skolās]. Tajā pašā laikā mēs [Izglītības ministrija] sakām, jums nebūs mazo skolu.
Mūsu [Latvijas Pašvaldību savienības] uzstādījums, ka pamatskolas izglītībai ir jābūt maksimāli tuvu mājai, jo mēs nevaram, no vienas puses, tērēt miljonus, lai risinātu kādu problēmu, no otras puses, pieņemt dokumentus, kas rada to problēmu. Tās ir tās mūsu bažas," norāda Dundure.
Divu gadu laikā viens izglītības projekts par ES naudu
Lai skolēni priekšlaicīgi nepamestu skolas, dažādos pasākumos plānots investēt gandrīz 50 miljonus eiro. Vēl 7,6 miljoni paredzēti arī darbam ar jauniešiem, kas nemācās un nestrādā. Par šo naudu ir noslēgts pirmais jaunā plānošanas perioda projekts ar nosaukumu "Proti un dari".
Lai gan ir pagājuši jau divi gadi, šis ir vienīgais jaunajā periodā apstiprinātais projekts izglītības jomā, par ko publiski atrodama informācija. IZM pārstāve Gunta Arāja gan norāda, ka drīz būs apstiprināts vēl viens. "Principā ir arī nākamais projekts apstiprināts, ir otrs. Tas gan finansiāli nav tik ietilpīgs. Tas ir atbalsts augstākās izglītības jomā, mūsu nacionālās augstākās izglītības kvalitātes vērtēšanas aģentūras izveidei," stāsta Arāja.
Viņa Eiropas fondu naudas lēno apguvi pamato ar dažādām izmaiņām normatīvajos aktos gan Briselē, gan Latvijā.
Vislielākā sadaļa Izglītības un zinātnes ministrijas Eiropas fondu aploksnē ir iedalīta pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un inovācijām – kopā 274 miljoni eiro.
Pagājušā gada beigās bija plānots apstiprināt atlases kritērijus zinātnes projektiem, taču tas nav noticis.
"Tādēļ, ka šīs programmas nav varbūt tik vienkāršas un tik viegli ieviešamas, jo atbalsts zinātnei un pētniecībai caur fondiem ir pietiekami komplicēts pasākums, jo ir jāsalāgo fonda prasības ar to, kas ir vajadzīgs zinātniekiem," skaidro Arāja.
Viņa arī uzsver, ka iepriekš bija problēmas ar zinātnes projektu vērtēšanu, jo pati ministrija to darīt nav spējīga. Savukārt Latvijas zinātnieki parasti paši piedalās projektos, un paši sevi vērtēt viņi nevar. "Līdz ar to šī bija tāda vēl papildus diezgan plaša diskusija gan ar FM, gan ar zinātniekiem, lai mēs nonāktu pie secinājuma: jā, mēs vēlamies iet uz Eiropas Komisijas datu bāzē reģistrētu ekspertu vērtējumiem, kuri vērtē ES pētniecības programmas "Apvārsnis 2020" projektus. Kamēr mēs līdz šim risinājumam gan no juridiskā viedokļa, gan no saturiskā viedokļa nonācām, tas mums prasīja papildu laiku. Vairāk, nekā mēs bijām sākotnēji plānojuši," norāda Arāja.
Projektus bija paredzēts sākt īstenot šī gada otrajā pusē. Pilnas pārliecības, ka tas izdosies, šobrīd nav, atzīst Šadris. Līdz ar pagājušā gada beigām beidzās arī pēdējie iepriekšējā Eiropas struktūrfondu plānošanas perioda projekti, un jauno projektu kavēšana var novest pie tā, ka šogad investīcijās publiskajā sektorā būs kritums.
Šadris gan uzsver, ka tas nevarētu kalpot par iemeslu steigai. "Skatoties uz tautsaimniecību kopumā, loģiski, ka mēģinām skatīties uz to, lai nerastos kādas investīciju bedres, no makroekonomiskā viedokļa nerastos ne uz vienu tautsaimniecības sektoru būtisks sitiens. Vienlaikus loģiski, ka sasteigt investīcijas tikai tāpēc, ka būvnieki grib būvēt, mēs arī nevaram," saka Šadris.
"Jā, protams, statistiski paskatoties, mēs droši vien redzam, ka Izglītības ministrijai ir pietiekami daudz valdības noteiktā grafika kavējumu, bet vienlaikus jāatzīst, ka tur tie problēmjautājumi un diskusiju smagums ir visambiciozākais un visizaicinošākais, salīdzinot ar citām nozarēm," norāda FM pārstāvis.
Lai gan pirmie gadi jaunajā periodā ir aizvadīti, apgūstot jauno sistēmu un prasības, ilgāka kavēšanās neizbēgami novedīs pie investīciju pārrāvuma. Izglītības nozarei priekšā ir vairāki izaicinājumi. Paralēli skolu tīkla sakārtošanai top arī citas būtiskas pārmaiņas. Drīzumā uz Ministru kabineta galda nonāks kompetencēs balstītā mācību satura projekts, ko veidos Valsts izglītības un satura centrs. Tas būtiski mainīs veidu, kā bērni Latvijā apgūs prasmes jau no pirmajiem soļiem skolā.
