Panorāma

Panorāma

Panorāma

Panorāma

Igaunijas skolās – radoša brīvība

Igauņu izglītības spožums – radoša brīvība un milzu pūles programmu modernizācijā

Igaunija šobrīd pasaulē tiek saukta par Eiropas jauno izglītības līderi. OECD pētījumā 70 valstu konkurencē igauņu skolēni ir labāko desmitniekā, un jo īpaši jāizceļ, ka kaimiņvalsts var lepoties ar pirmo vietu Eiropas valstu konkurencē.

Mīnas Hermas ģimnāzija ir viena no Tartu centra lielākajām vidusskolām. Skolā valda brīva atmosfēra, starpbrīžos skolēni pulcējas gaiteņos – citi skrien, citi pļāpā, bet vēl kāds pabeidz neizpildīto mājasdarbu. Skolā mācās aptuveni 800 bērni. Lai gan tas ir daudz un klases ir lielas, ir izdevies sasniegt, ka visiem skolēniem rezultāti ir labi.

Novērtē skolotājus, kuri ieinteresē

“Man patīk mācīties. Īpaši bioloģiju un matemātiku,” stāsta 11. klases skolniece Nesa, norādot, ka skolotāji zina, kā ieinteresēt. Piemēram, ir daudz praktisko nodarbību, tiek uzdoti sarežģītāki uzdevumi un uzzināto klasē daudz pārrunā.

Jaunietei vēl ir nedaudz vairāk nekā gads, lai izlemtu, ko studēt. Un viņa saka – jebkas, ko varētu izvēlēties, dzīvē noderēs. “Universitāte pati par sevi ir noderīga, jo tā iemāca domāt. Lai zinātu, ar ko es gribēšu nodarboties visu atlikušo dzīvi, tam ir vajadzīgs ilgāks laiks,” saka Nesa.

Vairākās stundās, kurās ielūkojās LTV, mācību procesu vada kā skolotājs, tā arī skolēni. Un skolēni to novērtē – noprotams no Nesas teiktā: “Labākie skolotāji ir tie, kas var pasmieties par mūsu jokiem, kopā pajokot. Viņi ir gandrīz vai mūsu draugi.”

Mācību grāmatas aizstāj datori, pierakstu klades – praktiski uzdevumi.

Piemēram, bioloģijā un fizikā skolēni šogad analizējuši animācijas filmā “Mākoņains, gaidāms kotlešu lietus” atainotos notikumus. Skolēni uz skolu nesuši kotletes, analizējuši to sastāvu un rēķinājuši, vai tās varētu krist no gaisa, atbilstoši fizikas likumiem.

Liela rīcības brīvība

Bioloģijas skolotāja Annela Jūsa novērtē rezultātu šādai darba pieejai: “Mūsu mācību standarts pieļauj dažādību. Varam skolēniem mācīt, izmantojot metodes pēc saviem ieskatiem. Arī dažādu mācību priekšmetu skolotāji labprāt sadarbojas, un skolēni kopumā no skolotājiem nebaidās.

Skolēni ir mūsu kolēģi, un, veidojot tādas attiecības, pieaug viņu motivācija strādāt vairāk. Un tas atspoguļojas labajos rezultātos.”

Vārds “brīvība”, tas izskan ik uz soļa - no skolēniem, skolotājiem un direktores. Šādas mācību stundas ģimnāzijā nav nekas neparasts.

“Igaunijā mēs, direktori, neizvirzām stingrus noteikumus un striktas prasības, pēc kādām skolotājiem jāstrādā.

Skolotāji ir brīvi izmēģināt dažādas metodes, un mēs no skolotājiem nereti sagaidām radošu pieeju. Mums ir liela rīcības brīvība. Un tas, manuprāt, ir viens no iemesliem, kāpēc esam sasnieguši tik labus rezultātus,” saka Mīnas Hermas ģimnāzijas direktore Ene Tannberga.

Milzu pūles izglītības modernizācijā

Ceļš līdz sasniegumiem bijis vairāk nekā desmit gadus ilgs. 90. gadu vidū igauņi sekoja somu idejām un kardināli mainīja izglītības programmu standartu. Bērnu sasniegumus mēra ne tikai pēc pareizajām atbildēm testā, bet arī pēc tā, kā bērni strādā klasē un kāda ir viņu izaugsme.

“Arī mūsu izglītība iepriekš bija būvēta uz teorētiskām zināšanām un faktu iekalšanu. Bet, kā izmantot šos faktus, lai tiem būtu kāda nozīme? Kā radoši risināt problēmas un skolēniem sadarboties? Tas mums bija kaut kas pilnīgi jauns,” saka Igaunijas Izglītības ministrijas valsts sekretārs Marts Laidmets.

Igaunijas Izglītības ministrijā atzinīgi vērtē Latvijas lēmumu no šī gada septembra ieviest kompetencēs balstīto izglītību, kas būvēta uz līdzīgiem principiem kā pie kaimiņiem. Tajā pašā laikā, ņemot vērā Igaunijas pieredzi, arī Latvija ātras pārmaiņas nevar gaidīt.

“Igaunijā izglītības revolūcija notika nedaudz ātrāk, mēs esam ielikuši milzu pūles izglītības programmu modernizācijā. Es zinu, ka Latvijas skolas ir lielu pārmaiņu priekšā un stundās vairāk izmantos digitālās tehnoloģijas. Es to patiešām iesaku darīt. Mēs to savās stundās darām daudz, un tas dod pozitīvus rezultātus,” saka Mīnas Hermas ģimnāzijas matemātikas skolotāja Kristi Kreitsberga.

Sabiedrības līdzdalība un skolotāju algas

Atskatoties uz saviem pirmajiem soļiem lielo pārmaiņu priekšā, igauņi saka, ka to nevarētu izdarīt bez sabiedrības, kas saprot, ka bez labas izglītības nevar iztikt.

Un arī izglītībai un skolotāju algām piešķirtais finansējums pēdējo gadu laikā turpinājis pieaugt. Minimālā alga par pilnas slodzes darbu Igaunijas skolotājiem no šī gada janvāra ir 1315 eiro. Maksāt mazāk nedrīkst, un uzņēmīgākie nopelna vairāk par to. Piemēram, 185 eiro mēnesī var nopelnīt par klases audzināšanu, tāpat papildu nauda pienākas par skolēnu sasniegumiem olimpiādēs un citos konkursos.

Mīnas Hermas ģimnāzijas direktores sejā redzams izbrīns uzzinot, ka Latvijā skolotāja alga par likmi ir 790 eiro “uz papīra”: “Vai patiešām? Pa īstam? Vov!”

Vairāki Mīnas Hermas skolas skolotāji paralēli strādā arī Tartu Universitātē. Viņu vidū arī bioloģijas skolotāja. Bet matemātikas skolotāja Igaunijā atgriezās pēc tam, kad vairākus gadus bija nostrādājusi kādā skolā Lielbritānijā, kurā jutusies ielikta pārāk striktos rāmjos.

KONTEKSTS:

Igaunijas skolēni uzrādīja spožus rezultātus starptautiskajā OECD valstu pētījumā. 70 valstu konkurencē Igaunija dabas zinībās ieņem ceturto vietu, matemātikā – astoto, bet lasīšanā kaimiņi ir piektie. Latvija un Lietuva krietni atpaliek no Igaunijas. Pētījumā vērtēja piecpadsmitgadīgu skolēnu prasmes un zināšanas matemātikā, lasīšanā un dabaszinātnēs, salīdzinot tās starp OECD dalībvalstīm un partnervalstīm.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti