«Iesprūduši tiesās»: garo tiesvedību dēļ notiesātie var palikt nesodīti

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Vidējie kriminālprocesu izskatīšanas termiņi Latvijas tiesās ar katru gadu uzlabojas, un šobrīd pirmajā instancē pie tiesas sprieduma iespējams tikt pat pusgada laikā. Tomēr ne viss ir tik rožaini. Latvijas Radio (LR) jau augusta beigās sāka pētīt, kāpēc tomēr ir lietas, kas praktiski "iesprūst" tiesās. Turklāt ir arī tiesvedības, piemēram, par 100 kilogramu cūkgaļas zādzību no šķūnīša Alūksnē, kas tiesā noguļ pat 30 gadus un sprieduma joprojām nav. Šoreiz Latvijas Radio (LR) pētīja Daugavpils tiesā līdz galam neizskatītās lietas, kā arī secināja – garo tiesvedību dēļ noziedznieki var palikt nesodīti.

ĪSUMĀ:

No viena tiesneša - citam

Ilgāko pirmajā tiesu instancē līdz galam neizskatīto lietu desmitniekā ir ne vien tiesu namā Alūksnē nogūlušās lietas, bet arī četri kriminālprocesi, kas tiek skatīti Daugavpils tiesā.

„Iesprūduši tiesās”: garo tiesvedību dēļ notiesātie var palikt nesodīti
00:00 / 09:10
Lejuplādēt

Daugavpils tiesas tiesneses Janas Zīles tiesvedībā šobrīd atrodas trīs no šīm četrām lietām. Visapjomīgākā no tām ir saistīta ar līdzekļu piesavināšanos kādā Latvijas Krājbankas filiālē simtiem tūkstošu latu apmērā. Šī banka beidza pastāvēt 2011. gadā, bet savas darbības laikā bija ievērojams spēlētājs Latvijas finanšu tirgū. Lieta Daugavpilī nonāca no Krāslavas.

Pārkāpumi ir ļoti seni – kriminālprocess Krāslavas tiesā nonāca 2004. gadā. Vēlāk šī lieta nosūtīta uz Daugavpils tiesu, kur tā nonāca pie tiesneša Ernesta Joksta. Joksts šo kriminālprocesu tiesāja līdz 2012. gadam, kad Saeima viņu atcēla no amata par tīšu likuma pārkāpumu kādā citā kriminālprocesā. Tad lieta nonāca pie tiesneses Janas Zīles.

"Kāpēc tas ir tik ilgstoši – tāpēc, ka apsūdzēto ir daudz un ik pa brīdim kāds slimo, tas ir pirmais arguments. Otrkārt, tur bija nozīmēta grāmatvedības ekspertīze, kas nebija pirmstiesas izmeklēšanā izdarīta.

Tā lieta ievilkās, jo grāmatvedības ekspertīze notika diezgan ilgi, vajadzīgi bija materiāli un tā tālāk. Un tagad mums iztiesāšana nozīmēta uz 12. oktobri," stāstīja tiesnese Zīle.

Viņa atzīmēja, ka kriminālprocess bijis slikti izmeklēts, – arī tas ietekmējot tiesvedības ilgumu. Tāpat neesot skaidrs, cik lieli zaudējumi tad šajā lietā savulaik ir nodarīti Krājbankai. Pēdējo reizi uz tiesas sēdi neesot ieradies arī Latvijas Krājbankas administrators.

Uz LR jautājumu, cik laika vēl vajadzētu līdz tiesas spriedumam, tiesnese atbildēja: "Tas tiešām ir ļoti grūti izlemjams jautājums. Šobrīd ir atkal mainījies prokurors – tas, kurš sagrozīja apsūdzību, ir devies pensijā. Mums ir atkal jauna prokurore, kas vēlas iepazīties ar lietu. Tur ir 24 sējumi, pati saprotiet, ka tas nav vienas dienas jautājums."

Tiesnese neizslēdz, ka šī kriminālprocesa ilgums varētu atstāt iespaidu uz beigās piespriestajiem sodiem. Ja apsūdzēto vaina tiks pierādīta, personas varētu tikt atbrīvotas no soda tieši nesaprātīgi ilgā tiesas procesa dēļ.

Vai atbildīgs nav neviens?

Uzklausot tiesneses Zīles teikto, LR jautāja – kam tad būtu jāuzņemas atbildība par šo ilgo procesu. Tiesnese atbildēja: "Es nedomāju, ka kādam te būtu kāda atbildība jāuzņemas." LR turpināja tincināt: "Tātad jūs uzskatāt, ka tas tā normāli ir?" Zīle atteica: "Nē, nu tas nav normāli, noteikti, bet es uzskatu, ka atbildība te kaut kāda konkrēta kaut kam...

Es neiešu teikt, kam tā būtu jāuzņemas."

Daugavpilī Zīles iztiesāšanā ir vēl divi citi kriminālprocesi. Viena lieta, kurā apsūdzētais tiek saukts pie atbildības par huligānismu, otra – par zādzību. Šī lieta tiesai nodota pirms 21 gada.

Zādzībā apsūdzētais neesot ieradies uz tiesas sēdēm, vēlāk izsludināts meklēšanā, bet tiesas process apturēts. Tagad gan tiesa plānojot šo lietu tomēr pabeigt bez apsūdzētā klātbūtnes. Tomēr beigās arī šajā gadījumā varētu būt pamats vērtēt, vai apsūdzētais, ja tā vaina pierādītos, nebūtu jāatbrīvo no kriminālatbildības tieši nesaprātīgi ilgā tiesvedības procesa dēļ.

LR atkal tiesnesei jautāja – vai šāds iznākums būtu taisnīgs? Tiesnese atbildēja, ka tas nav visai taisnīgi, bet diemžēl šādos apstākļos citas izejas neesot, jo laiks patiesi pagājis ļoti ilgs.

Koku ciršanas lietā apsūdzētais aizlaidies

Ilgs laiks, kopš lieta nonākusi tiesā, pagājis vēl kādā kriminālprocesā, kas atrodas Daugavpils tiesā. Tas atrodas pie cita tiesneša – Ģirta Aizsila.

Lietā apsūdzība celta bijušajai valsts amatpersonai – kādam mežzinim, kurš izsniedzis tādus apliecinājumus koku ciršanai, kas konkrētajos apgabalos nebija atļauti, tādejādi nodarot valstij zaudējumus gandrīz 80 tūkstošu eiro apmērā.

Lieta tiesai nodota pirms 17 gadiem. Sākotnēji to sāka skatīt Krāslavas tiesā. Uz pirmo tiesa sēdi apsūdzētais bija pat ieradies, taču vēlāk sāka izvairīties no lietas iztiesāšanas. Tiesa pieņēma lēmumu par apsūdzētā meklēšanu un apcietinājuma piemērošanu, process tika apturēts.

Tiesnesis Aizsils rakstiskās atbildēs LR skaidroja, ka tiesa regulāri pieprasījusi ziņas policijai par apsūdzētā meklēšanas rezultātiem: "Meklēšanas rezultātā tika noskaidrots, ka apsūdzētais dzīvo Īrijā. Īrija 2016. gadā atteica izdot Latvijai apsūdzēto un procesu izbeidza." Neraugoties uz to, tiesa turpināja pieprasīt ziņas par apsūdzēto cerībā, ka viņš ieradīsies Latvijā un tiks aizturēts, taču tā nenotiek. Situācijai mainoties, Ģenerālprokuratūra šogad atkārtoti esot izdevusi apcietinājuma orderi un to nosūtījusi Lielbritānijai, kur apsūdzētais mītot.

"Pašlaik gaidām atbildi, vai apsūdzēto izdos tiesāšanai Latvijā vai atteiks.

Ja ārvalsts atkārtoti atteiks izdot apsūdzēto, tiesa var lemt jautājumu par krimināllietas iztiesāšanu apsūdzētā prombūtnē," uzsvēra tiesnesis.

Rīgā garākā lieta – 16 gadi

Ilgāko pirmās instances tiesās iesprūdušo kriminālprocesu desmitniekā nav tikai no Rīgas attālākos tiesu namos – Alūksnē un Daugavpils tiesā iestrēgušās lietas. Arī Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesā jau kopš 2005. gada, tātad 16 gadus. Iztiesāšanā atrodas kriminālprocess, kurā apsūdzēta personu grupa par kontrabandas mēģinājumu. Lietu uzraugošais prokurors Toms Čevers skaidroja: "Ievests spirts muitas teritorijā un attiecīgi veiktas darbības, lai šo spirtu tālāk ievestu valsts iekšējā tirgū, nenomaksājot nodokļus."

Čevers ir jauns prokurors, kurš apsūdzību uztur kopš pērnā gada nogales. Pirms tam procesam bijis cits prokurors. Arī tiesneši ir mainījušies. Uz jautājumu, kāpēc process tā ieildzis, Čevers sacīja: "Lieta varbūt nav tik sarežģīta, cik tā ir apjomīga, ņemot vērā, kā jau jūs nosaucāt – deviņas apsūdzētās personas un vairāk nekā 30 liecinieki."

Ilgumu varētu būt ietekmējusi arī tiesnešu nomaiņa, kā arī apstāklis, ka ne uz visām tiesas sēdēm ieradušies visi apsūdzētie un viņu aizstāvji. Procesa dalībnieki arī slimojuši vai bijuši attaisnotā prombūtnē. Raitāku izskatīšanu kavējis arī apstāklis, ka vairākas personas dzīvoja ārzemēs.

LR jautājumu, vai arī šajā lietā apsūdzētie varētu izvairīties no bargiem sodiem, jo nav ievēroti saprātīgi termiņi, prokurors atturējās komentēt, vien uzsverot, ka būtisks esot arī kriminālsoda neizbēgamības princips. Par katru noziedzīgu nodarījumu, ja tiesā tas ir pierādīts, personai sods esot jāsaņem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti