Sadaļas Sadaļas

Humānajai krīzei Donbasā vajadzīga globāla uzmanība

Konflikts Ukrainas austrumos ir ne tikai drošības problēma, bet arī humānā katastrofa. Kopš karadarbības sākuma 2014. gadā konflikta zonas civiliedzīvotāji mitinās necilvēcīgos apstākļos. Pasaulei jāpalīdz tiem, kas kļuvuši par bandiniekiem šajā ģeopolitiskajā spēlē, mudina ASV domnīcas ekspertes.

“Pasaules uzmanība atkal piesaistīta Ukrainai, taču ne šī iemesla dēļ. Nesen Krievija palielināja savu militāro klātbūtni pie Ukrainas robežas līdz 100 tūkstošiem militārpersonu. Tiesa, Maskava paziņojusi par nodomu atvilkt karavīrus. Tomēr šis Krievijas karaspēka grupējums bija vislielākais pie Ukrainas robežām kopš 2014. gada, kad Krievija anektēja Krimu un iebruka Donbasā.

Turklāt Krievija bloķēja debesis lidojumiem virs Krimas uz vairākām dienām un slēdza vairākas Melnās jūras akvatorijas daļas militārajām mācībām. Un tas vēl nav viss. Maskava bloķē Azovas jūru līdz oktobrim, un daži analītiķi bažījas, ka izdomātā sazvērestība , kuras nolūks it kā bijis sarīkot atentātu [pret Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko], var būt priekšvēstnesis Krievijas militārā spēkā palielināšanai Baltkrievijā,” prognozē Vašingtonas domnīcas “Atlantijas padome” (Atlantic Council) Eirāzijas centra direktora vietnieces Melinda Heringa un Šelbija Magida. Komentārā, kas publicēts portālā “The National Interest”, viņas raksta ne tik daudz par Krievijas draudiem, kā par nepieciešamību palīdzēt tiem, kuri jau septiņus gadus dzīvo nenorimstoša konflikta zonā.

Autores pieļauj, ka tagad Krievijas prezidents Vladimirs Putins nez vai sāks pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, jo tā cena būtu pārāk augsta salīdzinājumā ar ieguvumiem.

“Krievijas prezidentu attur daudzi iemesli, galvenie no tiem ir laiks un iespējamie kritušie. Ja Putins pagaidīs līdz rudenim, kad amatu atstās Vācijas kanclere Angela Merkele, viņas pēctecis, iespējams, gribēs mīkstināt Krievijai noteiktās Eiropas Savienības sankcijas. Līdz šim Vācijai bijusi būtiski svarīga loma sankciju saglabāšanā. Vēl vairāk. Lai gan Maskava var diezgan viegli sagrābt vienu vai divas pilsētas Ukrainas Melnās jūras piekrastē, kā arī Krimas ūdensapgādes kanālu [Ukrainas teritorijā], noturēt tos būs grūtāk. Salīdzinājumā ar 2014. gadu Ukrainas bruņotie spēki tagad ir daudz labākā stāvoklī, un, lai noturētu jebkurus Krievijas iekarojumus, būs jākaro nopietni, un tas draud ar lieliem zaudējumiem kaujās,” rakstīja Heringa un Magida.

Raksturojušas šos apstākļus, autores pāriet pie savas galvenās domas – vissliktāk šajā konfliktā klājas tiem, kurus turpina izmantot kā ģeopolitiskus bandiniekus: “Kremlis ievilinājis Austrumukrainas mierīgos iedzīvotājus bezizejas situācijā. Kā parādīja konflikta jaunākā eskalācija, Kremlis tikai izliekas, ka to satrauc līdz nabadzībai novesto [Donbasa] civiliedzīvotāju liktenis. Tā kā no Maskavas skan brīdinājumi par Krievijas pilsoņu aizstāvēšanu Donbasā, svarīgi atcerēties, ka Kremlis pats radījis humāno krīzi, kuru tagad cenšas izmantot.”

Pandēmijas dēļ cilvēku pārvietošanās starp Ukrainu un Kijevas nekontrolēto Donbasa daļu praktiski pārtraukta. Pēc ANO datiem, no 2020. gada marta līdz 2021. gada martam to cilvēku skaits, kas šķērsojuši konflikta līniju, ierobežošanas pasākumu dēļ samazinājies par 97%. Tā ir nopietna problēma, jo vairākums cilvēku, kas dodas uz Kijevas kontrolēto teritoriju, turp brauc, lai saņemtu pensijas, paskaidro autores.

Turklāt vairākums to, kas palikuši Ukrainas valdības nekontrolētajās Luhanskas un Doņeckas apgabalu teritorijās, dzīvo galējā trūkumā, – apmēram 56% ģimeņu pensijas ir galvenais ienākumu avots, norāda “Atlantijas padomes” analītiķes.

Sociālās palīdzības nodrošināšana Ukrainā bija nopietna problēma arī pirms pandēmijas. Tagad stāvoklis vēl vairāk pasliktinājies – atkarība no humānās palīdzības pieaug, bet sociālā pamatpalīdzība samazinās.

“Atlantijas padomes” līdzstrādnieces uzskata, ka pirmām kārtām jāpalīdz tiem, kas dzīvo konflikta līnijas abās pusēs. Kopš karadarbības sākšanās 2014. gadā šie cilvēki mitinās necilvēcīgos apstākļos. Tīrs ūdens, pārtika, mājoklis, veselības aprūpe un izglītība netiek garantēta.

Pēc ANO vērtējuma, 2021. gadā bija nepieciešama palīdzība 1,5 miljoniem Ukrainas austrumu iedzīvotāju. Tas ir vairāk nekā par 50% vairāk salīdzinājumā ar 2020. gadu. Šī palīdzība ietver galveno pamatvajadzību pēc pārtikas produktiem un tīra ūdens apmierināšanu.

“Kamēr pasaule domā par to, kā pārliecināt Putinu atkāpties, tai arī vajadzētu izvilkt kopīgo maku un kaut ko darīt, lai jūtami mainītu šo likteņa varā atstāto cilvēku dzīvi.

Šodien Ukraina atkal piesaistījusi pasaules uzmanību, un lai tas kļūst par atgādinājumu tam, ka nedrīkst aizmirst par Ukrainas austrumos dzīvojošajiem cilvēkiem. Kad šāvienu troksnis apklusīs un plašsaziņas līdzekļu uzmanību piesaistīs nākamā globālā krīze, šiem cilvēkiem joprojām būs vajadzīga palīdzība. Joprojām zemē gulēs mīnas. Joprojām būs nepieciešamība atjaunot svarīgus infrastruktūras objektus.

Pagājušā gada beigās ANO prezentēja “Humānās reaģēšanas plānu Ukrainā 2021. gadam”(.pdf). Pēc aplēsēm, lai sniegtu palīdzību 1,9 miljoniem Donbasa iedzīvotāju, vajadzīgi 168 miljoni dolāru. Pagaidām organizācija saņēmusi tikai 5,5% šīs summas. Mainīsim šo situāciju!” mudina “Atlantijas padomes” līdzstrādnieces.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt