Jelgavas novada dome, sākot ar šo gadu, vairākkārt paaugstinājusi pašvaldībai piederošo dzīvokļu īres maksu. Dome to skaidro ar pārlieku lielo dzīvokļu skaitu kritiski sliktā stāvoklī un finanšu trūkumu tos uzlabot. Tai pašā laikā iedzīvotāji ir neizpratnē un to uzskata par sava veida šantāžu, lai piespiestu no domes atpirkt nolaistos īpašumus. Pašvaldību savienība uzskata, ka cenu pacelšana lielā mērā ir likumsakarīga, jo ar šī brīža īres cenām - kas ir tiešām zemas - nav iespējams veikt pat avārijas remontus, nemaz nerunājot par jumtu, logiem vai grimstošiem pamatiem.
- Jelgavas novads krasi paceļ dzīvokļu īres maksu
- Ar zemajām īres cenām uz remontu necerēt
- Valsts atbalsts - teju nekāds
Jelgavas novads krasi paceļ dzīvokļu īres maksu
"Kaimiņiem ir pažobelē dzīvoklis. Viena istabiņa un virtuve bez logiem. Viena istaba ar vienu lodziņu, un viņiem 40 eiro mēnesī tagad prasa. Pažobelē! Tur kaķiem un baložiem jādzīvo, nevis cilvēkiem," satraukusies Jelgavas novada Vilces pagasta iedzīvotāja Dace Jakuška.
Īres maksas paaugstinājums Jelgavas novada dzīvokļos tiešām ir iespaidīgs. Jakuška stāsta, ka iepriekš par savu trīs istabu dzīvokli maksājusi zem 10 eiro mēnesī, taču jau šomēnes būs jāšķiras no krietni lielākas summas.
"Summa ir neadekvāta tieši tāpēc, ka man māja ir jau 1800. gados celta. Nekas nav remontēts, tikai tik, cik pašu spēkiem, pat mājas pamati un jumts labots. Tagad man uzliek 90 eiro? Par ko? Un vēl ņemot vērā, ka tā māja ir pagasta nomalē, kur nav ne veikala, ne transporta, nekā nav," stāste Jakuška. Viņa piekrīt, ka iepriekš maksātā summa, kas bijusi tikai četri eiro mēnesī, tiešām bijusi maza. Viņa par adekvātu uzskata īres maksu līdz 40 eiro mēnesi, nevis teju 100.
Turpmāk Jelgavā īres maksas tiek iedalītas trīs grupās. Dzīvokļos, kuri savulaik netika privatizēti, īre tiek aprēķināta pēc principa - 1,5% no iztikas minimuma jeb no 75 eiro. Tas nozīmē, ka par vienu kvadrātmetru jāmaksā aptuveni viens eiro un 12 centi plus vēl 36 centi kvadrātmetrā par apsaimniekošanu. Tas kopumā veido teju pusotru eiro kvadrātmetrā. Tā kā īres maksa piesaistīta iztikas minimumam, ja tas palielināsies, arī īres maksa kļūs lielāka.
Taču ne visiem, kas dzīvo pašvaldību dzīvokļos, īres maksa ir tik augsta. Atsevišķām grupām tiek piemērotas atlaides, stāsta Jelgavas novada domes priekšsēdētāja vietniece Ilze Vītola. "Tas nozīmē, ka mēs pieņemot lēmumu, jau esam izvērtējuši, ka tie iedzīvotāji, kas īrē pašvaldības izveidotajos īres namos, maksā ļoti zemu īres maksu un arī maksās uz priekšu. Jo tā ir sava veida pašvaldības palīdzība, tāda, kāda tā ir noteikta valstī un kāds arī ir mūsu kā pašvaldības pienākums un uzdevums," norāda Vītola.
Šīm personām, kurām pienākas palīdzība dzīvokļa jautājumos, turpmāk jāmaksā 37 centi par kvadrātmetru. Savukārt personām, kuras dzīvo dzīvokļos, kas atrodas sociālajos īres namos, bet izīrēti personām, kurām nepienākas pašvaldības palīdzība dzīvokļa saņemšanai - izmaksas ir 1,35 eiro kvadrātmetrā. Sociālo namu dzīvokļi gan parasti nav lieli, tāpēc mēneša īres maksa ir ap 50 eiro mēnesī.
Lauku reģionos īres maksa ir vienāda visiem dzīvokļiem - nav nozīmes, dzīvoklis ir labiekārtots vai nav, atrodas ciemata nomalē vai centrā.
"Nauda, kas tiek ieguldīta labiekārtotos un nelabiekārtotos dzīvokļos, ir apgriezti proporcionāla. Nelabiekārtotos dzīvokļos ieguldāmo naudas līdzekļu apjoms ir krietni lielāks nekā labiekārtotos. Jo dzīvoklis ir tālāk no blīvi apdzīvotām vietām, viņa uzturēšana paliek dārgāka, tādējādi tās izmaksas ir nemainīgas. Bet tirgus situācija dotajā brīdī īres dzīvoklim tāda arī ir," stāsta Jelgavas novada komunālā uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Antra Alksne.
Taču, apskatot Latvijā populārākā sludinājuma servisa piedāvājumus Jelgavas novadā, ir redzams, ka tik ļoti augstas īres maksas nav. Piemēram, jau iepriekš pieminētajā Vilces pagastā kāds izīrē trīs istabu dzīvokli par nieka 10 eiro mēnesi.
Šobrīd Jelgavas novadam pieder aptuveni 900 dzīvokļu. Dome uzskata, ka pašvaldībai par nodokļu maksātāju naudu nav jāuztur tik daudz dzīvokļu, kuru kopējās uzturēšanās izmaksas ir vairāk nekā 100 000 eiro gadā, stāsta Jelgavas Komunālā uzņēmuma vadītāja.
"Jā, tas lēmums varbūt ir radikāls, bet pašvaldībai šo dzīvokļu uzturēšanai tērēt kopējos nodokļu maksātāju līdzekļus, - man, kā nodokļu maksātājai, liekas absurdi, jo es savā privātmājā eju un daru, man nav, kas ienes ūdeni, man nav, kas saremontē krāsni un iztīra skursteni. Kāpēc lai kādam citam, kurš arī ir spējīgs to nodrošināt, pašvaldībai tas būtu jānodrošina no budžeta līdzekļiem, kurus mēs visi iemaksājam vienādi," uzskata Alksne.
Lai pildītu domes funkcijas - nodrošinātu pašvaldību dzīvokļus atsevišķām iedzīvotāju grupām, piemēram, trūcīgām personām - pietiktu ar 200 dzīvokļiem. Taču iedzīvotājiem ir arī iespēja nemaksāt augsto īres maksu, ja dzīvokli nolemj atsavināt no pašvaldības. "Pieņemot lēmumu, ka atsavināšanas ierosinājums tiek iesniegts, viņiem tiek saglabāta vecā īres maksa. Tas nozīmē, ka jebkuram ir radītas iespējas atsavināt dzīvokļa īpašumu," stāsta Vītola.
Šāds nosacījums gan bija spēkā tikai tad, ja dzīvokļa atsavināšanas process uzsākts līdz 25. janvārim. Šobrīd, arī izpērkot dzīvokli, būs jāmaksā trešā daļa no jaunā īres maksas tarifa.
Paši iedzīvotāji šo visu uzskata par sava veida šantāžu - veidu kā pašvaldība cenšas atbrīvoties no nevajadzīgajiem īres dzīvokļiem, kuri gadu gaitā ir nokļuvuši bēdīgā stāvoklī. Jakuška stāsta, ka māja, kurā dzīvo, ir bez ērtībām, tek jumts un lēnām sāk grimt arī pamati. Pašvaldība nekad nav veikusi remontu, stāsta Jakuška no Vilces pagasta. "Ja tā māja ir kaut cik kārtīgā stāvoklī, tad es viņu privatizēju bez vārda runas. Es tur dzīvošu ilgus gadus, bet, ja māja prasa tik lielus ieguldījumus, vai tas atmaksājas?" retoriski jautā Jakuška.
Jelgavas novada domes dati liecina, ka pašvaldības trīsistabu dzīvoklis ar visām ērtībām maksā ap 2000 eiro, bet bez ērtībām - no 1000 līdz 1500. Novads dzīvokļus piedāvā izpirkt termiņā līdz pieciem gadiem. Taču ne visi izvēlas dzīvokļus privatizēt. Vilces pagasta iedzīvotāja Dina stāsta, ka viņas vecāki, uzzinot, ka no šī gada par trīsistabu dzīvokli bez jebkādām ērtībām būs jāmaksā 104 eiro mēnesī, meklēja citu dzīves vietu un no pašvaldības dzīvokļa izvācās īsi pirms Jaunā gada.
"Vispār nekā, tukšs dzīvoklis. Ne kanalizācijas, ne ūdensvads iekšā, vispār nekas. Mēs izvācāmies ārā, dabūjām dzīvokli, kur ir viss. - Un tagad, cik maksājat? - Neteikšu. - Bet vairāk vai mazāk? - Mazāk," sarunā atklāj Dina.
Kamēr Jelgavas novads, kā paši saka - optimizē pašvaldības dzīvokļu fondu -, citas lielās pašvaldības joprojām uztur lielu skaitu dzīvokļu, turklāt par daudzkārt mazākām īres maksām. Piemēram, Ventspils novada sabiedrisko attiecību speciālists Dainis Veidemanis e-pastā raksta, ka Ventspils novadā ir 1200 pašvaldības dzīvokļu. Īres maksa tiek noteikta pēc dzīvokļu kategorijām jeb tā, cik tas ir labiekārtots. Nosakot 50 centus par kvadrātmetrā pirmajai kategorijai, līdz 29 centiem par kvadrātmetru trešajai, turklāt cenā iekļauta arī apsaimniekošanas maksa. Bet Kuldīgas novadam pieder teju 600 dzīvokļu, kur vidējā īres maksa ir zemāka nekā Ventspīlī un teju piecas reizes zemāka nekā Jelgavā. Kuldīgā vidēji jāmaksā 32 centi kvadrātmetrā. Bet Saldus novada pašvaldības dzīvokļu īres maksa ir no 6 centiem dzīvoklī bez ērtībām līdz 36 centiem kvadrātmetrā ar visām ērtībām, Latvijas Radio atklāj domes pārstāvji.
Ar zemajām īres cenām uz remontu necerēt
Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks tehnisko problēmu jautājumos Aino Salmiņš, stāsta, ka zemās īres maksas pašvaldību dzīvokļos arī izskaidro, kāpēc tie bieži vien netiek remontēti. Liela daļa iedzīvotāju par pašvaldību dzīvokļiem maksā summu, kas knapi spēj segt izmaksas.
"Sākot ar 40 centiem kvadrātmetrā. Tas varētu būt tuvu tai maksai, ja neko neattīsta. Ja mēs gribam attīstīt dzīvojamo fondu, dabiski, ka šai summa jābūt lielākai. Visur, kur ir zem 40 centiem, pašvaldības vai nu "piedotē" šo maksu vai gluži vienkārši notiek, kā parasti. Un kā notiek parasti? Tajā attīstības fondā netiek likts nekas. Un tad mēs dzīvojam uz to risku, gan jau nekas nebūs. Viena no šīm traģēdijām, piemēram, šie seši centi nozīmē, ka nekad šajā dzīvojamajā fondā neviens nevienu centu neieliks. Šie seši centi būs tikai faktiskie ikdienas izdevumi. Uz attīstību tur nav ne kapeikas," skaidro Salmiņš.
Taču, ja iedzīvotāji necer uz kādu attīstību savos mājokļos, parasti viņi vēlas, lai pašvaldību dzīvokļi tiktu remontēti. Taču zemās īres maksātāji nevar cerēt pat uz sīkākajiem remontdarbiem, stāsta Salmiņš.
"Viņiem nekādā veidā nav pamats prasīt kaut kādu papildu remontu, jo gluži vienkārši no tā nav līdzekļu. Tas ir tā voluntāri teikts: ja zem 40 centiem ir īres maksa, pat avāriju novērst nevar. Tas nozīmē, ka šajos gadījumos pašvaldība paņem no kaut kāda sava budžeta resursa vai citiem un izlīdzina to maksājumu, kas arī īsti godīgi nav," uzskata Salmiņš.
Tas nozīmē, ka maksājot zemu īres maksu, caurais jumts vai grimstošie pamati pašvaldību dzīvokļos jāremontē pašam. Kaut Jelgavas novads kļuvusi par pirmo pašvaldību, kura tik krasi pacēlusi savu dzīvokļu īres maksu, to vai tam sekos arī citas, ir grūti prognozēt, uzskata Salmiņš.
"Praksē notiek tas, ka pašvaldības faktiski baidās riskēt. Jo tie seši centi pamatā attiecās uz maznodrošinātu personu dzīvokļiem un precīzi, ko Jūs teicāt, uz dzīvokļiem, kuru sanitārtehniskās normas neatbilst vai arī tie atrodas avārijas dzīvokļos. Katrā ziņā tai īres maksai vajadzētu būt vismaz apsaimniekošanas izdevumu līmeni. Pat vairāk, jo īres dzīvoklim vajadzētu segt arī amortizācijas izdevumus," saka Salmiņš.
Paaugstināta īres maksa varētu nozīmēt, ka cilvēki savus mājokļus sāks pamest. Bet mājokļu politika ir vērsta uz iedzīvotāju piesaisti.
Kaut Jelgavas novada dzīvokļu reformas daudzos rada sašutumu, Latvijas Pašvaldību savienībā daļēji atbalsta Jelgavas lēmumu.
"Piemēram, ar loģiku es Jelgavas novadu atbalstu. To, vai šie instrumenti, kādi tiek pielietoti, ir par skarbu vai nē, es neuzdrīkstos to vērtēt. Tas mērķis jau viņiem bija samazināt izdevumus. To, vai tas ir labi vai slikti - es negribu būt vidutājs," atzīst Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks. "Tam mērķim jēga ir. Vai te ir ievērots samērības princips, man ir grūti prognozēt. Ja cilvēki izsaka lielu protestu, iespējams, tas ir par augstu. Bet, iespējams, tas ir pārējas periods, pēc diviem trijiem mēnešiem cilvēki sapratīs. Un otra puse, ja tas ir dzīvoklis bez ērtībām, protams, ka viņiem pašiem ir jāmeklē alternatīvas, jo pašvaldība diez vai no sava fonda spēs palīdzēt," stāsta Salmiņš.
Tas tāpēc, ka pašvaldību uzdevums ir palīdzēt atsevišķām iedzīvotāju grupām, piemēram maznodrošinātām vai trūcīgām personām. Tā kā šo uzdevumu pašvaldībām nosaka valsts, Pašvaldību savienība uzskata, ka valstij būtu arī jāpalīdz risināt mājokļu problēmas, kas ar to saistās.
"Ko var izdarīt pašvaldības? Viņas var izdarīt totālu neko, jo vispirms ir jāpalīdz maznodrošinātajiem. Valsts tajā ziņā nepalīdz. Līdzko tu uzbūvē jaunu dzīvojamo māju, obligāti piesakās maznodrošinātie. Un te ir tā lieta, kur Pašvaldību savienība iebilst - ja valsts nosaka programmu, tad kaut kādai līdzdalībai vajadzēja sociālajā daļā būt," uzskata Aino Salmiņš no Pašvaldību savienības.
Valsts atbalsts - teju nekāds
Taču, iespējams, problēmas sakne meklējama jau senāk. Salmiņš uzskata, ka Latvijā, pirmkārt, nav sakārtos mājokļu politikas likums. Par to viņš izsakās skarbi.
"Faktiski mājokļu politika valstī izstrādāta nav. Tas beidzamais dokuments, ko varētu nosaukt par mājokļu politiku, ir tapis 1996. gadā. Faktiski tas tika attaisnots ar domu, kādā veidā risināt jautājumus par neatrisinātām lietām, kā dzīvokļu privatizācija un denacionalizācija. Šī problēma tagad - jo laiks ir pagājis pietiekami - ir daļēji risināta, jo risinājis to ir tikai pats laiks," skarbi izsakās Salmiņš.
Arī Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas nodaļas vadītāja vietniece Dace Vītola atzīst, ka mājokļu politikas likums kopumā ir novecojis. Tas tika izveidots pirms 20 gadiem un šo gadu laikā tikai nedaudz pielabots. Taču Ekonomikas ministrijā stāsta, ka tiek strādāts pie likuma uzlabojumiem.
"Mēs šobrīd domājam par šo grozīšanu. Mums arī ir valdības rīcības plānā uzdevums uzlabot šo politiku, izstrādāt arī pamatnostādnes. Un mēs paši arī esam veikuši pētījumus un arī turpinām to darīt. Mēs arī aptaujājam par dzīvojamo fondu," atklāj Dace Vītola.
Tam, ka valstī ir izveidojies tik liels pašvaldībām piederošo dzīvokļu fonds, ir vairāki iemesli. Salmiņš uzskata, ka valsts jau 1990. gados pieļāva kļūdas. "Valsts pavēlēja privatizēt arī avārijas dzīvokļu, lai gan es savulaik ļoti protestēju. Tā ir zināmā mērā bezatbildība. Otrs, valsts nav noteikusi, kas ir sanitārnormām neatbilstošs dzīvoklis. Un faktiski, ja dzīvoklis ir daļēji apgaismots un tam ir pieejami ūdens resursi, viņu varētu saukt par ar daļējām ērtībām, līdzīgi kā Gūtmaņa ala," norāda Salmiņš.
Tāpēc šobrīd pašvaldību īpašumā ir arī daudz dzīvokļu, kuri ir bēdīgā stāvoklī. Lai veiktu šo dzīvokļu kapitālo remontu, naudas nav ne pašvaldībām, ne arī valstij, kura līdz 2009. gadam finansiāli palīdzēja pašvaldībām dzīvokļu jautājumos.
"Šobrīd mums ir likums par palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā. Šis likums paredz variantus, ka valsts var sniegt palīdzību pašvaldībām ar mērķa dotācijām un papildu finansējumu. Bet tas ir atbilstoši valsts finanšu iespējām, un šobrīd šīs finanšu iespējas tikpat kā nav. Līdz ar to, jā, šī palīdzība ir diezgan minimāla," atklāj Dace Vītola.
Ja nauda parādīsies, atbalsts varētu atsākties. Bet, ja nē, pašvaldībām arī turpmāk būs lielais skaits dzīvokļu jāuztur tikai no saviem līdzekļiem. Tā kā atbalsta nav, ir saprotams, ka pašvaldības meklē veidus, kā samazināt savus izdevumus, tāpēc, no vienas puses, Jelgavas solis paaugstināt īres maksu ir saprotams. Tāpat pašvaldību uzdevums nav uzturēt dzīvokļus, kuros dzīvo cilvēki, kuriem pēc likuma pašvaldībām nevajadzētu nodrošināt dzīvojamās platības. Iedzīvotāji arī nevar sūdzēties par to, ka pašvaldības neremontē dzīvokļus, jo zemās īres maksas nespēj segt pat sīkākos remontdarbus.
