Izglītība un zinātne. Pārbaudām deputātu kandidātu teikto LTV debatēs

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

"Re:Check" sadarbībā ar sabiedriskajiem medijiem pārbauda deputātu kandidātu teikto LTV priekšvēlēšanu diskusiju ciklā "Izvēlies nākotni". Pēc katras tematiskās diskusijas, kurās aicināti piedalīties 12 sabiedriskās domas aptaujās populārāko partiju kandidāti, pārbauda viņu izteikumu atbilstību faktiem.

"Re:Check" pārbauda, cik deputātu kandidāti ir zinoši izglītības, kultūras un sabiedrības saliedētības tematos
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Vēršam uzmanību uz tādiem faktoloģiskiem apgalvojumiem, kas ir pārbaudāmi un saskaņā ar mūsu secināto nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina); drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs); puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta) vai kuriem trūkst konteksta (tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas).

Diskusijā 11. septembrī debatēja par izglītību. Kandidāti nosaukti popularitātes secībā, un iekavās norādīts, cik problemātiskus apgalvojumus katra teiktajā konstatēja.

Piedalījās Arvils Ašeradens (2) no "Jaunās Vienotības" (JV), Rūdolfs Kalvāns no Nacionālās apvienības (NA), Česlavs Batņa no "Apvienotā saraksta", Anna Vladova no "Saskaņas", Kristīne Vāgnere-Davidova (1) no Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS), Antoņina Ņenaševa (1) no "Progresīvajiem", Marija Golubeva no "Attīstībai/Par!" ("A/Par!""), Ina Barkanova (1) no "Stabilitātei", Inna Djeri (1) no Latvijas Krievu savienības (LKS), Ilze Stubova no "Latvija pirmajā vietā" ((LPV"), Anita Muižniece (2) no "Konservatīvajiem" un Inga Lūce no "Katrai un katram" ("KuK"). Pilnu diskusijas atšifrējumu lasiet šeit.

Anita Muižniece (Konservatīvie) par izglītību valsts valodā

Trūkst konteksta

Līdz 2025. gadam ir paredzēta pakāpeniska pāreja uz mācībām tikai valsts valodā. LKS kandidāte Inna Djeri stāstīja, ka partija cīnīsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā, lai Latvijā bērni varētu mācīties mazākumtautību valodā vai bilingvāli. Izglītības ministre Muižniece atbildēja: "Jau pagājušajā nedēļā ES Tiesa atzina, ka valstij ir tiesības savas identitātes stiprināšanai noteikt ierobežojumu attiecībā uz valodu."

Muižnieces minētais Eiropas Savienības (ES) Tiesas spriedums ir attiecināms tikai uz augstskolām, taču Djeri runāja arī par vispārējo izglītību. Spriedumā atzīts, ka augstskolu pienākums studiju programmas īstenot tikai latviešu valodā ir saderīgs ar ES tiesībām.

Anita Muižniece ("Konservatīvie"): Izlīdzināts pirmsskolas un skolu pedagogu atalgojums

Nav taisnība

ZZS pārstāve runāja par problēmām pirmsskolas pedagogu darba apmaksā un sacīja, ka šīs Saeimas laikā "nekas nav darīts" to risināšanā. Muižniece uz to reaģēja, sakot: "Nu nevar teikt, ka nekas nav noticis, jo tieši šogad ir izlīdzināts pirmsskolas un skolu pedagogu atalgojuma jautājums."

Tā nav. Pēc pedagogu darba samaksas noteikumiem, skolu pedagogu darba slodze, kas atbilst vienai mēneša darba algas likmei, ir 30 stundas, bet pirmsskolas izglītības pedagogiem – 40 stundas. No 2022. gada 1. septembra zemākā mēneša darba algas likme šiem pedagogiem ir attiecīgi 900 un 970 eiro. 

Avots: Pedagogu darba samaksas noteikumu grozījumu (pieņemti 05.07.2022) anotācija.
Avots: Pedagogu darba samaksas noteikumu grozījumu (pieņemti 05.07.2022) anotācija.

Matemātiski sanāk, ka skolu pedagogiem minimālā stundas likme ir 7,5 eiro, bet pirmsskolas pedagogiem – 6,06 eiro. Tātad pirmskolas un skolas pedagogu atalgojums šogad nav izlīdzināts, bet tikai nedaudz samazināta atšķirība starp minimālo samaksu par vienu pirmsskolas un vispārējās izglītības pedagoga nostrādāto stundu.

Antoņina Ņenaševa ("Progresīvie"): Atbalstām aizsardzības mācību

Trūkst konteksta

Diskusijas vadītāja jautāja Ņenaševai, vai ir tā, ka "Progresīvie" neatbalsta valsts aizsardzības mācību, kas no 2024. gada būs jauns un obligāts mācību priekšmets 10. un 11. klasē. Ņenaševa atbildēja ar noliegumu: "Nē, atbalstām arī aizsardzības mācību." Pēc žurnālistes teiktā, ka "iepriekšējās publiskās diskusijās tā neizskanēja", Ņenaševa sacīja: "Nē, stāsts ir par saturu." 

Taču "Progresīvo" un Ņenaševas pašas nostāja par aizsardzības mācību līdz šim tiešām bijusi neskaidra un mainīga. 2020. gadā, kad Saeima pieņēma attiecīgu likumu, partija vēstulē Valsts prezidentam aicināja to neizsludināt, norādot, ka ar likuma esošo redakciju vidusskolas izglītība tiekot pakļauta militarizācijas riskam, un uzsverot brīvprātīguma principu demokrātiskās sabiedrībās. Vēl šogad 6. septembrī intervijā portālam "Delfi" viņa sacīja, ka "mums nav mainījusies attiecībā uz šo noskaņa, jo es kā pedagoģe uzskatu, ka tas vēl nav tas vecums, kur mums jāmāca skraidīt ar ieročiem". Viņa uzsvēra, ka partiju uztrauc procents, kas valsts aizsardzības mācībā tiek veltīts nevis kritiskajai domāšanai, bet "fiziskai skraidīšanai ar ieročiem". Ņenaševa gan piebilda, ka saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā viņas domas mazliet esot mainījušās, taču pēc "Delfi" žurnālistes lūguma precizēt, viņa sacīja, ka arvien ir pret aizsardzības mācību: "Nē, joprojām, manuprāt, nevajag aizsardzības mācību skolā ar tik lielu uzsvaru uz militarizāciju un vajag valsts aizsardzības dienestu." 

Sarunā ar "Re:Check" Ņenaševa atzina, ka "Progresīvie" mainījuši viedokli: ""Progresīvie" uzskata, ka valsts aizsardzības mācība ir vajadzīga, un tā tāpat būs." Viņa skaidroja, ka iepriekš vērsuši uzmanību uz netālredzīgu saturu un lēmuma pieņemšanu, neņemot vērā Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un kompetento nevalstisko organizāciju (NVO) viedokli.

Kristīne Vāgnere-Davidova (ZZS) un Inna Djeri (LKS): Nīderlandē studijas ir bez maksas

Puspatiesība

Davidova apgalvoja, ka, ja par studijām Latvijā būs jāmaksā, studenti "tad izvēlēsies bezmaksu Dānijā, Nīderlandē un visur kur citur". Viņai piebalsoja arī Djeri no LKS: "Šobrīd tie gudrākie, viņi apsver, jo tad, ja viņi brauks, pieņemsim, bez maksas mācīties uz to pašu Holandi".

Nīderlandē studijas nav bez maksas. Valsts finansētajās universitātēs, piemēram, Amsterdamas Universitātē vai Leidenes Universitātē, lielākajai daļai programmu gada maksa par studijām ir 1005 eiro pirmajā studiju gadā, bet katrā nākamajā – 2209 eiro. Taču jāņem vēra, ka daļā Latvijas augstskolu, piemēram, Latvijas Universitātē (LU)Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) un Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) studiju maksa ir augstāka nekā Nīderlandē.

Savukārt par Dāniju Vāgnerei-Davidovai ir taisnība – Dānijas iedzīvotājiem un cilvēkiem, kam ir tiesības valstī saņemt uzturēšanās atļauju (piemēram, Eiropas Savienības (ES), Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) vai Šveices pilsoņiem), studijas ir bez maksas.

Arvils Ašeradens (JV): Mums rāda, ka pētniecībai un attīstībai šobrīd jau ir 0,7%

Trūkst konteksta

Raidījuma vadītāja studijā rādīja "Eurostat" datus par valsts finansējumu pētniecībai un attīstībai 2021. gadā. Tie rāda, ka Latvija tai velta 0,26% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un būtiski atpaliek no ES vidējā rādītāja (0,75%) un Igaunijas (0,7%). Ašeradens sacīja: "Bērtules kundze, man jāatzīst, ka es drusku mulstu, ieraugot šo shēmu, jo Ekonomikas ministrijai un Izglītības ministrijai ir pilnīgi citi dati. (..) Mums rāda, ka šobrīd jau ir 0,7%."

 Valsts budžeta finansējums pētniecībai un attīstībai 

Studijā rādītie dati patiesi atspoguļo valsts piešķirto finansējumu pētniecībai un attīstībai. Tie redzami "Eurostat" vietnē šeit. Savukārt Ašeradena minētie 0,7% no IKP, visticamāk, ir kopējais zinātnes finansējums, kurā ietilpst gan valsts piešķirtie līdzekļi, gan projektos piesaistītā nauda. Saskaņā ar IZM informāciju, piemēram, 2019. gadā tie bija 0,64% no IKP. Kā iepriekš IZM informēja "Re:Baltica", 2020. gadā tie bija 0,7% no IKP.  

