Elektrības tirgus brīvlaišana, kas Igaunijas mājsaimniecības skāra pirms gada, ļāvusi kaimiņvalstij izbūvēt otru kabeli uz Somiju, kas palīdzēs tikt pie lētākas elektrības. Tāpat Igaunijā tagad pakalpojumu piedāvā ap 10 elektrības pārdevēji, ar kuriem līgumus iedzīvotāji var parakstīt internetā. Taču sāncensība tirgotāju starpā drīzāk ir par centiem aiz komata un, atverot tirgu, elektrības rēķini igauņiem pieauga par aptuveni 20%, izpētījis LTV raidījums "De facto".
Iemesli cenu lēcienam Igaunijā bija citādi, nekā būs pieaugumam Latvijā. Igaunijā valsts elektrības ražotāju vietā sedza izdevumus par CO2 izmešiem. Pēc tirgus atvēršanas tas vairs nebija pieļaujams, to aizliedza Eiropas Savienība.
"Nē, nekāds ieguvums nav no tirgus atvēršanas. Viss ir kļuvis dārgāks. Īpaši slikti ir tiem, kas kurina mājokli ar elektrību," saka Jāns Moiks, pensionārs no Pērnavas. Viņš kopā ar sievu mēnesī patērē virs 200 kilovatstundām un rēķins par pagājušo mēnesi ir 30 eiro.
Jāns stāsta, ka īsi pirms tirgus atvēršanas elektrības pārdevēju iemītnieku vārdā izvēlējās mājas biedrība. Apsaimniekotājs paņēma piedāvājumu ar atšķirīgiem nakts un dienas tarifiem – attiecīgi 11 un 15 centi par kilovatstundu.
"Mēs ar sievu esam vieni paši, tādēļ mums nav, piemēram, trauku mašīnas, bet, ja ir liela ģimene, viņi vakarā iet gulēt un tad to ieslēdz. Sieva cenšas veļu mazgāt sestdienās un svētdienās, kad arī ir nakts tarifs," saka Jāns. Lai samazinātu patēriņu, Jāns arī saskrūvējis taupīgās LED spuldzes, bet tās viņam izmaksājušas 20-30 eiro gabalā.
Vairāk par ieguvumiem, nevis zaudējumiem runā amatpersonas Igaunijas Ekonomikas un Sakaru ministrijā. Timo Tatars, ministrijas Enerģētikas departamenta direktors uzskata, ka iedzīvotāji pietiekami izprata, kāpēc tirgus tiek atvērts un kāpēc lielāka konkurence paradoksālā kārtā nozīmē augstākus rēķinus.
"Cilvēki var izvēlēties elektrības piegādātāju, tāpat kā lielveikalā zobu pastu vai degvielu mašīnai. Ja šie lēmumi par tirgus atvēršanu nebūtu pieņemti, tad nebūtu arī savienojumi, kas tiek celti uz Igauniju par Somijas patērētāju un par Eiropas Savienības naudu. Cilvēki to diezgan labi saprata," saka Tatars.
Ministrijā min, ka brīvais tirgus nebūtiski ietekmējis inflāciju – zem 1%. Tas skaidrojams, ar to, ka preces veikalos tika ražotas pēc atvērta tirgus cenām jau pirms ar tām saskārās iedzīvotāji.
Ministrijā uzskata, ka tirgus strādā - katrs piektais izvēlējies pirkt elektrību par biržas cenām, kas gada griezumā izrādījusies nedaudz zemāka par fiksēto maksu; tirgū ienākuši aptuveni 10 uzņēmumi.
Tiesa, nelielās cenu atšķirības kļūst teju nemanāmas kopējā elektrības rēķinā, kurā ietilpst arī sadaļas, kas visiem ir vienādas – maksa par tīkla izmantošanu un zaļo enerģiju un nodokļi.
Tik daudzi tirgotāji varējuši iespraukties tirgū, jo Igaunijā ir diezgan brīvi nosacījumi dalībai. Piemēram, Latvijā paredzēts iedzīvotājiem sūtīt vienu rēķinu, kurā apvienotas visas komponentes, bet Igaunijā pieļauti divi rēķini – vienu sūta valstij piederošs sadales operators un tas visiem ir vienāds, otru – mājsaimniecības izvēlētais pārdevējs tikai par elektrības sadaļu. Šādas zemas administratīvās izmaksas ļauj izveidot nelielus pārdošanas kolektīvus, kas spēj konkurēt ar lielām kompānijām.
Uzņēmumā "Energiaturg", kas palīdz igauņiem salīdzināt piedāvājumus un internetā noslēgt līgumus, akcentē, ka visgatavākais tirgus atvēršanai bijis bijušais monopolists "Eesti Energia". Tā tirgus daļa gan nokritusi līdz 70%, bet klienti pie tā turas pieraduma un plašās klientu apkalpošanas bāzes dēļ.
"Līgumu pārslēgšanas apjoms sākumā bija ļoti mazs. Ik pa mēnesim tas pieauga. Cilvēki, kas pārslēdz līgumus, pārsvarā silda māju ar elektrību, tad rēķini ir ļoti augsti. Vidējā dzīvoklī elektrības daļa ir neliela kopējā rēķinā," saka "Energiaturg" vadošais analītiķis Pirmins Tamms.
Vērtējot pārmaiņas kopumā, Tamms uzskata, ka no tirgus atvēršanas lielākais ieguvējs būs reģions: "Baltija attīstās. Drīz būs "Estlink-2" savienojums, Somijā ceļ atomstaciju, 2015.gadā būs kabelis starp Lietuvu un Zviedriju, viss tirgus ir integrēts. Ja es domāju tikai kā igauņu patērētājs, tad - mēs ar tirgus atvēršanu zaudējām, bet lielākā bildē visa Eiropa, Ziemeļu un Baltijas valstis vinnēs no šīs situācijas. Īpaši Lietuva un Igaunija, jo tur cenas ir augstākas."
Tas ir fakts – Igaunija, pateicoties Somijas tuvumam, pagaidām ir izdevīgākā pozīcijā nekā pārējās Baltijas valstis. Tur viena kilovatstunda nopērkama par diviem trim centiem lētāk nekā Latvijā, neraugoties uz augstāku iedzīvotāju maksātspēju. Arī "Latvenergo" elektrību Igaunijā tirgo lētāk.
