Sadaļas Sadaļas

De Facto

De Facto

De Facto

De Facto

IeM lūgs papildu naudu aizturēto ārzemnieku izraidīšanai

IeM lūgs papildu naudu aizturēto ārzemnieku izraidīšanai

Aizvadītajā nedēļā no Rīgas lidostas Valsts robežsardzes darbinieki uz mājām Vjetnamā pavadīja vairākas vjetnamiešu grupas, kas Latvijā bija ieradušās nelegāli. Ceļa izdevumus sedz Latvija no sava budžeta. Latvijas Austrumu robeža pēdējā pusotra gada laikā kļuvusi par vjetnamiešu tranzītceļu uz Eiropu. Patvērumu viņi šeit neprasa un tas arī nozīmē, ka Latvijai jāatrod nauda viņu piespiedu izraidīšanai. Pirms nedēļas “De facto” bija klāt, kad Valsts robežsardze izraidīja kārtējo vjetnamiešu grupu.

Pārsvarā vjetnamieši

Agrs, saulains darbadienas rīts. Valsts robežsardzes pagalmā sastājušies vairāki autobusi. Tie vedīs uz lidostu aizturētos ārzemniekus, lai nogādātu viņus mājās - uz Vjetnamu.

Šādu grupu lidojumi – caur Maskavu uz Vjetnamu ir gandrīz katru nedēļu. Pagājušajā gadā no 427 izraidītajiem lielākā daļa bija vjetnamiešu.

Šā gada dati solās būt līdzīgi. Patvērumu viņi Latvijā nepieprasa, jo visbiežāk galamērķis ir Polija.

No notveršanas līdz fiziskai izraidīšanai no Latvijas parasti paiet vairākas nedēļas. Šajā laikā viņus izmitina Nelegālo imigrantu aizturēšanas centrā Daugavpilī, ar Vjetnamas vēstniecības Stokholmā palīdzību organizē nepieciešamos dokumentus, un pērk lidmašīnas biļetes uz Vjetnamu. Latvijas robežsargiem viņi mājupceļā jāpavada, kas nozīmē, ka aviobiļetes nepieciešamas arī viņiem.

Aviokompāniju standarti paredz, ka uz katru izraidāmo jābūt diviem konvoja darbiniekiem. "Standarti ir vienādi aviokompānijām – divi konvojnieki uz vienu izraidāmo. Bet, ņemot vērā mūsu iespējas, cilvēku resursus...  Mēs esam panākuši kompromisu šajā jautājumā, un katrā gadījumā, kad tiek komplektēta grupa izraidīšanai, katrs cilvēks tiek vērtēts no risku viedokļa – vai viņš grib ceļot atpakaļ, vai viņš varētu radīt riskus, sabiedriskajai kārtībai, traucējumus lidostā, lidmašīnā, tranzīta zonā, un izejot no šiem izvērtējumiem un riskiem, skatāmies, cik tad no savas puses konvojniekus vajag nodrošināt, lai avioreisa laikā nenotiktu kaut kādi incidenti," stāsta Valsts robežsardzes Atgriešanas un patvēruma meklētāju lietu nodaļas priekšnieks Mareks Hoņavko.

Parasti uz pieciem vjetnamiešiem ir trīs cilvēku konvojs. Turklāt ar aviokompāniju ir vienošanās, ka Latvijas robežsargi nelido līdzi līdz pašai Vjetnamai, bet pavada līdz lidmašīnai no Maskavas uz Hanoju. Tas ļauj nedaudz ietaupīt. Līdz šim nav starpgadījumu nav bijis.

Naudas nelegālo iebraucēju izraidīšanai trūkst

Vienam cilvēkam aviobiļetes izmaksā no 500 līdz pat 1000 eiro. Taču nauda, kas atvēlēta nelegālo imigrantu izraidīšanas procedūrām kūst kā sviests saulē.

"Pagājušais gads parāda, ka mums ir nepieciešams miljons, un tas nozīmē, ka vidēji gadā mums ir nepieciešami 350 000 papildus šobrīd pie esošiem līdzekļiem," atzīst Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone - Godmane.

Valsts budžeta bāzes pozīcija - 135 000 eiro - šiem mērķiem ir tik niecīga, ka ar to pietiktu vien gada pirmajiem mēnešiem. Papildus tam ir pieejama arī Eiropas fondu nauda. Tiesa – tikai divi miljoni uz septiņiem gadiem. Taču ar to ir par maz, un, pārāk dziļi iegrābjoties šai kabatā tā ātri būs tukša. Aizturēto ārzemnieku uzņemšanai un izraidīšanai 2014.gadā vajadzēja gandrīz 200 000 eiro, bet pērn – jau iztērēja vairāk nekā 800 000. Šogad vajadzēs tikpat daudz vai pat vairāk, jo izraidāmo skaits pieaug.

"Skaidrs, ka procedūras notiks, un izraidīšanas procedūra ir neapstādināma. Ja nebūs līdzekļu bāzes izdevumos, tad Iekšlietu ministrija ies pēc neparedzētiem līdzekļiem, jo, kā jau es teicu – šis process ir jāfinansē," skaidro Pētersone - Godmane.

Sagatavojušies smagam ceļam

Aprīļa sākumā kādā auto tirgū Lietuvā satikās vairāki vīrieši. Divi no viņiem apņēmās no Latvijas-Krievijas pierobežas ar divām automašīnām aizvest uz Poliju desmit vjetnamiešus. Apsolītā samaksa – 5800 ASV dolāru. Saņēmuši telefonos precīzas koordinātes, viņi devās uz norādīto vietu Alūksnes novadā. Agrā rītā viņi tur mašīnās sasēdināja nelegālos imigrantus. Cerētais brauciens uz Poliju gan beidzās nieka septiņus kilometrus pēc iekāpšanas mašīnā. Desmit minūtes vēlāk automašīnas ar vjetnamiešiem aizturēja robežsargi.

Lai gan cilvēku nelegālās pārvadāšanas sezona vēl tikai sākas, šogad aizturēti jau 148 nelegālie robežšķērsotāji un 24 viņu pārvadātāji. Lai apietu robežsargu patruļas, viņi ir gatavi pielikt aizvien lielākas pūles.

Cilvēki ir bruņojušies ar mugursomām, kurās ir ūdens, kurās ir visvisādi līdzekļi, lai purva rāvu padarītu par dzeramu ūdeni, gadījumā, ja neizdosies kaut kādos laika limitos iekļauties," par redzēto stāsta Hoņavko.

"Tās pēdējās grupas, kas ir aizturētas, ir ļoti, ļoti nogurušas, tie cilvēki nav spējīgi pat piecelties tajā brīdī, kad viņus konstatē. Līdz ar to tas liecina, ka viņi ir gājuši vairākas dienas. Tas ir saistīts ar norīkojumu apiešanu, jo viņiem arī gribas nokļūt," norāda Hoņavko.

Krievija negrib sadarboties

Tuvāko gadu laikā ir paredzēts sakārtot Latvijas Krievijas un Latvijas Baltkrievijas robežu visā tās garumā, tostarp – izbūvējot aptuveni 90 kilometrus žoga. Tas pagaidām uzsliets trīs kilometru garumā.

Dažus kilometrus aiz sakoptās robežjoslas var novērot, ka robežstabi starp kokiem un krūmiem ir knapi pamanāmi. Topošais žogs būs tikai viens no elementiem nelegālo ceļotāju aizkavēšanai. Tikpat būtiska ir robežjoslas iztīrīšana.

Pierādot, ka notikusi nelegāla robežas šķērsošana, ārzemnieki jānodod atpakaļ tai valstij, no kurienes viņi ieradušies. Šajā gadījumā - Krievija.

Taču šobrīd Krievija to dara negribīgi un uzņem atpakaļ ļoti maz cilvēku, uzskatot, ka nav pierādīta tās vai citas grupas saistība ar robežas pārkāpšanu.

"Bet ir bijis tā, ka viņi burtiski uzkāpj uz tām pēdām virsū, izmīda, un prasa: "Kur ir pēdas? Es neredzu nekādas pēdas," stāsta VRS Ludzas pārvaldes Aizgāršas robežapsardzības nodaļas priekšnieks Edgars Rancāns. "Ir diezgan grūti ar viņiem sadarboties (..) Kad būs žogs un pēdas – tad būs grūtāk nepierādīt (..) Viņiem vajadzēs to faktu konstatēt, ka tiešām bijis tas pārkāpums," pauž Rancāns.

Krievijai pērn izdevies atdot vien dažus Vjetnamas pilsoņus. Salīdzinājumam - Latvija no Lietuvas uzņēmusi 51 vjetnamieti un vēl tikpat daudz atteikusies uzņemt. Robežsardze cer, ka līdz ar robežas iekārtošanu, veiksmīgāk izdosies pierādīt arī to, ka aizturētie nākuši no Krievijas. Līdz ar to - atdot viņus kaimiņvalstij, nevis vest uz Vjetnamu.
Sižetā pieminētajā gadījumā, kad vairāki vīrieši apņēmās no Latvijas-Krievijas robežas aizvest līdz Polijai vjetnamiešus, cilvēku pārvadātāji tika notiesāti ar cietumsodu uz vienu mēnesi, kas sakrita ar laiku, ko viņi bija pavadījuši apcietinājumā, gaidot tiesu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt