Igaunijā gāž Reivasa valdību; premjera amats piedāvāts Centra partijas līderim Ratasam

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

 

Igaunijas parlaments trešdien, 9.novembrī, gāza premjera Tāvi Reivasa valdību, ziņo Igaunijas sabiedriskā mediju portāls ERR.  Premjera amats piedāvāts Centra partijas līderim Juri Ratasam. 

Reivass premjera amatā pavadīja 961 dienu.   

Lai izteiktu neuzticību premjeram, bija nepieciešama 51 parlamenta deputāta balss no 101. Pirmdien opozīcijas iesniegto demisijas pieprasījumu parakstīja 41 opozīcijas deputāts, bet otrdien tam solīja pievienoties arī koalīcijas partijas, un rezultātā par neuzticības izteikšanu Reivasam nobalsoja  63 deputāti, bet pret 28.

Premjeram pārmet "stagnācijas valdību"

Nākamās valdības veidošana

  • Prezidents 14 dienu laikā pēc konsultācijām ar partijām nosauc premjera amata kandidātu.
  • Kandidātam ir 14 dienas, lai izveidotu valdību, kuru piedāvā apstiprināšanai parlamentā.
  • Ja parlaments dod mandātu valdības izveidei, premjera amata kandidāts 7 dienu laikā piedāvā kabineta sastāvu prezidentam, kuram 3 dienu laikā jāapstiprina jaunā valdība.

 

  • Igaunijas konstitūcija gan ļauj premjeram, kuram parlaments izteicis neuzticību, aicināt prezidentu izsludināt ārkārtas parlamenta vēlēšanas.


dati: ERR

Pirms tam piecas Igaunijas parlamenta frakcijas, arī divas valdošās koalīcijas partijas - sociāldemokrāti un konservatīvie - aicināja Reivasu atkāpties, bet viņš paziņoja, ka to nedarīs un cīnīsies par savu pozīciju aizstāvēšanu, labēji noskaņotu Igaunijas politiku un gaidīs, kāds būs rezultāts parlamentā.

Tikmēr piecu frakciju priekšsēdētāji norādīja, ka pretēji Reivasa apņēmībai saglabāt valdību realitātē viņa izveidotā Reformu partijas, Sociāldemokrātiskās partijas, kā arī "Tēvzemes" un "Res Publica" savienības koalīcija vairs nepastāv.

Demisijas pieprasītāji uzskata, ka Reivass ar savu neizlēmību ievedis Igauniju strupceļā, viņa valdība nespēj pieņemt nepieciešamus un nopietnus lēmumus.

Opozīcija arī vainoja Reivasa valdību par saprātīgas nodokļu un ekonomiskas politikas trūkumu, kā rezultātā Igaunijas ekonomiku neizdodas izvest no stagnācijas.

Reivass uzsver paveikto

Reivass pirms balsojuma uzrunā parlamentā norādīja, ka neuzticības balsojums vērsts nevis pret viņu, bet gan pret valdības paveikto pusotra gada laikā, ziņo ERR. Viņš kā panākumus minēja administratīvas reformas sākumu, aizsardzības budžeta palielināšanu, austrumu robežas stiprināšanu, darbaspēka nodokļu pazemināšanu un citus projektus.  

Viņš pauda, ka liela daļa pārmetumu nav adresēta viņam, bet gan koalīcijas partneriem, kuri tagad balso par valdības gāšanu. 

Viņš arī prognozēja, ka koalīcijā ietilpstošā partija  "Tēvzemes" un "Res Publica" savienība, veidojot nākamo valdību ar pašreizējiem partneriem sociāldemokrātiem un pašreiz opozīcijā esošo kreiso spēku Centra partiju, nākotnē "piekāpsies principiālajos jautājumos par drošību, ekonomiku, pilsonības politiku un izglītību".

Austrumeiropas politikas centra valdes priekšsēdētājs Ainārs Lerhis, Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" komentējot Reivasa valdības krišanu, sacīja, ka Igaunijas politiskā tradīcija ir censties ātri izveidot jaunu valdību. Sarunas ar Valsts prezidenti Kersti Kaljulaidu notiek jau trešdienas vakarā.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Tomēr Reivasa gāšana un viņa retorika pirms tās Igaunijā ir radījušas precedentu, jo Reivass atteicās atkāpties no amata, paužot, ka runa patlaban ir par valsts ģeopolitisko virzienu - viņš ir paudis, ka lielāku lomu Igaunijas politikā vēlas iegūt Krievija.

Trešdienas vakarā Centra partija, Tēvzemes savienība "Res Publica" un sociāldemokrāti jau sākuši sarunas par nākamās valdības veidošanu. Šīm partijām ir 56 no 101 parlamenta deputāta balsīm, kas ir pietiekoši koalīcijas izveidei. Premjera amats piedāvāts Centra partijas līderim Juri Ratasam. 

Politiskā zemestrīce satricināja Igauniju pēc tam, kad opozīcijā esošā Centra partija no līdera amata gāza Edgaru Savisāru. Viņš ticis apsūdzēts par prokremliskiem uzskatiem, bet viņa noiešana no skatuves nozīmē, ka tagad Centra partijai paveras ceļš iesaistīties koalīcijā. Tas nozīmētu izmaiņas Igaunijas politiskajā kursā.

Pagājušā gada pavasarī pēc uzvaras Igaunijas parlamenta vēlēšanās Tāvi Reivasa vadītā centriski labējā Reformu partija izveidoja koalīciju ar sociāldemokrātiem un konservatīvo "Tēvzemes" un "Res Publica" savienību.

Tomēr jau tad analītiķi norādīja, ka šo trīs partiju koalīcija vairāk izveidota piespiedu kārtā – ne tik daudz kopīgu nostādņu dēļ, bet lai nepieļautu otrā lielākā politiskā spēka Centra partija nonākšanu pie varas.

Pēc neuzticības izteikšanas Reivasa valdība turpinās darbu, kamēr parlaments neapstiprinās nākamo valdību, bet nevarēs pieņemt svarīgus lēmumus.
 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti