Ilgstoši un noklusēti: Raudas pansionātā cilvēki dzīvo neaprūpēti

• Viss sākas ar anonīmu vēstuli
• Galvenais pamatojums: Tiesībsarga atzinums par cilvēktiesību pārkāpumiem
• Pansionāta iemītniekus aprūpē par maz; arī Veselības inspekcija norāda uz higiēnas neievērošanu
• Dažviet pansionātā jūtama urīna smaka, cigaršu dūmi un sasmacis gaiss
• Raudas pansionāts - pērn vienīgais sodītais par pakalpojumu kvalitāti
• Engures pašvaldība par notiekošo pansionātā runā atturīgi un nekritiski
• Tiesībsarga iebildumus sauc par tendencioziem un teorētiskiem
• Raudas pansionāts uzmanības centrā - jau kopš 2013. gada

Piemin sišanu un apzagšanu

Viss sākas ar kādu anonīmu vēstuli, ko Latvijas Radio saņem oktobrī.

Vēstījums drukātiem burtiem. Iespējams, nevērīgam lasītājam varētu šķist, ka rakstījis bērns.

Vēstulē ir par sliktu ēdināšanu, ka pansionātā ir garlaicīgi, neredz citus cilvēkus, lietojot frāzi: "Esam nomākti".

Minēta kāda darbiniece, kas iedzīvotājus sitot. Runa ir arī par apzagšanām.

Līdzīgas vēstules sūtītas arī Iekšlietu un Labklājības ministrijai, bet tās palikušas "bez panākumiem".

Otro gadu Raudas pansionātu vada Dace Randoha. Taču viņa tur strādā jau 11. gadu. Pansionāts ir liels, tajā dzīvo ap 320 cilvēku. Latvijas Radio direktorei piesaka vizīti pa tālruni un min par saņemto vēstuli. Viņa ir atsaucīga un vaicā, kad Radio plāno atbraukt.

Iedzīvotāji par pansionātu pārsvarā atsaucas labi

Pirms došanās uz pansionātu Radio nolemj iegūt vairāk informācijas par šādām iestādēm un uzrunā atbildīgos. Radio noskaidro, ka viņu redzeslokā pērn bijis tieši šis pansionāts. Tātad Radio saņemtajai vēstulei tiešām ir bijis pamats un, pateicoties tai, pievēršamies šim tematam plašāk. "Raudu" vairāku gadu garumā daudzkārt pārbaudīja.

Taču tiesībsarga atzinums par cilvēktiesību pārkāpumiem pansionātā radīja vislielākās bažas.

Pie šī dokumenta Radio nonāk Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. Tas augustā nosūtīts gan pašam pansionātam, gan Engures novada domei, gan Labklājības ministrijai, divām Saeimas komisijām un arī Rīgas domei.

Sastaptie iedzīvotāji vairumā gadījumu pansionātam veltīja labus vārdus. "Labs, es nezinu. Neko sliktu vispār nedzirdu. Visi apmierināti. Zinu, ka brauc," saka kāds vīrietis.

"Es pati esmu tur strādājusi," stāsta kāda sieviete. "Ja godīgi, tur ir ļoti jauki. (..) Tur katru vecīti varbūt nepietur pie rokas. Ir tādas visādas situācijas. Ja godīgi, es pati savā laikā atceros...

Viens dzērājs no Babītes laikam bija mums atsūtīts. To vienkārši izturēt vairs nevar. Arī liftā viņš man kaut ko... Es viņam pa muti sadevu.

Es domāju, ja tur būtu cits bijis, protams, es jau būtu pa radio un pa televīziju izvazāta. Bet pēc tam atkal viss bija kārtībā un labi, un onkulis priecīgs," viņa klāsta.

Apģērbu maina publiski, cilvēki mēdz staigāt kaili un netīri

Pirms doties uz iestādēm, Radio nolemj neteikt, ka tā rīcībā ir dokumenti par šiem pārkāpumiem. To, vai un cik daudz tajā ir par pansionātu un atklātajām problēmām, izstāstīs pati pansionāta direktore, pašvaldības vadītājs, Rīgas dome un arī Labklājības ministrija.

Tiesībsarga atzinumā aprakstīta cilvēka cieņu pazemojoša attieksme pret pansionāta iemītniekiem no personāla, kas notikusi pat vasarā. Jau šī gada martā tiesībsargs savā ziņojumā par pērno gadu rakstīs, ka "Raudā" atklātais pārkāpj ne tikai virkni nacionālo tiesību aktu, bet arī Eiropas Padomes Spīdzināšanas novēršanas komitejas rekomendācijas.

Atsevišķiem pansionāta "Rauda" klientiem autiņus un apģērbu nomaina gaiteņa vidū. To tiesībsargs atklāj, iepazīstoties ar atsevišķiem pansionāta videonovērošanas kameru ierakstiem. Nevienā no redzētajām epizodēm cilvēku nenomazgā.

Darbiniece novelk iemītniekam bikses, izrauj pilnos autiņus. Viņš pats uzvelk bikses un tiek nosūtīts atpakaļ uz istabu.

Vēl citā gadījumā darbiniece iemītniekam, kas gaitenī iznāk autiņā un kreklā, visu novelk. Kādu laiku cilvēks stāv pilnīgi kails.

Slēgtajā nodaļā vīriešiem autiņi ir pilni, tie līdz ar biksēm slīd uz leju.

Atsevišķi pansionāta iemītnieki gaitenī staigā tikai apakšveļā un autiņos, un ir redzams, ka tie ir netīri. Personāls tam nepievērš nekādu uzmanību.

Arī Veselības inspekcija atklājusi higiēnas prasību neievērošanu.

Atzinumā klāstīts, ka pansionāta iedzīvotājiem, īpaši sievietēm, mati ir netīri, sen nav mazgāti, arī izspūruši. Lielākā daļa kasa savu ķermeni un galvu.

Aizmieg pie šķīvja un paliek nepaēduši

Uz slēgto pansionāta nodaļu, kur dzīvo pārsvarā cilvēki ar demenci, Radio neaizved. Vairākus slēgtās nodaļas iedzīvotājus var satikt nodarbību zālē.

Radio atrod arī darbinieci, kura, pēc Radio saņemtajā vēstulē paustā, sitot iedzīvotājus. Tomēr viņa noliedz, ka tādas lietas pansionātā notiktu.

Saņemto informāciju Radio iesniedza Tiesībsarga birojam.

Atzinums vēsta - klientus neved pastaigāties svaigā gaisā. Brīvajā laikā cilvēkiem nav ko darīt. Cilvēki bezmērķīgi klīst slēgtās nodaļas gaiteņos. Personāls ilgstoši nepievērš uzmanību, nenodrošina vajadzīgo atbalstu.

Ēdienreizēs pie galdiņiem atsevišķi klienti guļ. Proti, sēž riteņkrēslā vai atbalstījuši galvu turpat pie pusdienu šķīvjiem. Viņus nemodina, lai būtu paēduši. Lielākā daļa cilvēku spiesti ēst, kad maltīte atdzisusi.

Radio viesošanās laikā nedaudz vairāk par desmit cilvēkiem sporto. Direktore izstāsta, ka pansionātā katru dienu notiekot dažāda veida nodarbības. Daži cilvēki zālē sēž uz krēsla, citi ratiņkrēslos.

Kāda kundze ratiņkrēslā izstāsta, ka pansionātā ir divus gadus. "Tieši šādas nodarbības ir pirmo reizi. Taču man jau ir individuālā fizioterapija otrdien un piektdien. Ritmika arī bija divas reizes. Bet šeit pirmo reizi," viņa norāda.

Cilvēki pie galdiem spēlē domino. Kāds zīmē krāsojamajās grāmatās. Darbiniece spēlē domino kopā ar pensionārēm, palīdz atrast vajadzīgos kauliņus. Citi cilvēki, arī ratiņkrēslos, skatās projektora uz sienas rādīto programmu.

Daudzi pansionāta iedzīvotāji ir guloši. Daļa cilvēku ar dzīvi šeit ir ļoti apmierināti.

Citu vērtējums ir kritiskāks. "Kaut kā jau jādzīvo ir," saka iedzīvotāja.

Biroja vizītēs vērtēts, ka daļai cilvēku apģērbs bijis izmēram neatbilstošs un stipri novalkāts.

Vairākās istabās un arī pansionātā kopumā jūtams izteikti sasmacis gaiss. Atsevišķās iedzīvotāju istabās jūtama arī urīna smaka, bet koplietošanas telpās cigarešu dūmu smaka.

Pēc pusdienām klienti pārsvarā sēž gaiteņos, bet tajā brīdī vairums istabu nevēdina. Atsevišķas aprūpētājas sēž gaitenī un kopā ar cilvēkiem skatās televizoru.

Tiesībsarga ziņojumu sauc par tendenciozu

Tiesībsarga birojs par atklāto "Raudā" ar Latvijas Radio gatavs runāt vien pēc atkārtotas pārbaudes pansionātā. Pansionāta direktore Randoha gan vēlāk telefonsarunā šo biroja atzinumu vērtē kā tendenciozu: neesot jau viss ideāli, taču viņa strādājot, lai situāciju mainītu.

Par epizodi, kad klientam pārvelk autiņus gaiteņa vidū, direktore uzsver - tas bijis diennakts tumšajā laikā.

Turklāt jāņem vērā arī tas, ka iemītnieks bijis no demences nodaļas. "Tā ir slēgta tipa nodaļa, nav publiski pieejama. Tas aprūpes darbs ikdienā norit. No malas cilvēkiem varbūt liekas kaut kas, bet tā ir ikdiena. Klienti arī mēdz autiņu trīs reizes dienā noraut un vispār kaili staigāt. Viņus ir jāpaspēj saģērbt un viss," pauda Randoha.

Vaicāta, vai ir situācijas, kad klientam tiek mainīti autiņi koridora vidū, viņa atsaka: "Nē, taču. Nē. Tas tika pārrunāts, un, saprotiet vēl, ka aprūpes institūcijās kā citur ir rutīnas darbs. Tā arī ir, aprūpētājas varbūt bieži vien pat nejūt. (..) Man bija jāsāk veidot lietas pat vienā otrā ziņā uz līdzenas vietas. Iestrāžu daudzām lietām nebija līdz šim. Es tās veidoju, es iestrādāju šobrīd".

Direktore Randoha ir sodīta ar 100 eiro naudassodu. To piespriedusi Labklājības ministrija, un viņa to ir samaksājusi.

Pērn Tiesībsarga birojs pārbaudījis piecus pansionātus. Taču vienīgi "Raudā" bijuši trīs reizes. Veselības inspekcija šo pansionātu pērn apmeklējusi četras reizes, arī atklājot pārkāpumus.

Vai mums visiem ar gumijas cimdiem jāstaigā?

Atbildīgās Engures novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa izstāsta, ka visu pagājušo gadu cīnījušies ar ieteikumiem, daļai no tiem nepiekrīt. Regulāri tiekoties ar direktori, pārrunā problēmas. Direktore ar saviem pienākumiem tiek galā. Taču par sodīšanu Važa izstāsta tikai tad, kad viņam to pavaicā – jā, esot sodīta.

"Mēs bijām Labklājības ministrijā uz pārrunām, un uzlika cilvēkam sodu. Kaut gan vairāk tās bija darbības, kas uz viņu neattiecās, kas varēja būt kaut kādas, kas nāca līdzi no iepriekšējā direktora. Tās pārsvarā bija papīru lietas (..) Nē, ne par finansēm. Par ikdienas dokumentāciju," norādīja Važa.

Šādam skatījumam gan iebilst Labklājības ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks. "Nē, tā ir pašvaldības interpretācija," viņš nosaka.

Viņš stāsta, ka vadītāja sodīta par sociālā pakalpojuma nenodrošināšanu un nepareizu darba organizēšanu.

Vēlāk domes priekšsēdētājs Važa saka: pats lēmumu nav redzējis. Apskatījuši video fiksētās epizodes, izrunājuši. Taču no sarunas ministrijā sapratis, ka pansionāta vadībai pārmet nesakārtotus dokumentus.

"Tas, kas tur, tajos video, ko mēs skatījāmies, tās visas lietas tika ar tiesībsargu pārrunātas, kas viņiem likās nepareizi. Mūsu argumenti bija savādāki. Mēs neuzskatījām, ka tur ir kaut kas pārkāpts," pauda Važa.

"Nu, droši vien, ka galīgi normāla [situācija] nav, bet ne jau tāpēc pansionāta vadītājai būtu par tādām lietām jāatbild. Tur nebija nekas tāds, kur ikdienā… Vai mēs paši ikdienā ar tādām pašām lietām nesaskaramies, tad varbūt arī mums visiem jāstaigā ar gumijas cimdiem rokās?" norādīja Engures pašvaldības vadītājs.

 

Par galvenajām problēmām nerunā

Pietiekami ievērojama daļa pansionāta iedzīvotāju ir rīdzinieki, kuru dzīvi tur līdzfinansē Rīgas domes Labklājības departaments. Tas pansionātam velta labus vārdus.

Vienlaikus departamenta direktores vietnieks Mārtiņš Moors atzīst, ka saņēmuši arī atzinumu par pansionātu. Min atsevišķus piemērus no tā, taču nopietnākos pārmetumus nenosauc. Pēc atzinuma saņemšanas personīgi bijis pansionātā. Lai uzlabotu darba kvalitāti, tajā būtu jāsamazina vietu skaits. Rīga veikusi savu alternatīvo pētījumu – aptaujājot "Raudā" esošo rīdzinieku tuviniekus. Piemēram, pārmetums, ka cilvēkus neved ārā – pēc tuvinieku teiktā secinājuši, ka ir cilvēki, kas nemaz nevēlas, lai viņus vestu ārā.

"Tiesībsarga gadījumā šīs ekspektācijas kā ekspertiem, kā skatam no malas, ir teorētiskas, bet ne reālistiskas,"

norāda Moors.

Viņš saka, pansionāta darbinieki ņemot vērā cilvēku vēlmes un vajadzības. Tas esot svarīgākais.

"Mēs kopumā esam novērtējuši gan situāciju pansionātā "Rauda", gan administrācijas attieksmi. Mēs esam ņēmuši vērā, protams, arī tiesībsarga atzinumā pausto, un arī direktore pati ir teikusi, ka ir gatava mainīt gan attieksmi, gan pārrunāt ar personālu šos darba izpildes jautājums. Bet kopumā mēs uzskatām, ka pakalpojuma saturs atbilst tam, par ko Rīga ir vienojusies ar pansionātu," atzīmē Moors.

Sarunas noslēgumā Latvijas Radio norāda, ka tam arī bija iespēja iepazīties ar atzinumu. Jautāts, vai domes Labklājības departamentā lasīja par pansionāta videonovērošanas kamerās atklātajām epizodēm, Moors stāsta: "Jā, protams, lasījām. Tas ir… Skaidrs, ka tas… Nu, mēs visu izlasījām un tāpēc arī reaģējām."

Moors arī uzreiz izstāsta - galvenais, ko atceras no šīm epizodēm, ir autiņu nomaiņa koridorā. "Tas ir tas, par ko es runāju, tā saucamo demences nodaļu, tomēr pārāk lielais piepildījums ar cilvēkiem. (..) Bet šāda attieksme, protams, ir nepieļaujama," viņš bilst.

Nesaprotu jūsu jautājumu! Kāpēc par tādām lietām ir jāinformē?

Pērn kopumā Latvijā sodīti četri pansionāti. Sākotnēji pat Labklājības ministrijā nevēlas nosaukt šīs iestādes. Par pakalpojuma kvalitāti sods bijis tomēr tikai "Raudai". Pārējiem – par nelegālu pakalpojuma sniegšanu. Ministrija sākotnēji nav gatava atzīt, ka runa ir par "Raudu". Tikai tad, kad Radio pasaka – pašvaldības vadītājs pats pateicis, ka "Raudas" direktorei ticis piemērots sods, arī ministrijā to atzīst.

"Rauda" ministrijas redzeslokā esot kopš 2013. gada. Kontroles departamenta direktore Inese Kukore stāsta, ka pārkāpumi nebija novērsti ilgstoši. To bijis daudz, un tie bijuši gana nopietni.

Pārkāpumi saistīti arī ar privātumu un darbinieku ētiskumu. Soda apmēru ministrija ilgi nevēlējās atklāt. "Es nedomāju, ka tas šajā situācijā būtu svarīgākais, tas soda apmērs," saka Kukore. Alliks gan iebilst un norāda, ka soda apmēru drīkst nosaukt. Proti, "Raudas" pansionāta direktore sodīta ar 100 eiro sodu, un to izskaidro pēc atkārtotas Radio intereses.

Pārbaudot, cik daudz laika prasa iegūt būtisku informāciju par, piemēram, pansionātu "Rauda", ir skaidrs, ka tāpat vien jebkurš iedzīvotājs to visdrīzāk nesaņemtu.

Tādēļ Radio vaicā Allikam, vai sabiedrību nevajadzētu informēt plašāk. Piemēram, rīkot preses konferenci un stāstīt, ka pērn saņēmuši noteiktu skaitu sūdzību, bijuši sodi, konkrētā iestādē atklāti konkrēti pārkāpumi.

"Neizprotu jūsu jautājuma jēgu. Ko tas dotu, ka cilvēki zinās, ka ir šāds pārkāpums? Tas mērķis jau, es saku vēlreiz, tai valsts pārbaudei jeb kvalitātes kontroles pārbaudei ir novērst tos pārkāpumus, nevis likt kādu pie kauna staba,"

norādīja Alliks.

Citās domās gan ir Saeimas cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne (Nacionālā apvienība). Katram varētu būt pazīstami cilvēki šādās iestādēs. Bieži vien tikai ar domāšanas un attieksmes maiņu var būtiski uzlabot to, kā cilvēki šādās iestādēs jūtas.

"Noteikti ir jāinformē. Jo vairāk jūs stāstīsiet un jo vairāk mēs zināsim, jo uz to situāciju netiks aizvērtas acis.

Kad piever acis, caur skropstām tā kā drusku skatās uz to. Nē, ir plaši vaļā acis, ieraugām problēmu," klāsta Laizāne.

Raidījuma vadmotīvs ir atklātība. Cik daudz sabiedrība un atbildīgās iestādes spēj un var uzzināt par to, kas notiek iestādēs, ko finansē valsts, pašvaldība, tātad sabiedrība no saviem nodokļiem. Cik daudz tā uzzina par nejaušību, neētisku rīcību, un cik daudz uzzinām par apzinātu pārkāpumu vai pāridarījumu, ko spēj paciest cilvēki.

Ja Latvijas Radio sākotnēji nenolemtu rīkoties, it kā tā rīcībā nav atzinumu par pārkāpumiem, tad būtiskas problēmas paliktu neizgaismotas. Labklājības ministrija neminēja piemēroto sodu pansionāta direktorei un pat nevēlējās sākotnēji teikt, ka runa ir par "Raudu". Tāpat Engures pašvaldība, un līdzīgas iezīmes piemita arī Rīgai. Nezinot par to, ka Radio žurnāliste ar dokumentiem ir iepazinusies, runā aplinkus – par un ap problēmām, bet nenosauc vārdā neērtākos un būtiskākos pārkāpumus.

Šis ir pirmais materiāls par pansionātu "Rauda" un atklāto, kas tajā notiek. Trešdien gaidāms otrs materiāls par atbildību un par rīcību pēc atklātā.