Privātpersonu datu aizsardzība internetā skar katru
Privātpersonu datu aizsardzība internetā var šķist tāls un sarežģīts temats. Tomēr patiesībā tas skar katru no mums, kurš ikdienā lieto internetu.
"Katrs mirklis, ko tu dari internetā, atstāj savas pēdas. Un šīs pēdas tiek fiksētas. Kāpēc viņas tiek fiksētas? Pārsvarā viņas tiek fiksētas, lai parādītu tev piemērotāku baneri," – stāsta Viesturs Šeļmanovs-Plešs, Latvijas Interneta asociācijas izpilddirektors.
Viņš uzsver, ka reklāma internetā vairāk un vairāk tiek tēmēta tieši uz konkrētu cilvēku, kurš sēž pie datora. Ja piemēram, jūs esat skatījušies kādas preces internetveikalā "Amazon" vai līdzīgā vietnē, bet neesat neko nopirkuši, jau pēc brīža jūs, visticamāk, ieraudzīsiet nenopirktās preces reklāmu kādā citā lapā… Piemēram, kad jūs lasīsiet ziņas kāda medija mājas lapā.
Gadās, ka reklāmdevēji, it sevišķi Amerikā, iet vēl tālāk: "Tu internetā apskaties kaut kādu preci, un pēc divām stundām tev atnāk īsziņa, ka šādai precei šobrīd ir atlaide, faktiski viņi vienkārši vāc informāciju, lai tev pārdotu labāk…." - skaidro Šeļmanovs-Plešs.
Kā viņi varētu būt uzzinājuši jūsu telefonu? Visticamāk, ka jūs pats esat to norādījis, kādā sociālajā tīklā vai citur. Viesturs Šeļmanovs-Plešs: "…Un tur sākas moments, ka beidzas pārdošana un sākas jau [cits process], ka kāds izspiego katru tavu darbību internetā."
Protams, ka Latvijā šīs tehnoloģijas vēl netiek tik plaši pielietotas. Pārsvarā tādēļ, ka latviešu valodā runā diezgan maz cilvēku, un arī reklāmas tirgus ir diezgan neliels. Tomēr tehnoloģijas attīstās strauji. Un tas ir tikai laika jautājums, kad Google un citi uzņēmumi tās sāks aktīvāk pielietot arī Latvijā.
"Un visas šīs meklēšanas frāzes meklētājos. Pēc tā, kādus vārdus jūs ievadāt meklētājā, var ļoti viegli pateikt par jūsu paradumiem," - tā skaidro Signe Plūmiņa, Datu valsts inspekcijas direktore. "Ļoti vienkārši, neskatoties, ka nav pieejams jūsu vārds un uzvārds, pēc jūsu datora, jūsu jebkuras elektroniskās ierīces var noteikt jūs kā lietotāju. Jebkurā mirklī, pieslēdzoties jebkurai elektroniskai ierīcei, jūs tiekat identificēts. Ja jūs ar reālajiem datiem esat kaut vienā sociālajā tīklā, praktiski var uzskatīt, ka par jums ir absolūti visa informācija."
Pašreizējie Eiropas Savienības noteikumi par privātpersonu datu aizsardzību ir pieņemti 1995. gadā. Šo gandrīz 20 gadu laikā internets ir ļoti attīstījies. Tādēļ šobrīd tiek izstrādāti jauni noteikumi. Eiropas Komisijas viceprezidente Viviāna Redinga:
"Personu dati ir digitālā laikmeta valūta. Mums ir jānodrošina, ka šī valūta ir stabila un droša. Tieši tādēļ ir izstrādāti jaunie noteikumi par datu aizsardzību."
Jauno noteikumu centrā ir trīs idejas: katram no mums būtu tiesības pieprasīt, lai informācija par mums internetā tiktu izdzēsta, paredzēta nepieciešamība sniegt skaidru lietotāja piekrišanu viņa personas datu izmantošanai, kā arī sodi par noteikumu neievērošanu.
Viviāna Redinga: "Personu dati pieder personām. Tādēļ uzņēmumu noteikumiem par privāto datu izmantošanu ir jābūt uzrakstītiem skaidrā un vienkāršā valodā. Iedzīvotājiem būtu jāzina, kas tiks darīts ar viņu ievadīto informāciju par sevi. Otrkārt, iedzīvotājiem būs skaidri jāpiekrīt, ka viņu dati tiek izmantoti."
Tūkstošiem grozījumu un skandāli
Eiropas Parlamentā vien jaunajiem datu aizsardzības noteikumiem ir iesniegti vairāk nekā 3000 grozījumu. Ik pa laikam parādās arī skandāli, ka atsevišķi eiroparlamentārieši lobē lielo interneta uzņēmumu intereses, padarot datu aizsardzības prasības vājākas.
Visbiežāk pret atsevišķiem topošo noteikumu punktiem, kas paredz lielāku privātpersonu informācijas aizsardzību, iestājas lielie amerikāņu interneta uzņēmi. Piemēram, jau pieminētais "Amazon" veikals. Šīs kompānijas pārsvarā nevēlās, lai jaunie Eiropas noteikumi tiktu attiecināti arī uz viņiem. Lai gan pašreizējais regulas projekts to paredz, saka Signe Plūmiņa: "Protams arī šī norma ir ļoti diskutēta. Bet principā lielais stūrakmens arī šai regulai ir - ka tiem, kas piedāvā pakalpojumus Eiropā, ir jāatbilst datu aizsardzības regulējumam.
Varēs pieprasīt datus dzēst
Datu valsts inspekcijas direktore saka, ka patiesībā darbības internetā neviens neaizmirsīs. Tomēr katram būs tiesības sūdzēties un pieprasīt, lai par mums izdzēš informāciju no kādas interneta vietnes, privātas datu bāzes vai sociālā tīkla.
Signe Plūmiņa: "Ja jūsu draugi, nedraugi, paziņas, vienalga kādas personas, tas pat nav svarīgi… ja sociālajā tīklā par jums tiek izplatīta informācija, jums ir tiesības prasīt, lai šī informācija - jūs neesat viņai piekritis vai pārdomājis par savu piekrišanu - tiek dzēsta."
"Ja es redzu, ka tas tiek izmantots ļaunprātīgi, - lai valsts ir spējīga un protoša rīkoties, lai mani aizstāvētu," - Viesurs Šeļmanovs-Plešs ir skeptisks, vai šodien maz ir iespējams pilnībā izdzēst savas pēdas no interneta: "It kā viņi mēģina pateikt, ka jums būs šos principus ievērot, gribat vai negribat, - radiet kodu, kas to dod. Bet es pats tam īsti neticu vairs, ka to varēs tehniski izdarīt un ka tas tehniski būs iespējams - izdzēsties pilnībā no interneta vai izdzēsties no kāda saita."
Ar informāciju par sevi dalās ļoti labprātīgi
Visbiežāk tas notiek sociālajos tīklos, piemērām, draugiem.lv vai Facebook. Cilvēki atzīmē, kur viņi atrodas, ko dara un ar ko tiekas. Rīgas ielās sastaptie jaunieši visi kā viens apgalvo, ka internetā pārāk daudz par sevi nestāsta.
Kristaps: "Es noteikti neko daudz nepublicēju, ko man negribētos citiem rādīt. Vispār es ne "tagoju" bildes, neko. Jo to informāciju… tur jau tāda krātuve ir izveidojusies, ka labāk tur neko nelikt vispār."
Cits Kristaps: "Nu nē, man liekas, diezgan apzināti liec internetā visu, apzinoties, ka tas var ietekmēt tavu privātumu. Un var arī… neietekmēt. To jau katrs apzinās pats, publicējot kaut ko Facebook." Tomēr abi 22-gadīgie atzīst, ka pilnībā izvairīties no informācijas ievietošanas sociālajos tīklos nemaz nav iespējams.
Kristaps: "Pasākumus, tur visādas darbības. Mums ir savs grupējums, kur mēs darbojamies. Tas mūsdienās ir ja ne vienīgais, tad populārākais veids, kā kaut ko reklamēt." Cits Kristaps "Ceļojumu apskatus, bildītes, mūziku.."
Arī bariņš ar pusaudžiem apgalvoja, ka pārāk daudz laika sociālajos tīklos vispār nepavada: "Nav jēgas viņos sēdēt. Laika izšķiešana. Briesmīgi." - Bet lieto taču vai nē? "Jā. Lai komentētu galerijas un smietos par cilvēkiem."
Un arī fotogrāfijas šie pusaudži vien skatoties, bet savas nepublicējot: "Nu jā, kaut kādas meitenes, lai iepatiktos puišiem. Bet visi labi zina, ka viņas tikai tā ir uztaisījušās, ka nebūs." (smiekli)
Nepazinās sekas darbībai sociālajos tīklos
Interneta asociācijas izpilddirektors saka, ka jaunieši bieži vien nepazinās, kādas sekas var radīt viņu darbība sociālajos tīklos un internetā kopumā: "Tev ir 14 gadi, tu esi pamēģinājis attiecīgas vielas, ko tev ir izdevies veikalā bez licences dabūt, un tad tu esi ticis pie datora vai sava telefona, un tad tu tur bliez mātes valodā, ko esi samācījies, visas frāzes."
Un pēc dažiem gadiem šie ieraksti un fotogrāfijas var traucēt atrast prakses vietu vai darbu. Turklāt informācija internetā var palikt pat tad, ja tu esi to izdzēsis. "Viņš paliek. Viņš nodublējas, trīskāršojas, izplūst pa visurieni. Kāds retvītoja, kāds "nolaikoja", pārsūtīja tālāk. Un tas viss visur tiek saglabāts," saka Šeļmanovs-Plešs.
ES brīdina par neapdomīgas rīcībs sekām
Lai brīdinātu par sekām, ko neapdomīga rīcība interentā var radīt, Eiropas Savienība vairākus gadus pēc kārtas taisa brīdinošas kampaņas. Vienā no videoklipiem ir apspēlēta tieši šī situācija. Jaunietis ir atnācis uz darba pārrunām ar labu diplomu, bet potenciālais priekšnieks ieskatās datorā un ierauga tur šķietami nopietna jaunieša ballīšu bildes…
Tāpat Eiropas Savienība vēlas, lai noteikumi dažādos sociālajos tīklos, kur tiek aprakstīts, kā un kad tiks glabāta un lietota informācija par jums, būtu vienkāršāki. Pašreiz tie mēdz būt gari dokumenti, kas rakstīti sarežģītā juridiskā valodā. "Un mēs tiem piekrītam ar vienu peles klikšķi, kā tas, piemēram, ir pasaulē populārākajā sociālajā tīklā Facebook," saka Šeļmanovs-Plešs:
"Šī saite ved uz dokumentu, kas sastāv no 400 lappusēm. Ja mēs tur noliekam Satversmi blakus un Facebook privacy policy (privātuma politiku) un sākam domāt ko tad viņi tur tādu ir sarakstījuši. Un praktiski tur var rēķināties, ka tur viss ir sarakstīts viņiem par labu."
Var secināt, ka informācija par to, ko mēs darām internetā, tiek aktīvi vākta, apstrādāta un pārdota, lai sociālie tīkli, interneta veikalu un interneta meklētāju kompānijas varētu pelnīt. Eiropas Savienība uzsver, ka jaunie noteikumi varētu palīdzēt cīnīties ar šīs informācijas nonākšanu nepareizajās rokās. Par to ir paredzēti arī sodi. Bet vai tas patiešām kaut ko mainīs? Interneta asociācijas direktors ir skeptisks: "Bet tehniski skatoties… nu nē, nu nē… Nav tik reāli, kā viņiem gribētos ticēt."
Ir paredzams, ka jaunie Eiropas Savienības datu aizsardzības noteikumi stāsies spēkā nākamgad. Tikmēr interneta lietotājiem eksperti iesaka divreiz apdomāt, pirms ko rakstīt.
