Aizvadītā gada nogalē Krievijas pilsētu Vogogradu satricināja divi sprādzieni, kuros gāja bojā vairāk nekā 30 cilvēki. Daudzi saista notikušos terora aktus ar gaidāmo Ziemas olimpiādi, kas notiks Krievijas pilsētā Sočos. Kārnegī centra Maskavas biroja pārstāvis Aleksejs Malašenko intervijā Latvijas Radio raidījumam "Pēcpusdiena" stāsta par terora aktiem, drošību, iespējamo Doku Umarova lomu un lielāko draudu Soču spēlēm.
Vai šobrīd var teikt, ka terora akti nepārprotami saistīti ar olimpiādi, un Volgograda izvēlēta tādēļ, ka tā ir lielākā tuvākā pilsēta ziemas spēlēm?
Oktobrī bija epizode, kad Volgogradā uzspridzināja autobusu ar studentiem, un tad radās jautājums, vai tā ir tikai epizode - viens terora akts, kādi arī mēdz būt. Un tad mēs spriedām – ja būs atkārtojums kaut kur starp Sočiem un Volgogradu, Ziemeļkaukāzā vai Krievijas dienvidu daļā, tad to jau varēs uzskatīt par tādu kā eksperimentu pa ceļam uz olimpiādi. Un lūk, tagad ir noticis divkāršs terora akts. Katrā ziņā, pēc tā jau ir skaidrs, ka Soči ir neaizsargāti, ka Krievijas dienvidi ir neaizsargāti, un situācija ir galēji smaga, un tagad viss jāskata olimpiādes drošības kontekstā. Tas ir ļoti skumji, un es varu apgalvot, ka pēc notikumiem Volgogradā olimpiāde ir zaudējusi vairākus tūkstošus potenciālo skatītāju, jo šajā situācijā cilvēki, protams, uz turieni nebrauks. Pierādīt to, ka sprādzieni Volgogradā ir tieša gatavošanās olimpiādei, protams, nav iespējams, bet šādas asociācijas, dabiski, visiem rodas.
Putina reakcija – viņa pozīcija ir tāda, ka viss tiek kontrolēts no viņa puses. Jautājums, vai ar to pietiks? Vai Putins var garantēt sportistu un delegāciju drošību?
Garantēt drošību pēdējo 25 gadu laikā nespēj neviens. Mēs taču atceramies, kad tika uzmesta bumba netālu no finiša Bostonas maratonā, un to, starp citu, uzrīkoja amatieri. Bet tā taču ir Bostona, tie nav Soči, tas ir ļoti tālu no Ziemeļkaukāza. Tādēļ šodien simtprocentīgas drošības garantijas tai pašai olimpiādei nevar dot pilnīgi neviens – ne Putins, ne Visaugstākais, ne Allahs.
Izskanējusi versija, ka par notikušo atbildīgs Doku Umarovs. Cik tas ir ticami?
Man bieži to jautā, esmu redzējis daudz materiālu par Doku Umarovu un varu teikt, ka viņam nekāda sakara ar šo visu nav. Doku Umarovs ir labi zināms, ir zināms viņa līdzgaitnieku loks, starp citu, viņu nemaz nav tik daudz - 18, varbūt 20 cilvēku. Es uzskatu, ka Doku Umarovs šodien spēlē provokatora lomu. Ja runā par to paziņojumu, ko viņš sniedza pagājušā gada jūlijā saistībā ar draudiem olimpiādei, ziniet, brīžiem rodas sajūta, ka Doku Umarovs ir kāds Federālā drošības dienesta aģents, proti, tas ko viņš dara, nereti nāk par labu Krievijas varasiestādēm. Tādēļ es nedomāju, ka Doku Umarovs te uz kaut ko būtu spējīgs. Līdzās viņam ir vēl dažādi grupējumi, bet pats nepatīkamākais, par ko var runāt Soču kontekstā, ir individuālais terorisms - tie ir teroristi vieninieki, mazās grupiņas, kas sastāv no 2-3 cilvēkiem, tie ir etniskie krievu musulmaņi un galu galā tie Krievijas pilsoņi, kuri atgriežas no Sīrijas, kuri tur karoja Sīrijas opozīcijas pusē. Lūk, šo publiku ir ļoti grūti notvert, bet tas ir pats lielākais drauds Sočiem.
Vai ir skaidrs, ko vēlas tie, kuri pa laikam rīko terora aktus? Skaidrs, ka tā ir vēlme nonākt pasaules uzmanības centrā, bet jābūt taču arī kādai virsidejai, par ko viņi cīnās.
Tas ir ļoti labs jautājums – te varētu nosaukt veselu virkni ideju: gan islāma valsts veidošanu, gan civilizāciju konfliktu un vēl visu ko. Bet man ir sajūta, ka šos cilvēkus virza ambīcijas, vēlme parādīt, ka mēs uz visu esam spējīgi, tie ir fanātiķi un jā, jāatzīst, ka viņiem var būt arī psihiskas novirzes. Tas nav tā, ka viņi būtu jāieliek trako namā, bet ļaudis, kuri ir gatavi ziedot dzīvību, ir īpašs cilvēka tips. Tas ir gan fanātisms, gan ideoloģija, gan īpaša psihe. Un tagad iedomājieties sevi Federālā drošības dienesta vai Iekšlietu ministrijas majora vietā – kā ar to cīnīties? Tas ir gandrīz neiespējami.
