Iespējams, Covid-19 uzvarējis sezonālo gripu

Fiziskā distancēšanās, maskas, dažādi ierobežojumi – šie pasākumi cīņai ar jauno koronavīrusu, spriežot pēc epidemioloģisko dienestu datiem, palīdz samazināt citu vīrusu infekciju izplatīšanos.

Prognozes saistībā ar sezonālās gripas epidēmijām parasti tiek sniegtas ļoti piesardzīgi – bieži gadās tā, ka pēc pāris “iesildīšanās” mēnešiem saslimstība sasniedz maksimumu ziemas beigās. Pagaidām eksperti negarantē “maigu” 2020./2021. gada gripas sezonu, bet daudzi no viņiem ir pārliecināti, ka Covid-19 iegrožošanas pasākumi būtiski samazinās saslimstību ar respiratorajām vīrusu slimībām, kuras šajā gada laikā parasti jau plosās Ziemeļu puslodē, raksta zinātniskais žurnāls “Science”.

Vasaras” līmenī

Pasaules Veselības organizācija (PVO), balstoties uz globālās gripas izplatības novērošanas sistēmas datiem, kas apkopoti 2020. gada decembra beigās, konstatē, ka šīs slimības aktivitāte Ziemeļu puslodē atrodas “starpsezonu”, tātad zemā, līmenī, kas ir raksturīgs tipiskai vasarai.

ASV vizīšu pie ārstiem īpatsvars saistībā ar saslimšanu ar gripu pašlaik ir 1,6%. Tiek uzskatīts, ka sezonas epidēmija sākusies, kad šīs īpatsvars sasniedz 2,6%. Kopš septembra sākuma ASV klīniskajās laboratorijās analīzēm nolūkā atklāt gripu bijis pozitīvs rezultāts tikai 925 gadījumos. 2019./2020. gada sezonā tādā pašā laika periodā bija apstiprināti 63 976 gripas gadījumi, norāda “Science”.

Pēc Eiropas slimību kontroles un profilakses centra un PVO kopīgā informācijai par gripu veltītā portāla “Flu News Europe” datiem, 2021. gada janvāra pirmajā nedēļā arī Eiropā saglabājies “starpsezonu” saslimstības ar gripu līmenis un saistībā ar šo slimību neviens nav nonācis slimnīcā.

“Gripas sezona Eiropas reģionā šajā gada laikā parasti jau ir sākusies, tomēr, neskatoties uz plaši izplatīto un regulāro testēšanu, reģistrētā gripas aktivitāte joprojām saglabājas ļoti zemā līmenī,” teikts portālā publicētajā informācijas biļetenā.

Pēc Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra datiem, kopš sezonas sākuma (2020. gada 40. nedēļā) gripas aktivitāte Latvijā arī saglabājas “starpsezonu” līmenī, bet, pēc stāvokļa 8. janvārī, par pacientiem, kas hospitalizēti ar gripu, ziņu nebija.

Gripa atkāpusies arī Krievijā. Federālā patērētāju tiesību un cilvēku labklājības jomas uzraudzības dienesta “Rospotrebnadzor” vadītāja Anna Popova paziņojusi, ka, pēc situācijas janvāra vidū, “Krievijā gripas nav, tāda gada vēl nav bijis”.

Iepriekšējā gripas sezona beidzās agrāk, nekā ierasts

Pagājušajā gadā gripai “aizšķērsoja ceļu” koronavīruss. Pēc PVO datiem, laboratorijas analīzēs apstiprināto gripas gadījumu skaits krasi saruka aprīļa sākumā, dažas nedēļas pēc Covid-19 pandēmijas izsludināšanas 11. martā.

To secināja vispasaules gripas novērošanas sistēmas “FluNet” eksperti, pamatojoties uz datiem, kas iegūti 150 tūkstošos analīžu 71 valsts laboratorijā. Rezultātā gripas sezona Ziemeļu puslodē kļuva īsāka par apmēram sešām nedēļām, maija beigās norādīja žurnāls “Nature”. (Tad LSM.lv rakstīja, kā Covid-19 izārstēja gripu un citas slimības.)

Latvijā 2019. gadā gripas sezona sākās 11. decembrī, bet 18. martā Slimību profilakses un kontroles centrs paziņoja par tās beigām. Šajā laika posmā ar šo slimību nomira 14 cilvēki.

Cilvēki aktīvāk vakcinējas

Bažījoties par saslimstības ar gripu pieaugumu papildus Covid-19 pandēmijas otrajam vilnim, daudzas valstis aktivizēja rudens vakcinācijas kampaņas. ASV fiksēts rekordliels pret gripu vakcinējušos skaita pieaugums – no 42% iedzīvotāju 2019. gadā līdz 53% 2020. gadā.

Virusologs Džons Makolijs, kurš vada Londonas Frensisa Krika institūta Vispasaules gripas pētījumu centru, norāda, ka tik “žēlsirdīga” šī gripas sezona ir ne tikai vakcinācijas dēļ. Tāpat kā citi eksperti, viņš šo fenomenu skaidro ar to pasākumu iedarbību, kas pirmām kārtām ir vērsti pret Covid 19, - masku valkāšana, sociālā distancēšanās, ceļošanas ierobežojumi.

Šie

pasākumi gandrīz visur izrādījušies nepietiekami, lai pakļautu pilnīgai kontrolei Covid-19. Toties ar to palīdzību izdevies būtiski samazināt daudzu citu patogēnu izplatīšanos, to vidū ir gripas vīruss

un respiratori sincitiālais vīruss, kurš izraisa nopietnas saslimšanas zīdaiņiem un gados veciem cilvēkiem, norāda “Science”, atsaucoties uz statistiku par sezonālo respiratoro saslimšanu Ziemeļu un Dienvidu puslodēs 2020. gadā.

Maigajai” sezonai ir savas sliktās puses

Vakcīnu izstrādātājiem pašreizējā gripas pasivitāte izvirza sarežģītus uzdevumus. ASV Vašingtonas štata universitātes virusologa Trevora Bedforda vadītā zinātnieku grupa analizē gripas vīrusu genomus, kas iegūti ar PVO epidemioloģiskās uzraudzības struktūru palīdzību, lai identificētu jaunus vīrusa celmus, no kuriem izstrādātā vakcīna cilvēkus pasargās nākamajā gadā.

Pēc Bedforda vārdiem, sekmīgai analīzei vajadzīgi vairāki tūkstoši genomu. Tomēr no 2020. gada 1. septembra līdz 2021. gada 1. janvārim viņi saņēmuši tikai 127 genomus (gadu iepriekš šīs zinātnieku grupas rīcībā bija 12 218 genomi). Liela daļa materiāla ir no gripas vīrusa, kas nesen parādījās Kambodžā, Bangladešā un Indijā un izraisīja tur nelielu sezonālo uzliesmojumu. Iespējams, tieši šis celms tiks izmantots, lai radītu jauno vakcīnu. Februārī PVO sasauks ekspertu grupu, lai pieņemtu lēmumu, kāds būs nākamās gripas vakcīnas sastāvs Ziemeļu puslodei.

Anomālajai sezonai var arī būt negatīvas sekas uz dabisko imunitāti pret gripu.

Mazāks inficēšanās gadījumu skaits var izraisīt to, ka palielinās uzņēmīgo iedzīvotāju īpatsvars un tuvākajā nākotnē var notikt lielāks gripas uzliesmojums.

Prinstonas Universitātes epidemiologu grupa ar matemātiskās modelēšanas palīdzību prognozējusi nākamos gripas un respiratori sincitiālā vīrusa infekcijas uzliesmojumus 300 ASV apgabalos. Atbilstoši šai prognozei dažos reģionos 2021.-2022. gada ziemā gaidāms, ka saslimšanas gadījumu skaits ar šīm slimībām salīdzinājumā ar tipiskām sezonām divkāršosies, raksta “Science”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt