Iekļaušana «pelēkajā sarakstā» - ko stāsta Islandes pieredze?

Īsumā:

• Pirmajos mēnešos tūlītēja ietekme uz Islandes ekonomiku nav novērota. 
• Islandes valdība un eksperti pauž bažas par valsts reputācijas pasliktināšanos un ārvalstu investīciju apjoma samazināšanos. 
• Ietekmi uz Islandes ekonomiku būs iespējams pilnībā novērtēt tikai ilgākā laika periodā.

Pērnā gada 18. oktobrī Islande kļuva par pirmo Eiropas valsti, kas iekļauta FATF pelēkajā sarastā par nepietiekami efektīvu rekomendāciju ieviešanu naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanā. FATF ir ekvivalenta starptautiska organizācija, kas seko līdzīgiem standartiem kā "Moneyval" — Eiropas līmeņa organizācijai, kuras pelēkajā sarakstā riskē iekļūt arī Latvija. 

Lai gan FATF atzina, ka Islande ir proaktīvi spērusi soļus formālai atbilstībai prasībām, ar to nebija pietiekami, lai izbēgtu no iekļaušanas pelēkajā sarakstā. Tāpat kā citas valstis, kas atzītas par jurisdikcijām ar "stratēģisku neatbilstību", piemēram, Bahamu salas, Kambodža un Gana, arī Islande tiks pakļauta pastiprinātai FATF uzmanībai.

Reizē atzīstot Islandes augsta līmeņa politisko gribu veikt uzlabojumus, FATF ieteica Islandei efektīvi un bez kavēšanās ieviest tai adresētā rīcības plānā minētās rekomendācijas.

Formālas, bet būtiskas nepilnības

2018. gadā FATF konstatēja lielu skaitu nepilnību naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanā. Islande tika kritizēta, piemēram, par liela daudzuma skaidras naudas pārrobežu kustības un sadarbības ar "čaulas" kompānijām nepietiekamu kontroli. Islande nebija pieņēmusi likumdošanu, kas ļautu efektīvi izpildīt ārvalstu lūgumus iesaldēt vai konfiscēt finanšu līdzekļus. Tāpat tika pārmestas nepilnības starptautisko sankciju ieviešanā. FATF konstatēja, ka finanšu izlūkošanas iestādes darbu veic virspusīgi, pakļaujot kontrolei faktiski tikai dažas lielākās valsts bankas.

2019. gadā, atskatoties uz Islandes ieviestajiem uzlabojumiem, FATF atzīmēja, ka Islande izpildījusi lielāko daļa rekomendāciju. Tomēr tā nebija veikusi uzlabojumus vairākās būtiskās jomās, liekot šaubīties, vai naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršana ir valsts prioritāte. Nekavējoties bija jārisina jau gadiem pārmestas problēmas: jānodrošina pieeja precīzai un aktuālai informācijai par juridisku personu īpašniekiem un patiesā labuma guvējiem, jāpalielina finanšu izlūkošanas iestāžu resursi un kapacitāte, kā arī

efektīvi jāmonitorē bezpeļņas organizācijas, lai novērstu to izmantošanu terorisma finansēšanai.

Ziņas par iekļūšanu pelēkajā sarakstā radīja kaislības Islandes parlamentā, plašākajā politiskajā vidē un medijos. Lai gan premjerministre Katrīna Jakobstodira (Katrín Jakobsdóttir) atzina, ka FATF norādīto nepilnību novēršana varēja būt augstāka valsts iestāžu prioritāte, kopumā Islandes valdība stingri oponēja pārmetumiem. Izskanēja spekulācijas, ka ar iekļaušanu pelēkajā sarakstā FATF lielākoties vēlējies rādīt piemēru pārējai pasaulei, lai motivētu citas dalībvalstis laicīgi un efektīvi ieviest tām adresētās rekomendācijas. 

"Ja mēs tiktu iekļauti šajā sarakstā, kurš gan uzskatītu, ka Islandei ir kas kopīgs ar citām tur esošajām valstīm?"" Tā retoriski vaicāja Islandes parlamenta deputāte Hanna Katrīna Frīdriksone (Hanna Katrín Friðriksson). Valsts iestādes prognozēja, ka FATF lēmumam būs ierobežota ietekme.

Tikai ilgtermiņā novērojamas sekas 

Nedaudz vairāk kā trīs mēnešus pēc nokļūšanas FATF pelēkajā sarakstā šķiet, ka valdības solījumi ir piepildījušies un vērā ņemama ietekme uz Islandes ekonomiku nav novērota. 

Aptuveni mēnesi pēc iekļaušanas pelēkajā sarakstā starptautiskā kredītaģentūra "Standard & Poor's" Islandes reitingu novērtēja ar "A" jeb kā stabilu. Iekļaušanai pelēkajā sarakstā tika pievērsta ļoti ierobežota uzmanība. "Standard & Poor's" norādīja, ka "neparedz, ka minētajam būs kāda materiāla ietekme vai Islandes banku finansiālo statusu vai reputāciju", kā arī pauda pārliecību, ka valsts ātri ieviesīs uzlabojumus. Piekrītot Islandes valdībai, tika atzīts, ka konstatētās nepilnības neizgaismo tiešas nepilnības Islandes finanšu sistēmā, bet tikai prasa labās prakses ieviešanu valsts pārvaldes pusē.

Vietējie eksperti kā iespējamās sekas uzsver ārvalstu investīciju apjoma samazināšanos. Pirms investīciju veikšanas tiek izvērtēti dažādi riska faktori, un FATF lēmums var norādīt uz profesionālisma trūkumu valsts pārvaldē un kalpot par brīdinājuma signālu investoriem. Izskanējis, ka visvairāk to izjutīs Islandes kompānijas, kas darbojas ārzemēs. Islandes Finanšu stabilitātes padome paudusi bažas par riskiem valsts reputācijai. 

Ar atvieglojumu var konstatēt, ka valsts nav cietusi no tūlītēja un smaga trieciena, tomēr ir pāragri izdarīt secinājumus par FATF lēmuma ietekmi uz ekonomiku.

Visas minētas sekas Islandes iekļaušanai pelēkajā sarakstā būs iespējams novērtēt tikai ilgtermiņā un varētu būt jūtamas vēl ilgu laiku pēc izkļūšanas no FATF pelēkā saraksta, pat ja tas notiktu jau ar šī gada FATF izvērtējumu, kā sola valdība.

Lai gan Islandes pieredze var nomierināt Latvijā valdošo satraukumu un spraigās diskusijas par sekām iespējamajai iekļaušanai "Moneyval" pelēkajā sarakstā, būtu neapdomīgi šādu scenāriju pieņemt arī Latvijas gadījumā. Minētās negatīvās sekas ir grūti izmērīt, un tās pilnībā būs iespējams novērtēt tikai ilgākā laika posmā. Turklāt jāņem vērā, ka katras valsts individuālā situācija un jau esošais starptautiskais tēls ir noteicošais faktors tam, kādas sekas var radīt šāds trieciens valsts reputācijai.