Ieslodzījuma vietās Latvijā infekciju slimību izplatība nav mazinājusies kopš 2010. gada, liecina Slimību profilakses un kontroles centra pērn veiktais pētījums. Secināts, ka ar dažādām infekciju slimībām – HIV, AIDS, C hepatīts slimojuši vai arī patlaban slimo kopumā 41% ieslodzīto.
- Ieslodzīto veselība svarīga arī pārējiem sabiedrības locekļiem
- Neārstējas, jo daudziem ir vienalga, kā dzīvot tālāk
- Mediķe: Vispirms ir jābūt ieslodzītā motivācijai ārstēties
- Inficēto skaits ir ievērojami lielāks nekā zināmais
- Nepieciešama stingrāka kontrole
Ieslodzīto veselība svarīga arī pārējiem sabiedrības locekļiem
Galvenais iemesls slimību izplatībai, cietumu ārstu un arī citu ekspertu ieskatā, ir narkotiku lietošana ieslodzīto vidū. Cietumos plānots drīzumā ieviest arī sūtījumu papildu kontroli.
Problēmas risinājumus kopumā kavē trūkstošais finansējums gan cietumnieku izglītošanai par riskiem, gan slimību diagnosticēšanai un infekciju slimību ārstēšanai.
Lai arī daļa sabiedrības domā citādi, mediķi vēl atgādināja, ka cietumnieku veselība ir nozīmīga kopējās sabiedrības veselības kontekstā, jo ieslodzītie bieži ārstēšanu brīvībā neturpina.
Cietumu slimnīcas gaiteņi atgādina parastas slimnīcas ainu, izņemot daudzās dezinfekcijas lampas, cietuma sargu klātbūtni un restotās dzelzs durvis pie katras palātas.
Neārstējas, jo daudziem ir vienalga, kā dzīvot tālāk
Ar ieslodzīto Oļesju Latvijas Radio sarunājas caur restēm. Cietumniece jau pusgadu slimo ar tuberkolozi. Viņas palātā ir vēl divas sievietes, kuru spēcīgo klepu var dzirdēt arī sarunas fonā.
"Tā sanāca, ka kaut kur saslimu, nezinu kādā veidā. Bet es eju uz infekciju slimību pārbaudēm un arī tagad ārstējos, jo man taču mājās ir divi bērni. Man priekšā vēl ir dzīve ar viņiem. Es taču viņus audzināšu," klāsta Oļesja. "Man laikam 16. novembrī būs tiesa un, iespējams, nosacīti jau laidīs mājās. Bet kopumā šeit slimnīcā viss ir kārtībā, man plaušas jau ir tīras un deviņu mēnešu ārstēšanas kurss jāiziet," saka Oļesja.
"Te ir augsts infekciju risks, īpaši cietumā – zonā, kur atrodas visi kopā un kontaktējas. Protams, ik mēnesi ir pārbaudes uz tuberkolozi un, ja kaut kas, tad sūta uz slimnīcu." turpina Oļesja.
"Taču attiecībā uz C hepatītu un citām slimībām - tur jau pēc vēlēšanās, un daudzi negrib pārbaudīties. Domāju tas tādēļ, ka šiem ieslodzītajiem vienkārši neinteresē, kas ar viņiem dzīvē tālāk notiks," viņa piebilst.
Pie blakus palātas Latvijas Radio aprunājas ar uz mūžu ieslodzīto Dmitriju, vīrietis ir smalkas miesas būves, viņam gan tuberkaloze jau smagākā formā, tā ir multirezistenta. Ieslodzītais netuvojas restēm, palātā, šķiet, ir viens. Dmitrijs atzina, ka ārstēties ir motivēts.
"Esmu šeit, pateicoties labiem ārstiem Jelgavas cietumā, viņi pamanīja, ka mans stāvoklis pasliktinās. Es krietni nokritos svarā. Es šeit cietuma slimnīcā esmu jau gadu, man uzlika diagnozi un līdz ar to esmu arī otrās grupas invalīds, vēl gadu noteikti intensīvi ārstēšos. Vispār šeit daudzi slimo," norāda Dmitrijs.
Mediķe: Vispirms ir jābūt ieslodzītā motivācijai ārstēties
"Mēs pacientus nešķirojam," saka ārste palīdze Vilhelmīne Golovanova. "Mēs pat neinteresējamies, pēc kāda panta viņš ir notiesāts. Tā ir vienkāršāk strādāt, zinot, kādi vispār noziegumi tiek pastrādāti. Protams, ir vēlams zināt, ja pacients notiesāts uz mūžu," saka Kolovanova.
Gaitenī sastaptā ārsta palīdze Vilhelmīne Golovanova jau 13 gadus strādā atklātajā zonā Olaines cietumā un apstiprina, ka infekciju slimību izplatība ir augsta ieslodzīto vidū un mediķiem ir arvien vairāk darba. Ja pacientus atbrīvo un viņi ir slimi, tad personāls cenšas ar atbrīvoto vienoties par ārstēšanos arī brīvībā, taču galavārds paliek ieslodzītajam.
Tiesa gan, arī tie, kas izvēlas ārstēšanu, bieži aiziet no terapijas procesa. "Cilvēku kontingents šeit ir pasmags. Daļai ir līdzestība ārstēšanā, bet ar lielu daļu ieslodzīto jāstrādā papildus, lai viņi sāktu te ārstēties. Viņu sociālais dzīvesveids ir pamatā tam, kādēļ viņi slimo un vispār šeit atrodas," norādīja Golovanova. "Protams, tas iespaido arī viņu uzvedību un vēlmi ārstēties.
Bieži viņi arī saņem ārstēšanos šeit, bet, kad nokļūst brīvībā, pārtrauc to darīt un tad atkal atgriežas, un mums viss jāsāk no gala, lai motivētu viņus atkal ārstēties," situāciju raksturo ārsta palīdze.
Drūmo ainu cietumnieku veselībā rāda arī Slimību profilakses un kontroles centra pērn veiktais pētījums, kurā ieslodzītie paši novērtējuši savu veselības stāvokli. Secināts, ka ar dažādām infekciju slimībām – HIV, AIDS, C hepatīts slimojuši vai arī patlaban slimo kopumā 41% ieslodzīto. Turklāt kopš pētījuma 2010. gadā situācija nav mainījusies.
Inficēto skaits ir ievērojami lielāks nekā zināmais
Lielākā izplatība tieši ir C hepatītam, skaidroja centra pārstāve Irina Lucenko. "Tas nav arī noslēpums, ka daudzi ieslodzītie notiesāti tieši par noziegumiem, kas saistīti ar narkotikām. Tas nozīmē, ka cietumos viņi turpina lietot šīs vielas un dara to nedrošā veidā, un neizmanto individuālus piederumus," norāda centra pārstāve. "Tāpat, protams, ja kameras ir pārpildītas, ne vienmēr ir iespējams ievērot personīgo higiēnu, un var būt situācijas, ka cilvēki lieto kopīgus skūšanās piederumus vai zobu birstes, kas arī var būt iemesls infekciju izplatībai.
Bet diemžēl vienas šļirces lietošana ir ļoti izplatīta, kaut arī par to tiek runāts jau daudzus gadus," saka Lucenko.
Eksperte papildināja, ka bez higiēnas kā viens no galvenajiem risinājumiem ziņojumā norādīts slimību diagnosticēšana un testēšana, kā arī izglītošanas darbs, jo arī pētījumā izvaicāto cietumnieku zināšanas rāda, ka daļa nav pietiekami informēta par infekciju riskiem. Lai arī daļa sabiedrības domā citādi, Lucenko vēl atgādināja, ka cietumnieku veselība ir nozīmīga kopējās sabiedrības veselības kontekstā. "Ir valstis, kuras šim jautājumam pieiet ļoti nopietni un dara ļoti daudz. Ir nostāja, ka jānodrošina pēc iespējas lielāka drošība, jo nedrīkst būt situācija, ka cietums ražo jaunus draudus sabiedrībai. (..) Profilaksei tiek veltītas lielas pūles," saka Lucenko.
Ieslodzījuma vietu pārvaldes Medicīnas daļas pārvaldes priekšnieks Vadims Viktorovs izrāda cietumu slimnīcas laboratoriju, kurā taisa testus un analīzes, lai apstiprinātu jau slimību diagnozi. Kārtība cietumos nosaka, ka ieslodzītais trīs dienu laikā obligāti jāpārbauda uz infekcijām, kas izplatās gaisa pilienu ceļā, personai taisa plaušu rentgenu, un ārsti veic apskati.
Savukārt attiecībā uz HIV – ieslodzītajiem piedāvā veikt izmeklēšanu, bet viņi var atteikties, arī hepatītu pārbaudes ir brīvprātīga izvēle. Taču cilvēku uzreiz izolēt var tikai tad, ja cietumniekam jau ir kādas klīniskas saslimšanas pazīmes. Viktorovs arī pats kā ārsts iepriekš no 1997. gada strādājis cietumu slimnīcā Olainē. Lielo infekciju slimību izplatību cietumos arī ārsts lielākoties saista ar narkotiku lietošanu. Higiēnas trūkums gan viņa ieskatā ir rets iemesls.
"Pērn ar C hepatītu higiēnas dēļ bija tikai viens gadījums. Tad Valmieras cietumā ieslodzītais kopā ar kameras biedru taisīja sev tetovējumu un inficējās ar slimību, jo šis biedrs bija slims. Pacients tika ielikts valsts apmaksātas terapijas programmā," stāsta Viktorovs. "Šīs problēmas iemesls, pirmkārt, ir tas, ka lielākā daļa pacientu ir ar psihiskiem traucējumiem, narkomāniju un alkoholismu. Tad, protams, cilvēkiem šo problēmu dēļ ir zema imunitāte un dažādas infekcijas, jo ir liels risks saslimt," saka Viktorovs.
Viņš gan norāda, ka viens cilvēks nereti slimo ar vairākām infekciju slimībām vienlaikus.
Bet arī kopumā ārsts vērtē, ka reālais inficēto skaits ir krietni lielāks, jo bieži ieslodzītie nevēlas atklāt, ka lieto narkotikas un, iespējams, ir inficēti, lai viņu sods netiktu pastiprināts.
Diskutējot par risinājumiem, Viktorovs bija spiests atdurties pret apburto loku, jo lielāka diagnostika patiešām palīdzētu iegūt reālo slimnieku skaitu, taču ārsts pārliecināts, ka valsts šai ainai nav gatava finansiāli.
"Tie ir miljoni - vai valsts varētu piešķirt šādu naudu?" prasa Viktorovs, uzsverot, ka tikai ar situāciju apzināšanu nepietiek - ir nepieciešama arī ārstēšana.
Ārsts vēl papildināja, ka agrāk patiešām nevalstiskās organizācijas dažādos projektos biežāk lasīja lekcijas un dalīja materiālus par infekciju slimībām ne vien slimnīcā, bet arī cietumos.
Nepieciešama stingrāka kontrole
Izglītības trūkuma iemeslus skaidroja Veselības ministrijas pārstāve Jana Feldmane. "Protams, ka tas ir naudas jautājums un šobrīd ir Eiropas projektu pārejas periods. Arī valsts budžetā ir līdzekļu ierobežojumi. Mēs nevaram teikt, ka patlaban ir kādas konkrētas summas ieplānotas, bet esam lēsuši, cik nepieciešams, un plānojam to arī virzīt," saka Feldmane.
Ministrijā neizslēdz iespēju, ka ir vērts ieviest tik ļoti diskutablos šļirču apmaiņas punktus, lai arī tas nozīmētu atzīt faktu, ka cietumos ir šī narkotiku aprite. Feldmane minēja Šveices piemēru, kur atsevišķās ieslodzījuma vietās šī programma ieviesta, veiksmīgi iesaistot nevalstisko sektoru.
Veselības aprūpes izdevumi cietumos 2014. gadā bijuši teju divi miljoni eiro. Savukārt Ieslodzījumu vietu pārvaldes vadītāja Ilona Spure uzskata, ka patlaban cietumnieku veselības aprūpē redzamas krīzes laika sekas. Tuvākajā laikā gan plānoti arī kādi soļi pret narkotiku nonākšanu cietumos.
"(..) Ilgtermiņā tā noteikti ir prioritāta lieta, kas ir jāpaveic. Mēs esam sludinājuši konkursu uz drošības tehniku, kas palīdzēs cietuma speciālistiem veikt padziļinātu pārbaudi un izskaudīs tās lietas, kas ienāk cietumā, tajā skaitā sadzīves tehniku.
Es ceru, ka šo tehniku nopirksim šī gada laikā. Taču ar to būtu par maz - ir jāpārbauda arī personāls, kas ienāk cietumā. To vidū arī apkalpojošais personāls, sākot ar cietuma priekšnieku (..)," ieskicē Spure, gan atkārtoti uzsverot, ka tas būtu tikai labs sākums.
Jau iepriekš uzskaitītajām problēmām un daudzajiem faktoriem, kas bremzē cīņu ar infekciju slimību izplatību cietumos, piepulcējas vēl arī ārstu trūkums. Patlaban esot 25 vakantas mediķu vietas un personāls arvien novecojot. Cietuma slimnīca nespēj konkurēt ar pilsētas ārstniecības iestādēm, jo šie ārsti nevar veikt papilddarbus, turklāt šis ir augsta riska un psiholoģiskās spriedzes darbs.