Ina Barkanova ("Stabilitātei!") par izglītības finansējumu Latvijā

Nav taisnība

Barkanova stāstīja, ka nepieciešams vairāk ieguldīt izglītībā. Salīdzinot Latviju ar citām valstīm, viņa teica: "Citas valstis, piemēram, pusotru [procentu] no visiem ienākumiem atdod izglītībai, bet mums, cik paliek, tik arī mēs dabūjam!"

No Barkanovas teiktā noprotams, ka Latvija izglītībai velta maz – mazāk nekā citas valstis. Tā nav taisnība. Pēc "Eurostat" datiem, 2020. gadā Latvijas izdevumi izglītībai bija gandrīz 6% no IKP, un tas ir starp augstākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā.

Valsts kopbudžeta izdevumi izglītībai % no IKP, 2020. gads 

2022. gada valsts budžetā izglītībai un zinātnei paredzēti 973,9 miljoni eiro jeb 7,8% no valsts kopbudžeta.

"Re:Check" lietotnē "Facebook messenger" jautāja Barkanovai, ko viņa domāja, sakot "pusotru no visiem ienākumiem". Barkanova atbildi nesniedza. "Re:Check" lūdza partijas līderim Aleksejam Rosļikovam dalīties ar Barkanovas kontaktinformāciju, bet to nesaņēma.

Arvils Ašeradens (JV): Latvijas universitātes sasniedz labāko universitāšu piecsimtnieku

Drīzāk nav taisnība

Ašeradens stāstīja, ka viņam svarīga ir zinātnes universitāšu attīstība: "Skaidrs, ka mums četras zinātņu universitātes, kurām strauji jāaug, ja mēs maksāsim septiņi, astoņi tūkstoši eiro par studiju vietu, jauki varbūt; bet man daudz svarīgāk šķiet, ka tieši šī zinātnes daļa attīstās zinātnes universitātēs. Mēs beidzot sasniedzam par to, ko mēs sapņojam, viņas ir šai piecsimtniekā."

Vai Latvijas universitātes ir piecsimtniekā? Akadēmiskos pētījumos un Latvijas medijos redzamākie universitāšu reitingi ir Times Higher Education (THE) un Quacquarelli Symonds (QS). Par noteiktām kategorijām Ašeradenam taisnība. Piemēram, THE reitingā klīnisko un veselības priekšmetu kategorijā gan LU, gan RSU ir piecsimtniekā un dala attiecīgi 301.–400. un 401.–500. vietu.

Vispārējā reitingā neviena Latvijas zinātnes universitāte nav THE reitinga 500 pasaules labāko augstskolu vidū. Vistuvāk nonākusi Rīgas Stradiņa universitāte, kura dala 501.–600. vietu. Arī pēc Quacquarelli Symonds universitāšu jaunākā reitinga, neviena no Latvijas universitātēm nav iekļuvusi piecsimtniekā – ne kopumā, ne atsevišķos zinātņu blokos (mākslā un humanitārajās zinātnēs, inženierzinātnēs un tehnoloģijās, dzīvības zinātnēs un medicīnā, dabas zinātnēs).

Avots: Quacquarelli Symonds 2023 reitings un Times Higher Education 2022 reitings
Avots: Quacquarelli Symonds 2023 reitings un Times Higher Education 2022 reitings

Sarunā ar "Re:Check" Ašeradens skaidroja, ka, lai gan Latvijas zinātniskās universitātes reitingos nav piecsimtniekā vispārējā kategorijā, ir virkne kategoriju, kurā tas sasniegts, piemēram, augstskolu sadarbība ar industriju (RTU, Times Higher Education reitings). Tomēr diskusijā viņš to neprecizēja.

Jāpiebilst, ka universitāšu reitingiem ir būtiski trūkumi. Pētnieki norāda, ka reitingu veidotāju metodes nav pietiekami caurredzamas un viņi savus kritērijus izvēlas subjektīvi. Piemēram, QS reitingi lielā mērā balstās uz pašas organizāciju izvēlētu ekspertu un darba devēju viedokļiem. Ne šo ekspertu atlases process, ne viņu vērtējuma pamatojums netiek publiski paskaidrots. Turklāt daži QS kritēriji dod priekšrocību universitātēm, kas fokusējas uz tā sauktajām STEM studijām, nevis, piemēram, mākslas vai humanitārajām programmām. Dažās reitingu sistēmās ir kritēriji, kas tieši neliecina par mācību kvalitāti, piemēram, ārvalstu studentu skaits. Savukārt citi pētnieki skaidro, ka tiekšanās uz augstāku vietu reitingā var negatīvi ietekmēt mācību un pētniecības kvalitāti. Proti, universitātes mēdz vairāk uztraukties par atbilstību reitingu kritērijiem, nevis studentu vai zinātnieku vajadzībām.


Raksts ir daļa no "Re:Check" darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus "Facebook" ierakstus, attēlus un video. Par "Re:Check" sadarbību ar "Facebook" lasiet šeit.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti