Izkrāptā izglītība – cīņa ar plaģiātismu augstskolās nerimst

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

 

Portālam "akademika.lv" nevar liegt pārdot studiju darbus, apliecinājusi Tieslietu ministrija. Arī saņemtais Eiropas Savienības (ES) finansējums, visticamāk, uzņēmumam nebūs jāatmaksā, pastāstīja biznesa inkubatora "Magnuss" vadītājs Agris Lapiņš. Tikmēr speciālisti prāto, kas būtu jāmaina mācīšanas metodēs, lai studenti nevarētu savus studiju darbus vienkārši nopirkt.

100 eiro par astoņām ballēm

"Pirmais solis, ko es darīju, es izlasīju iespējas, kas bija aprakstītas "akademika.lv" mājas lapā, un piereģistrējos mājaslapā," saka Londonas Universitātes doktorantūras students un pasniedzējs Jānis Strods. Viņš par 100 eiro nopirka maģistra līmeņa eseju portālā "akademika.lv" par tēmu "Kāpēc studentiem būtu pašiem jāraksta esejas un jāveic pētījumi mācību procesā?". Pēc samaksas Jānim atrakstīja "akademika.lv" konsultants Andris, kuram esot maģistra grāds sociālajās zinātnēs.

"Andris man prasīja gan tēmu, par ko darbs ir jāraksta, gan arī galvenās vadlīnijas, ko es vēlos, lai viņš ievēro. Es varēju izvēlēties argumenta virzienu, es varēju izvēlēties galvenos argumentus, par ko viņam jāraksta. Tas, ko es vēl izvēlējos, bija atsauces, ko īpaši izvēlēties ievadā un darba plašākais konteksts," stāsta Strods.

Divu dienu laikā darbs uzradās Jāņa "akademika.lv" kontā. Eseju Jānis pasūtīja tikai ziņkārības dēļ. Tomēr, ja viņš studētu Vidzemes Augstskolā un iesniegtu šādu eseju, varētu saņemt astoņas balles, apstiprina Vidzemes Augstskolas docents Visvaldis Valtenbergs.

"Akademika.lv" īpašnieks Aivars Platonovs gan uzsver, ka portālā piedāvā tikai konsultācijas, un rakstītie darbi nav domāti iesniegšanai. "Mūsu pakalpojumi, kā jau es minēju, ir konsultatīva rakstura, un arī mūsu mājaslapas noteikumos mēs aicinām klientu sagatavotos darbus nepasniegt kā savējos. Respektīvi, tas ir kā paraugs, kura autortiesības pieder tā autoram nevis klientam, kurš maksā par šo saņemto pakalpojumu," stāsta Platonovs.

Tam gan iebilst Strods. "Tas, ko Andris man pastāstīja, bija, "attiecībā uz publicēšanu, manuprāt, ņemot vērā, ka tu par darbu esi samaksājis, vari izmantot to pēc brīvas patikas". Tās ir vienīgās norādes, ko es esmu saņēmis no "akademika.lv."," klāsta Strods.

Formāli ERAF finansējums piešķirts pamatoti

Lai gan "akademika.lv" biznesu tagad asi kritizē mācībspēki, portāls pirms gada tika pie Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējuma. Vairākus tūkstošus eiro mājaslapas izstrādei uzņēmumam piešķīra biznesa inkubators "Magnuss".

Pēc "akademika.lv" veltītās kritikas medijos, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra prasīja inkubatoram paskaidrojumu. Inkubatora vadītājs Agris Lapiņš stāsta, ka nav bijis iemesla finansējumu nepiešķirt un arī atmaksāt "akademika.lv" to visdrīzāk nevajadzēs. "Viņi uzrakstīja mums iesniegumu rakstiski. Un tajā iesniegumā bija minēts vārds akadēmiskas "konsultācijas". Šodienas gaismā es aizdomājos, ko tas vārds varētu nozīmēt. Toreiz mēs to nepadomājām. Formāli skatoties, tajos mūsu dokumentos nevar atrast neko tādu, kādēļ mums būtu bijis jānoraida tas uzņēmums," saka Liepiņš.

"atlants.lv" saimnieks un Saeimas deputāts plaģiātismu noliedz

"Akademika.lv" nav vienīgais portāls, kurā studenti var iegūt dažādus studiju darbus. Citos portālos, piemēram, "atlants.lv", studiju darbu autori var augšupielādēt savus rakstus un pēc tam par samaksu citi var tos saņemt. Par lielo piedāvājumu šajā sfērā sašutis Rīgas Stradiņa Universitātes docents Vents Sīlis.

""Atlants.lv", "akademika.lv", vai "nospied.lv - tā ir vesela sistēma. Iedomājaties šīs datu bāzes! Par "atlants.lv" ir svarīgi piebilst, ka šī portāla īpašnieks, kas arī norādīts šajā portālā, ir Saeimas deputāts, kuru sauc Gatis Sprūds, kurš absolūti neslēpj, ka tas ir viņa bizness. Viņš ir Nacionālās apvienības frakcijā. Tātad lūk, Nacionālā apvienība rūpējas par izglītību ar to, ka Gatis Sprūds, tāds deputāts, tirgo viltotus referātus. Brīnišķīgi!" dusmīgs ir Sīlis.

Aizejošās Saeimas deputāts Sprūds 2013. gadā no uzņēmuma SIA "CDI", kam pieder portāls "Atlants.lv", dividendēs saņēma vairāk nekā 22 000 eiro. Viņš gan nevarēja pateikt, cik liela daļa no šīs summas ir nākusi tieši no studiju darbu pārdošanas, jo uzņēmumam ir arī cita saimnieciskā darbība. Sprūds nav ievēlēts 12. Saeimā, tomēr viņš varētu iegūt tā saucamo "mīksto" mandātu, ja kāds no Nacionālā apvienības Vidzemes saraksta ievēlētajiem deputātiem kļūs par ministru jaunajā valdībā.

Sprūds neuzskata, ka šādam biznesam nevajadzētu piederēt Saeimas deputātam. "Tad, kad vēlētāji gāja balsot, nevienam nebija noslēpums, ar ko es nodarbojos un kas man pieder," atsaka deputāts.

Sprūds kritizē "akademika.lv", jo tas klaji pārkāpj akadēmisko godīgumu. "Atlants.lv" viņš uzskata par interneta bibliotēku, un portāla līdzatbildību plaģiātismā noliedz. "Vai piemēram zāļu izgudrotājs ir līdzvainīgs kāda cilvēka nāvē, kurš šīs zāles pārdozē, tad man jautājums? Ja jūs sakiet, ka zāļu izgudrotājs ir slepkava, tad "Atlants.lv" arī ir vainīgs, ka no skolām iznāk negudri cilvēki. Tikpat vainīgs," argumentē Sprūds.

Studente: Pasniedzēji nepamana plaģiātus

Tomēr studenti izmanto "atlants.lv" tādam pašam nolūkam, kā "akademika.lv". Par savu pieredzi ar portālā lejupielādētu darbu iesniegšanu augstskolā anonīmi piekrita pastāstīt kāda Latvijas Universitātes studente. "Atlants.lv" darbus viņa bieži tikai nedaudz koriģē un iesniedz kā savus.

Sākumā, protams, uztraucos. Bija pasniedzēji, pie kuriem burtiski kritu panikā - ieskaitīs vai neieskaitīs. Bet bija arī pasniedzēji, kur pat nebija domas par to, ka varētu pieķert. Rodas iespaids, ka daži pasniedzēji vispār darbus nelasa. Varētu sākumā un beigās rakstīt par tēmu, bet vidū anekdotes," saka studente.

Grūtāk atpazīt darbus, kas rakstīti pēc pasūtījuma

Tieslietu ministrija ir apstiprinājusi, ka "akademika.lv" un tam līdzīgu portālu īpašniekiem nevar liegt pārdot akadēmiskus darbus. Tādēļ arī Izglītības un zinātnes ministrija nevar ierobežot šo portālu darbību. Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete ("Vienotība"), kura gan pēc jaunās valdības apstiprināšanas amatu pametīs, stāsta, ka vienīgais, ko ministrija var darīt, ir uzsvērt, ka pirkt studiju darbus ir slikti.

"Pašreiz nepastāv iespējas juridiski vērsties pret šādiem portāliem. Bet skaidra attieksmes paušana mūsu akadēmiskajā vidē nav maz. Tā tik tiešām arī šī portāla veidotājiem, kā arī potenciālajiem pakalpojuma izmantotājiem liek vēlreiz pārdomāt savas rīcības ētiskumu, un arī sarunās ar augstskolām, arī sarunās ar skolām, noteikti vēlreiz atgādināsim, ka ar skolēniem par autortiesībām, par intelektuālo īpašumu, par zinātniska darba ētisku ir jārunā daudz vairāk, nekā mēs to esam darījuši līdz šim," norāda Druviete.

"Atlants.lv" un citur lejupielādētu darbu iesniedzējus pieķert plaģiātismā ir salīdzinoši viegli. Pavasarī sāka strādāt diplomdarbu datu bāze plaģiātisma izķeršanai. Pieci Latvijas Universitātes studenti pavasarī tika izslēgti, jo datu bāze studentu noslēguma darbos atklāja plaģiātismu. Tomēr, ja studiju darbs ir oriģināls, kurš rakstīts pēc pasūtījuma, to pieķert ir grūti.

Tāpēc arī šāds piedāvājums kļūst populārs, skaidro Vidzemes Augstskolas docents Visvaldis Valtenbergs. "Tas ir likumsakarīgi, ka šāda veida portāli uzrodas, jo apkārtējā sistēma, tajā skaitā arī Latvijas augstākā izglītības sistēma un Eiropas izglītības telpa, nespēj šādus gadījumus novērst," norāda Valtenbergs

Plaģiātismu var mazināt, uzdodot rakstīt darbus par ļoti konkrētām tēmām

Valtenbergs uzskata, ka labākais līdzeklis pret studiju darbu pasūtīšanu būtu mainīt pieeju darbu uzdošanā, lai tādus portālus kā "akademika.lv" nemaz nevarētu izmantot.

Studentiem darbi ir jāraksta par tēmām, nevis abstraktām tēmām, bet konkrētām tēmām, kas ir saistīti, piemēram, ar konkrētu uzņēmumu, organizāciju vai gadījumu, jo neviens no tiem ārpus kontraktētajiem autoriem, visticamāk, nevarēs uzrakstīt šāda veida darbu par ļoti konkrētu lietu. Tas ir viens. Otrs ir tas, ka, it īpaši par bakalaura darbiem runājot, reāli kontrolēt to procesu, kā autors viņu izstrādā.

Tātad jautājumi ir par to, kur viņš dabū datus, kāda ir pētījumu metodoloģija un tā tālāk. Tad, kad students aiziet līdz darba aizstāvēšanai, viņam uz šiem jautājumiem ir jāatbild. Un, ja viņš skaidri nevar atbildēt uz šiem jautājumiem, mēs zinām, ka students šo darbu nav rakstījis," skaidro Valtenbergs.

Arī Rīgas Stradiņa universitātes docents Ivars Neiders uzskata, ka darbu pasūtīšanas problēma ir jāskata dziļāk. Pagaidām universitātes nav ieinteresētas stingri uzmanīt studentus, jo tādā veidā tās zaudēs naudu.

"Šajā gadījumā tā universitāte, kas izvirsīs striktas prasības, patiesībā zaudēs studentu, zaudēs papildu ienākumus un būs šajā nozīmē sliktākā pozīcijā. Bet, no otras puses, ir jāizvēlas, vai nu mēs padarām diplomu tādu, kurš ir mazāk vērtīgs, ja mēs viņu sākam dalīt par naudu, patiesībā, un iegūstam resursus, ko mums šādas rūpalas dod, vai arī mēs novelkam šeit līniju un no studentiem prasām kādas noteikta līmeņa zināšanas, tam pieskaņojot kaut kādas programmas, un esam gatavi paciest," saka Neiders.

Par akadēmisko godīgumu studentiem parasti stāsta pirmajā kursā. Ja studentu pieķer plaģiātismā, gadījumu izskata augstskolas ētikas komisija, un studentu var izslēgt to augstskolas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti