De Facto

Latvijā bijuši ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem ātro kredītu firmās

De Facto

«Mēreni pieaug» politiski kiberuzbrukumi

Aizdomas par naudas atmazgāšanu «ātro kredītu» aizsegā

Igaunijā atklāj iespējamu naudas atmazgāšanu ātro kredītu aizsegā (precizēts)

 

Viena no Igaunijā lielākā “ātro kredītu” uzņēmuma “MiniCredit” bankrots izgaismojis greznu, bet, iespējams, noziedzīgu dzīvesveidu “ātrās naudas” aizsegā, izpētījis Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”. Dažu gadu laikā “MiniCredit” bankas konti iztukšoti par vairākiem miljoniem eiro. Uzņēmuma vadībā un akcionāru vidū atrodami pretrunīgi vērtēti baņķieri no Latvijas. 

Šobrīd pastāv aizdomas, ka vairāku gadu garumā Igaunijas “ātro kredītu” uzņēmums “MiniCredit”, visticamāk, darbojās kā “naudas atmazgāšanas” mašīna. Tam cauri plūduši miljoniem eiro. Tāpat klienti, iespējams, pat nenojauta, ka viņu atmaksāto kredītu naudu notrieca uzdzīvē Tallinā, Rīgā un citās pasaules pilsētās.

"Aplēsts, ka tobrīd tādā mazā valstī kā Igaunija bija apmēram 150 “ātro kredītu” uzņēmumu. Tas bija, pirms jaunais regulējums stājās spēkā. Pēc tam uzņēmumiem bija jāsaņem licence darbības turpināšanai," paskaidro laikraksta "Äripäev" pētnieciskās nodaļas vadītāja Pireta Reiljana.

 “MiniCredit” dzīres aprāvās

Pērn pavasarī Igaunijas uzņēmuma “MiniCredit” dzīres aprāvās. Tam nebija licences. Izsniegt kredītus vairs nedrīkstēja. Viens no bijušajiem akcionāriem pieprasīja atmaksāt aizdevumu 364 000 eiro apmērā. "MiniCredit" to nespēja. Rudenī aizsākās viens no pēdējā laika netīrākajiem maksātnespējas procesiem Igaunijā. Uzņēmuma dokumenti joprojām tiekot slēpti.

"Viņi nesadarbojas. Visticamāk, viņiem ir kaut kas slēpjams. Citādi viņi būtu iesnieguši uzņēmuma dokumentus.

Mums nav “MiniCredit” bilances. Mums ir tikai 2014.gada pārskats. Tas ir pēdējais, kas mums ir," norāda “MiniCredit” maksātnespējas administratora biroja pārstāve Kerli Kāzika.

Raidījums "de facto" atsauc 2017. gada 29. janvāra sižetā par uzņēmumu “MiniCredit” izteikto:  “Tāpat gadiem līdzās nu izgaismotiem darboņiem bijis arī eksbaņķiera Valērija Kargina dēls Maksims”.

Ilgstoši “MiniCredit” Igaunijas un Latvijas uzņēmumiem īpašnieki, valžu un padomju locekļi bijuši vieni un tie paši. Zināmākie no tiem Latvijā ir, piemēram, baņķieris Rolands Pētersons. Pirms pāris gadiem Finanšu un kapitāla tirgus komisija viņam tāpat kā citiem “PrivatBank” valdes locekļiem piemēroja naudas sodu par radīto risku bankai saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. 

No konta "Citadelē" izņem miljonus

Iespējams, ka tā ir tikai sakritība, bet “MiniCredit” norēķinu konts bija atvērts bankā “Citadele”, kas saistīta ar likvidēto "Parex banku". Tās līdzīpašnieks bija Latvijas “MiniCredit” bijušā akcionāra Maksima Kargina tēvs Valērijs.

“Citadeles” banka viennozīmīgi nav izplatītāko Igaunijas kredītiestāžu vidū. Taču tieši no šejienes trīs gadu laikā skaidrā naudā izņēma apmēram septiņus miljonus eiro.

2011.gadā bankas konts tika iztukšots par 800 tūkstošiem eiro. Gadu vēlāk jau par vairāk nekā pieciem miljoniem, bet 2013.gadā - par miljonu eiro. Skaidru naudu izņēma arī vēlāk, bet mazākos apjomos.

Nav zināms, vai banka "Citadele" par iespējamām aizdomām laikus informējusi tiesībsargājošās iestādes. Tai šādu informāciju sniegt medijiem liedz likums. Raidījumam tā norāda: ,,Pats galvenais, esam pārliecinājušies, ka bankas filiāle Igaunijā periodā, par kuru jautājāt (2011. - 2014. gads), ir sniegusi visus nepieciešamos ziņojumus Igaunijas kontroles dienestam.” 

Ienāk tūkstoši, izņem miljonus?

“De facto” rīcībā esošā informācija liecina, ka skaidru naudu no bankas "Citadele" konta pārsvarā izņēma divas personas: Sergejs Dubins un Vitālijs Jaroševičs. Jaroševičs ilgstoši vadījis gan Igaunijas, gan arī Latvijas “MiniCredit”.

““MiniCredit” gada ienākumi bija simtiem tūkstoši eiro, bet skaidru naudu viņi izņēma miljonos. Tas īsti neiet kopā.

Turklāt cilvēki, kuri saistīti ar “MiniCredit”, ir ar pretrunīgu reputāciju. Manuprāt, šādā veidā centās legalizēt naudu – ielika naudu “MiniCredit” un to izņēma,” secina Reiljana.

“De facto” zināms, ka viena no personām, kas skaitījusi naudu uz “MiniCredit”, ir Dmitrijs Kovaļs. Viņš savulaik bija “Saules bankas” vadībā. Pēdējos gadus darbojās kā finanšu konsultants. Taču viņa vārds medijos izskanējis saistībā ar starptautiskiem “naudas atmazgāšanas” gadījumiem. Taču Kovaļa komentāru “De facto” nebija iespējams iegūt, jo viņš pirms dažām nedēļām mira. 

Savukārt “MiniCredit” bijušais vadītājs Vitālijs Jaroševičs, kurš no kontiem izņēma skaidru naudu, pretēji solītajam līdz nedēļas beigām tā arī uz “De facto” jautājumiem neatbildēja.

Pārstāv citu - ietekmīgāku?

“De facto” aptaujātie nozares pazinēji pieļāva, ka Jaroševičs uzņēmumā pārstāvēja daudz ietekmīgāku personu – pretrunīgi vērtēto Igaunijas uzņēmēju Kristiānu Kesneru. Oficiāli viņš ar Igaunijas un Latvijas uzņēmumiem bijis saistīts vien to pirmsākumos. Taču turpmākais liecina, ka arī vēlāk Kesnera ietekme nemazinājās.

“De facto” zināms, ka tieši pie Kesnera ilgstoši atradusies viena no “MiniCredit” piederošajām norēķinu kartēm. Igaunijā ar “MiniCredit” piederošo kredītkarti maksāti rēķini striptīza klubā  “Excellent”. Uzdzīvots arī citos Tallinas naktsklubos. Tikmēr Rīgā ar “MiniCredit” karti maksāts geju klubā XXL, apšaubāmas slavas striptīza klubā “Ampir”, kā arī pirkti ceļojumi uz saulainākajām pasaules pilsētām.

Pirms dažiem gadiem Kesneram pasludināta personīgā maksātnespēja. Taču viņš turpina pārvietoties ar dārgām automašīnām, tostarp ar “Maybach”.

Interesantākais, ka par to līzingu maksā it kā ar viņu nesaistīts uzņēmums “DirectCom”. Tā ir viena no bijušo “MiniCredit” darboņu jaunizveidotajām firmām. Ar tām viņi cenšas turpināt biznesu, atprasot parādus no “MiniCredit” klientiem. “Septembrī viņi izsūtīja klientiem vēstules, sakot, ka tagad viņiem ir jauns uzņēmums, uz kura kontu klienti var atmaksāt parādu. Apmēram 500 personu vienojās ar šīm jaunizveidotajām kompānijām. Taču e-pasta vēstules vai īsziņas tika izsūtītas visiem klientiem,” norāda Kāzika.

Jaunizveidotās firmas atrodas vienā no smalkākajām Tallinas biroju ēkām. Turpat, kur agrāk bija “MiniCredit”, tikai zemākā stāvā.

Taču sastaptie darbinieki noliedz, ka viņiem būtu jebkāda saistība ar šiem uzņēmumiem un pašu Kesneru. Tomēr kolēģi no Igaunijas laikraksta “Äripäev” noskaidroja, ka viens no sastaptajiem vīriešiem bija ilgstošs “MiniCredit” darbinieks Aleksandrs Vavilkins. Savukārt otrs - par Kesnera “labo roku” uzskatītais Andrejs Gurjanovs. 

Pats Kesners tāpat kā viņa biznesa partneri neatbildēja ne uz telefonzvaniem, ne e-pastiem, kā arī nebija sastopami citviet.

Kriminālprocess saistībā ar maksātnespēju

“De facto” zināms, ka saistībā ar izgaismotajiem faktiem “MiniCredit” maksātnespējas procesā ierosināts kriminālprocess. "Prokuratūra var apstiprināt, ka šobrīd ir uzsākts kriminālprocess, kas saistīts ar “MiniCredit”, bet prokuratūra nevar atklāt sīkāku informāciju par to, jo tas var nopietni ietekmēt izmeklēšanu,” norāda Igaunijas prokuratūras preses sekretāre Kārela Kallasa.

Šā brīža Latvijas "MiniCredit" vadītāja intervijai ar "De facto" nepiekrīt. Viņa uzsver, ka šobrīd uzņēmumi savā starpā neesot saistīti.

"Es neesmu informēta par to, cik tālu, kas tur ir noticis. Mums pašlaik uzņēmumā nekādas tamlīdzīgas lietas nav. Mēs paši esam kreditori šajā maksātnespējas lietā,” telefonsarunā ar “De facto” norādīja Latvijas “MiniCredit” valdes locekle Sandra Mihailova. 

Kopumā no Igaunijas “MiniCredit” šobrīd cenšas piedzīt 1,2 miljonus eiro. Taču uzņēmuma konti ir tukši. Nesen izdevās atbrīvoties arī no pēdējās “MiniCredit” greznās dzīves paliekas – līzingā paņemtā “Porshe Cayenne Turbo” automašīnas.

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti