Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Privātā un publiskā lasīšanas telpa neatkarīgajā Latvijā un okupācijas gados

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

30 gadi kopš Berlīnes mūra krišanas: Vācijas atkalapvienošanas procesi arvien turpinās

Igaunija. Pusgads, kopš darbu sāka jaunā valdība

Igaunijā pusgads ar radikālajiem populistiem valdībā. Skandāli, šķelšana un kompromisi

Šonedēļ apritēja pusgads, kopš darbu sāka Igaunijas jaunā valdība. Pirmie mēneši gan aizvadīti visai vētraini. Pirmo reizi valdībā ir eiroskeptiskā, pretimigrācijas, nacionālistiskā, pat par galēji labējo dēvētā Igaunijas Konservatīvā tautas partijas EKRE. Nokļūstot no opozīcijas valdībā, partijas līderu retorika, šķiet, neko daudz nav mainījusies. Skandāli, publiskas nesaskaņas, tomēr trīs partiju koalīcija turas kopā.

ĪSUMĀ:

EKRE valdībā - pārsteigums

Martā notikušajās Igaunijas parlamenta vēlēšanās uzvarēja liberālā Reformu partija, iegūstot trešo daļu no 101 deputāta krēsla, tomēr valdību tai izveidot neizdevās. To izdarīja otrajā vietā palikusī Centra partija, saglabājot premjera krēslu Jiri Ratasam un apvienojot spēkus ar konservatīvo "Isamaa" jeb "Tēvzeme" un Konservatīvo tautas partiju EKRE.teni

EKRE nokļūšana valdībā daudziem bija pārsteigums. Pirms vēlēšanām pārējās partijas bija teikušas, ka negrasās veidot koalīciju ar Marta Helmes un viņa dēla Martina vadīto partiju. Tā pazīstama ar populistiskām, eiroskeptiskām, pretimigrācijas un ksenofobiskām nostājām. Tagad Marts Helme ir iekšlietu ministrs, bet viņa dēls Martins – finanšu ministrs.

Latvijas Radio Tallinas ielās uzrunāto viedokļi par jauno valdību dalās:

„Nav redzams, ka būtu kas mainījies. Nekas labs nav redzams. Šī koalīcija ir slikta. Nodarbojas ar kaut kādām muļķībām, un tas ir EKRE dēļ.”

„Izmainījies tas, ka valdībā ienākuši jauni cilvēki. Nepatīk tas, ka ministri nevar nosēdēt savā vietā. Taču principā uzskatu, ka Ratass ir ļoti labas premjerministrs. Bet EKRE ir interesanta partija, jauna strāva Igaunijas valdībā. Viņiem gluži nepiekrītu, bet ir interesanti paklausīties. Helme runāja, ka ir slikti, ka ir iebraucēji. No vienas puses, jā, viņš mēģina aizsargāt mūsu valsti no nevēlamu cilvēku iebraukšanas.”

„Mani pagaidām viss apmierina. Koalīcijas partijas viena otru sabalansē, tādēļ nekas traks. Jā, ap EKRE ir kaut kādi nesaprotami skandāli. Man no viņu idejām kaut kas patīk, kaut kas nepatīk. Bet mani viss apmierina. Redzēsim, kas tālāk būs, ir interesanti.”

„Tur notiek šaubīgas lietas ar EKRE. Tas nav labākais risinājums Igaunijai. Viņu domāšana ir iesīkstējusi. Es saprotu, no kurienes nāk viņu idejas, bet mūsdienu pasaulē tas nav kaut kas, ar ko doties uz priekšu nākotnē, tas ir kaut kas no pagājušā gadsimta.”

Skandāli ap EKRE

Pēdējie mēneši aizvadīti ar vairākiem skandāliem. Nepatiku pret EKRE atrašanos valdībā nav slēpusi Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida. Ratasa jaunās valdības zvēresta došanas ceremonijā viņa ieradās džemperī ar uzrakstu „Vārds ir brīvs”.

Turklāt prezidente izgāja no zāles brīdī, kad zvērestu deva ārējās tirdzniecības un informācijas tehnoloģiju ministrs no EKREs Marti Kūziks – viņu tolaik apsūdzēja par vardarbību ģimenē un sievas sišanu, ko viņš pats noliedza. Dienu pēc stāšanās amatā Kūziks no atmata atkāpās. Tas pats liktenis oktobrī piemeklēja viņa pēcteci Kertu Kingo – EKRE politiķe pagājušā nedēļā atkāpās pēc opozīcijas apsūdzībām par melošanu saistībā ar padomnieka pieņemšanu darbā.

Bet augustā valdības krīzi izraisīja iekšlietu ministra Helmes mēģinājumi atlaist Policijas pārvaldes priekšnieku. Viņa rīcību nosodīja premjers Ratass, bija pārrunas, un koalīcija saglabājās. Partneru kritiku izraisījuši arī EKRE līdera Helmes izteikumi par bezvīzu režīma atcelšanu ukraiņiem, kaut tas nebūtu iespējams, jo ir Eiropas Savienības kopīgs lēmums. EKRE izpelnījās nosodījumu arī pēc tam, kad oktobrī agresīvi noskaņoti partijas biedri ieradās seksuālo minoritāšu pasākumā Pērnavā un to izjauca.

Viļņošanās valdošajā partijā

Lēmums apvienot spēkus ar EKRE izraisīja viļņošanos arī valdošās Centra partijas iekšienē. Protestējot pret to, no partijas izstājās Raimonds Kaljulaids. 37 gadus vecais politiķis parlamentā tagad ir neatkarīgais deputāts.

Ar viņu Latvijas Radio tikās Tallinas kafejnīcā. „Aizgāju no partijas, jo tā nolēma izveidot koalīciju kopā ar labējā spārna radikāļiem no EKRE. Tas ir slikts lēmums. Es uzskatīju, ka būtu neētiski to atbalstīt, jo pirms vēlēšanām mēs apsolījām to nedarīt,” skaidroja Kaljulaids.

Viņš uzskata, ka populistu nonākšana pie varas var tikai saasināt problēmas:

„Populistu kustības visā Eiropā un pasaulē ir reakcija uz reālām problēmām, bet tā ir nepareiza reakcija.

Tas ir kā braukt ar mašīnu līkumā, un, sajūtot, ka neesat pietiekami sagriezis stūri, jūs to pārgriežat par daudz un zaudējat kontroli pār automašīnu. Tā ir tā pati problēma arī šajā gadījumā. Rietumvalstu sabiedrībās un daudzviet pasaulē ir reālas problēmas ar nevienlīdzību, ir reālas problēmas, kas nāk līdz ar globalizāciju, ir reālas problēmas, kas saistītas ar migrāciju un ar mūsu sabiedrību digitālo transformāciju. Bet populisms nav atbilde. Tas tikai saasinās problēmas.”

Reformu partija kritizē valdību

Savukārt parlamentā Rīgikogu Latvijas Radio tikās ar liberālās Reformu partijas līderi Kaju Kallasu. Viņas partija vēlēšanās uzvarēja, taču atgriezties pie varas neizdevās. Kallasa aktīvi kritizējusi pašreizējo koalīciju, uzskata, ka šī ir valdība bez skaidras vīzijas, mērķa un virziena.

„Cilvēkiem ir sajūta, ka šī valdība bijusi pie varas ļoti ilgu laiku, kaut tie ir tikai seši mēneši. Kāpēc ir šāda sajūta? Jo ir bijuši tik daudz skandālu, tik daudz pazīmju par izmaiņām politiskajā kultūrā, tik daudz negatīvu ziņu. Tas, ko varu skaidri pateikt – šī ir valdība bez virziena. Kāda ir vīzija, kur viņi grib vest Igauniju? Vīzijas nav, jo partiju mērķi ir pilnīgi atšķirīgi,” sacīja Kallasa.

Neskatoties uz publiskajām nesaskaņām, valdošā koalīcija gan turpina darboties: „Kas viņus notur kopā – vēlme turēt mūsu partiju ārpusē, bet arī tas, ka premjerministrs tik ļoti grib būt premjerministrs, ka viņš norij visu.”

Šķelšana un naida runa

Igaunijas valdību vēsturē pašreizējo citādu un īpašu padara tieši EKRE, uzskata Tallinas Universitātes asociētais profesors, politologs Tenis Saarts:

„Igaunijā mēs līdz šim nebijām pieredzējuši, ka valdībā ir radikāli labēja partija. Tas mums ir kas jauns.

Bija sagaidāms, ka, valdībā uzaicinot radikāli labēju partiju, būs diezgan daudz problēmu. Ka viņi nāks klajā ar ļoti skaļiem un skandaloziem paziņojumiem, ka viņi varbūt nebūs pārāk kompetenti politikas veidošanā. Visas šī lietas ir notikušas. Tādēļ nav pārsteigumu attiecībā uz viņu uzvedību, kompetenci un attieksmi.”

Ko tas nozīmē Igaunijai?

„Cilvēkiem, kas zina šo to vairāk par Igauniju, tas bija diezgan liels pārsteigums, ka radikāli labēja partija vispār tika uzaicināta būt valdībā.

Vismaz ilgtermiņā tas graus Igaunijas pozitīvo tēlu. Taču tas nenotiek vienas dienas laikā,” uzskata Saarts.

Patlaban populārākā ar 34% atbalsta joprojām ir opozīcijā esošā Reformu partija, liecina aptaujas. Otrā – valdošā Centra partija ar 23%, kas ir aptuveni tikpat, cik tā ieguva pavasara parlamenta vēlēšanās. Pēc paziņojuma par koalīcijas veidošanu ar EKRE atbalsts centristiem kritās, taču, valdībai sākot darbu, ir atguvies, norāda sociologs Juhans Kivirahks.

Īpaši „centristu” krievvalodīgie politiķi kritizēja šo sadarbību, bet vairums arī atzina, ka ar „reformistiem” būtu grūtāk sadarboties, kamēr EKRE ir gatava uz lielākiem kompromisiem, pat neskatoties uz savu retoriku. Skaļā retorika EKRE, kas vēlēšanās ieguva gandrīz piekto daļu balsu, savukārt nepieciešama atbalsta saglabāšanai.

„Kā nokļūst grūtā situācijā, piemēram, tagad bija spiesti atlaist vienu ministru, tā uzreiz sāka uzbrukumus, kādēļ Sociālo lietu ministrija finansiāli atbalsta seksuālo minoritāšu organizācijas. Un šīs tēmas zināmai daļai sabiedrības ir svarīgas. Ar tām viņi ieguva balsis, un viņiem šīs balsis, protams, ir jācenšas saglabāt. Tādēļ ik pa laikam viņi nāk klajā ar šādiem izgājieniem. Tomēr, cik saprotams, tad valdības iekšienē darbs ir gana konstruktīvs,” skaidroja Kivirahks.

Vienlaikus Kivirahks novērojis, ka publiskā retorika ir radījusi „būtisku” šķelšanos sabiedrībā: „Tas ietekmē kopējo politisko kultūru. Tā ir apmēram tāda pati situācija kā Savienotajās Valstīs pēc Donalda Trampa ievēlēšanas. Tagad politiķi publiski izsakās ar tādiem vārdiem, kādus agrāk neizmantoja. Un, pat ja politiķi to nopietni nedomā, tas ietekmē viņu vēlētājus, kas klausās un saka – redz, drīkst arī tā.

Naida runa. Ja paskatās sociālos medijus, tad ir abpusēji apvainojumi tādos apmēros, kā agrāk nebija.”

Darbs valdībā - dažkārt neērts

„Situācija nav ideāla. Gan politikā, gan dzīvē vispār ļoti reti ir ideālas situācijas,” sacīja valdošās Centra partijas politiķis, Igaunijas valsts pārvaldes ministrs Jāks Ābs. Koalīcijas esošo sastāvu viņš skaidro ar vēlēšanu iznākumu un abu pārējo partneru gatavību uz kompromisiem.

„Vienmēr, kad tiekos ar saviem vēlētājiem, skaidrojot, kāpēc tāda bija mūsu izvēle un kāpēc tas viss tā sanāca, tad saku – daudzos jautājumos, kas attiecas uz darbu vai principiem, kā reģionālā un sociālā politika, šīm partijām nav lielu nesaskaņu. Ja mēs sāktu sarunas ar „reformistiem”, tad mums būtu diezgan lielas uzskatu domstarpības. Kaut mūsu koalīcijas partneri EKRE un „tēvzemieši” ir labējas partijas, tomēr tās nav tik labējas jautājumā par liberālo tirgus ekonomiku. „Reformisti” tomēr ir diezgan radikāli tajā ziņā, ka uzskata, ka tirgus ekonomika pati visu noregulēs un valstij vispār nav nekur jāiejaucas. Taču es domāju, ka tas nav pareizi,” skaidroja Ābs.

Runājot par EKRE līderu eiroskeptiskajām nostājām un citiem izteikumiem, ministrs norādīja uz koalīcijas līgumu, kur viss atrunāts. Proti, ka ārpolitika, Eiropas Savienības politika, politika attiecībā uz minoritātēm nemainās.

„Protams, vienmēr pievēršam viņu uzmanību tam, kas ir koalīcijas līgumā un kā nav. Daudzu lietu, par ko viņi runā, nav līgumā. Tas nozīmē, ka valdība to nevar darīt. Un tas arī viss. Protams, žurnālisti jautā arī, vai ir ērti šādā valdībā. Teikšu atklāti – dažkārt ir neērti. Šo izteikumu dēļ. Bet tad tie ir jāatspēko un jākritizē, un to mēs arī darām. Un tad žurnālisti jautā – cik augsts var būt neērtības līmenis, lai būtu valdībā. Es saku – droši vien ir robežas.

 Ja būs pārāk neērti, tad šī valdība vairs nevarēs strādāt. Pagaidām šo robežu nesaskatām.

Kur ir šī robeža, tad uzreiz jautā. Droši vien tad, kad neērtība kļūs pārāk liela, taču man grūti aprakstīt šo robežu,” sacīja Ābs.

Pārmetumus noraida

Latvijas Radio uzrunāja vienu no EKRE līderiem Martinu Helmi. Savulaik aktīvi iestājies pret eiro ieviešanu Igaunijā, to joprojām neatbalsta, tagad viņš ir Igaunijas finanšu ministrs.

Kā pirmo un lielāko panākumu viņš nosauc partijas iekļūšanu valdībā, ir apmierināts ar koalīcijas līgumu un ministru portfeļu sadalījumu. Helme savai partijai veltītos pārmetumus kategoriski noraida.

„Savā ziņā varu piekrist tam, ka Igaunijā politisko debašu temperatūra ir kļuvusi karstāka.

Taču naida runa nāk tikai no opozīcijas. Tā ir tikai opozīcija, kas uzvedas iracionāli un radikāli un izdomā lietas, lai uzbruktu valdībai. Mēs tam nepievēršam īpašu uzmanību,” sacīja Helme.

Igaunijas jaunās valdības pirmie mēneši bijuši visai nemierīgi, šķiet, galvenokārt pateicoties EKRE līderu retorikai. Tomēr koalīcija turas kopā, praktiski valdības iekšienē darbs šķiet konstruktīvs, partijas spēj vienoties par kompromisiem. Valsts budžets, kaut opozīcijas kritizēts, nodots izskatīšanai parlamentā. Uz priekšu virzās pensiju sistēmas reforma.

Eksperti sagaida, ka šī koalīcija turpinās strādāt vismaz līdz 2021. gadam, kad Igaunijā notiks pašvaldību vēlēšanas. Tas būs svarīgs brīdis valdošajai koalīcijai, un tās turpmākais liktenis tad būs atkarīgs no tā brīža politiskās situācijas, izdevīguma un izredzēm uz uzvaru, īpaši galvaspilsētā Tallinā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti