Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Ineta Jakovele: Pēc gada nebūs vieglāk. Mātei tas ir uz visu mūžu

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Atgriezties skolas solā. Rast motivāciju atkal mācīties pēc skolas pamešanas

"airBaltic" darījums - lamatas investora meklētājam "Prudentia"

Investoru meklētājs «Prudentia» – vai vienīgā iespējamā valsts izvēle?

Pēdējās nedēļās investīciju baņķieru kompānijas „Prudentia” vārds locīts vēl biežāk nekā iepriekš. Negatīvs lēmums par tās atrastā investora ienākšanu „airBaltic” kompānijai var nozīmēt ne tikai zaudētu honorāru, bet arī iedragātu reputāciju. Latvijas Radio skaidroja, kādos apstākļos „Prudentia” tika pie līgumiem par investoru meklēšanu un ar ko īsti šī kompānija nodarbojas.

„”Prudentia” ir partnerība, kura pastāv, bizness, kuru mēs esam veidojuši septiņpadsmit gadus. Lielākā kompānija investīciju baņķieru pakalpojumu sniegšanā, vienīgā, kura ir spējusi noturēties tirgū ar esošajiem īpašniekiem,” tā, sēžot pie galda, kas apkrauts biezām papīra ķīpām, kas apliecina „Prudentia” veikumu nacionālās aviokompānijas „airBaltic” restrukturizācijā un investoru meklējumos, pirms divām nedēļām notikušajā preses konferencē uzsvēra „Prudentia” partneris Ģirts Rungainis.

Preses konference notiek zālē, kur esošajos plauktos līdzās „sadzīvo” Mātes Latvijas tēls, kas vainago Brīvības pieminekli, un Kārļa Marksa „Kapitāls” krievu valodā.

Teju divas stundas ilgušajā preses konferencē nedz Rungainis, nedz „Prudentia” vadošais partneris Kārlis Krastiņš neskopojas ar izteicieniem, kas apliecina, ka valdības stīvēšanās slēgt līgumu ar potenciālo „airBaltic” investoru Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu un „Prudentia” nopelnu apšaubīšana viņus ir saniknojusi.

„Lai šo darījumu saliktu kopā, bija jābūt šīm četru gadu zināšanām, kas ir „Prudentia” galvās, lai to varētu salikt kopā. Nevis vienkārši iedzert kopā vīnu, viens otru atrada, gatavs, ejam parakstīt papīrus. Tās ir muļķības, ko izplata cilvēki, kas nedraudzējas ar saprātu,” sacīja Krastiņš.

„Prudentia” vadītāju saērcinājumu var saprast. Investora noraidīšana „Prudentia” var nozīmēt ne tikai vairāk nekā viena miljona eiro honorāra zaudēšanu, bet arīdzan iedragāt investīciju baņķieru reputāciju.

 

Viens no vai vienīgais?

„Prudentia” darījumu attiecības ar Satiksmes ministriju un „airBaltic” aizsākās 2011. gada vasarā, laikā, kad starp toreizējo „airBaltic” vadītāju Bertoltu Fliku un Satiksmes ministriju bija samilzis pamatīgs konflikts.

„2011. gada priekšjāņu vakarā Uldis Augulis, tā laika satiksmes ministrs, un viņa padomnieks Artis Stucka mūs ar Ģirtu patraucēja, sakot: „Vīri, nepērciet Jāņu sieru, nedomājiet par alu, lūdzu, lūdzu, domājiet par aviāciju, jo tur ir baigās ziepes!””

Artis Stucka nenoliedz, ka bijis viens no „Prudentia” uzrunātājiem, tomēr ierakstā runāt par apstākļiem, kādos tas noticis, viņš nevēloties. „Prudentia” gan neesot bijusi vienīgais konsultants, kas uzrunāts, apgalvo Stucka.

Toreizējā satiksmes ministra, Zaļo un zemnieku savienības politiķa Ulda Auguļa versija gan nedaudz cita.

„Nebija jau daudz kompānijas, kam ir pieredze, ko uzrunāt. „Prudentia” bija viena no tām, kam bija vismaz kaut kāda pieredze. Ministrijas Aviācijas departaments bija pārāk švaks, lai kaut ko tādu izdarītu. Man liekas, mēs citiem nemaz neapvaicājāmies, jo „Prudentia” bija vienīgā ar tādu pieredzi, kas varēja to darbu veikt,” atceras Augulis.

2011. gada oktobrī pieņemtajam valdības lēmumam par „Prudentia” pakalpojumu piedāvājumu vēl arvien ir noteikts ierobežotas pieejamības statuss. Ja vien Satiksmes ministrija neiebildīs, šis statuss dokumentiem tiks noņemts ne ātrāk kā nākamā gada janvārī.

„Prudentia” attiecības ar Satiksmes ministriju un „airBaltic” aizsākās laikā, kad nacionālo aviokompāniju faktiski vēl kontrolēja Fliks. Pēc tam, kad valsts atguva kontroli pār „airBaltic” notiekošo, konsultanti iesaistījās gan aviokompānijas sakārtošanā, gan attiecību skaidrošanā ar Eiropas Komisiju, gan stratēģiskā investora meklēšanā.

To, cik īsti „Prudentia” saņēmusi par saviem pakalpojumiem, sakās nezinām pat Anrijs Matīss, kurš sākotnēji Satiksmes ministrijas valsts sekretāra, bet pēc tam jau ministra amatā, bijis Satiksmes ministrijas vadībā visu līguma darbības laiku.

„Kad „airBaltic” piesaistīja viņus uz kaut kādiem konkrētiem darbiem, tad viņi arī par to maksāja. No ministrijas mums nekādu līgumsaistību par kaut kādiem darbiem ar „Prudentia” nebija. Protams, līdz septembrim bija spēkā valdības dotais deleģējums, ka, ja viņi atradīs investoru, viņi saņems komisijas maksu. Bet pastāvīgu maksājumu viņiem nebija,” stāsta Matīss.

Te gan jāprecizē, ka 2011. un 2012. gadā „Prudentia” saņēma samaksu arī no Satiksmes ministrijas. No publiski pieejamās informācijas izriet, ka tieši 2012. gadā „Prudentia” nopelnījusi vairāk nekā pusmiljonu eiro, taču jāņem vērā, ka šajā laikā tā līdzdarbojās arī vairākos apjomīgos privātajos darījumos.

Ir bijuši arī brīži, kad „Prudentia” „airBaltic” investora meklējumus būtībā nolika malā. Piemēram, pirms gada Kārlis Krastiņš stāstīja, ka „aviācija Eiropā ir sarežģītā situācijā bijusi arī iepriekšējos gadus, bet tas pats Ukrainas-Krievijas konflikts, protams, ir ļoti negatīvi ietekmējis biznesa saites un tūrismu”.

“Mēs redzam, cik daudzas tūrisma kompānijas bankrotē gan Krievijā, gan citur. Skaidrs, ka visi šie riski, draudi un bailes nemudina cilvēkus lidot. Līdz ar to ir nelabvēlīga konjunktūra,” skaidroja Krastiņš.

 

Matīss atzīst – par vēlu sapratis, ka “Prudentia” netiek galā

Tagad „Prudentia” vadība uzsver, ka, meklējot stratēģisko investoru „airBaltic”, kopumā uzrunāti vairāk nekā 60 potenciālie investori. Tas arī esot dokumentēts atskaitēs, ko saņēmusi Satiksmes ministrija.

„Tās ir atskaites par darbiem, ko viņi ir veikuši. Es, protams, visas neesmu redzējis, bet visā visumā tur ir ļoti līdzīga informācija – kur bijuši, ar ko tikušies un ka rezultāta nav. Protams, tur ir minēti „airBaltic” trūkumi, kuru dēļ šo investoru nevar atrast – negatīvais pašu kapitāls, gūzma ar tiesvedībām, aviācijas situācija Eiropā. Varbūt kādā brīdī saistībā ar šiem apstākļiem investora meklēšana ir bijusi atlikta,” stāsta nu jau bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss.  

„Valsts prezidenta vai Ministra prezidenta vizītēs uz šīm valstīm, vai tās būtu Līča valstis, Ķīna, Japāna vai Azerbaidžāna, tikšanās organizē ministrija. Cita lieta, ka konsultanti sagatavo kaut kādus prezentācijas materiālus par to, cik jauka ir kompānija, kādi ir tās galamērķi un tā tālāk. Tas ir konsultantu darbs. Bet tikšanās piedalās ministrijas amatpersonas, un attiecīgas amatpersonas arī sēž pretī. Tas, ko „Prudentia” ir darījusi, nepieciešamības gadījumā, piemēram, uz to pašu Azerbaidžānu braukuši un runājuši par tehniskām detaļām. Bet Valsts prezidenta un Ministra prezidenta vizīšu ietvaros tikšanās tiek plānotas ministriju līmenī,” stāsta Matīss.  

Tagad bijušais ministrs atzīst, ka pārāk vēlu attapies, ka „Prudentia” netiek galā ar sev uzticēto pienākumu.

„Jāsaka godīgi, ka tāda doma pienāca tikai pašās beigās, redzot, ka visu šo četru gadu garumā ļoti daudz darba darīts, bet tas bijis darbs procesa pēc, nevis rezultāta pēc,” atzīst Matīss.

“Konsultējoties ar tā dēvētā lielā četrinieka auditorkompānijām, kļūst skaidrs, ka nevar būt tāds universālais kareivis. Piemēram, lielajās auditorkompānijās ir speciāli aviācijas departamenti, kur ir aviācijas speciālisti, kas var nodrošināt šo investoru meklēšanu un, pats galvenais, piekļuvi šiem investoriem. Ja mēs skatāmies uz tādām Austrumu valstīm, tur ir svarīgi runāt ar pašiem īpašniekiem, bet „Prudentia” tur neviens droši vien nezina. Ir speciālas auditorkompānijas, kas ir pazīstamas visā pasaulē, kurām ir pieredze, kā strādāt ar šiem potenciālajiem investoriem,” klāsta bijušais ministrs.

To, ka stratēģiskā investora atrašana nacionālajai aviokompānijai izrādījusies ļoti sarežģīta un, iespējams, šādu investoru nemaz nav iespējams atrast, savā ziņā atzīst arī „Prudentia” partneris Ģirts Rungainis.

„”airBaltic” stratēģiskais investors ir Latvijas valsts, neviens cits neattīstīs šo kompāniju veidā, kas ir izdevīgs Latvijas iedzīvotājiem. Tie ir slapjie sapņi un vēlmju domāšana,” saka Rungainis.

 

Ar “Metalurgu” veicies nedaudz labāk

Mazliet labāk „Prudentia” veicies ar investora atrašanu „Liepājas metalurgam”. Pie uzņēmuma līguma ar aizpērn maksātnespēju piedzīvojušās kompānijas lielākajiem kreditoriem jeb tā dēvēto kreditoru klubu, kurā bez Finanšu ministrijas ietilpa arī „Citadele banka”, „SEB banka” un „Latvenergo”, „Prudentia” tika 2013. gada pavasarī.

Līgums par vadības un konsultāciju pakalpojumiem noslēgts, pamatojoties uz valdības protokollēmumu, kuram, tāpat kā gadījumā ar līgumu par „airBaltic” konsultēšanu, noteikts ierobežotas pieejamības statuss.

 Mēģinājumi sazināties ar tā laika finanšu ministru Andri Vilku, kuram vajadzētu atcerēties, kādēļ izvēlēta tieši „Prudentia” un konsultanti netika meklēti iepirkuma procedūrā, cieta neveiksmi – vairākas dienas ekspolitiķis neatbildēja nedz uz telefona zvaniem, nedz uz īsziņu.

Labas pārvaldības eksperte Inese Voika zina teikt, ka dažu gadu laikā Ministru kabinets lēmumus par iepirkuma procedūras nepiemērošanu pieņēmis vairāk nekā 50 reižu.

„Parasti ne ar ko citu Eiropas Savienībā to nevar attaisnot, kā ar nacionālo drošību vai ar īpašiem komerciālajiem apstākļiem. Bet komerciālie apsvērumi gandrīz nekad nav īpaši, tos parasti „pievelk aiz zobiem”. Tāpēc parasti atsaucas uz nacionālo drošību,” skaidro Voika.

Katrā ziņā, investoru „KVV Group” personā „Prudentia” atrada. Par to, vai tas ir bijis labākais variants, gan vēl ir daudz jautājumu. Otrs pretendents – Krievijas uzņēmējs Igors Šamiss pērnruden apgalvoja, ka viņa piedāvājums bijis labāks.

Arī ar ražošanas atjaunošanu iet kā pa celmiem, daļa darbā pieņemto strādnieku tikusi atlaista. Turklāt ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) vēl gluži nesen izteicās, ka „Liepājas metalurga” prasības pēc valsts atbalsta pārsniedz reālās iespējas.

 

Darījumos ar privātajiem klientiem – cita aina

„Prudentia” darījumi ar privātajiem klientiem rāda mazliet citu ainu. Pēdējos gados kompānija līdzdarbojusies vairākos vērienīgos darījumos, tostarp, palīdzējusi Krievijas uzņēmējam Andrejam Beshmeļņickim kļūt par ietekmīgāko spēlētāju Latvijas piena pārstrādes tirgū. Savu darbību Latvijā Beshmeļņickis sāka ar „Rīgas piena kombināta” iegādi.

Uzņēmuma bijušais īpašnieks Ivars Strautiņš stāsta, ka “mēs jau ar „Prudentia” strādājām savulaik ilgus gadus, „Prudentia” mēs piesaistījām, bet investoru atradām mēs paši”.

Pēc Strautiņa teiktā, „Prudentia” palīdzējusi ar darījuma juridiskās un ekonomiskās puses sakārtošanu.

„Tur jau ir vesela procedūra. Tā jau nav, ka sanāk investori, ir taču visas lietas jāsakārto – juridiskās, vērtējumi un viss pārējais,” stāsta Strautiņš.

No „Prudentia” mājaslapā lasāmā izriet, ka konsultācijas sniegtas arī „Valmieras piena” pārņemšanas procesā, kā arī „Rīgas piena kombināta” un „Valmieras piena” apvienošanā zem Krievijas uzņēmējam Beshmeļņickim piederošā „Food Union” zīmola.

Šogad „Prudentia” konsultējusi arī „Food Union” pievienotā „Rīgas piensaimnieka” pircējus – kādu Kaimanu salā reģistrētu investīciju grupu. „Rīgas piensaimnieka” pievienošana noslēgusies pirms nepilna mēneša.

Pēdējos gados „Prudentia” klientu vidū bijuši arī divi satiksmes nozares uzņēmumi no Krievijas – „Aeroekspress”, kas nodrošina ekspresvilcienus uz Maskavas lidostām, un dzelzceļa pārvadātāju „RailtransAvto”.

Vairāki „Prudentia” klienti, piemēram, „Rīgas piena kombināts”, kompānija „L-ekspresis”, kas nodrošina starptautiskos pasažieru pārvadājumus reisos uz Maskavu, Pēterburgu un Minsku, pēdējos gados sākuši vērienīgus investīciju projektus un saņēmuši tiesības izmantot ievērojamas uzņēmumu peļņas nodokļa atlaides. Uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides lielajiem investīciju projektiem atjaunotas 2011. gadā. Pērn to darbība tika pagarināta līdz 2020. gadam. Kā pēdējais no „Prudentia” klientiem, kas saņēmis tiesības uz nodokļu atlaidi vairāk nekā 3,5 miljonu eiro apmērā, minams putnu gaļas ražotājs „Ķekava” – attiecīgu lēmumu valdība pieņēma pirms mēneša.

 

Eksperte: valstij jāmaina investoru meklēšanas prakse

Tātad pieredzes trūkumu „Prudentia”, šķiet, nevar pārmest. Tomēr gan apstākļi, kādos tā tikusi pie līgumiem ar valsti un valsts kontrolē esošiem uzņēmumiem, nav gluži caurspīdīgi. Arī „Liepājas metalurgam” un „airBaltic” atrasto investoru spēja pildīt saistības tiek apšaubīta. Turklāt, piemēram, „Liepājas metalurga” investoru teiktais vedina domāt, ka investoriem savulaik apsolīts nokārtot jautājumus, kuru lemšana nav konsultantu kompetencē.

„Prudentia” valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš gan šādu solījumu došanu noliedzis. Bet labas pārvaldības eksperte Inese Voika secina, kā jāmaina esošā investoru meklētāju piesaistīšanas prakse.

„Šādos gadījumos, tāpat kā jebkurā citā gadījumā, kad ir runa par valsts līdzekļiem, ir jārīkojas atklāti un caurspīdīgi. Un ir jānosaka arī investora meklētāju puses atbildība. Šiem nosacījumiem ir jābūt zināmiem, tas potenciāli nodrošina, ka procesiem ir labāks rezultāts. Tie, kuri zina, ka nespēs nodrošināt rezultātu, nepiesakās, un tie, kas piesakās un uzņemas atbildību, zina, ka viņi to spēs. Protams, ka investoru piesaistē ir lielāks risks nekā, piemēram, veicot iepirkumus. Bet ir arī pietiekami daudz starptautisku kompāniju, kas ar to nodarbojas un arī specializējas konkrētu industriju jomā,” norāda Voika.

Starp vietējiem konsultāciju sniedzējiem „Prudentia” īstu konkurentu patiešām nav. Tomēr nav jau tā, ka valsts, meklējot investorus, vienmēr izvēlas vietējos. Piemēram, „Citadeles bankas” pārdošanas darījumu konsultēja ārvalstu speciālisti - „Societe Generale” un „Nomura”.

Katrā ziņā, situācijas, kādās valdība nonāk ik reizi, kad nepieciešams atrast solīdus investorus valsts ekonomikai stratēģiski nozīmīgos uzņēmumos, liecina, ka esošajai kārtībai ir pārāk daudz trūkumu un tā būtu pārskatāma. Iespējams, „Prudentia” tādējādi tiktu izslēgta no spēles, bet, iespējams, notiktu gluži pretējais.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti